Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi 2024.gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas, informē Ekonomikas ministrija.

2024.gadā ekonomikas attīstību Latvijā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, kā arī eksporta mērķa tirgu lēnā atkopšanās. Šā gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada. Pieauga privātais un valsts patēriņš, savukārt samazinājās eksports, imports un arī investīcijas. Prognozējam, ka 2024.gadā kopumā ekonomika būs tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Savukārt 2025.gadā ekonomikas aktivitāte atsāks pieaugt nedaudz straujāk - par 2,6%. Kā rāda starptautisko organizāciju prognozes, 2025.gadā globālā ekonomiskā vide nedaudz uzlabosies, kas sekmēs aktivitātes atjaunošanos Latvijas eksportā. Situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos arī zemākas procentu likmes, kas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku veidos arī ES fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā, tostarp zemāki darbaspēku nodokļi un citi faktori.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Vai esat kādreiz domājuši, kā būtu, ja ministriju darbinieki nāktu uz darbu laikā? Mēs varētu, piemēram, nofinansēt kosmosa nozari.

Bija diezgan silta decembra diena, kad es 15 minūtes pirms oficiālā darba laika sākuma, t.i., pulksten astoņos no rīta stāvēju pie Ģertrūdes baznīcas. Vajadzētu ieiet un aizlūgt par valsti, jo tas būtu visreālākais un pragmatiskākais risinājums valsts pārvaldes efektivizācijai, bet šoreiz es skaitīju cilvēkus, kas ienāk ministrijā laicīgi, lai 8:15 kā ierakstīts ministrijas darba laikā, sāktu savu darbu. Astoņi no 204 - tieši tik cilvēku atnāca uz darbu laikā. Dati ir pārbaudāmi, jo ieejas kartes ir jānopīkstina visiem. Daļa droši vien bija atvaļinājumā, daļa - slimi, daļa - komandējumos. Un tomēr pulksten 8:15, kad sākās oficiālais darba laiks ministrijā bija ienākuši astoņi cilvēki no 204.Pēc publiski pieejamiem datiem, pirms septiņiem gadiem Latvijas ministrijās strādāja 3347 cilvēki, ieskaitot Valsts kanceleju un Pārresoru koordinācijas centru. Pēc CSP datiem, Latvijā tobrīd bija 1,95 miljoni iedzīvotāju. Šajā ministriju darbinieku skaitā nav ieskaitītas padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības. Tikai pašas ministrijas un Valsts kanceleja.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaits.

Pirms trīs gadiem tika mākslīgi radīta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kuras funkcijas tika pārdalītas no Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan tās līdz tam tika ar tām veiksmīgi galā.

“Igaunijā ir mazākais iedzīvotāju skaits ar 11 ministrijām, bet Latvijā ir 14 ministriju - tikpat daudz ministriju kā Lietuvā, kur ir par miljonu vairāk iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir mazākais valsts budžets ar zemākajiem budžeta ieņēmumiem starp visām Baltijas valstīm – Latvijā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 15,1 miljards eiro, kamēr Igaunijā – 17,7 miljardi eiro, Lietuvā – 17,98 miljardi eiro. Šie ir būtiski argumenti, lai izveidotu kompaktu valsts pārvaldi ar samazinātu ministriju skaitu.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Apvienotais saraksts prasa ārlietu ministrei Baibai Bražei skaidrot Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025» iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm.

Latvijas un ārvalstu sabiedrībai gan latviešu, gan angļu valodā ir publiski pieejams biedrības «Latvijas Ārpolitikas institūts» sagatavotais publikāciju apkopojums «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025». Gadagrāmatas sākumā ir norādīts, ka tās mērķis ir aplūkot un izvērtēt dažādas Latvijas ārējās un drošības politikas sfēras un tajās sasniegto 2024. gadā, kā arī skatīt attīstības scenārijus 2025. gadam, informējot sabiedrību un piedāvājot rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem. Norādīts, ka gadagrāmatu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima. Gadagrāmatā arī publicēts Latvijas valsts ģerboņa attēls, tādējādi radot iespaidu par augstā līmenī saskaņotu politikas dokumentu.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), atzīmējot 25 gadus Latvijas investīciju vides veidošanā, īpaši izvērtējusi arī ekonomisko procesu virzītāju un atspoguļotāju veikumu. Par labākajiem Latvijas medijiem biznesa, ekonomikas un politisko procesu atspoguļošanā ārvalstu investoru ieskatā atzīti Dienas Bizness, Latvijas Televīzija un TV3.

"Paldies par atzinību. Dienas Bizness jau teju 33 gadus iestājas par labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku uzņēmējiem, kuri ir faktiski vienīgais Latvijas valsts budžeta piepildīšanas avots," atzinību vērtē SIA Izdevniecība Dienas Bizness valdes loceklis un galvenais redaktors Gatis Madžiņš. Viņš norāda, ka labvēlīga biznesa vide Latvijā ir svarīga gan kompānijām ar ārvalstu kapitālu, gan vietējā kapitāla uzņēmumiem. "Dienas Bizness turpinās atspoguļot Latvijā notiekošos procesus, kā arī salīdzināt rezultātus kaimiņvalstu līmenī, prasot skaidrot kļūdas vai neizdarīto, vienlaikus slavējot un izceļot biznesa veiksmes stāstus," tā G. Madžiņš.

Ekonomikas ministrija atradusi pareizo pieeju preču cenu samazināšanai Latvijā: pavaicāt padomu sabiedrībai. Atsaucoties uz ministrijas aicinājumu, Latvijas Tirgotāju asociācija sagatavojusi 21 priekšlikumu, kas realizējami tirdzniecības pārregulācijas novēršanai, nacionālo tirgotāju attīstībai un iespēju radīšanai cenu kāpuma apturēšanai.

Pirms pašvaldību vēlēšanām ministrija paziņojusi, ka būtiskākā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem ir pārtikas iegādei, sasniedzot pat 30% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Protams, ka ir mazaizsargātas patērētāju grupas, par kuriem rūpējas Labklājības ministrija un pašvaldības ar pārtikas pakām un pabalstiem. Skatoties valsts mājsaimniecību izdevumu struktūru kopumā, aina ir savādāka.

Pēc pieejamiem Eurostat, Latvijas Bankas, Labklājības ministrijas un CSP datiem šobrīd pārtikai tiek tērēti 21% izdevumu, turpretī komunāliem un transportam 29%, bet izdevumi veselībai dubultojušies - pārsniedzot 9%. Pārtikas tēriņiem ir pastāvīga samazināšanās tendence, veselībai pieaugoša, komunāliem ilgtermiņā pieaugoša, kas saistīts ar elektroenerģijas un degvielas cenām.

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.