Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Lai gan ārvalstu tūristu skaits Latvijā pieaug, kopējais ienākošā tūrisma apjoms joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu, kas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pieaudzis ne vien tūristu skaits, bet arī to uzturēšanās ilgums un tēriņi. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju ārvalstu viesi gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) gan uzskata, ka tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks. Turklāt to varētu panākt, nenoslogojot esošo infrastruktūru, kā arī neradot nepamatotu cenu pieaugumu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības dēļ.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Biļešu Servisa īpašnieks AS Piletilevi PLG ir iegādājies biļešu tirdzniecības platformu Ticketportal.

Darījuma rezultātā Piletilevi PLG kopējais biļešu pārdošanas apjoms dubultosies, sasniedzot gandrīz 600 miljonus eiro gadā. Darījums tika noslēgts 12.jūnijā Prāgā.

Šī apvienošanās iezīmē stratēģisku paplašināšanos, kas stiprina PLG pozīcijas starptautiskajā tirgū un liek pamatu turpmākām investīcijām. Uzņēmums tagad darbojas septiņās Eiropas valstīs, apvienojot reģionālos tirgus līderus vienā, spēcīgā grupā.

"Šis darījums ir dabisks turpinājums mūsu ilgtermiņa stratēģijai kļūt par vadošo biļešu tirdzniecības uzņēmumu visos tirgos, kur darbojamies, nodrošinot visefektīvāko pārdošanas kanālu pasākumu organizatoriem," komentēja Svens Nūtmans, Piletilevi PLG valdes priekšsēdētājs. "Ticketportal ir spēcīgs un uzticams zīmols - varētu pat teikt, ka tas ir dārgakmens Čehijas un Slovākijas tirgos. Ticketportal zīmola un komandas apvienošana mūsu grupā paver jaunas iespējas abām pusēm. Mēs ar nepacietību gaidām izaicinājumus un veiksmes stāstus, ko veidosim kopā," piebilda Nūtmans.

Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

"SEB banka" izsniegusi piecu miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu kafijas un uzkodu automātu pakalpojumu sniedzējam "Coffee Address Holding", informē bankā.

Finansējumu plānots izmantot, lai refinansētu korporatīvās obligācijas un stiprinātu uzņēmuma attīstību gan Baltijā, gan Centrāleiropā un Austrumeiropā.

"Coffee Address Holding" darbojas kopš 1993.gada. Uzņēmuma pamatdarbība ir kafijas un tirdzniecības automātu noma, piegāde, serviss un apkope birojos, komerciālās tirdzniecības vietās, viesnīcās, restorānos, kafejnīcās un citur.

Grupas uzņēmumos nodarbināti ap 400 darbinieku, uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 16 000 kafijas un uzkodu automātu, apkalpojot ap 6000 klientu.

"Coffee Address Holding" pērn strādāja ar 1,649 miljonu eiro apgrozījumu un 63 559 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā un tā pamatkapitāls ir 6,649 miljoni eiro.

Lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums piedāvā atlaidi noteiktu instrumentu* nomai līdz 50% no 22.- 30.aprīlim

Kas ir Ramirent?

Ramirent ir lielākais būvtehnikas nomas pakalpojumu uzņēmums Latvijā.

Ramirent piedāvā tehnikas nomu un pakalpojumus būvniecības un citu nozaru uzņēmumiem Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Ramirent pieder Loxam grupai, kas ir lielākais iekārtu nomas uzņēmums Eiropā un ceturtais lielākais iekārtu nomas uzņēmums pasaulē. Ramirent Latvijā sāka darboties 1997.gadā. Šodien Ramirent ir Latvijā plašākais būvtehnikas klāsts un nomas punktu tīkls ar 4 nomas punktiem Rīgā un 12 Latvijas pilsētās. Uzņēmumā strādā vairāk kā simts darbinieki.

Kādus pakalpojumus uzņēmums piedāvā?

Ramirent nomas produktu klāstā ir būvniecības instrumenti; blietēšanas tehnika; veltņi; dārza tehnika; elektroiekārtas; kompresori; ekskavatori un iekrāvēji; pacēlāji; transportēšanas darba rīki; sildīšanas un žāvēšanas ierīces, moduļi; noliktavas konteineri; pārvietojamās tualetes; sastatnes; veidņi un drošības aprīkojums. Mēs arī piedāvājam uzstādīšanas, transportēšanas, projektēšanas un konsultāciju pakalpojumus, kas saistīti ar būvtehnikas nomu.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel Hotel Group sadarbībā ar Eiropā lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu – korporāciju Accor - Budapeštā atvēris Mövenpick Hotel Budapest Centre – sešstāvu jūgendstila viesnīcu.

Tā ir pirmā Mövenpick premium zīmola viesnīca Budapeštā.

Pateicoties Mogotel Hotel Group un Accor sadarbībai, viesnīca ir ne tikai ieguvusi atjaunotu ēku, bet ir arī piemērs arhitektūras mantojuma un viesmīlības pakalpojumu moderno standartu apvienojumam. Vienlaikus projekts ir būtisks solis premium klases viesmīlības segmenta paplašināšanā un nostiprināšanā Ungārijas galvaspilsētā. Vienošanās ar Accor ir svarīgs posms Mogotel Hotel Group darbībā, kuras mērķis ir klātbūtnes paplašināšana reģionā un jauna pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vidējās (midscale), augstākās vidējās (upper-midscale) un premium (upscale) klases viesnīcās.

"Atjaunot šo vēsturisko ēku un piešķirt tai jaunu elpu ir bijis aizraujošs un vērtīgs process. Mēs esam gandarīti par iespēju sveikt viesus telpās, kur harmoniski apvienojas vēsturiskais mantojums, mūsdienīgs komforts un jauns zīmola raksturs,'' stāsta Mogotel Hotel Group izpilddirektore Jeļena Stirna.

Bioproduktu ražotājs SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", šogad plāno kāpināt apgrozījumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzņēmums strādāja ar 11,1 miljona eiro apgrozījumu, pauda "Lat Eko Food" komercdirektors Ģirts Karlsons.

Viņš akcentēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījumā 75% veidoja eksporta pasūtījumi.

Karlsons minēja, ka 2025.gads uzņēmumam sācies pozitīvi, un apgrozījuma pieaugumu plānots sasniegt, attīstot jaunus produktus bērnu pārtikas segmentā, nostabilizējot pozīcijas Eiropas Savienības (ES) tirgū, sākot sadarbību ar jauniem klientiem "Lat Eko Food" mērķa tirgos, tostarp Skandināvijā, Centrāleiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kā arī palielinot realizētās produkcijas apmērus Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka šogad uzņēmums plāno arī uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, ieviešot efektīvāku noliktavas uzskaiti, kā arī optimizējot ražošanas procesus. Tāpat 2025.gadā "Lat Eko Food" plāno investēt jaunas noliktavas būvniecībā, lai uzlabotu loģistikas procesus un nodrošinātu lielāku produkcijas uzglabāšanas kapacitāti, kā arī ieguldīt atsevišķās mazākās iekārtās, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un caurlaidību.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Teju trīs no četriem uzņēmumiem maina savu stratēģiju, izvēloties biznesa lokalizācijas vai reģionalizācijas virzienu. Vadītāji norāda, ka šīs pārmaiņas tiek veiktas mērķtiecīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, secināts jaunākajā “EY-Parthenon CEO Outlook” pētījumā.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka lielo uzņēmumu vadītāji ir iemācījušies strādāt pastāvīgu pārmaiņu apstākļos. Nenoteiktība vairs neizraisa tik lielas bažas kā iepriekš – gada otrajā pusē kļūst arvien skaidrāk, kuri lēmumi patiesi stiprina biznesa noturību ģeopolitisko satricinājumu laikā, un vadītāji rīkojas daudz izlēmīgāk. Bailes no nezināmā mazinās, un vietas vilcināšanai paliek arvien mazāk,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Viņš norāda, ka kopš maija CEO Pārliecības indekss (CEO Confidence Index) pieaudzis par 7 procentpunktiem un augustā sasniedzis 83 %. Tas apliecina, ka lielākā daļa vadītāju ir pārliecināti par izvēlēto transformācijas virzienu un gatavi ilgtermiņā tam atvēlēt nepieciešamos resursus. Līdz ar to tuvākajā laikā var sagaidīt aktīvāku apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgu, kā arī jaunu investīciju projektu attīstību.

Telefonkrāpnieku izdarības cilvēkus nokaitinājušas tik ļoti, ka gandrīz puse Latvijas pieaugušo apsvērtu iespēju iegādāties apdrošināšanas polisi, kas palīdzētu atgūt izkrāpto naudu.

Tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Norstat Latvija noskaidrojis, ka desmitā daļa no visiem respondentiem ir gatavi noformēt šādu polisi bez priekšnosacījumiem, un vēl 34 % piekristu apdrošināties, ja polises cena nebūtu pārāk augsta. Neliela sabiedrības daļa jau spērusi nepieciešamos soļus sevis un ģimenes pasargāšanai – 1 % aptaujāto jau esot apdrošinājušies pret naudas izkrāpējiem.

Par vairākus gadus sabiedrību tiranizējošajiem telefonkrāpniekiem nu jau zina gandrīz visi mūsu valsts pieaugušie. Noziedznieki, uzdodoties par banku, tiesībsargājošo un citu iestāžu darbiniekiem, uzrunājuši vismaz 85% no visiem iedzīvotājiem un vairākiem desmitiem vai pat simtiem izmānījuši naudu. Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka aptuveni 1% no visiem respondentiem krituši par upuri neģēļiem, un teju katrs piektais bažījas, ka kādā brīdī tiks apkrāpts. Tieši tādēļ cilvēki ir gatavi rīkoties. 1% jau iegādājies polisi un vēl 44% nopietni apsver šādu iespēju.11% no visiem aptaujātajiem atzīst, ka viņiem vairs nav nepieciešama papildu motivācija, lai apdrošinātos pret krāpniekiem. 34% meklētu apdrošinātāju palīdzību brīdī, kad uzzinātu, ka no noziedzniekiem cietis kāds viņiem personīgi pazīstams cilvēks, un vēl trešdaļu uz rīcību pamudinātu vien paša negatīvā pieredze – 21% iegādātos polisi pēc pirmās apkrāpšanas un vēl 15% par to domātu pēc vairākām pieļautajām kļūdām. Kategoriski no apdrošināšanās atsakās vien 19% no visiem aptaujātajiem.