Foto: Freepik / halayalex

Saulainas vasaras dienas raisa neviltotu prieku kā bērnos, tā arī pieaugušajos, tomēr, kā zināms, ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt ne tikai ādai, bet arī acīm, jo tādā veidā uzņemam ultravioleto (UV) starojumu. Tieši tādēļ ir svarīgi nēsāt atbilstošas saulesbrilles, kurām ir pilnvērtīga UV aizsardzība. Taču, kur tādas atrast un kādus faktorus vēl ņemt vērā, izvēloties piemērotākās brilles? Par to vairāk uzziniet raksta turpinājumā!

Kāpēc UV gaisma ir kaitīga acīm?

UV starojums pamatā ir elektromagnētiskie viļņi, kas tiek iedalīti tuvajos (300 līdz 400 nm), vidējos (200 līdz 300 nm) un tālajos (122 līdz 200 nm). UV starojumu veido UVA, UVB un UVC stari. Lielāko daļu UVC starojuma gan absorbē atmosfēra, tāpēc tas mūs skar ļoti nelielā apmērā, taču UVA un UVB stari sasniedz Zemi ne tikai karstās un saulainās, bet arī lietainās un apmākušās dienās. Tieši UVA starojums iekļūst ādas un acs struktūras dziļākajos slāņos, ilgtermiņā nodarot būtisku un dažkārt pat neatgriezenisku kaitējumu, piemēram:

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Slavenais teiciens “Diversifikācija ir aizsardzība pret neziņu” pieder ne mazāk slavenajam investoram Vorenam Bafetam, kurš ir vairākkārt runājis par ieguvumiem no plaša investīciju sadalījuma. Tomēr Omahas orākula domu pārfrāzētu nedaudz citādāk: izglītība, izpēte un rūpīga analīze pasargā mūs no neziņas, ļaujot pieņemt labus ieguldījumu lēmumus.

Savukārt diversifikācija kalpo kā būtiska aizsardzība pret neparedzamiem notikumiem, ko pat visrūpīgākie aprēķini nespēj paredzēt.

Nozares līderi pastāvīgi mainās: vakardienas tirgus favorīti bieži kļūst par “autsaideriem”. Vēsturē ir daudz šādu piemēru. Piemēram, “Nifty Fifty” – stabilu un strauji augošu uzņēmumu akcijas, kas 60.–70. gados tika uzskatītas par īpaši uzticamām jeb tā saucamajiem “Blue-Chip” uzņēmumiem, 2000. gada “dot-com” tirgus zvaigznes, vai arī finanšu giganti un nekustamā īpašuma sektora līderi pirms 2008. gada krīzes.

Ir arī nesenāki, ne mazāk spilgti šādu kāpumu un kritumu piemēri. Starp tiem ir Intel (INTC) nesenais stāsts. Izpilddirektors Pets Gelsingers 2021. gadā atgriezās amatā ar ambiciozu plānu pārveidot kompāniju par lielāko līgumražošanas mikroshēmu rūpnīcu. Uzņēmumam tika piešķirtas subsīdijas 7,9 miljardu dolāru apmērā no valsts, taču tas saskārās ar tehniskām grūtībām un konfliktiem ar galvenajiem partneriem, jo īpaši ar TSMC. Izrādījās, ka viens no nozares līderiem vairs nespēj konkurēt ar NVIDIA AI mikroshēmu jomā. Rezultātā Intel ieņēmumi samazinājās par aptuveni 33% salīdzinājumā ar 2021. gadu, un pirmo reizi kopš 1986. gada tika reģistrēti gada tīrie zaudējumi. Korporācijai nācās atlaist aptuveni 15 000 darbinieku, un akciju cena saruka vairāk nekā par 60%. 2024. gada beigās Gelsingers, zaudējis investoru uzticību, atkāpās direktoru padomes spiediena rezultātā.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Viņš norāda, ka trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.

Ministrs apliecina, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.

Tāpat viņš akcentē, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.

Vēl ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

15. maijā tika prezentēts Latvijas uzņēmuma “BELSS” jaunais attīstības virziens – militāro dronu izstrāde un ražošana jaunuzņēmumā “ERASER”. Doni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovāciju izstrādi.

Izmantojot militārās industrijas uzņēmuma “BELSS” uzkrāto pieredzi, darbinieku zināšanas kā arī materiāltehnisko bāzi, tika radīts jaunuzņēmums “ERASER”, kura darbības pamatā ir militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu pētniecība un izstrāde. Ražošana noris Latvijā, izmantojot uzņēmumā radītās komponentes un ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem – bruņoto spēku vienībām un ekspertiem, pielāgojot tehniskos risinājumus reāliem darbības scenārijiem un lietotāju vajadzībām. “ERASER” ir piedalījies Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā iepirkumā Dronu koalīcijas ietvaros.

“Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu mūsdienu karalaukā, uzņēmumā “ERASER” esam apvienojuši spēcīgu inženieru komandu, lai kopīgi attīstītu šo militārās industrijas nozari Latvijā, vienlaikus veicinot arī valsts ekonomiku. Lai Latvijas uzņēmums šajā nozarē pasaules tirgū varētu būt konkurētspējīgs un spētu pielāgoties aizsardzības nozares straujajai attīstībai un prasībām, kā galveno “ERASER” prioritāti esam noteikuši izpēti un attīstību, lai spētu nodrošināt efektīvu dronu darbību laukā,” norāda “ERASER” izpilddirektors Edgars Gauručs.

Šobrīd ir pāragri komentēt Eiropas Komisijas (EK) jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE) aizdevuma nosacījumus, bet Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka SAFE instrumenta finanšu nosacījumiem vajadzētu būt izdevīgiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM.

Ministrijā skaidro, ka sarunas ar EK tikai tagad ir sākušās, un visi EK aizdevuma finanšu nosacījumi, tostarp procentu likmes, vēl nav zināmi. SAFE regulā noteikts maksimālais aizņēmuma termiņš - līdz 45 gadiem, un pamatsummas atmaksas atlikšanas periods - līdz 10 gadiem.

Ņemot vērā, ka EK finanšu līdzekļus - aizdevumus no SAFE instrumenta dalībvalstīm - piesaistīs finanšu tirgos ar regulāriem aizņēmumiem, SAFE instrumenta finanšu nosacījumiem vajadzētu būt izdevīgiem, prognozē FM. Ministrijā skaidro, ka EK kredītreitings kā aizņēmējai ir augstāks nekā Latvijai, taču konkrētās SAFE aizdevuma likmes būs atkarīgas no situācijas finanšu tirgos un laika, kad EK veiks aizņēmumus.

Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāti pirmie Latvijā ražotie "Patria" 6x6 bruņutransportieri un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.

"Sniedzot šāda veida atbalstu Ukrainai, mums ir iespēja attīstīt savu aizsardzības industriju, pārbaudot Latvijā ražoto bruņumašīnu izturību un spējas reālā kaujas laukā. Latvija turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu un tās centienus aizsargāt savu valsti tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsver Andris Sprūds.

Tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādāta atlikusī daļa no tai paredzētajām Latvijā ražotajām "Patria" bruņumašīnām.

Kā ziņots, atsaucoties Ukrainas lūgumam sniegt atbalstu, Aizsardzības ministrija šī gada februārī pasūtīja "Patria" 6x6 bruņutransportierus, kas paredzēti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kopumā Latvija Ukrainai piegādās 42 "Patria" 6x6 bruņutransportierus un cita veida militāro ekipējumu.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."