Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

AS "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" pagājušajā gadā strādāja ar 1,094 miljonu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām, savukārt ieņēmumus no pamatdarbības kompānija neguva, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada 28.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu "Latvijas vēja parkiem" piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā. Savukārt 2023.gada 29.novembrī "Latvijas vēja parki" un LVM parakstīja apbūves tiesības līgumu par astoņām teritorijām vēja parku izbūvei ar kopējo platību 39 941 hektārs.

Apbūves tiesības saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados.

Vadības ziņojumā teikts, ka "Latvijas vēja parki" ir sākuši dialogu ar vides institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā ir saņemtas ietekmes uz vidi novērtējuma programmas katrai apbūves tiesību teritorijai, kas ir būtiski turpmākajā projekta gaitā un saziņā ar vietējo sabiedrību.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Zviedrijas vēja parku attīstītājs “Eolus” pirms vairāk nekā 10 gadiem caur meitas kompāniju SIA Melderi wind, noslēdza nomas līgumus ar zemju īpašniekiem Sesavā, lai tur attīstītu vēja parkus. Lai gan projekti uz priekšu nav pakustējušies ne soli, lauksaimniekiem līgumus lauzt neizdodas sarunu ceļā, un viņi janvārī ir vērsušies Zemgales rajona tiesā Jelgavā.

ZS Akācijas saimnieks Sergejs Vaļko ar SIA Melderi wind zemes nomas līgumu par vēja parku veidošanu viņa īpašumos noslēdzis 2014. gada 27. maijā, un tas paredz reālu nomas maksu saņemt brīdī, kad tiek uzstādītas vēja turbīnas.

Zemnieks līgumu vairs negrib

Patiesā labuma guvējs SIA Melderi wind ir vēja parku attīstītājs Eolus. S. Vaļko prasībā norāda, ka jau 2019. gadā bija jābūt skaidrībai par vēja parka būvniecību, proti, bija jābūt atbildei ar apstiprinājumu un attiecīgu līguma pagarināšanu, vai arī paziņojumam par līguma izbeigšanu, tomēr, pēc zemnieka novērotā, nekas nav darīts un nenotiek.

Prasītājs norāda, ka mediācijas iespējas ir izsmeltas. Pats S. Vaļko, telefoniski uzrunāts, apstiprināja, ka prasību tiesā iesniedzis, tomēr plašākus komentārus sniegt atturējās. “Es nevaru zināt, kā manus juridiski nepārskatītos izteikumus presē var tulkot un interpretēt, tādēļ labāk neko vairāk neteikšu. Ir tas, kas rakstīts pieteikumā tiesai,” Dienas Biznesam sacīja S. Vaļko. Tas arī saprotams, jo jebkāda viņa papildus sniegtā informācija var tikt izmantota tiesvedībā.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

"Vindr Latvia" ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. "Vindr" šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.

Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.

Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat "Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.

Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.

Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.

Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Pērnavas apriņķī 10.jūnijā oficiāli atklāts Igaunijā lielākais vēja parks.

255 megavatu (MW) vēja parks ar 38 turbīnām Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, izveidots bijušajā Totsi kūdras laukā.

Kopā ar līdzās esošo saules parku zaļās enerģijas parkā tiks saražoti gandrīz 10% no Igaunijas pašreizējā gada elektrības patēriņa.

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Sopi-Totsi vēja parkā un Sopi saules parkā investējusi gandrīz 400 miljonus eiro.

Sopi-Totsi vēja ģeneratoru parkā ir 38 "Nordex" turbīnas, katra no tām ir 241 metru augsta un tās nominālā jauda ir 6,7 megavati. Tas ir lielākais vēja ģeneratoru parks Igaunijā un viens no lielākajiem Baltijas valstīs.

Saules enerģijas parks aizņem aptuveni 95 hektārus, un tajā ir gandrīz 112 000 "Risen" paneļu, katrs ar nominālo jaudu 660 vati.

Pieredzējuši plānotāji un projektētāji atzīst, ka lielu attīstības projektu gadījumā par vienu no aktuālākajiem jautājumiem sabiedrībā ir kļuvis vides troksnis, kas var būt noteicošais tam, vai projektu būs iespējams īstenot vai nē. Eksperti uzskata, ka jautājumos, kas skar troksni, ir drīzāk jāsaskata iespējas, nevis šķēršļus.

Kā norāda Igaunijā un Latvijā darbojošā plānošanas un projektēšanas uzņēmuma Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap, papildus tam, ka attiecībā uz trokšņa izplatības ierobežošanu ir kļuvušas stingrākas likumdošanā noteiktās prasības, ir augusi arī vietējo iedzīvotāju informētība. “Mūsdienu cilvēks prot vaicāt aizvien detalizētākus jautājumus par visādām ar troksni saistītām tēmām. Gan attiecībā jau uz esošajiem attīstības projektiem, gan arī uz tiem, kuri vēl ir tikai uz papīra. Tāpēc cilvēkus vajadzētu procesā tūlīt un aktīvi iesaistīt, lai celtos to uzticība attiecībā pret attīstības projektu,” A. Konsap skaidro uzņēmuma Skepast&Puhkim darbības principus.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums neveiksmīgam mēģinājumam pārņemt varu organizācijā, lai virzītu šauras, konkrētu biedru intereses.

VEA ļoti augstu vērtē demokrātisku un atvērtu pieeju savā darbā un nepieļaus atkāpes no šiem principiem organizācijas darbībā.

Latvijas lielākie vēja enerģijas attīstītāji izstājas no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy...

T.Nāburgs norāda, ka asociācija, kurā ir 30 biedri vienmēr savā darbībā ir realizējusi atvērtu pieeju, ievērojot labas pārvaldības principus. Organizācijas padome darbojas saskaņā ar statūtiem, kuri tiek apstiprināti biedru kopsapulcē, un ir atvērta ikviena biedra iniciatīvām. Jāuzsver, ka VEA padomē patlaban darbojas pieci cilvēki - padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi, taču ir vēl divas vakantas padomes locekļu vietas, kuras neviens no biedriem nav vēlējies ieņemt. Lai kļūtu par vienu no šiem VEA padomes locekļiem, pietiek ar piecu VEA biedru parakstītu atbalstu, tādēļ, ja kādam būtu patiesa vēlme padomē darboties, ceļš uz to ir atvērts.

Pavisam nesen, 6. decembrī, notika biedru kopsapulce, kurā 5 biedri rosināja veikt izmaiņas biedru statūtos un nāca klajā ar savu priekšlikumu, kuru, demokrātiskā procesā balsojot, atbalstīja tikai trīs (SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien” un AS “Latvenergo”) no 20 balsojošajiem biedriem. Lielākās pretrunas biedru vidū izraisījušas izmaiņas būtiskākajā enerģētikas nozares dokumentā - Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) saistībā ar rezervētajām jaudām topošajiem enerģijas ražošanas projektiem. Jāuzsver, ka esošā redakcija, kas tapusi, uzklausot visus asociācijas biedrus, ir kompromiss, kuru VEA tiecas meklēt visās situācijās. Vēja enerģijas nozare nav viendabīga, un ne vienmēr intereses visos jautājumos sakrīt, tomēr asociācija vienmēr ir meklējusi kopsaucēju un diskusijās to arī atradusi. Aizejošie biedri atteicās pieņemt šo kompromisa lēmumu, norāda T.Nāburgs.

VEA uzskata tās virzienā raidītos pārmetumus par nepamatotiem, tomēr cer uz konstruktīvu turpmāko sadarbību arī ar tiem asociācijas biedriem, kas šodien pieņēmuši, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu par izstāšanos no organizācijas. Asociācijas mērķis joprojām veidot stabilu un ilgtspējīgu nozares attīstību, sniedzot ieguldījumu gan sabiedrībai, gan valsts attīstībai.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka bloķēs jebkādas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, ja tās kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm.

Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja rezolūciju, kurā valdība tiek aicināta nebalsot par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Ja būs sankcijas, kas mums kaitēs, es nekad par tām nebalsošu. Es esmu ieinteresēts būt konstruktīvs spēlētājs Eiropas Savienībā, bet ne uz Slovākijas Republikas rēķina," sacīja Fico.

Slovākija ir pārtraukusi oficiālo militāro palīdzību Kijivai.

Tomēr Fico valdība nav bloķējusi nevienu no ES 17 sankciju paketēm pret Krieviju. ES pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Maskavu.