Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

Finansēšanas uzņēmums Capitalia veic ieguldījumu Igaunijas riska kapitāla fondā Siena, kas ir respektabls, Igaunijā dibināts tehnoloģiju uzņēmumu investīciju fonds.

Šī ieguldījuma mērķis ir veicināt kapitāla pieejamību Baltijas reģiona tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, agrīnajiem darbiniekiem un investoriem, nodrošinot tiem iespēju pārdot savas daļas uzņēmumos Siena pārvaldītajam fondam. Siena mērķis ir investēt 50 miljonus eiro tuvāko gadu laikā, iegādājoties daļas labākajos tehnoloģiju uzņēmumos Baltijā, Skandināvijā un Austrumeiropā.

Siena specializējas akciju iegādē no agrīnajiem investoriem, darbiniekiem un strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem Baltijas reģionā. Siena līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši tādos pazīstamos uzņēmumos kā Bolt, Skeleton, Oura, Printify un Veriff, iegūstot reputāciju kā "labākais jaunuzņēmumu indekss" Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Biznesa kredītu brokeris “Oferta Finance”, sadarbojoties ar finansētāju “Capitalia”, palīdzējis piesaistīt 320 tūkstošus eiro SIA “Biznesa vadības koledža” attīstībai.

Pagājušā gada vidū “Biznesa vadības koledžai” bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai iegādātos nekustamo īpašumu un paplašinātos, tāpēc vērsāmies pie “Oferta Finance” ar lūgumu atrast mums piemērotāko aizdevuma risinājumu, stāsta Jānis Stabiņš, “Biznesa vadības koledžas” dibinātājs.

“Tā bija mana pirmā pieredze darbā ar biznesa kredītu brokeriem un es biju patiesi pārsteigts, cik precīzi un profesionāli “Oferta Finance” spēja izprast mūsu vajadzības un atrast pareizās kompānijas, kuras bija gatavas finansēt mūsu ideju. Pateicoties šai pieredzei es sapratu, ka mūsdienās pastāv daudzi un dažādi finanšu instrumenti,” teic J.Stabiņš, iesakot arī citiem uzņēmējiem izmantot biznesa kredītu brokeru pakalpojumus.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

No šā gada aprīļa arī Capitalia klientiem Latvijā ir pieejams finansējums ar Altum portfeļgarantiju, kas līdz šim galvenokārt bija pieejams tikai caur komercbankām.

Capitalia ir pirmais alternatīvā finansējuma sniedzējs, kam turpmāko divu gadu laikā būs iespēja izsniegt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantijām. Šis atbalsta instruments būtiski paplašina piekļuvi izdevīgam kapitālam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību.

Capitalia piedāvā aizdevumus ar Altum garantiju no EUR 100,000 līdz EUR 250,000, kas piemēroti gan uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem, gan ilgtermiņa attīstības projektiem. Turklāt garantija ļauj pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu līdz pieciem gadiem, sniedzot lielāku elastību un finansiālu drošību uzņēmumiem.

„Iespēja Capitalia izsniegt aizdevumus ar Altum portfeļgarantijām būtiski paplašina to uzņēmumu loku, kam šāds finansējums kļūst pieejams – īpaši tiem, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu aizdevumu tradicionālajās komercbankās. Jāatzīmē, ka Altum portfeļgarantijas ļauj aizņēmējiem saņemt arī izdevīgākus nosacījumus – zemākas procentu likmes, vienkāršotākas nodrošinājuma prasības un iespēja saņemt lielāku aizdevuma apjomu,” norāda Artūrs Soročenkovs, Capitalia finansēšanas nodaļas vadītājs.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Capitalia Co-Investment Fund ieguldījumu - fonds noslēdzis investīciju darījumu ar Igaunijas jaunuzņēmumu Xolo OÜ 150 000 eiro apmērā.

Šī investīciju raunda vadošais investors bija Karma Ventures, un šis ir desmitais Capitalia Co-Investment Fund ieguldījums pēc tā dibināšanas 2021. gada rudenī.

Xolo, dibināts 2015. gadā Igaunijā, ir platforma ārštata darbiniekiem sava biznesa izveidei un pārvaldīšanai. Xolo rūpējas par visiem uzskaites un juridiskajiem jautājumiem individuālajiem uzņēmējiem un palīdz viņiem sazināties ar citiem, lai atrastu jaunas darba iespējas. Xolo automatizētais grāmatvedības risinājums ir pieejams Spānijā, Itālijā un Igaunijā, taču uzņēmēji no citām valstīm var izmantot Xolo pakalpojumus, lai atvērtu uzņēmumu Igaunijā, izmantojot valsts e-rezidences priekšrocības. Xolo rūpējas par nodokļiem un atskaitēm, biznesa konta atvēršanu Igaunijā un sniedz citus ieteikumus, kā vadīt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja izsniegusi alternatīvā finansētāja “ERST Finance” uzņēmumam SIA “Flow” kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju.

Uzņēmums ir jauns spēlētājs Latvijas finanšu tehnoloģiju nozarē un iezīmē pavērsienu finanšu tehnoloģiju attīstībā, paverot jaunas iespējas uzņēmējiem un ieguldītājiem.

“Flow” ir reģistrēts kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar tiesībām nodrošināt aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu un sniegt saistošos papildpakalpojumus, tostarp kredītspējas novērtējumu, kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas un procentu likmes ierosinājumu, kā arī ziņojumdēļa izmantošanu.

Darbības atļaujas izsniegšana nav tikai administratīvs solis – tā apliecina “Flow” atbilstību standartiem, kurus nosaka Eiropas Savienības regula kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Šī licence nodrošina caurskatāmu, drošu un investoriem uzticamu vidi, kā arī paver iespējas darboties vienotā Eiropas tirgū.

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Izmantojot kolektīvās jeb pūļa finansēšanas platformas, vietējie uzņēmēji ik gadu piesaista vairākus desmitus miljonus eiro, liecina nozares pārstāvju apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis finansējuma apjoms, kas piesaistīts, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, un interese par šo alternatīvo finansējuma veidu turpina pieaugt. Nozares eksperti norāda, ka Latvijas tirgū netrūkst piemēru, kas apliecina, ka pūļa finansēšanas platformas ir drošs un efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu, īpaši agrīnās attīstības posmos vai gadījumos, kad bankas nav gatavas iesaistīties. Spilgtāko pūļa finansēšanas kampaņu sarakstā ierindojas gan viens no Latvijas pirmajiem veiksmes stāstiem AirDog, kas 2014. gadā Kickstarter platformā rekordīsā laikā savāca 1,37 miljonus eiro, gan fintech platforma Mintos, kas divu kampaņu laikā kopumā piesaistīja 9,6 miljonus eiro. Iespaidīgas summas, izmantojot pūļa finansēšanas platformas, izdevies piesaistīt arī daudziem citiem Latvijas uzņēmējiem.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Mūsdienās daudzi uzņēmēji sastopas ar apgrozāmo līdzekļu aprites problēmām ikdienas darbā. Dažkārt rodas situācija, kad rēķins jāapmaksā jau šodien, bet finansiālās iespējas to izdarīt būs tikai pēc pāris nedēļām, jo sadarbības partneris, kuram izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem/precēm to apmaksās pēc, piemēram, 60 dienām.

Tāpat ir situācijas, kad plānots lielāks iepirkums, bet nepieciešamais finansējuma apmērs ir nepietiekošs, lai to veiktu. Bet citkārt uzņēmējiem ir mērķis iegādāties transporta līdzekļus vai nekustamo īpašumu uzņēmuma izaugsmei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotais vebinārs atklāj, kādas ir uzņēmēju iespējas piesaistīt finansējumu un kādi ir nosacījumi starp alternatīvajiem finansētājiem.

“Mums ir svarīgi uzņēmējus iepazīstināt ar iespējām viņu uzņēmumu attīstībai. Risinājumu varam rast jebkurā situācijā, kad ir nepieciešams papildu finansējums, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz pat lieliem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kopā Baltijas valstīs mums ir 70 partneri, kas var piedāvāt alternatīvo finansējumu,” stāsta Ieva Zabrauska-Gailīte, Altero.lv biznesa attīstības vadītāja.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

2024.gadā ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu kolektīvās finansēšanas platforma Estateguru sasniedza neauditētus ieņēmumus 8,4 miljonu eiro apmērā un pirmo reizi fintech uzņēmuma vēsturē guva peļņu, kas pārsniedza 100 000 eiro. Aizvadītā gada laikā platformas investori nopelnīja 12,6 miljonus eiro.

2024.gadā platformas investori saņēma vairāk nekā 128 miljonus eiro aizdevumu atmaksās, no kuriem 12,6 miljoni eiro tika nopelnīti kā procentu ienākumi ar vidējo ieguldījuma atdevi 10,61%. "Mūsu 2023. un 2024.gada aizdevumu portfeļi darbojas izcili – 98% pagājušajā gadā izsniegto aizdevumu jau ir atgūti vai tiek atmaksāti atbilstoši grafikam," apstiprina Estateguru izpilddirektors Mihkels Stamms (Mihkel Stamm). Viņš arī norāda, ka 2024.gadā no kavētajiem aizdevumiem tika atgūti gandrīz 15 miljoni eiro. "Paralēli izaugsmei viena no mūsu šī brīža prioritātēm ir pakāpeniska un veiksmīga portfeļu slēgšana neaktīvajos tirgos," piebilst Mihkels Stamms.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Aizdevums, kura atmaksas termiņš ir noteikts pēc septiņiem gadiem, tiks piešķirts Eleving Group meitasuzņēmumam Kenijā. Aizdevuma mērķis ir paplašināt elektrisko transportlīdzekļu finansēšanas portfeli un palielināt zaļās mobilitātes alternatīvas pašnodarbinātajiem un MVU Kenijā.

Saskaroties ar klimata pārmaiņām, Kenijas valdība līdz 2030. gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicinot bezemisiju mobilitāti valstī. Transporta nozarē, kas rada 67% ar enerģiju saistītā CO2 un 11,3% no kopējām emisijām, darbojas ievērojams skaits mazo uzņēmēju, kuriem nav pieejams finansējums transportlīdzekļu iegādei, kas nereti kalpo kā peļņas gūšanas instruments. Ar šo ieguldījumu ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācija (U.S. Internationl Devleopment Finance Corporation - DFC) un Eleving Group vēlas veicināt ilgtspējīgāku mobilitāti, piedāvājot transportlīdzekļu finansējumu privātpersonām un MVU segmentam transporta nozarē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.