Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Lai gan ārvalstu tūristu skaits Latvijā pieaug, kopējais ienākošā tūrisma apjoms joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu, kas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pieaudzis ne vien tūristu skaits, bet arī to uzturēšanās ilgums un tēriņi. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju ārvalstu viesi gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) gan uzskata, ka tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks. Turklāt to varētu panākt, nenoslogojot esošo infrastruktūru, kā arī neradot nepamatotu cenu pieaugumu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības dēļ.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Biļešu Servisa īpašnieks AS Piletilevi PLG ir iegādājies biļešu tirdzniecības platformu Ticketportal.

Darījuma rezultātā Piletilevi PLG kopējais biļešu pārdošanas apjoms dubultosies, sasniedzot gandrīz 600 miljonus eiro gadā. Darījums tika noslēgts 12.jūnijā Prāgā.

Šī apvienošanās iezīmē stratēģisku paplašināšanos, kas stiprina PLG pozīcijas starptautiskajā tirgū un liek pamatu turpmākām investīcijām. Uzņēmums tagad darbojas septiņās Eiropas valstīs, apvienojot reģionālos tirgus līderus vienā, spēcīgā grupā.

"Šis darījums ir dabisks turpinājums mūsu ilgtermiņa stratēģijai kļūt par vadošo biļešu tirdzniecības uzņēmumu visos tirgos, kur darbojamies, nodrošinot visefektīvāko pārdošanas kanālu pasākumu organizatoriem," komentēja Svens Nūtmans, Piletilevi PLG valdes priekšsēdētājs. "Ticketportal ir spēcīgs un uzticams zīmols - varētu pat teikt, ka tas ir dārgakmens Čehijas un Slovākijas tirgos. Ticketportal zīmola un komandas apvienošana mūsu grupā paver jaunas iespējas abām pusēm. Mēs ar nepacietību gaidām izaicinājumus un veiksmes stāstus, ko veidosim kopā," piebilda Nūtmans.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Bioproduktu ražotājs SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", šogad plāno kāpināt apgrozījumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljona eiro apgrozījumu, pauda "Lat Eko Food" komercdirektors Ģirts Karlsons.

Viņš akcentēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījumā 75% veidoja eksporta pasūtījumi.

Karlsons minēja, ka 2025.gads uzņēmumam sācies pozitīvi, un apgrozījuma pieaugumu plānots sasniegt, attīstot jaunus produktus bērnu pārtikas segmentā, nostabilizējot pozīcijas Eiropas Savienības (ES) tirgū, sākot sadarbību ar jauniem klientiem "Lat Eko Food" mērķa tirgos, tostarp Skandināvijā, Centrāleiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī palielinot realizētās produkcijas apmērus Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka šogad uzņēmums plāno arī uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, ieviešot efektīvāku noliktavas uzskaiti, kā arī optimizējot ražošanas procesus. Tāpat 2025.gadā "Lat Eko Food" plāno investēt jaunas noliktavas būvniecībā, lai uzlabotu loģistikas procesus un nodrošinātu lielāku produkcijas uzglabāšanas kapacitāti, kā arī ieguldīt atsevišķās mazākās iekārtās, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un caurlaidību.

Lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums piedāvā atlaidi noteiktu instrumentu* nomai līdz 50% no 22.- 30.aprīlim

Kas ir Ramirent?

Ramirent ir lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums Latvijā.

Ramirent piedāvā tehnikas nomu un pakalpojumus būvniecības un citu nozaru uzņēmumiem Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Ramirent pieder Loxam grupai, kas ir lielākais iekārtu nomas uzņēmums Eiropā un ceturtais lielākais iekārtu nomas uzņēmums pasaulē. Ramirent Latvijā sāka darboties 1997.gadā. Šodien Ramirent ir Latvijā plašākais būvtehnikas klāsts un nomas punktu tīkls ar 4 nomas punktiem Rīgā un 12 Latvijas pilsētās. Uzņēmumā strādā vairāk kā simts darbinieki.

Kādus pakalpojumus uzņēmums piedāvā?

Ramirent nomas produktu klāstā ir būvniecības instrumenti; blietēšanas tehnika; veltņi; dārza tehnika; elektroiekārtas; kompresori; ekskavatori un iekrāvēji; pacēlāji; transportēšanas darba rīki; sildīšanas un žāvēšanas ierīces, moduļi; noliktavas konteineri; pārvietojamās tualetes; sastatnes; veidņi un drošības aprīkojums. Mēs arī piedāvājam uzstādīšanas, transportēšanas, projektēšanas un konsultāciju pakalpojumus, kas saistīti ar būvtehnikas nomu.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Popkultūrā, īpaši filmās, bieži tiek attēlota ideja, ka tehnoloģijas var pārņemt varu un sākt kontrolēt cilvēkus. Šīs tēmas bieži kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju nekontrolētu attīstību vai cilvēku atkarību no tām.

Vienlaikus tās var sekmēt bailes no tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas, lai gan patiesībā to var un vajag izmantot, bet atbildīgi, droši, neaizmirstot arī par dabiskā intelekta nozīmi, jo cilvēks šajā procesā ir galvenais ķēdes posms. Saskaņā ar starptautisku pētījumu tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs saprot, kā darbojas MI – šis rādītājs ir zemāks par Eiropas vidējo līmeni, kas vēlreiz apliecina – mums jāmācās.

Jau pagājušajā gadsimtā filmu industrija vērsa mūsu uzmanību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstībai ar tādām filmām kā “Matrix”, kurā stāstīts par simulāciju, ko rada mākslīgais intelekts, lai turētu cilvēkus neziņā, kamēr viņu ķermeņi tiek izmantoti enerģijas iegūšanai, vai “Terminator”, kurā mākslīgais intelekts kļūst pašapzinīgs un sāk karu pret cilvēci, izmantojot robotus (terminatorus). Šajās filmās tehnoloģijas bieži simbolizē cilvēku radītās sistēmas, kas kļūst nekontrolējamas - mākslīgais intelekts, roboti vai datorsistēmas. Popkultūras ietekme, nezināšana vai pieredzes trūkums arī reālajā dzīvē daļā sabiedrības aizvien rada bailes no mākslīgā intelekta un tehnoloģijām kopumā.

Telefonkrāpnieku izdarības cilvēkus nokaitinājušas tik ļoti, ka gandrīz puse Latvijas pieaugušo apsvērtu iespēju iegādāties apdrošināšanas polisi, kas palīdzētu atgūt izkrāpto naudu.

Tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Norstat Latvija noskaidrojis, ka desmitā daļa no visiem respondentiem ir gatavi noformēt šādu polisi bez priekšnosacījumiem, un vēl 34 % piekristu apdrošināties, ja polises cena nebūtu pārāk augsta. Neliela sabiedrības daļa jau spērusi nepieciešamos soļus sevis un ģimenes pasargāšanai – 1 % aptaujāto jau esot apdrošinājušies pret naudas izkrāpējiem.

Par vairākus gadus sabiedrību tiranizējošajiem telefonkrāpniekiem nu jau zina gandrīz visi mūsu valsts pieaugušie. Noziedznieki, uzdodoties par banku, tiesībsargājošo un citu iestāžu darbiniekiem, uzrunājuši vismaz 85% no visiem iedzīvotājiem un vairākiem desmitiem vai pat simtiem izmānījuši naudu. Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka aptuveni 1% no visiem respondentiem krituši par upuri neģēļiem, un teju katrs piektais bažījas, ka kādā brīdī tiks apkrāpts. Tieši tādēļ cilvēki ir gatavi rīkoties. 1% jau iegādājies polisi un vēl 44% nopietni apsver šādu iespēju.11% no visiem aptaujātajiem atzīst, ka viņiem vairs nav nepieciešama papildu motivācija, lai apdrošinātos pret krāpniekiem. 34% meklētu apdrošinātāju palīdzību brīdī, kad uzzinātu, ka no noziedzniekiem cietis kāds viņiem personīgi pazīstams cilvēks, un vēl trešdaļu uz rīcību pamudinātu vien paša negatīvā pieredze – 21% iegādātos polisi pēc pirmās apkrāpšanas un vēl 15% par to domātu pēc vairākām pieļautajām kļūdām. Kategoriski no apdrošināšanās atsakās vien 19% no visiem aptaujātajiem.

Baltijas lielākajā inovāciju un tehnoloģiju forumā “LOGIN 2025”, kas norisinājās 29. maijā Viļņā, paziņoti šī gada konkursa “Baltijas E-komercijas zvaigzne” laureāti.

Galveno balvu jeb Grand Prix šogad ieguva Lietuvas uzņēmums “BURGA”, kas izcēlās ar izcilu saturu un Shopify veikalu. Savukārt pašmāju uzņēmumiem izdevās saņemt sešus zeltus, sešus sudrabus un piecas bronzas. Pateicoties konkursa partneru atbalstam, šogad tika nodrošināts balvu fonds 30 000 eiro apmērā, sniedzot uzvarētājiem iespēju saņemt gan profesionālu novērtējumu, gan taustāmu ieguldījumu turpmākai izaugsmei.

Godalgotas vietas tika piešķirtas septiņās no astoņām kategorijām, izceļot veiksmīgākos e-komercijas zīmolus visā Baltijā. Interneta veikalus vērtēja starptautiska žūrija, ņemot vērā tādus kritērijus kā lietotāju pieredze, dizains un tehniskā veiktspēja. Augstāk novērtētie zīmoli saņēma zelta, sudraba un bronzas apbalvojumus. Kopš konkursa sākuma Grand Prix balvu ieguvuši pieci uzņēmumi: Azeron (2021. gads), Velosock (2022. gads), Selfnamed (2023. gads), HackMotion (2024. gads) un šī gada uzvarētājs BURGA (2025. gads).

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Piektdien par Ventspils domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Par Vītoliņu nobalsoja desmit no 13 deputātiem. Pret balsoja Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas, Jaunās konsevatīvās partijas kopīgā saraksta divi deputāti Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. Balsojumā atturējās kustības "Par!" un "Jaunās vienotības" saraksta deputāts Bruno Jurševics.

Vītoliņš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts.

Jaunajā sasaukumā Vītoliņš rosināja domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu samazināt par vienu, atsakoties no pirmā priekšsēdētāja vietnieka infrastruktūras jautājumos.

Līdz ar to mēram turpmāk būs divi vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos būs līdzšinējais mēra vietnieks Guntis Blumbergs. Savukārt otru priekšsēdētāja vietnieka amatu saglabās Aigo Gūtmanis. Par abiem kandidātiem nobalsoja desmit deputāti, pret bija divi, viens atturējās.

Maija sākumā Latvija saņēma trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, sasniedzot jau vairāk nekā 1 miljardu eiro kopējo finansējumu jeb 55% no pieejamā. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas līdzšinējo progresu reformu un investīciju īstenošanā, taču arī aicinājums paātrināt tempu.

Līdz 2026. gada augustam Latvijai jāīsteno vēl vairāk nekā 200 mērķu, tostarp būtiski pasākumi digitalizācijas un uzņēmējdarbības modernizācijas jomā. Tā ir iespēja, ko nedrīkstam palaist garām.

Starp visiem sasniedzamajiem mērķiem, piemēram, ekonomikas transformāciju, klimata pārmaiņām, nevienlīdzības mazināšanu u.c., īpaši būtiska loma ir digitālajai transformācijai - šajā jomā paredzēts ieguldīt 365 miljonus eiro jeb 19 % no visa Atveseļošanas fonda finansējuma. Šie līdzekļi nav domāti tikai tehnoloģiju modernizācijai. To mērķis ir arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprināt sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošināt valsts konkurētspēju ilgtermiņā.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.