Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Emitentu uzraudzība jeb kas notiek pēc biržas zvana ceremonijas

Krišjānis Bušs, COBALT vecākais speciālists, zvērināts advokāts,05.12.2025

Jaunākais izdevums

No brīža, kad uzņēmumu akcijas vai obligācijas ir iekļautas Nasdaq Riga regulētajā tirgū vai alternatīvajā tirgū First North, emitentiem ir pienākums atklāt uzņēmuma iekšējo informāciju sabiedrībai.

Eiropas Savienībā pastāv vienots kapitāla tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas regulējums, kas emitentiem uzliek īpašus pienākumus gan iekšējās informācijas atklāšanā, gan arī ar to saistītu dokumentu izstrādē. Savlaicīgas regulētās informācijas atklāšanas un aizdomīgu tirgus darījumu pārbaudes pēdējos gados ir arī Latvijas Bankas veiktās emitentu un finanšu instrumentu tirdzniecības uzraudzības fokusā.

Iekšējās informācijas atklāšana

Iekšējās informācijas atklāšana ir stūrakmens tirgus manipulāciju novēršanai un ieguldītāju interešu aizsardzībai. Ja iekšējā informācija netiek savlaicīgi atklāta, pastāv risks iekšējās informācijas prettiesiskai izmantošanai tirdzniecībā – darījumu veikšanai ar vērtspapīriem (pirkšana, pārdošana), balstoties uz iekšējo informāciju pirms vērtspapīru vērtības paredzētā pieauguma vai krituma, tādējādi nelikumīgi gūstot peļņu.

Latvijas Banka šajā sakarā pret emitentiem ir gan sākusi administratīvos procesus par informācijas savlaicīgu nepublicēšanu (tostarp piemērojusi naudas sodus), gan arī tirgus manipulācijas pārbaudes lietas materiālus iesniegusi Valsts policijai kriminālprocesa ierosināšanai. 2024. gada rudenī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē personas tiesās par manipulācijām Nasdaq Riga biržā.

Lai pasargātu uzņēmuma vērtspapīrus no tirgus manipulācijām, emitentiem ir jānodrošina iekšējā kārtība uzņēmumam specifiskas iekšējās informācijas atklāšanā. Jāņem vērā, ka piemērojamie ES tiesību akti iekšējo informāciju definē plaši: tā ir jebkura (1) precīza rakstura informācija, (2) kas nav nodota atklātībai un (3) kas tieši vai netieši attiecas uz konkrēto vērtspapīru, un (4) kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgā vērtspapīra cenu.

Tādēļ pašam uzņēmumam iekšēji ir jādefinē, kas ir attiecīgie fakti un apstākļi, kuriem iestājoties informācija, kas ir tieši vai netieši saistīta ar uzņēmumu, ir uzskatāma par iekšējo informāciju.

Dokumentācija

Atbilstība tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas prasībām praksē cita starpā tiek nodrošināta ar attiecīgas uzņēmuma iekšējās politikas vai procedūras pieņemšanu un stingru ievērošanu. Atbilstoši uzņēmuma specifikai šādā dokumentā primāri apraksta iekšējo kārtību iekšējās informācijas identificēšanai un atklāšanai – proti, kuras personas atbilstoši kādiem kritērijiem katrā konkrētā gadījumā identificē, vai informācija ir uzskatāma par iekšējo informāciju; kādā veidā konkrētā persona un caur kādiem kanāliem iekšējo informāciju atklāj sabiedrībai; kā notiek saskaņošana ar uzņēmuma valdi iekšējās informācijas atklāšanai sabiedrībai, u.tml.

Papildus iekšējās informācijas atklāšanas kārtībai emitentiem ir pienākums sagatavot visu personu sarakstu, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kuras pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citādi veic uzdevumus, kuru dēļ viņiem ir pieejama iekšējā informācija (piemēram, konsultanti, grāmatveži, u.c.), kā arī nodrošināt, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas rakstiski apstiprina savus tiesību aktos paredzētos pienākumus un apzinās sankcijas, kas ir piemērojamas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Saistībā ar vērtspapīru tirdzniecību emitentiem ir arī pienākums izveidot emitenta valdes, padomes un citu augstākā līmeņa vadošo darbinieku (t.s. senior executive) un ar viņiem cieši saistītu personu sarakstu, un šādām personām savukārt ir pienākums ziņot gan emitentam gan Latvijas Bankai par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai obligācijām (attiecas uz visiem turpmākajiem darījumiem, tiklīdz viena kalendārā gada laikā to kopējā summa sasniedz 20 000 EUR). Attiecīgā paziņošanas kārtība un ar to saistītās apliecinājuma formas (veidlapas) atbilstoši tirgus praksei parasti tiek sagatavotas un ietvertas emitenta tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas iekšējā atbilstības dokumentā.

Tādējādi biržas zvana ieskandināšanas ceremoniju var uzskatīt par starpsoli turpmākai uzņēmuma dalībai kapitāla tirgū – emitentiem ir nepārtraukts pienākums nodrošināt savlaicīgu iekšējās informācijas atklāšanu un saistīto dokumentu sagatavošanu un aktualizēšanu, kas sekmē tirgus caurskatāmību un aizsargā ieguldītāju intereses.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Igaunijas kapitāla tirgus 2025. gadā: obligācijas, akciju izslēgšana no tirgus un piesardzīgs optimisms nenoteiktības apstākļos

Marina Kotkas, partnere, COBALT Igaunija; Georg Kuusik, vadošais speciālists, COBALT Igaunija,09.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BEA World (Best event award) konkursā, kurā tiek apbalvoti gada labākie pasākumi pasaulē un, kurš tiek uzskatīts par pasākumu industrijas Oskaru apsteidzot Ferrari, Netflix un Olimpisko spēļu rīkotājus aģentūra Luka un tās vadītāja Inese Lukaševska par tās rīkoto pasākumu Dvēseles stīgas ieguvusi pasaules preses Grand Prix un divas sudraba godalgas.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad aģentūrai no Latvijas izdodas iegūt augstāko novērtējumu.

BEA World konkursam, kurš šogad Romā svinēja savu 20. gadu jubileju tika pieteikti 470 pasākumi no 40 valstīm un četriem kontinentiem. Konkursam darbus bija iesnieguši pasaulē vadošie zīmoli: Netflix, Ferarri, Bvlgari, dažādu valstu Expo paviljoni Osakā, kā arī tika pieteikti pasaule lielākie kultūras un sporta notikumi: FIFA Pasaules kausa atklāšanas un noslēguma ceremonijas, Amerigo Vespuči pasaules tūre, Formula 1 Grand Prix tūres, Paralimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kā arī tika prezentēti lielākie kultūras notikumi. Aģentūra Luka konkursā triumfēja ar pasākumu “Dvēseles stīgas”, iegūstot divas sudraba godalgas un pasaules preses Grand Prix, kas līdz šim nebija izdevies nevienai aģentūrai no Latvijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanās pazīmēm un lielākoties labu uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas.

Zelta cena kritās par vairāk nekā 6% pēc tam, kad tā pēdējā laikā bija pieaugusi līdz jauniem rekordiem. Sudraba cena samazinājās par vairāk nekā 8%.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, nedaudz palielinājās arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

"Peļņa turpina būt par boju šim tirgum. Ir skaidrs, ka mums ir vide, kurā kompānijām ir iespēja uzplaukt," sacīja "Innovator Capital Management" analītiķis Tims Urbanovičs.

ASV autobūves koncerna "General Motors" (GM) akcijas cena pieauga par aptuveni 15%.

Parīzes biržas indekss sasniedza jaunus tirdzniecības dienas un biržas slēgšanas brīža rekordus, ko veicināja finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Edenred" akcijas cenas palielināšanās par aptuveni 20% pēc negaidīti laba apgrozījuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

Ekonomika

Latvija ir pasaules līderis civilo dronu eksportā

Juris Paiders,23.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Ekonomika

KP: Tirgus koncentrācija metāllūžņu nozarē ilgtermiņā rada risku konkurences mazināšanai

Db.lv,26.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus koncentrācija metāllūžņu nozarē ilgtermiņā rada risku konkurences mazināšanai, informē Konkurences padomes (KP) pārstāvji, atsaucoties uz noslēgtās metāllūžņu tirgus uzraudzības secinājumiem.

KP identificējusi vairākas būtiskas barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū un tirgus uzraudzībā secinājusi, ka Latvijas melno un krāsaino metāllūžņu tirgū joprojām darbojas samērā liels uzņēmumu skaits, tomēr pēdējā desmitgadē šis skaits ir sarucis gandrīz divas reizes, kas var ilgtermiņā samazināt konkurenci.

Tāpat KP konstatēja, ka "Tolmets" grupas uzņēmumiem pieder gandrīz puse no visiem aktīvajiem metāllūžņu pieņemšanas laukumiem, turklāt 2023. gadā tie kontrolēja 57,8% no visa nozares apgrozījuma.

Šāda tirgus vara, ko pastiprina "Tolmets" grupas uzņēmumu darbības mēroga radītās priekšrocības un izteikta vertikālā integrācija, "Tolmets" vadībai kontrolējot visu darbības ķēdi no metāllūžņu savākšanas grupas uzņēmumos līdz to realizācijai, ievērojami apgrūtina mazāku tirgus dalībnieku iespējas konkurēt vienlīdzīgos apstākļos, norāda KP.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 732 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 202 milj. eiro mazāks.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,2 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie rezultāti, atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai.

2024. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 7,1% un sasniedza 18,4 mljrd. eiro, bet ieņēmumi palielinājās par 8,8% un sasniedza 17,7 mljrd. eiro.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kurā 2024. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 700 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 31,9 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP lielāks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā samazinājās, un turpinājās arī zelta cenas kritums, pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu un dažām kompānijām publiskojot vājus peļņas rādītājus.

Galvenie ASV biržu indeksi kritās, jo vāja "Netflix" peļņa vairoja bažas, ka arī citu tehnoloģiju milžu peļņas rādītāji var pievilt cerības.

Pēc akciju cenu kritumiem vadošajos Āzijas tirgos samazinājās arī lielākā daļa Eiropas biržu indeksu. Izņēmums bija Londonas biržas indekss, kas pieauga par 0,9%, britu mārciņas vērtībai samazinoties.

Zelta cena trešdien kritās par 1,4% līdz aptuveni 4060 ASV dolāriem par unci. Pirmdien tā bija sasniegusi rekordu virs 4381 dolāram par unci.

Šis kritums ietekmēja zelta ieguves uzņēmumu akciju cenas.

Parīzes biržā "L'Oreal" akcijas cena kritās par 6,7% pēc trešā ceturkšņa peļņas publiskošanas, kas atpalika no analītiķu prognozēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, samazinoties "Amazon", "Nvidia" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenām.

Kritums sekoja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājumam, ka "pārāk agresīva" procentlikmju pazemināšana var veicināt inflāciju.

Iepriekšējās trijās tirdzniecības sesijās visi trīs galvenie ASV biržu indeksi bija sasnieguši jaunus rekordus.

Volstrītā otrdien visstraujāk kritās indekss "Nasdaq Composite" - par 1,0%.

"Nvidia" akcijas cena otrdien saruka par 2,8%. Pirmdien tā bija kāpusi par 4,0% pēc uzņēmuma paziņojuma, ka tas investēs līdz 100 miljardiem ASV dolāru "OpenAI", lai izveidotu infrastruktūru nākamās paaudzes mākslīgajam intelektam.

Lai gan "vadošās tehnoloģiju kompānijas investē simtiem miljardu [dolāru] ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā, daži investori turpina jautāt, vai šī nauda tiek labi iztērēta," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmo reizi šogad pazemināja procentlikmes un deva signālus par vēl divām to pazemināšanām šogad.

FRS lēmums lielā mērā atbilda tirgus prognozēm un tika pieņemts pēc nesen publicētiem ekonomikas datiem par vājāku ASV darbavietu skaita pieaugumu.

FRS trešdien atzina, ka ir "pieauguši nodarbinātības krituma riski", lai gan inflācija ir kāpusi un "saglabājas nedaudz paaugstinātā līmenī".

ASV dolāra vērtība sākotnēji samazinājās, bet vēlāk pieauga pret eiro un citām svarīgajām valūtām.

Eiropā Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,6% līdz 46 018,32 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% līdz 6600,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 22 261,33 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem ASV inflācijas datiem pastiprinot iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentlikmes, pieņemot šādu lēmumu otrajā sēdē pēc kārtas, un paaugstināja eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes šogad.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskotie dati parādīja, ka patēriņa cenu indekss (CPI) augustā pieaudzis līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% jūlijā. Šis kāpums saskan ar analītiķu prognozēm un, domājams, neatturēs FRS no procentlikmju pazemināšanas nākamnedēļ.

Lai gan inflācija pārsniedz FRS noteikto 2% mērķi, nesen publiskoti vāji ASV nodarbinātības dati "ir patiprinājuši monetārās politikas mīkstināšanas iespējamību", sacīja "Moneyfarrn" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, bet zelta cena pietuvojās 4000 ASV dolāriem par unci, investoriem reaģējot uz ASV valdības darba apturēšanu un politisko krīzi Francijā. Eiropas biržās akciju cenas maz mainījās.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet drīz sāka kristies, ko daži analītiķi uzskatīja par tirgus noguruma pazīmēm pēc cenu kāpuma.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Parīzes biržas indeksam bija neliels kāpums, neraugoties uz Francijas politiskās un budžeta krīzes padziļināšanos. Niecīgs pieaugums bija arī Londonas un Frankfurtes biržu indeksiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja samazināties.

Zelta cena pieauga, tikai par 10 dolāriem atpaliekot no 4000 dolāriem par unci.

"Zeltam šogad deva labumu dažādi katalizatori, tai skaitā tarifu neskaidrība, neatlaidīga inflācija un krītoša ASV dolāra vērtība," sacīja "eToro" analītiķis Brets Kenvels.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, optimismam par gaidāmu ASV valdības darba atsākšanu pārspējot dažu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu samazināšanos.

ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 3,0% pēc Japānas "SoftBank" paziņojuma, ka tā oktobrī pārdevusi "Nvidia" akcijas 5,8 miljardu ASV dolāru vērtībā.

"Plašākā investīciju kopienā, kad lielie investori izpārdod savas MI pozīcijas, tas tiek pamanīts, tāpēc akciju cenas šodien krītas," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa. Viņa arī atzina, ka tehnoloģiju uzņēmumu akcijas vairs nenodrošina tirgus impulsu.

Daži tirgus vērotāji uzskatīja Volstrītas indeksa "Dow Jones Industrial Average" ievērojamo palielināšanos pretstatā indeksa "Nasdaq Composite" kritumam par pazīmi, ka uzmanība no tehnoloģiju uzņēmumiem pārorientējas uz rūpniecības uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, bet zelta cena pirmoreiz pārsniedza 4000 ASV dolārus par unci, investoriem pievēršoties zeltam kā drošam ieguldījumu subjektam bažās par ASV valdības darba apturēšanu, Francijas politisko krīzi un citiem globālo ekonomiku ietekmējošiem faktoriem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average". Āzijas biržās akciju cenas kritās.

Zelts, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju subjektu neskaidrības laikā, sasniedza visu laiku augstāko cenu - aptuveni 4060 dolārus par unci. Arī sudraba cena pieauga līdz jaunam rekordam.

"Zelts turpina mirdzēt, un tā ir dāvana, kas turpina dot. Tirgi necieš neskaidrību, un tieši tagad tās netrūkst," sacīja "City Index" un "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Daļa ASV valdības aģentūru pagājušonedēļ sāka apturēt darbu, jo demokrātu kongresmeņiem un prezidentam Donaldam Trampam neizdevās vienoties par izdevumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem izsverot neseno tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumu Volstrītā pret augošām bailēm par mākslīgā intelekta (MI) burbuli un bažām par ASV procentlikmju perspektīvu.

Daudzmiljardu dolāru investīciju pieplūdums MI jomā ir bijis svarīgs dzinulis galvenokārt tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumiem šogad, paceļot tās līdz jauniem rekordiem.

Tomēr arvien biežāk tiek izteikti pieņēmumi, ka šie cenu kāpumi var būt aizgājuši par tālu un var būt gaidāma sāpīga cenu korekcija.

"Mums ir ļoti lielas cerības par to, kāda nākotne būs MI akcijām," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans. "Otrās lielās bažas rada fakts, ka citās tirgus jomās trūkst impulsa."

Volstrītas galvenie indeksi otrdien samazinājās. Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, ko sekmēja britu mārciņas vērtības samazināšanās pret ASV dolāru.

Eksperti

Kriptoaktīvu mantojums: kā digitālā manta var pazust kopā ar tās īpašnieku?

Jānis Ciguzis, “BDO Law” AML un sankciju prakses grupas vadītājs,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Citas ziņas

LMT grupa piešķīrusi Teātra eksporta balvu – 20 000 eiro – Dailes teātrim

Db.lv,25.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ceremonijas laikā 23.novembrī LMT grupa pirmo reizi pasniedza īpašu apbalvojumu – Teātra eksporta balvu, apliecinot, ka kultūra var būt ļoti sekmīgs eksporta produkts, turklāt ne mazāk nozīmīgs kā inovatīvas tehnoloģijas vai produkti ar augstu pievienoto vērtību.

20 000 eiro nākamā iestudējuma eksportam saņems Dailes teātris, kas jau vairākas sezonas arvien turpina nest Latvijas vārdu pasaulē. Par īpašiem eksporta iestudējumiem kļuvušas Dailes teātra izrādes “ROTKHO” un šīs sezonas izrāde “ORĀKULS”.

Dailes teātris ar šīm izrādēm pabijis jau 39 viesizrādēs Eiropas prestižākajos teātra festivālos un teātros. Arī šajā sezonā un turpmākajās Dailes teātris uztur sarunas par viesizrāžu iespējām vēl citviet Eiropā, kā arī interesi par Dailes iestudējumiem izrāda kolēģi Āzijā, Austrālijā un ASV.

Eksports ir viena no LMT grupas darbības svarīgākajām jomām, jo tieši starptautisko tirgu apgūšana veicina ne tikai dinamisku uzņēmuma un Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet arī nācijas atpazīstamību un veido Latvijas zīmolu. Tāpēc LMT vēlas uzsvērt, ka lieliski piemēri ar globālu skatījumu, no kuriem mācīties, iedvesmoties un kam ticēt, ir atrodami ne tikai biznesā, bet arī mākslā un kultūrā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda vadošos vides pakalpojumu jomas uzņēmumus Latvijā, 24.novembrī piedalījās “Nasdaq” zvana ceremonijā Taimskvērā, Ņujorkā, atzīmējot uzņēmuma panākumus “Nasdaq Baltic Awards 2025” kategorijā “Gada investoru attiecības”, informēja uzņēmumā.

“Biržas zvans Ņujorkā ir spēcīgs apliecinājums “CleanR Grupas” izaugsmei un pārvaldības kvalitātei, tā ir skaļa atskaņa Grupas teju 2000 cilvēku veikumam. Esam pateicīgi mūsu investoru uzticībai un kā aprites ekonomikas līderis Latvijā mēs turpinām mērķtiecīgi veidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu uzņēmumu, kas rada ilgtermiņa vērtību. Ceremonijā piedalās mūsu vadības komanda, taču mēs pārstāvam visu “CleanR Grupas” darbinieku kolektīvu, kura profesionālo veikumu ir novērtējuši investori. Paldies komandai, klientiem un investoriem par uzticību,” pauž “CleanR Grupas” Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis teic, ka šis notikums uzsver uzņēmuma profesionālo sniegumu kapitāla tirgū un konsekventu darbu investoru komunikācijas kvalitātes stiprināšanā. “Dalība pasaules finanšu centra leģendārākajā ceremonijā apliecina “CleanR Grupas” konsekvento pieeju investoru attiecību stiprināšanai. Apbalvojums ir rezultāts visas plašās komandas sistemātiskam darbam,” komentē Gulbis.