Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Liepājā darbu uzsācis konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotāja Caljan jaunais tehnoloģiju centrs, kura izveidē ieguldīti aptuveni 550 tūkstoši eiro.

Tajā klienti var reālos darba apstākļos izmēģināt uzņēmuma iekārtas darbībā, pārliecinoties par to efektivitāti un drošību. Liepājas centrs ir viens no trim Caljan tehnoloģiju centriem pasaulē līdzās Vācijai un ASV.Starp pirmajiem objekta apmeklētājiem ir starptautiskie paku pārvadātāji, Eiropas pastu operatori, vadošie riepu ražotāji un apģērbu vairumtirgotāji. Viņi atzīst, ka iespēja praksē testēt Caljan risinājumus palīdz pieņemt pārdomātākus investīciju lēmumus. Demonstrācijas sniedz arī skaidru priekšstatu par to, kā automatizācija samazina manuālo darba slodzi, uzlabo darba drošību un paātrina sūtījumu plūsmu.

“Šī investīcija apliecina mūsu apņēmību turpināt attīstīt modernu ražošanas infrastruktūru Latvijā. Tā ir stratēģiska investīcija partnerībā ar klientiem un inovāciju virzībā. Mēs kopā testējam un attīstām pielāgotus risinājumus, kas atbilst klientu mainīgajām biznesa vajadzībām. Vienlaikus tas dod mūsu komandai iespēju ikdienā strādāt ar modernām tehnoloģijām un attīstīt unikālas profesionālās prasmes,” norāda Caljan Latvijā vadītājs Gatis Dradeika.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Dānija plāno ieviest sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 15 gadu vecumam, pavēstīja premjerministre Mete Frederiksena.

Paziņojot par šo iniciatīvu uzrunā parlamentā, premjere neprecizēja, uz kuriem sociālajiem medijiem šis aizliegums attieksies un kā tas darbosies praksē.

Likumprojekts, kura izskatīšanas grafiks vēl nav zināms, paredzētu, ka vecāki varēs atļaut saviem bērniem izmantot sociālos medijus no 13 gadu vecuma.

"Mobilais tālrunis un sociālie mediji laupa mūsu bērniem bērnību," sacīja Frederiksena, norādot, ka 60% dāņu zēnu vecumā no 11 līdz 19 gadiem labprātāk izvēlas palikt mājās, nevis pavadīt laiku ar draugiem.

Austrālija ir līdere globālajos centienos novērst interneta kaitējumu jauniešu vidū.

Tās parlaments 2024.gada nogalē pieņēma sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, lai gan pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kā šis solis tiks īstenots.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Draugiem Group uzņēmums Mapon turpina paplašināt biznesu Eiropā, iegādājoties 100% akciju Īrijas autoparka pārvaldības risinājumu uzņēmuma Envirokind Limited, kas pazīstams ar zīmolu Fleet DATA.

Mapon un Fleet DATA piedāvā autoparka pārvaldības, GPS izsekošanas, drošības kameru un digitālo tahogrāfu risinājumus, palīdzot klientiem efektīvi pārvaldīt resursus, uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Pateicoties šim darījumam, Mapon paplašinās savu klātbūtni un klientu bāzi Īrijā, kā arī papildinās komandu ar ekspertiem, kuriem ir ievērojama pieredze Īrijas tirgū.

“Šis ir jau otrais uzņēmuma iegādes darījums šogad un astotais kopumā. Fleet DATA ir trīspadsmit gadu pieredze nozarē, tāpēc viņu klientu, bet pats galvenais - pieredzes un zināšanu iekļaušana Mapon būs ārkārtīgi vērtīga mūsu kopīgajiem nākotnes sasniegumiem Īrijas tirgū. Līdzšinējie darījumi apliecina, ka šāda izaugsmes stratēģija ir efektīva, lai sasniegtu labus rezultātus,” saka Mapon izpilddirektors Dāvis Siksnāns, atgādinot, ka uzņēmumam jau ir filiāles Baltijas valstīs, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un pārstāvniecība Spānijā, kā arī partneruzņēmumi visā pasaulē.

Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc modernām kravu apstrādes tehnoloģijām un saglabājoties stabilam e-komercijas tirgus kāpumam, konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan ir divkāršojis ražošanas apjomus.

Līdz ar biznesa attīstību uzņēmums paplašina komandu un meklē dažāda līmeņa ražošanas, inženierijas un kvalitātes nodrošināšanas speciālistus.

Šādā tirgus dinamikā dabiski aug pieprasījums pēc Caljan iekārtām. Tās izvēlas kā jauni klienti, tā arī ilgtermiņa stratēģiskie partneri, sākot no paku pārvadātājiem un pasta operatoriem līdz noliktavu un mazumtirdzniecības loģistikas uzņēmumiem. Kāpums jūtams gan Eiropā, gan ASV, kur tirgus pēc vairāku mēnešu tarifu neskaidrību perioda ir atjaunojies un demonstrē izaugsmi. Liepājas ražotne ir lielākais Caljan grupas ražošanas un inženierijas centrs pasaulē – tajā tiek nodrošināts pilns produktu dzīves cikls. Darbs sākas ar inženiertehnisko izstrādi un detalizētu tehnisko rasējumu, un shēmu izveidi katrai individuāli projektētai iekārtai, un turpinās ar metālapstrādi, metināšanu, montāžu, testēšanu un iekārtu integrāciju klientu sistēmās. Šī gada laikā ir izveidotas teju 100 jaunas pozīcijas, un šobrīd Liepājā strādā par 29 % vairāk darbinieku nekā janvārī.

Ikgadējās Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijas laikā 23.novembrī LMT grupa pirmo reizi pasniedza īpašu apbalvojumu – Teātra eksporta balvu, apliecinot, ka kultūra var būt ļoti sekmīgs eksporta produkts, turklāt ne mazāk nozīmīgs kā inovatīvas tehnoloģijas vai produkti ar augstu pievienoto vērtību.

20 000 eiro nākamā iestudējuma eksportam saņems Dailes teātris, kas jau vairākas sezonas arvien turpina nest Latvijas vārdu pasaulē. Par īpašiem eksporta iestudējumiem kļuvušas Dailes teātra izrādes “ROTKHO” un šīs sezonas izrāde “ORĀKULS”.

Dailes teātris ar šīm izrādēm pabijis jau 39 viesizrādēs Eiropas prestižākajos teātra festivālos un teātros. Arī šajā sezonā un turpmākajās Dailes teātris uztur sarunas par viesizrāžu iespējām vēl citviet Eiropā, kā arī interesi par Dailes iestudējumiem izrāda kolēģi Āzijā, Austrālijā un ASV.

Eksports ir viena no LMT grupas darbības svarīgākajām jomām, jo tieši starptautisko tirgu apgūšana veicina ne tikai dinamisku uzņēmuma un Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet arī nācijas atpazīstamību un veido Latvijas zīmolu. Tāpēc LMT vēlas uzsvērt, ka lieliski piemēri ar globālu skatījumu, no kuriem mācīties, iedvesmoties un kam ticēt, ir atrodami ne tikai biznesā, bet arī mākslā un kultūrā.

Rīgā, Grenču ielā top Aura kvartāls, kas iecerēts kā Baltijā lielākais interjera, dizaina un mājokļu iekārtošanas tirdzniecības kvartāls, kas apvienos vairāk nekā 60 dažādus zīmolus un pakalpojumu sniedzējus.

Ēku kopējā platība kvartāla pirmajās 2 kārtās sasniedz 15 600 m² un trešā kārta būs vēl aptuveni 7000 m². Kopējās projekta investīcijas sasniedz 25 miljonus eiro, finansējumu nodrošina Bigbank. Projekta mērķis ir piedāvāt vienotu un pieejamu vidi visiem mājokļa iekārtošanas pakalpojumiem un tirgotājiem. 26. novembrī tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī svinēti kvartāla vienas kārtas spāru svētki.

Aura kvartāls veidots kā “open-air” tipa centrs - līdzīgs tiem, kas populāri ASV un Austrālijā. Tā vietā, lai apmeklētāji dotos cauri lielām iekštelpu tirdzniecības zonām, kvartāls sastāvēs no atsevišķi pieejamiem veikaliem ar ērtu autostāvvietu pie katras ieejas.Šis formāts īpaši piemērots mājokļa, biroja iekārtošanai, kur pircēji parasti meklē konkrētu telpu iekārtojumu, vienu mēbeli vai vienu risinājumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas "Eurochambres" prezidenta vietnieks Aigars Rostovskis ir ievēlēts Pasaules kameru federācijas ("ICC World Chambers Federation") Ģenerālajā padomē, informē LTRK.

Rostovskis ir ievēlēts par vienu no 20 pasaules tirdzniecības kameru līderiem, kuri turpmākos trīs gadus darbosies padomē. Padomes locekļus ievēlē vairāk nekā 120 valstu nacionālās kameras.

Organizācijā norāda, ka LTRK prezidenta līdzdalība Ģenerālajā padomē sniedz tiešu piekļuvi stratēģiskām sarunām par globālās uzņēmējdarbības attīstību, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, un atver durvis ciešākai sadarbībai ar vairāk nekā 120 pasaules valstu tirdzniecības kamerām.

Rostovskis pauž, ka šī ievēlēšana ir ne tikai atzinība par paveikto, bet arī iespēja stiprināt Latvijas uzņēmēju klātbūtni globālajā tirgū - īpaši eksportētājiem, lai viņu produkti, pakalpojumi un idejas kļūtu konkurētspējīgākas un redzamākas pasaulē.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Latviešu uzņēmums SIA „Grāvējs” Akmenes cementa rūpnīcā Lietuvā sekmīgi pabeidzis īpaši sarežģītu industriālo demontāžas projektu, nojaucot divus masīvus dzelzsbetona skursteņus – viens 100 metru, otrs 150 metru augsts. Rūpnīca, nezaudējot darbības efektivitāti, varēja turpināt darbu arī demontāžas laikā.

„Demontējot tik augstus objektus, pat neliels priekšmets, krītot lejā, var aizlidot vairāku simtu metru attālumā un radīt neparedzamas sekas. Tieši tāpēc drošības prasības šoreiz bija īpaši augstas,” skaidro uzņēmuma pārstāvis Rihards Muižnieks.

Šāda līmeņa darbi veikti, izmantojot unikālu teleskopisku mastu sistēmu ar īpašiem demontāžas robotiem – tehniku, kāda pasaulē ir pieejama tikai trīs eksemplāros, no kuriem viens ir Latvijas uzņēmuma rīcībā. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kur pieejama šāda līmeņa demontāžas tehnoloģija.

Lai īstenotu šo projektu, uzņēmumam nācās ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro no pašu līdzekļiem, jo neviena finanšu institūcija nebija gatava finansēt tik specifisku iekārtu iegādi.

Latvijas uzņēmums kā vienīgais uzvarējis 24 miljonus eiro vērtā starptautiskās dronu koalīcijas iepirkumā, informē Aizsardzības ministrijā.

Ministrijā neatklāj uzņēmuma nosaukumu.

Iepirkumu konkurss piesaistīja 163 uzņēmēju interesi no 57 Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm. Kopumā 31 pretendents veiksmīgi tikās ar koalīcijas ekspertiem klātienes izvērtēšanai, kuras laikā tika pārbaudīta viņu spēja nodrošināt noteikto produkciju laikā, noteiktajā daudzumā un nepieciešamajā kvalitātē. Pēc klātienes izvērtēšanas, pie testa partiju līgumiem tika 14 uzņēmumi.

Pēc bezpilota lidaparātu testiem Latvijā uz otro testēšanas kārtu Ukrainā tika virzīti seši komersanti, no kuriem Latvijas uzņēmums vienīgais veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēts iepirkuma veikšanai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru, Latvija būtiski stiprinājusi arī savu aizsardzības industriju: "Fakts, ka Latvijas uzņēmums ir vienīgais, kas ir ieguvis uzvaru starptautiskās dronu koalīcijas iepirkumā, apliecina, ka mūsu aizsardzības industrija spēj nodrošināt tādus militāro tehnoloģiju risinājumus, kas ir atbilstoši Ukrainas vajadzībām".

Konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan šī gada maijā savā ražošanas un inženierijas centrā Liepājā ir uzstādījis jaunu saules paneļu sistēmu. Pirmajos divos darbības mēnešos elektrības patēriņš no kopējā tīkla ir samazinājies par 41%, ievērojami mazinot atkarību no ārējiem resursiem.

Maijā un jūnijā uzņēmums saražoja 146 MWh saules elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 834 mājsaimniecību mēneša elektroenerģijas patēriņam . Lielākā daļa jeb 117 MWh no kopējā patēriņa tika izmantota ražotnes vajadzībām. Savukārt atlikušos 29 MWh uzņēmums nodeva valsts elektrības tīklam, ļaujot šo enerģiju izmantot arī citiem lietotājiem visā Latvijā.

Jaunā saules enerģijas sistēma izmaksāja vairāk nekā 382 000 eiro. Provizoriskie aprēķini, pamatojoties uz 2024. gada elektroenerģijas cenām, liecina, ka investīcija varētu atmaksāties 9 līdz 12 gadu laikā. Pēc pirmā pilnā ekspluatācijas gada šis novērtējums tiks pārskatīts.

“Plānots, ka jaunā saules paneļu sistēma spēs nodrošināt aptuveni trešdaļu no mūsu kopējā gada elektroenerģijas patēriņa,” stāsta Caljan vadītājs Latvijā Gatis Dradeika. “Tuvāko gadu laikā Latvijā gaidāms straujš elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums , tāpēc izvēlamies veidot stabilākas un mazāk atkarīgas energoapgādes sistēmas, lai mazinātu gan izmaksu riskus, gan slodzi uz kopējo elektroapgādes tīklu. Mūsu gadījumā tas nozīmē arī prognozējamu ietaupījumu – līdz pat 34 tūkstošiem eiro gadā pie pašreizējām elektroenerģijas cenām.”

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.