Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.
Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.
Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos
Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.
Otrkārt, necaurspīdīga iepirkumu sistēma, jo publiski pieejama tikai informācija par kopējo iepirkuma budžetu un cenu par vienu pieslēgumu. Tā rezultātā ir grūti pārbaudīt, cik efektīvi tiek izlietots valsts budžets. Treškārt, tā ir zema pasūtītāju kompetence, proti, ierobežota izpratne par tirgus cenām un izmaksu-ieguvumu līdzsvaru noved pie neefektīviem lēmumiem, kas apgrūtina objektīvu vērtēšanu, īpaši tehniskajos jautājumos. Visbeidzot, iepirkumu nolikumi bieži tiek veidoti tā, ka tie ierobežo konkurenci, piemēram, apvienojot atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kas samazina pretendentu skaitu un veicina nepamatoti augstas cenas. Tas liecina par sistemātisku motivācijas trūkumu panākt efektīvu līdzekļu izlietojumu, un rezultātā tiek noslēgti līgumi, kuru summa būtiski pārsniedz tirgus vidējo līmeni.
Kā uzņēmums, kas jau 20 gadus aktīvi darbojas Latvijas tirgū un regulāri piedalās telekomunikāciju un IKT publiskajos iepirkumos, mēs skaidri redzam favorītisma radītās sekas – no valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izlietošanas līdz konkurences kropļošanai un tirgus monopolizēšanai. Šāds nepilnīgs un caurredzamības trūkuma mākts iepirkumu process ne tikai kavē inovāciju attīstību, bet arī būtiski pasliktina investīciju vidi. To spilgti ilustrē vairāki pēdējā laika publisko iepirkumu piemēri.
Spēle ar finanšu piedāvājuma komponentēm Siguldas novada pašvaldības iepirkumā
Siguldas novada pašvaldības iepirkums pērnā gada maijā par mobilo un fiksēto sakaru nodrošināšanu Siguldas novada pašvaldībai un iestādēm parāda, kā manipulējama punktu sistēma var novest pie budžeta līdzekļu izšķērdēšanas. Šajā iepirkumā pasūtītājs izmantoja vērtēšanas modeli, kurā finanšu piedāvājums tika sadalīts pa atsevišķām komponentēm, nevis izvērtēts pēc kopējām ikmēneša izmaksām par pakalpojuma sniegšanu. Šāda pieeja ļāva par uzvarētāju atzīt trīsreiz dārgāku piedāvājumu – 24 eiro mēnesī, salīdzinot ar “Bite Latvija” piedāvātajiem 7,7 eiro mēnesī.
Viena pretendenta uzvara bez konkurences Zemkopības ministrijas iepirkumā
Savukārt Zemkopības ministrijas iepirkums par mobilo sakaru un mobilā interneta pakalpojumu nodrošināšanu ministrijas un tās iestāžu vajadzībām, kas tika izsludināts pērnā gada jūnijā, paredzēja, ka pretendents vienlaikus piedāvā gan mobilos, gan fiksētos sakarus. Līdz ar to iepirkumā varēja piedalīties tikai tie pretendenti, kuri spēja nodrošināt abus pakalpojumus kopā. Rezultātā tika saņemts tikai viens piedāvājums – 40,86 eiro par pakalpojumu.
Konkurenci būtiski ierobežoja arī tas, ka, lai gan formāli iepirkums tika sadalīts daļās, pasūtītājs neizvērtēja konkurences ieguvumus, kas rastos, ja pretendenti varētu sniegt piedāvājumus katrai daļai atsevišķi.
Finanšu ministrijas “konkurss” vienam tirgus spēlētājam
FM īstenotā centralizēto iepirkumu prakse rada šaubas, vai patiešām tiek nodrošināta konkurence un labākā cena nodokļu maksātājiem — piemērs ar mobilo sakaru iepirkumu rāda pretējo. Līdz 2022. gadam VID iepirkumos piedalījās visi trīs operatori, bet pēc FM pārņemšanas konkurence saruka: 2022. gadā tika saņemti tikai divi piedāvājumi, no kuriem izdevīgākais (0 eiro no “Bite Latvija”) tika noraidīts kā “nepamatoti lēts”, neskatoties uz sniegto pamatojumu un uzņēmuma 20 gadu pieredzi Latvijā, miljonos mērāmo apgrozījumu un simtiem tūkstošu klientu.
Centralizētais iepirkums teorētiski nozīmē administratīvā sloga samazināšanu, taču praksē tam jābūt jēgpilnam. Centralizācija nedrīkst kļūt par šķērsli konkurencei. FM šī gada februārī izsludinātais mobilo sakaru iepirkums spilgti parāda, kā publiskajā sektorā tiek veidoti nosacījumi, kas būtiski ierobežo konkurenci – cenas nozīme bija tikai 41 %, bet nefinansiālie kritēriji (piemēram, bāzes staciju skaits) faktiski deva priekšrocības vienam piegādātājam, neraugoties uz to, ka visu operatoru pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami laba un atbilst noteiktajiem standartiem. Šādā situācijā “Bite Latvija” objektīvi nebija pamata iesniegt piedāvājumu, un rezultātā tika saņemts tikai viens – par 15,01 eiro.
Augšdaugavas novada pašvaldības iepirkumā dārgākais kļūst par “izdevīgāko”
Tikmēr Augšdaugavas novada pašvaldības iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tika izsludināts šī gada martā, būtisku ietekmi uz rezultātu radīja manipulējama vērtēšanas pieeja – cenu kritērijs veidoja tikai 46 %, bet lielāks svars tika piešķirts tehniskiem rādītājiem, proti, kas ir līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem un par kuriem informācija ir pieejama publiski. Tātad – iepriekš visiem pieejama un zināma! Lai arī “Bite Latvija” šajā iepirkumā piedāvāja pakalpojumus par 1 eiro, uzvarēja daudzkārt dārgāks piedāvājums par 8,89 eiro.
Ir laiks izrauties no apburtā loka publiskajos iepirkumos
Iepriekš analizētie piemēri skaidri parāda, ka favorītisms publiskajos iepirkumos nav nejaušība – tās ir sekas sistēmiskai pieejai, kur netiek nedz nodrošināta caurspīdība, nedz vērtēta konkurences realitāte. Arī Konkurences padome jau vairākkārt ir brīdinājusi – nekorekti izstrādāti iepirkumu kritēriji, kas rada priekšrocības vienam dalībniekam, ir pretrunā brīvas konkurences principiem.
Lai mainītu šo praksi, ir nepieciešama skaidra un konkrēta rīcība. Pirmkārt, jāievieš obligāts e-kataloga izmantošanas mehānisms homogēniem pakalpojumiem, t. sk. standarta mobilo sakaru pakalpojumiem. Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VDAA) jau ir uzsākusi e-kataloga izstrādi, kas nodrošina vienkāršu, pārskatāmu un konkurenci veicinošu iepirkumu procesu. Turpretim izņēmumiem ir jābūt iespējamiem tikai ar skaidru pamatojumu.
Šobrīd ir īstais brīdis ieviest ilgtspējīgas pārmaiņas publiskajā sektorā, lai stiprinātu konkurenci, nodrošinātu efektīvāku publisko līdzekļu izlietošanu un atjaunotu uzticību iepirkumu procesam. Pērn decembrī Satiksmes ministrija apkopoja valsts iestāžu gatavību pāriet uz e-katalogu, un šī gada martā VDAA organizēja pirmo darba grupu, lai risinātu tehniskos jautājumus. Tagad ir svarīgi, lai šis process nenonāktu strupceļā – tāpēc ļoti ceru, ka tiks pieņemti reāli lēmumi ar skaidriem termiņiem un mērķiem.
