Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, parāda, ka Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, ja 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru sagaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko 3 gadu laikā pasliktināsies, tad šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.

Savukārt, 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.

“Gan pozitīvi investīciju piesaistes dati, gan uzlabojies sentiments parāda, ka Latvija var būt svarīgs un veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju galamērķis, it sevišķi pakalpojumu, izpētes un tehnoloģiju uzņēmumiem. Mums nekad nebūs lielākais iekšējais tirgus, kas pats par sevi vilina investorus, bet redzam, ka Latvijas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar citiem faktoriem. Pētījumā, piemēram, 40% investoru norāda, ka tiem ir svarīgs tirgus lielums un arī vietējās ekonomikas izaugsmes temps, taču 34% kā nākamo investīciju valsts izvēles faktoru norāda enerģijas izmaksas, kam ar 30% seko dzīves kvalitāte, drošība, kultūra un dažādība. Nākamie būtiskie faktori ir zinoša darbaspēka pieejamība, nodokļu sistēmas pievilcība un infrastruktūras kvalitāte. Latvija var būt ļoti konkurētspējīga ar visiem šiem faktoriem un mums pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tos pastāvīgi uzlabotu,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Latvijas mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātājs “Apply” sadarbībā ar Latvijas mežsaimniecības tehnoloģiju uzņēmumu “Timbro” šobrīd rada prototipu risinājumam, kas ar datorredzes palīdzību automatizēs meža audita datu ievākšanu un interpretāciju, padarot procesu aptuveni 10 reizes ātrāku un kļūdas iespēju samazinot līdz pat 3%.

Tāpat tas palīdzēs īstenot inventarizācijas procesus laikā, kad darba tirgū trūkst atbilstošās jomas speciālistu. Iekārtas izstrādē investēti 500 000 eiro.

Ikvienam meža īpašniekam agrāk vai vēlāk jāsaskaras ar meža inventarizāciju, kas palīdz noteikt tā vērtību un mežaudzes kvalitāti. Ierasti šo procesu veic meža inventarizācijas speciālists jeb tā sauktais “taksators”, apskatot teritoriju un piefiksējot esošo koku skaitu, sugu, augstumu un apkārtmēru.

Reizi 20 gados meža inventarizācijas process ir obligāts, lai pārskatu iesniegtu Valsts meža dienestam, savukārt meža pārdošanas gadījumā tas ļauj iegūt precīzāku finansiālu novērtējumu. Ierasti process ir laikietilpīgs un balstās uz speciālista pieredzi un iemaņām. Piemēram, nosakot koku augstumu, nereti tiek izmantots acumērs, kā rezultātā šī brīža inventarizācijas kļūda var būt vidēji līdz pat 20% robežās, kas finansiāli var veidot vairāku simtu vai tūkstošu eiro atšķirību.

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Aptuveni 50% aptaujāto ārvalstu investoru Latvijā un Igaunijā šogad plāno palielināt ieguldījumus Baltijas reģionā, kamēr šis rādītājs Lietuvā ir nedaudz zemāks - 38%, liecina jaunākais Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījums "Sentiment Index".

FICIL informēja aģentūru LETA, ka Baltijas reģiona ārvalstu investoru skatījumā šīs trīs valstis ir iemācījušās uzturēt ekonomisko un politisko stabilitāti, neskatoties uz to nelielo izmēru un uzņēmību pret ārējiem satricinājumiem, piemēram, ģeopolitisko spriedzi, Krievijas tirdzniecības sankcijām, enerģijas cenu kāpumiem un Covid-19 pandēmiju.

Investoru skatījumā Baltijas noturības recepte ietver stabilas demokrātiskās sistēmas, pārdomātu makroekonomisko pārvaldību, atvērtu un elastīgu tirdzniecības politiku, ciešu dialogu starp politikas veidotājiem un investoriem, augstu pielāgošanās spēju, kā arī klusu, bet strauju mācīšanos no attīstītākajiem Eiropas kaimiņiem.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos trijos mēnešos ieveda 260,578 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,3% (2024.gada pirmajos trijos mēnešos - 51,9%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 151,791 miljona eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem trim mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 28%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos trijos mēnešos importēti 37,223 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 29,888 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,9% vairāk, finieris - 13,024 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% mazāk, bet kurināmā koksne - 9,765 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,5% vairāk.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Rīgā 26.maijā norisinājās augsta līmeņa konference "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics", kuru organizēja Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru (AHK) un citām partnerorganizācijām.

Pasākumā piedalījās Baltijas valstu ekonomikas ministri, ārvalstu investori un starptautisko institūciju pārstāvji.

LIAA direktore Ieva Jāgere uzsver, ka Ārvalstu investoru padomes veiktais pētījums FICIL Sentiment Index apliecina – pirmo reizi pēc ilgāka laika Latvija investīciju piesaistes ziņā ir apsteigusi savus Baltijas kaimiņus: “Latvijas stiprā puse ir tehnoloģiju un inovāciju joma, kā arī enerģētikas un militārās industrijas sektori. Mūsu kopīgais investīciju projektu portfelis šobrīd pārsniedz 12 miljardus eiro, no kuriem viens miljards ir tieši militārās industrijas projekti. Mūsu mērķis ir kāpināt piesaistīto investīciju apjomu līdz vienam miljardam eiro gadā,” norāda Ieva Jāgere.

Pēdējos mēnešos gan Igaunijas, gan Lietuvas īres īpašumu investori atkal ir kļuvuši aktīvāki. Taču tā vietā, lai mērķētu uz vietējo tirgu, daudzi koncentrējas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Kā norāda digitālās finansēšanas platformas Estateguru operatīvais vadītājs Daniils Āls, šo tendenci veicina samazinātas procentu likmes, dinamisks jaunbūvju tirgus un pieejamākas cenas.

Pēc eksperta teiktā, aktivitāte Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākās jau pērn, kad ievērojami vairāk attīstītāju saviem projektiem sāka meklēt agrīnās stadijas finansējumu. “Pašlaik attīstītājiem ir pievienojušies īres īpašumu investori, kuri vēlas paplašināt savus portfeļus ar Latvijas nekustamajiem īpašumiem,” apstiprina Daniils Āls (Daniil Aal).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), kurš nesen pārdevis dzīvokļus Rīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas īres īpašumu investoriem, apliecina, ka pilsētas nekustamo īpašumu tirgus patiešām strauji aug. "Šogad Invego pirmo reizi Rīgā pārdevis vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. Šeit joprojām dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet iedzīvotāju pirktspēja nepārtraukti aug, līdz ar vēlmi dzīvot jaunās, modernās mājās," stāsta Kristjans-Tūrs Vahi. Patlaban Invego Latvijā attīsta vairākus lielus nekustamo īpašumu projektus – dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā.

Pašvaldību izdevumi ārvalstu komandējumiem ir ievērojami mazāki, salīdzinot ar līdzīgiem izdevumiem valsts pārvaldes institūcijās, liecina Valsts kases apkopotie valsts iestāžu un pašvaldību pārskati.

Nevienā no Latvijas pašvaldībām 2024. gadā izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza 0,6% no kopējo izdevumu apjoma, un ārvalstu komandējumu izdevumi nerada būtisku slodzi pašvaldību budžetiem.

Ārvalstu komandējumu izdevumi

2024. gadā vislielākie ārvalstu komandējumu izdevumi bija Valmieras novadā, kur tie veidoja 5,5 tūkstošās daļas (0,55%) no kopējiem 2024. gada izdevumiem. Tālāk sekoja Gulbenes novads ar 5,2 tūkstošām daļām un Jelgavas novads ar 5,1 tūkstošo daļu. Salīdzinājumam 2023. gadā Tieslietu ministrijas izdevumi ārvalstu komandējumiem bija 6,45 tūkstošās daļas no kopējiem Tieslietu ministrijas izdevumiem. Saeimas izdevumi ārvalstu komandējumiem 2023. gadā bija ievērojami lielāki – 17 tūkstošās daļas pret kopējiem Saeimas izdevumiem. Savukārt Valsts kancelejas izdevumi ārvalstu ceļojumiem 2023. gadā pārsniedza 3,1% no visiem Valsts kancelejas izdevumiem. Tiesa, tas bija laikā, kad iepriekšējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizrāvās ar ārvalstu ceļojumiem, izmantojot īrētu privāto lidmašīnu. Latvijas pašvaldības īrētās privātās lidmašīnas ārvalstu ceļojumiem neizmantoja, tāpēc 2024. gadā pašvaldību kopējie izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza pat 1,9 tūkstošās daļas pret visiem pašvaldību izdevumiem. 2024. gadā septiņpadsmit pašvaldībās ārvalstu ceļojumiem tērēja mazāk par vienu tūkstošo daļu no kopējiem pašvaldību izdevumiem.

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4miljoniem m3; meža nozares uzņēmēji iesaka nesteigties ar secinājumiem.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6 %. Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no četrām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Investīciju apjoma ziņā institucionālie investori augstu novērtēja stabilās un ilgtspējīgās veselības nozares perspektīvas, ko pārstāv uzņēmums.

Aptuveni 95 % no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Tas ir spēcīgs signāls gan privāto investoru kopienas attīstībai Latvijā, gan augošajam iedzīvotāju finanšu pratības līmenim, kas veicina brīvo līdzekļu ieguldīšanu arī obligācijās.

OC VISION valdes loceklis un līdzīpašnieks Gatis Kokins: „Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto pirmo obligāciju emisiju un augsti novērtējam investoru izrādīto uzticību. Pateicamies katram investoram, kurš ir izvēlējies ieguldīt savus līdzekļus OC VISION nākotnes attīstībā. Mūsu uzņēmuma izaugsmes modelis ir balstīts uz veikalu tīkla paplašināšanu, stratēģisku citu tirgus dalībnieku iegādi un redzes aprūpes tehnoloģiju modernizāciju. Piesaistītais finansējums ļaus ne vien refinansēt esošās saistības, bet arī vēl pilnīgāk nodrošināt acu un ausu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunāko tehnoloģiju pieejamību Baltijā.”

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

No piektdienas, 2025. gada 30. maija, Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego Latvia OÜ nodrošinātās obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltic First North tirgus obligāciju sarakstā.

Invego nodrošināto obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1 000 eiro ar gada procentu likmi 11 %, ko izmaksā reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 29. maijs.

Obligāciju iekļaušana tirdzniecībā sekoja Invego nesenajam publiskajam obligāciju piedāvājumam Baltijas valstīs, kura laikā investoru pieprasījums sasniedza aptuveni 15,8 miljonus eiro, būtiski pārsniedzot pamatapjomu 4 miljonu eiro apmērā – gandrīz četras reizes. Obligāciju piedāvājumā piedalījās 2038 investori no visām trim Baltijas valstīm.

"Augstā investoru aktivitāte un būtiski pārsniegtais pieprasījums Invego obligācijām apliecina, ka Baltijas investori tic nekustamo īpašumu sektora izaugsmes potenciālam reģionā," norādīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Vairāk nekā 2 000 investoru un par 3,9 reizēm pārsniegtais piedāvājums, atspoguļo, ka investori novērtēja Invego obligācijas kā ļoti pievilcīgas. Šī ir iepriecinoša tendence kapitāla tirgū, ka arvien vairāk uzņēmumu izmanto publiskās obligāciju emisijas kā rīku savas izaugsmes mērķu sasniegšanai.”

Latvijas investīciju vidē šajā gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vērojami uzlabojumi, norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz pētījuma "Sentiment Index" provizoriskajiem rezultātiem.

FICIL pārstāvji 9.aprīlī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Tikšanās laikā ārvalstu investoru pārstāvji vērsa uzmanību uz trim galvenajiem tematiem - aizsardzību un drošību, cilvēkkapitāla pieejamību un attīstību, kā arī birokrātijas mazināšanu.

FICIL valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders uzsvēra, ka ģeopolitiskos izaicinājumus ir iespējams pārvērst biznesa iespējās aizsardzības sektorā, ja valdībai ir skaidra un pārdomāta stratēģija un tā rīkojas ātri, lai šīs iespējas izmantotu.

Tomēr, lai piesaistītu un noturētu ārvalstu investorus, pēc viņa sacītā, valdībai jāturpina centieni samazināt birokrātisko slogu un risināt darba tirgus izaicinājumus.

Lai stiprinātu koncerna kompetenci stratēģiski nozīmīgās jomās, 2025.gada maijā veiktas izmaiņas AS "Latvijas Finieris" vadībā.

Jautājumos par ilgtspējīgu zemes izmantošanu un koksnes resursu pieejamību līdztekus esošajiem locekļiem padomē darbu sācis līdzšinējais valdes loceklis Indulis Kovisārs. Viņa profesionālā pieredze meža nozarē, kā arī koncerna Meža sektora komandas ilggadējā vadīšanā, koksnes resursu ilgtermiņa nodrošināšanā un arī darbojoties Latvijas Kokrūpniecības federācijā, sniegs būtisku pienesumu uzņēmuma stratēģiskajā virzībā.

"Nākamajos gados zemes izmantošanas un koksnes resursu pieejamības jautājumu loma būtiski pieaugs. Tas prasīs pieņemt drosmīgus lēmumus ne tikai koncerna, bet arī valsts līmenī," pauž I. Kovisārs.

AS "Latvijas Finieris" padome strādā četru cilvēku sastāvā: Uldis Biķis, Jānis Staris, Juris Matvejs, Indulis Kovisārs.