Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.
Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.
Latvijas Bankas ekonomiste skaidro, ka būvniecības segmenta bremzēšanās Latvijā un galvenajās tirdzniecības partnervalstīs izraisījusi ražotāju aktīvāku koncentrēšanos uz nišas produktiem, tos ražojot pašiem vai arī uzturot labus piegādes apjomus ražotājiem, kas attīsta kādu jaunu, inovatīvu preci, izmantojot Latvijas ražotāja sagatavoto izejmateriālu, piemēram, dēļus, saplāksni un citus. Attiecīgi Latvijas ražotāju portfelī šajā laikā augusi tādu preču daļa, kas tiek ražotas pēc īpaša pasūtījuma vai ar specifiskām īpašībām, kas ļauj apiet standartproduktu "tirgus laukumu biežņu" un nonākt nomaļākā izmeklētu produktu tirdzniecības vietā, norāda Puķe.
Viņa gan atzīst, ka nišas produkti parasti ir ne tas pelnītspējīgākais virziens, jo mazāki apjomi ar speciāli pielāgotu ražošanu parasti paģēr lielākas izmaksas, un saglabāt peļņas maržas iepriekšējā līmenī ne vienmēr izdodas. Tomēr ekonomiste uzsver, ka tas ir veids, kā nenonākt dīkstāves režīmā, gaidot neskaidri prognozējamu būvniecības aktivitātes atjaunošanos, un saglabāt darbinieku darba vietas, ja ne pilnā mērā, tad vismaz daļēji. Vienlaikus Puķe norāda, ka šī manevru iespēja nepastāv visiem uzņēmumiem, tomēr kopumā ekonomiste secina, ka bez šādām iespējām kopējais apstrādes rūpniecības rezultāts būtu nevis vājš, bet gaužām bēdīgs.
Puķe arī vērš uzmanību uz novērojumiem, ka kādas atdzīvošanās pazīmes eksporta tirgos manāmas, bet tie ir drīzāk atsevišķi gadījumi, produkti, valstis, nevis kopēja tendence. Ekonomiste norāda, ka optimistiskākie kopējās tendences atdzīvošanos gaida jau nākamajā pavasarī, tomēr tas ir jau trešais pavasaris ar optimistiskajām gaidām. Ne tik ļoti optimistiskie optimisti tomēr zaļošanu atliek uz 2026.gadu, lēšot, ka 2025.gads paies gatavošanās režīmā, darbam kūsājot bankās, arhitektu un projektētāju birojos. Savukārt pesimisti negaida neko labu, kamēr ģeopolitiskās vētras nerimsies, piebilst Puķe.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka septembrī kritumu uzrādīja trīs pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares - pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī kokrūpniecība. Tai pat laikā ir vairākas nozares, kurās ir vērojama izaugsme. Īpaši ekonomists izceļ izaugsme mēbeļu ražošanā par 19,2%, un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 16%.
Ar mainīgiem panākumiem starp nozarēm, tuvāko mēnešu laikā apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, prognozē Gašpuitis. Procentu likmju samazināšanas pozitīvā ietekme pagaidām ir izpalikusi, norāda ekonomists, skaidrojot, ka pozitīvie signāli vēl ir pārāk vāji, lai Eiropā, tai skaitā Latvijā, strauji atjaunotos investīciju aktivitāte, īpaši būvniecībā.
Būvniecības nozares stagnācija ir viens no galvenajiem lejupslīdes iemesliem, skaidro Gašpuitis. Tās iedzīvināšanai būs nepieciešami vairāki ceturkšņi, kā dēļ sarežģīti apstākļi nozarē varētu valdīt arī nākamā gada pirmajā pusē, uzskata ekonomists. Vienlaikus Gašpuitis domā, ka patēriņa preču ražošanā atgūšanās īstenosies mazliet ātrāk, to varētu apliecināt izaugsme apģērbu un tekstilizstrādājumu preču ražošanā septembrī.
Oktobra noskaņojuma rādītājos uzrādās vāji pozitīvi signāli, informē ekonomists. Piemēram, eirozonas PMI (Iepirkumu vadītāju) indekss oktobrī pieauga līdz 46 punktiem. Lai arī indekss joprojām norāda uz apjomu kritumu nozarē, krituma temps bija lēnākais kopš maija. Gašpuitis atzīmē, ka lejupslīdes teritorijā eirozonas apstrādes rūpniecība uzturas jau 28 mēnešus.
Neliels uzlabojums noskaņojuma rādītājā oktobrī bija vērojamas arī Latvijas apstrādes rūpniecībā, taču arī tas bija negatīvs - mīnus 6,7, skaidro Gašpuitis. No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm oktobrī tikai iekārtu un ierīču uzstādīšanas nozarē noskaņojuma rādītājs bija pozitīvs (3,9). Pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs, kaut, salīdzinot ar septembri, daļā no tām ir uzlabojies. Gašpuitis piebilst, ka, neskatoties uz atbalstošāku monetāro politiku, investīcijas un patēriņu turpinās nospiest augstā nenoteiktība.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata - ja apstrādes rūpniecības izlaides kritums "tikai" par 0,6% gada laikā ir laba ziņa, tas nozīmē, ka nedzīvojam vieglos laikos. Taču, ja trešajā ceturksnī kopumā kritums bija 2,8%, un arī pirmajā pusgadā mīnuss bija lielāks, tā tomēr ir patīkama pārmaiņa, vērtē ekonomists.
Viņš piebilst, ka ir arī neliels kāpums pret iepriekšējo mēnesi par 0,2%, turklāt ārējā vidē notiek pārmaiņas, kas iedveš nelielu optimismu. Nedaudz gaišāku ainu nekā vidēji aizvadītā gada laikā Strautiņam sniedz arī nākotnē vērstie nozares noskaņojuma indikatori.
Ekonomists vērš uzmanību, ka septembrī redzams ļoti spēcīgs kāpums mēbeļu ražošanā - par piektdaļu gan gada, gan mēneša laikā. Strautiņš atzīmē, ka tas notiek pēc ilgas un dziļas krīzes, kas ir salīdzināma tikai ar notikumiem tā dēvētās dižķibeles laikā. Pēc ilgas vārgšanas ir sasparojusies arī nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana (par 16%). Uz nesenās pagātnes fona ekonomistam pieņemami izskatās vislielākās ar būvniecību saistītās nozares jeb kokapstrādes sniegums ar kritumu par 0,8%.
Taču Strautiņš atzīst, ka joprojām visai neiepriecinoša situācija ir inženierijas nozarēs - metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā. Metālapstrādē, lielākajā no tām, gada laikā notikušo izmaiņu rādītājs ir mīnus 2,9%, elektronikā mīnus 6,7%, bet mašīnbūves nozarēs, par kurām publicēti dati, gada laikā no mīnus 3,7% līdz pat mīnus 21,5%.
Strautiņš uzsver, ka šīs nozares joprojām ir lielākā nākotnes cerība vairākiem reģioniem. Ekonomists norāda, ka uz metāliem balstīto produktu tirgi ir lieli, augoši, to ražošanai mūsu valstī ir plaši pieejamas vajadzīgās prasmes, šīs nozares neierobežo izejvielu pieejamība. Laiks no 2017.gada līdz 2023.gadam metālistiem un mašīnistiem bija ļoti sekmīgs, šis gads drīzāk izskatās pēc izņēmuma, uzskata ekonomists, vienlaikus atzīstot, ka nozīmīgākie šogad un pērn sāktie un izziņotie investīciju projekti pārsvarā ir saistīti ar citām nozarēm, pirmkārt koksnes un pārtikas pārstrādi.
Laikā no 2023.gada sākuma līdz šī gada vidum pārtikas pārstrādes rādītāji bija ievērojami labāki nekā rūpniecībā kopumā, kas ir pretstats iepriekšējai desmitgadei, informē Strautiņš. Septembrī pārtikas ražošana gada izteiksmē samazinājās par 3,2%. Ekonomistam rodas iespaids, ka ražotāju prioritāte šobrīd ir rentabilitāte, kas saistīta ar tirgus daļas zaudēšanas risku.
"Laikā, kad izejvielu un enerģijas izmaksas kopumā samazinās, pārtika Latvijā turpina kļūt dārgāka, tas jau ir izraisījis protestus no politiķu puses, kas nav gluži bez pamata. Dienaskārtībā nonākusi tirgotāju uzcenojumu regulēšana. Tirdzniecība, līdzīgi kā finanšu nozare, ir izdevīgs kritikas objekts - nozare galvenokārt pieder ārzemniekiem, tā arī ir vēstnesis, kas pircējiem dažkārt nodod nepatīkamas ziņas, piemēram, viņu dzīvei nepieciešamās lietas ir kļuvušas dārgākas, tāpēc saņem daudz negatīvu emociju. Taču diez vai tirgotāji ir vienīgais pārtikas inflācijas turpināšanās iemesls," pauž Strautiņš.
Tā kā pārtika un dzērieni (mīnus 2,5% septembrī) ir vairāk uz vietējo tirgu orientētā rūpniecības daļa, Strautiņš spriež, ka uz eksportu vērstā ražošana no lejupslīdes zonas ir izkļuvusi. Viņaprāt, līdzīgs izmaiņu virziens ir redzams uz eksportu orientētajās pakalpojumu nozarēs.
Pakalpojumu eksporta gada dinamika ieslīdēja mīnusos pērn septembrī, skaidro Strautiņš. Pakalpojumu eksportā kritums nebija tik dziļš kā preču eksportā, bet pērnā gada novembrī tomēr sasniedza 7%. Jaunākajos pieejamajos datos - jūlijā un augustā pirmo reizi kopš tā brīža reģistrēts kāpums divus mēnešus pēc kārtas - jūlijā par 2% un augustā par 4%. Turklāt augustā plusi ir visās trīs galvenajās daļās - transportā (3%), tūrismā (6%) un citos pakalpojumos, kas galvenokārt ir biznesa un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi (2%).
Strautiņš arī uzsver, ka jūlijā pakalpojumu eksports sasniedza visu laiku lielāko apjomu - 722 miljoni eiro, un augustā tas bija otrais visu laiku lielākais, preču eksports ir tālu no tā, galvenokārt tāpēc, ka ir samazinājušās cenas.
Latvijas rūpniecības noskaņojums oktobrī bija mīnus 6,7 punkti, salīdzinot ar vēsturiski vidējiem mīnus 3,4 punktiem, vienlaikus Strautiņš norāda, ka tas ir nedaudz labāks nekā vidēji pēdējā gada laikā (mīnus7,5). Pasūtījumu vērtējums ir pavisam nedaudz labāks (mīnus 28,1) nekā vidēji 12 mēnešos (mīnus 29,4). Tāpat arī gaidas par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē ir nedaudz labākas (7,1 pret 5,4). Uzlabojušās ir arī prognozes par darbinieku skaitu uzņēmumos, informē ekonomists.
Eirozonas rūpniecības noskaņojumu mērošais PMI indekss ir pieaudzis no 45 punktiem septembrī līdz 46 oktobrī, bet tas joprojām ir zem "normas", kas šajā gadījumā ir 50 punkti, skaidro Strautiņš. Kopējais PMI indekss ir ar gandrīz neitrālu temperatūru jeb 49,7 punkti, jo pakalpojumu nozarēm klājas labāk.
Tāpat Strautiņš vērš uzmanību, ka iedrošinoši signāli turpina pienākt no finanšu tirgu puses - tie ar pārliecību prognozē, ka Eiropas Centrālā banka samazinās likmes nākamajās trīs sēdēs, kas notiks decembrī, janvārī un martā. Turklāt tie arī nedaudz tic iespējai, ka nākamajās divās sēdēs solis lejup būs vairāk nekā tipiskie 25 bāzes punkti. Sešu mēnešu EURIBOR likme jau ir zemākajā līmenī kopš 2023.gada 20.janvāra.
Jaunākie iekšzemes kopprodukta dati rada gluži bēdīgu priekšstatu par Latvijas ekonomikā notiekošo, atzīst Strautiņš. Taču, viņaprāt, ir jāņem vērā, ka kopprodukta dati dažkārt tiek ar lielu vērienu pārrēķināti, tāpēc detalizētiem mērījumiem par preču un pakalpojumu eksportu ir lielāka ticamība. Sajūtas par Latvijas ekonomikas tuvākās nākotnes perspektīvām ekonomistam šobrīd ir labākās kopš 2022.gada sākuma.
"Swedbank" jaunākais ekonomists Ralfs Kalniņš skaidro, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu pārstāvji vēl joprojām norāda, ka pieprasījuma trūkums ir ievērojamākais kavēklis ražošanas attīstībā. Jau vairāk nekā gadu aptuveni puse uzņēmumu sūdzas par pieprasījuma trūkumu, bet labā ziņa ir tā, ka situācija nepasliktinās, un šis uzņēmumu īpatsvars neturpina augt.
Savukārt eksporta pasūtījumu gaidas pēdējā laikā, lai gan svārstīgas, tomēr uzrāda augošu tendenci. Kopumā Kalniņš uzskata, ka pesimisms rūpniecībā mazinās, liekot domāt, ka dažādu nedienu vajātā nozare pamazām rāpjas ārā no problēmu bedres.
Ņemot vērā, ka Latvija eksportē vidēji 65% no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas, tad skatījums uz eksporta partnervalstu ekonomikas attīstību arī ir no svara, norāda Kalniņš, skaidrojot, ka ārējo pieprasījumu pēc Latvijas eksporta precēm var aptuveni vērtēt pēc tā, cik strauja būs ekonomikas izaugsme eksporta partnervalstīs.
Savukārt partnervalstu ekonomiku izaugsmes novērtējums, balstoties gan uz Starptautiskā Valūtas fonda, gan uz "Swedbank" prognozi, liecina, ka pēc iepriekš ciestā augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma šoka, partnervalstu ekonomikas 2025.gadā būs uz atkopšanās ceļa. Tas Kalniņam liek cerēt, ka eksporta pasūtījumu apjoms, kur jau šobrīd redzama pozitīvāka tendence, arī Latvijas apstrādes rūpniecībā saražoto preču eksports nākamajos gados augs straujāk.
Lai gan eirozonā joprojām ekonomika ir kopumā visai vārga, IKP izaugsme šā gada trešajā ceturksnī gan eirozonā, gan Vācijā - vienā no mūsu lielākajām partnervalstīm - bijusi mazliet spēcīgāka nekā gaidīts, uzsver Kalniņš. Iepirkumu vadītāju indekss ražošanā, pēc ilgstošas lejupslīdes gan eirozonā, gan Vācijā, oktobrī nedaudz uzlabojies. Šis indikators joprojām norāda uz to, ka apstrādes rūpniecības apjomi sarūk, tomēr pozitīvi, ka krituma temps mazinājies. Par nedienām liecina arī paziņojumi par rūpnīcu slēgšanu Vācijā. Līdz ar to - lai gan mazi saules stariņi ir manāmi, ir pāragri gaidīt strauju rūpniecības atgūšanos Vācijā un eirozonā, prognozē Kalniņš.
Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad trešajā ceturksnī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 0,1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā 2024.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu bija kritums par 2,8%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kāpums par 22,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 10,2%.
