2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Piesaistot Kohēzijas fonda atbalstu un valsts publisko finansējumu, SIA Daugavpils satiksme īstenojusi projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa norāda, ka konkurences sfērā arvien nozīmīgāku lomu ieņems proaktīvāka iestādes rīcība, kā arī analītisko datu izpēte, kura arī būs pamats attiecīgo pārkāpumu lietu identificēšanai un izpētei.

Kā jūtaties kā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja?

Negaidīti iekāpjot Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja kurpēs, nav bijis īsti laika ne tikai padomāt, bet vēl jo vairāk novērtēt, kā es jūtos, jo bija ļoti ātri jāmobilizējas un jānovērš krīzes situācija, ar kuru iestāde saskārās 2025. gada sākumā. Proti, šā gada sākumā darba tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi beidza vairāki šīs iestādes atslēgas cilvēki (atbildīgie par budžetu, personālu, komunikāciju, ITK projektiem), un iestāde šādam pavērsienam nebija gatavojusies. Darba attiecības pārtrauca arī speciālists, kurš bija iecerēts kā jaunas funkcijas – konsultāciju sniegšana iepirkumu veicējiem par iespējām atgūt zaudējumus - ieviesējs KP. Jautājums bija par Konkurences padomes darbības nepārtrauktību. Tādējādi priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amata pienākumus sāku pildīt ar krīzes vadības sēdes sasaukšanu un attiecīga risinājuma meklējumiem. Protams, vienlaicīgi varu atzīt, ka darbs šajā amatā ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un arīdzan rūdījumu.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Rīgas pašvaldības 53 miljonu eiro vērtais skolu ēdināšanas iepirkums nokļuvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) redzeslokā, informē KNAB.

KNAB seko līdzi dažādām norisēm un procesiem publiskajā telpā, tostarp finansiāli apjomīgu iepirkumu īstenošanai, un šis nav izņēmums, kad iepirkums nonācis KNAB redzeslokā, pauda birojā.

Ja KNAB saskatīs signālus vai iestādes rīcībā nonāks informācija, kas liecinās par iestādes kompetencē esošiem likumpārkāpumiem attiecīgā iepirkuma virzības gaitā, KNAB reaģēs, sola birojā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka nesen notikušajā iepirkumā uzvarētāju noteikusi nejaušība, jo 53 miljoni eiro sadalīti izlozē, un tajā laimējies lietuviešu uzņēmumam. Pašvaldība apgalvo, ka visi piedāvājumi bijuši vienlīdz labi, tāpēc izņēmuma kārtā piemērota loterija.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā.

Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Šobrīd sabiedrībā aktualitāti ir ieguvis Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic un uzņēmuma Deutsche Lufthansa AG (Lufthansa) darījums, kura rezultātā Lufthansa iegūs 10% airBaltic kapitāldaļu. Medijos izskanējis paziņojums, ka šo darījumu vērtēs Vācijas konkurences iestāde - Federālais karteļu birojs. Tāpēc varētu rasties jautājums, vai šo darījumu nav jāvērtē arī Latvijas Konkurences padomei (KP)?

Attiecībā uz konkrētā darījuma paziņošanu, Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem. Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.

Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār airBaltic joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas (pie noteikuma, ka izpildās apgrozījuma sliekšņi Latvijā) kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.

2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.

Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%. Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" nodrošinās 8000 ēdienreizes gandrīz 1000 XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku brīvprātīgajiem darbiniekiem, informēja uzņēmumā.

Kopējais atbalsta apmērs sasniegs 40 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Vienlaikus "Lido" ir radījis svētku produktu izlasi, kas ierobežotā daudzumā būs pieejama "Lido" ēdināšanas vietās un veikalos.

“Brīvprātīgo nesavtīgais darbs un klātbūtne ļauj šim lielajam, mūsu tautai tik svarīgajam, notikumam norisināties raiti un sirsnīgi. Mēs vēlamies viņiem pateikties ne tikai vārdos, bet arī darbos – rūpējoties, lai viņiem netrūktu spēka, izturības un sajūtas, ka viņu ieguldījums patiesi tiek novērtēts,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

“Brīvprātīgie palīgi velta savu laiku, enerģiju, spēku un izdomu, lai Svētki izdotos. LIDO iesaiste ir ieguldījums ne tikai brīvprātīgo palīgu labbūtībā, bet arī kopējā svētku atmosfērā,” uzsver XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO oficiāli atklāj savu jauno biroju Skanstes City biznesa kvartālā, veidojot modernu, ilgtspējīgu un darbiniekiem draudzīgu darba vidi. Jaunais birojs aizņem vairāk nekā 1800 kvadrātmetru platību un ir izveidots vienā stāvā, lai veicinātu efektīvāku starpnozaru sadarbību un atvieglotu iekšējo komunikāciju. Telpas izstrādātas, ņemot vērā mūsdienu darba vides tendences, ergonomiku un augstus ilgtspējas standartus.

Telpu izveide noritējusi ciešā sadarbībā ar Skanstes City, pielāgojot tās ERGO vajadzībām un zīmola identitātei, vienlaikus harmoniski integrējoties kvartāla attīstības iecerēs. Papildu infrastruktūras uzlabojumi – tostarp jauns konferenču centrs, modernizētas ieejas zonas un labiekārtotas ārtelpas – veidoti ar mērķi uzlabot vidi visiem kvartāla lietotājiem un nodrošināt ērtu, kvalitatīvu ikdienas pieredzi.

"Jaunas telpas, bet jau sen pārbaudītā un iemīļotā vietā, "Skanstes City" kvartālā, mums ir būtisks solis, lai darbinieki birojā justos vēl labāk un ērtāk. Ņemot vērā, ka ERGO strādājam elastīgā darba režīmā, t.i., daļēji attālināti, jaunajā birojā esam ieviesuši īpašu darba vietu rezervēšanas sistēmu, kas palīdzēs efektīvāk plānot vietu izmantošanu. Tāpat darbiniekiem tagad ir pieejamas daudzveidīgākas sapulču telpas, nodrošināta kvalitatīvāka skaņas izolācija, kā arī funkcionālākas un ergonomiskākas darba vietas, kas apvienojumā ar moderno dizainu mūsu ikdienu padarīs ne vien ērtāku, bet arī efektīvāku. Pateicamies "Skanstes City" par veiksmīgo sadarbību, kas turpinās vairāk nekā desmit gadu garumā, un visai projekta komandai, kas sapni par jaunu biroju pārvērta skaistā realitātē," saka ERGO Latvijas filiāļu vadītāja Aija Medne.

IT uzņēmums “ZZ Dats” pārņēmis jaunuzņēmumu un tā izstrādāto lietotni “Wendoapp”. Pašreiz ar tās palīdzību pasūtījumus veic 400 vietās Latvijā, šovasar sākta sadarbība Igaunijā, kā arī tiek izskatītas iespējas darbam vēl citos eksporta tirgos.

““Wendoapp” īsā laikā ir mainījis veidu, kā restorāni, kafejnīcas un citi ēdinātāji pasūta produktus – piegādātāji un pasūtījumi ir apvienoti vienā ērti lietojamā lietotnē. Mēs redzam, ka šis ir jauns un perspektīvs risinājums, un mūsu komanda pašreiz uzlabo lietotnes funkcionalitāti, dizainu – tā kļūs parocīgāka, kā arī iegūs plašāku lietotāju skaitu ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē,” pauž “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

"ZZ Dats" eksporta produktu vadītājs Raivis Feldmanis līdz šim vadījis vienu no Latvijā zināmiem ēdināšanas uzņēmumiem. Ikdienas darbā, cieši sadarbojoties ar piegādātājiem un darbiniekiem, viņš secināja, ka informācijas pārvaldīšana par produktiem un piegādātājiem uz papīra lapiņām ir neefektīva un neērta. Pasūtījumu saraksti ar līdz pat 30 piegādātājiem un vairāk nekā 1000 preču vienībām, kurus pēc tam nepieciešams nodot kolēģiem, prasa daudz laika un rada risku pieļaut kļūdas. Šī pieredze iedvesmoja radīt un attīstīt "Wendoapp" – digitālu risinājumu HoReCa nozarei. Platforma ļauj ēdināšanas uzņēmumiem viegli pārvaldīt un veikt preču pasūtījumus – gan no kopējā sortimenta, gan pievienojot sev aktuālos piegādātājus. Neskatoties uz īso darbības laiku – mazāk nekā divus gadus – lietotne ir ievērojami uzlabojusi produktu pārvaldību un pasūtīšanas ērtību Latvijā.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Konkurences padome (KP) aicina pasūtītājus izstrādāt iepirkumus atbilstoši tirgus piedāvājuma dažādībai.

KP ir izvērtējusi kādas pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem.

Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka vairāki tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam.