Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

“Bauskas alus” radījis jaunu produktu – “Bauskas alus Klasika”.

“Mūsu mērķis ir turpināt “Bauskas alus” tradīciju saglabāšanu, jau kopš 80. gadu sākuma Latvijā nodrošinot nemainīgu alus kvalitāti un garšu, kas ir plaši zināma un iecienīta alus baudītāju vidū. Tādēļ jaunais lāgera tipa alus “Klasika” ne tikai paplašina “Bauskas alus” piedāvājumu, bet arī stiprina un apliecina zīmola pamatvērtības, kas balstās ilggadējā alus brūvēšanas tradīciju uzturēšanā un mūsu alus meistaru pieredzē. Savukārt saikni ar vēsturi apliecina ne tikai klasiskā garša, bet arī produkta dizains, kas tapis, iedvesmojoties no 1983. gada “Bauskas alus” etiķetes,” komentē Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

“Lai radītu “Bauskas alus Klasiku”, īpašu uzmanību pievērsām izejvielu kvalitātei – rūpīgi izvēlētam iesalam un maigajām apiņu notīm, kas līdzsvaro garšu. Izšķirošs ir arī raudzēšanas process - alus top atvērta tipa kublos, kur laikam ir sava nozīme un alus var attīstīt savu pilno raksturu,” komentē "Bauskas alus" ilggadējā vadošā alus meistare Valentīna Ribakova.

Alus darītavas “Valmiermuižas alus” apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 6 %, pārsniedzot 10 miljonus eiro, un alus darītava ieguldījusi 700 000 eiro stikla pudeļu mazgātavas izveidē.

Kaut arī kopējais Latvijā saražotā alus apjoms pērn piedzīvojis kritumu 0,3 % apmērā, Valmiermuižas alus darītavas izbrūvētā un pārdotā alus apjoms litros palielinājies par 10 %.

"Aizvadīto gadu raksturo gan oriģinālu jaunu garšu meklējumi un jaunu eksporta tirgu apgūšana, gan investīcijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai un atbalsts kultūras un sabiedriskiem pasākumiem, bet pāri visam – negulēt uz lauriem un ieguldīt brūvēšanas attīstībā Latvijā,” stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvojis Valmiermuižā brūvētais bezalkoholiskais alus, kura pārdošanas apjoms litros audzis par 80 %. Valmiermuižā brūvēto zelteru un kvasa pārdošanas apjoms palielinājies par 18 %, un kopumā pērn bezalkoholiskie dzērieni veidojuši jau 19 % no kopējā alus darītavas apgrozījuma. “Gardu muti” zelteri vēl arvien tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzos augušiem augļiem un ogām, bet Valmiermuižas kvass – no Ziemeļlatvijā audzēto rudzu iesala.

Alus ražotājs AS "Aldaris" pērn realizējis par 21,4% vairāk bezalkoholiskā alus, salīdzinot ar gadu iepriekš, ko veicināja piedāvājuma uzlabojumi un mazāka tilpuma iepakojuma izveide, informēja uzņēmumā.

Uzņēmumā norāda, ka kopumā alus tirgū pērn bija vērojama intensīva konkurence un segmentu pārdale, kā rezultātā kopējais cenas kāpums tirgū bija tikai 1%, neraugoties uz to, ka tika palielināts akcīzes nodoklis.

Nišas alus segmentā kviešu alus, alus ar dažādām garšām un citu produktu realizācijas apjomi pērn pieauguši par 14,6%, salīdzinot ar 2023.gadu, kā arī cena pieaugusi par 0,4%. Savukārt "Lager" alus segmenta pārdošanas apjomi 2024.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājās par 14,3% un vērtība par 11,8%, ko ietekmēja vidējās cenas par litru samazinājums par 2,2%.

Tāpat plaša patēriņa alus segmentā uzņēmuma pārdošanas apjomi pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauguši par 4,6%, bet produktu cena samazinājusies par 1,1%. Ekonomiskā alus kategorijā akcīzes pieaugums galvenokārt pievienots produktam, kas izraisīja pārdošanas apjoma kritumu par 1,3%, bet "Craft" alus segmentā pārdošanas apjomi samazinājās par 4,8% un cena pieauga par 15,5%.

Latvijā nākamais gads alus ražošanas nozarē varētu būt bankrotu gads, samazinoties vietējo ražotāju skaitam, aģentūrai LETA prognozēja alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņa ieskatā viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektora (HoReCa) nozare ir uz sabrukuma sliekšņa, kas varētu ietekmēt arī vietējo alus ražotāju skaita samazinājumu. Tāpat izaugsme alus ražošanas nozarē 2025.gadā noteikti nav sagaidāma.

Kā labu tendenci, kas sniegs pozitīvu devumu arī nākotnē, Pļaviņš minēja prasību pēc alus un citu pārtikas produktu izcelsmes norādīšanas lielveikalu plauktos, piebilstot, ka būtu nepieciešams līdzīgu principu ieviest arī krogos un restorānos, kur bieži, piemēram, "Madonas" vai "Lielvārdes" alus tiek pasniegts kā vietējais alus.

Patlaban HoReCa nozarē dominē lielās starptautisko alus darītavu grupas, kuras, manipulējot ar nozares pastāvīgo apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ierobežo vietējo alus darītavu iespējas piegādāt alu kafejnīcām un bāriem, akcentēja "Zlaukts" līdzīpašnieks.

Ideja obligāti tirdzniecības vietās minēt pārtikas produktu izcelsmes vietu ir laba, bet izpildījums alus ražotājvalsts norādīšanas gadījumos ir komisks, intervijā pauda SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

"Manuprāt, šai prasībai ir bijis ļoti labs nodoms, bet izpildījums ir komisks, jo pircējs veikalos arvien nevar saprast viena otra alus konkrēto izcelsmi," uzsvēra Ruņģis.

Viņš minēja, ka šī prasība ļāva cilvēkiem aizdomāties, kur tiek ražots alus ar latviskiem nosaukumiem, bet patlaban prasība nav pietiekami veiksmīgi izstrādāta, jo dažādās tirdzniecības vietās pie šo alu cenu zīmēm parādās "izcelsmes valsts - nav ziņu".

"Latvijas lielie alus importētāji ir atraduši juridisku caurumu likumā, ar kuru apiet šo prasību norādīt konkrēto izcelsmes valsti, un rezultātā veikali norāda, ka nezina, kur alus ar latviskiem nosaukumiem ražots," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks.

AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone pagājušajā nedēļā atstājusi amatu, liecina viņas publiskotais paziņojums platformā "Linkedin".

"Šī nedēļa bija mana pēdējā darba nedēļa "Cēsu alū"," paziņojumā, kas publicēts svētdien, 23.februārī, norāda Sietiņsone.

"Cēsu alus" komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz uzņēmuma jaunā valdes priekšsēdētāja iecelšanai no pirmdienas "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumus pilda Dita Sloka.

Sloka līdz šim strādāja par "Cēsu alus" Finanšu, informāciju tehnoloģiju (IT) un iepirkumu daļas vadītāju.

Kārkliņa skaidroja, ka "Cēsu alus" darītava turpinās darboties atbilstoši noteiktajai stratēģijai un Slokas ilggadējā pieredze un zināšanas nodrošinās stabilu uzņēmuma darbības turpināšanu līdz tiks atrasts jaunais uzņēmuma vadītājs.

Investējot vairāk nekā 400 000 eiro, Viesītē atklāta jauna Fišera alus darītava – ģimenes veidots uzņēmums, kas apvieno vietējo ražošanu, viesmīlības centru un ambiciozu redzējumu par Latvijas un Eiropas tirgu iekarošanu.

Šobrīd alus darītava ražo 30 tonnas mēnesī, savukārt pilnā ražošanas jaudā – līdz 40 tonnām mēnesī – plānots darboties tuvāko 2–3 mēnešu laikā.

Projekts tapis ar mērķi kļūt ne tikai par kvalitatīva alus ražotāju, bet arī par daudzfunkcionālu apmeklējuma vietu – vienā ēkā izveidota arī kafejnīca un neliela viesnīca.

“Šis nav stāsts par senām tradīcijām, bet gan par mūsdienīgu uzņēmējdarbību un pārliecību, ka laba ideja, kvalitatīvs produkts un reģionāla piederība var veidot konkurētspējīgu zīmolu,” uzsver darītavas dibinātājs Lauris Fišers. “Mēs ieguldām ilgtermiņā – gan kvalitātē, gan attīstībā. Un Viesīte ir īstā vieta, kur to darīt.”

Fišera alus klāstā šobrīd ir trīs šķirnes: Fišers Gaišais Lager, Fišers Oriģinālais un Fišers Tumšais, kas brūvēts pēc īpašas receptes. Tuvākajā laikā plānots papildināt sortimentu ar IPA tipa alu, kas atbildīs pieaugošajam pieprasījumam gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Pastāstiet, kas ir DUNA un kas ir paveikts šo piecu gadu pastāvēšanas laikā?

Paveikts ir daudz. DUNA sākotnēji ir dzērienu ražotne, jo mēs ražojam ne tikai alu, bet daudziem asociējamies ar limonādēm. Gribējās, lai vārds DUNA ir latvisks, lai vārdā nav mīkstinājuma zīmju – ž, ņ, lai pēc tam potenciāli eksportā būtu vieglāk komunicēt. Duna ir vibrācija, tieši tāda dunēšanas skaņa. Par paveikto – mēs katru gadu veidojam koncertus. Es domāju, ka esam pienesuši Kuldīgai jaunu kultūras vietu.

Tātad jūs neesat tikai alus un dzērienu ražotāji, bet arī kultūras pasākumu rīkotāji?

Jā, ar komandu Kuldīgā attīstām visu Kaļķu kvartālu. Tas nav tikai viens zīmols, bet vairāki. Tepat blakus mums ir arī restorāns KOPA, un arī tas ir tapis līdzīgā komandā.

Dānijas alus un citu dzērienu ražotājs "Carlsberg" otrdien paziņoja, ka panācis vienošanos par meitasuzņēmuma Krievijā akciju pārdošanu.

"Baltika Breweries" akcijas tiks pārdotas uzņēmumam, kas pieder diviem bijušajiem "Baltika Breweries" darbiniekiem.

Šie ilggadējie "Carlsberg" meitasuzņēmuma Krievijā darbinieki kļūs attiecīgi par "Baltika Breweries" izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku. Šo darbinieku vārdi paziņojumā netiek atklāti.

Par šo akciju pārdošanu "Carlsberg" saņems atlīdzību naudā un visas "Baltika" piederošās akcijas "Carlsberg" struktūrvienībās Azerbaidžānā un Kazahstānā. Paredzams, ka darījums tiks pabeigts tuvāko dienu laikā, norāda uzņēmums. Šo darījumu ir apstiprinājušas gan Dānijas, gan Krievijas iestādes.

"Carlsberg" izpilddirektors Jakobs Orups-Andersens sacīja, ka kopš 2022.gada, kad holdings nolēma pamest Krieviju, uzņēmums ir "izsmēlis visas iespējas, lai rastu veidu, kā panākt pilnīgu aiziešanu no Krievijas".

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Dānijas alus un citu dzērienu ražošanas koncerns "Carlsberg" pērn strādājis ar 9,1 miljarda kronu (1,2 miljardi eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 40,8 miljardu kronu zaudējumiem gadu iepriekš, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Atgriešanās pie peļņas daļēji skaidrojama ar Krievijas biznesa pārdošanu.

Mēnesi pēc tam, kad 2022.gada februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, "Carlsberg" paziņoja par nodomu pilnībā aiziet no Krievijas tirgus un pārdot savu biznesu šajā valstī. Taču vien 2024.gada decembrī uzņēmums spēja pabeigt meitaskompānijas "Baltika Breweries" pārdošanu Krievijā.

Decembrī šī darījuma summa netika atklāta, taču "Carlsberg" gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmums saņēmis 2,3 miljardus kronu.

Tikmēr uzņēmuma pārdošanas apjoms pērn pieaudzis par 2% līdz 75 miljardiem kronu.

"Carlsberg" pieder Latvijas alus un citu dzērienu ražotājs "Aldaris".

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Legāli iegādāta alkohola patēriņš Lietuvā pērn sarucis līdz pēdējos desmit gados zemākajam līmenim, liecina Valsts datu aģentūras apkopotā informācija.

Vidējais tīrā alkohola patēriņš, rēķinot uz katru vismaz 15 gadu vecumu sasniegušu iedzīvotāju, pērn bija 10,2 litri, kas ir par 0,8 litriem mazāk nekā 2023.gadā.

"Legālā alkohola patēriņš ir pēdējos desmit gados zemākajā līmenī," datu prezentācijā ceturtdien teica aģentūras vadītāja vietniece Inga Masjulaitīte-Šukeviča.

Lietuvas mazumtirgotāji un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji pērn pārdeva 2,9 miljonus dekalitru stipro alkoholisko dzērienu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2023.gadā. Vīna, raudzēto dzērienu un kokteiļu pārdošanas apjoms pieauga par 2,1% līdz 4,3 miljoniem dekalitru.

Populārākais alkoholiskais dzēriens Lietuvā pērn joprojām bija alus. Tā pārdošana sasniedza 19,2 miljonus dekalitru, kas ir par 7,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina statistikas dati.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Projekta "Ce4Re" ietvaros tiek izstrādāti digitāli rīki, kas palīdzēs ēdināšanas uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt resursus un samazināt pārtikas atkritumu apjomu.

Igaunijas uzņēmums "WasteLocker" izstrādā divus rīkus – Atkritumu apjoma samazināšanas rīku un Ēdienkartes plānošanas rīku. No marta Atkritumu apjoma samazināšanas rīks ir nodots testēšanai restorānos.

10. martā Valmierā, viesnīcā “Wolmar” norisinājās demonstrācijas pasākums "Digitālie risinājumi ilgtspējīgai restorānu darbībai", kurā restorānu pārstāvji iepazinās ar šo jauno rīku un tā tehnisko aprīkojumu – svariem un planšeti, kas ļauj ērtā veidā ievadīt un analizēt pārtikas atkritumu datus. Pasākumā attālināti piedalījās arī "WasteLocker" pārstāve, kas iepazīstināja ar vēl vienu izstrādājamo rīku – Ēdienkartes plānošanas rīku, kas palīdzēs restorāniem optimizēt ēdienkartes sastādīšanu un samazināt pārtikas zudumus.

Pārtikas un patēriņa preču cenu pieaugumu nosaka ne vien tādi liela mēroga procesi kā elektroenerģijas un kafijas cenu kāpums, bet arī vietējās tendences Latvijā, tostarp dažādas administratīvas prasības un arī arvien pieaugošais zādzību skaits no veikaliem.

Beidzamajos mēnešos cenas paaugstinājuši vairāk nekā četrdesmit no mūsu piegādātājiem dažādās preču grupās.

Tas, protams, atspoguļojas arī cenās, kādas pircējs redz veikalu plauktos. Globālo procesu ietekmē galvenokārt pieaugušas kafijas, šokolādes, eļļas cenas. Savukārt alkoholisko dzērienu un tabakas sektorā cenu paaugstināšanās saistīta ar izmaiņām akcīzes nodokļu likmēs.

Tomēr mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī citi faktori. Pirmkārt, veikalniekiem administratīvo slogu jūtami palielinājusi prasība cenu zīmēs norādīt produktu izcelsmes valsti. Lai netiktu pie soda par noteikumu neievērošanu, rodas daudz neskaidrību un jautājumu, kuru noskaidrošanai jātērē pārdevēju apmaksātais darba laiks. Otrkārt, par īstu epidēmiju izvērtušās sīkās zādzības no veikaliem, un nozagto preču vērtība visbiežāk jāsedz pašiem mazumtirgotājiem.

Lietuvā gada inflācija aprīlī saglabājusies līdz 4,1% līmenī, liecina Valsts datu aģentūras piektdien publiskotie dati.

Gada salīdzinājumā preču cenas Lietuvā kļuvušas par 3,3% dārgākas, bet pakalpojumu cenas pieaugušas par 5,8%.

Visvairāk gada inflāciju aprīlī ietekmēja siltumenerģijas, piena un piena produktu, siera un olu, sabiedriskās ēdināšanas, komplekso ceļojumu, tabakas produktu, alkoholisko dzērienu, privāto transportlīdzekļu apkopes un remonta, maizes un graudu produktu, medikamentu un alus cenas pieaugums, kā arī elektrības, degvielas un smērvielu, automašīnu cenas kritums.

Vidējā gada inflācija aprīlī bijusi 1,9% salīdzinājumā ar 1,5% iepriekšējā mēnesī.

Mēneša inflācija aprīlī bijusi 0,1% salīdzinājumā ar 0,4% martā.

Salīdzinājumā ar martu preču cenas samazinājās par 0,3%, kamēr pakalpojumu cenas pieauga par 1%.

Alus ražotājs SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", pērn strādāja ar 1,244 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 32,9% un bija 19 256 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā zaudējumi skaidroti ar izejvielu, tostarp apiņu, medus, iesala, citu izejvielu un iepakojumu cenu kāpumu, kā arī vairāku uzņēmuma darbinieku atalgojuma celšanu un vēl nepārrēķinātām produktu pārdošanas cenām, ko plānots darīt 2025.gadā.

Lai arī 2024.gadā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, "Zlaukts" vadība prognozē, ka nākamajos gados būs novērojama augšupejoša tendence.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka uzņēmums pērn sāka ražot un realizēt bezalkoholisko alu, kā arī šogad plānots sākt ražot limonādes.

Šogad uzņēmums turpinās arī attīstīt savu darbību, paplašinot piedāvājuma iespējas gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.