Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) rudenī - oktobrī vai novembrī, plāno veikt papildu medus autentiskuma pārbaudes, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš minēja, ka pārbaužu apjomi būs atkarīgi no pieejamā finansējuma.

PVD medus autentiskuma kontroles veica arī šogad aprīļa beigās, kā rezultātā dienests apturēja piecu medus produktu izplatīšanu, jo noņemtajos paraugos tika konstatēti dabiskam medum neraksturīgi cukuri. Eiklons norādīja, ka šie produkti joprojām tirdzniecībā nav atgriezti.

Tāpat viņš minēja, ka divi no izņemtajiem produktiem tika pakoti Lietuvā, tāpēc par konstatēto gadījumu tika ievietots paziņojums Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā un Lietuvas atbildīgās iestādes, pamatojoties uz Latvijas ziņojumu, īstenoja papildu analīzes, kā rezultātā no tirdzniecības izņēma arī vairākus citus medus produktus.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Dailes teātrī atklāta atjaunotā Jaunā zāle, kuras pārbūve izmaksāja nedaudz virs 5 miljoniem eiro.

Skatuves pārredzamība, skaņas, sēdvietu izvietojuma un gaisa apmaiņas kvalitāte būs ievērojami labāka, nekā iepriekš. Otrs svarīgākais pārbūves ieguvums ir tas, ka Jaunās zāles ietilpība palielināsies no līdzšinējām 150 vietām līdz 340 vietām. Tas ir izdevies, pateicoties gan zāles paplašinājumam uz aizmuguri, gan jaunizbūvētajam balkonam.

Un trešais ieguvums ir pašam teātrim. Telpu pārbūves risinājumi ļāvuši izveidot arī jaunu un plašu mēģinājumu zāli lielās skatuves izrāžu mēģinājumiem. Kādreizējās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4. stāva telpas ir apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kurš izmēra ziņā ir līdzīgs Lielās zāles skatuvei.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.

Kad sapņu māja vairs nav tāla ilūzija, bet ātri sasniedzama realitāte, viss dzīvē iegūst gaišus toņus. Sapnis par savu mājokli tagad ir īstenojams nepilna mēneša laikā par cenu, kādu citur neatradīsiet. Izklausās neticami? Kastaņnama priekšrocības sākas jau ražošanas procesā — rūpnieciska precizitāte un automatizācija samazina kļūdu iespējamību, ietaupa laiku un nodrošina, ka mājas tiek piedāvātas par visizdevīgāko cenu.

Uzņēmums pārliecinoši debitēja valsts tirgū 2025. gada vasarā. Līdz ar šo debiju tika pamatīgi pacelta latiņa visai modulāro māju industrijai. Tas atspoguļojās klientu tiešajos ieguvumos. Krietni “pašūpota” konkurence jeb izteikti konkurētspējīgākas cenas, kā arī tirgum neraksturīgi īsais montāžas laiks.

“Tieši Kastaņnama produkcijas piedāvājums tagad ļauj iegūt pirmo mājokli tiem, kuri jutās ierobežoti ar esošajiem piedāvājumiem, tādējādi aizpildot atvērto nišu esošo piedāvājumu spektrā.”

Uzņēmuma vadība Kastaņnama pieteikšanu tirgū zināmā mērā salīdzina ar Indexo grupas debiju banku nozarē. “Mēs izmainījām noteikumus un pat pieteicām jaunus,” apgalvo uzņēmumu vadītāji.

2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2024. gada septembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem līdz 5,8%, bet vīriešu - par 0,1 procentpunktu līdz 6,7%.

Septembrī Latvijā bija 59,3 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gada septembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits samazinājās par 0,6 tūkstošiem līdz 31,6 tūkstošiem un bez darba esošo sieviešu skaits samazinājies par 1,2 tūkstošiem līdz 27,8 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 4,7%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2024. gada septembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Mēbeļu ražošanā sākušies pārmaiņu laiki - atdzīvojušies vairāki tradicionālie ārvalstu tirgi, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, vienlaikus nākotnes prognozes joprojām neziņas mākonī.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2025. gada pirmajā pusgadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 98,19 milj. eiro, kas ir par 4,5% jeb 4,24 milj. eiro vairāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2024. gadā. Vislielākais eksporta pieaugums novērots uz Lielbritāniju par 19%, pieaugums arī uz Dāniju —par 6,5%, bet kritums uz Franciju. Tajā paša laikā sarucis koka mēbeļu imports no 42,35 milj. eiro 2024. gada pirmajā pusgadā līdz 36,78 milj. eiro analogā laikā šogad.

Tirgus spogulis

“Ārējās tirdzniecības dati mēbeļu sektorā rāda iepriecinošu ainu — eksportā kaut neliels, bet tomēr pieaugums, bet importā kritums, kas varētu nozīmēt, ka ārvalstu ražojumi Latvijas tirgū aizstāti ar pašmāju ražojumiem, taču tam ir vēl kāda nianse — sasaiste ar nekustamo īpašumu segmentu, remontiem,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Uzņēmēji cītīgi strādā, un arī ārvalstu tirgos notiek pārmaiņas, piemēram, Skandināvija mostas, jo šo valstu tirgos tāda vājuma, kāds tika novērots pērn, šogad vairs nav,” norāda J. Griķis. Viņš gan atzīst, ka Vācijā joprojām ir sava veida sastingums. “Ir tādi tirgi, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, kuros realizācijas pieaugums ir ap 20% un kopējais mēbeļu importa apjoms ap 500 milj. eiro, kas tikai vedina uzņēmējus meklēt iespējas, kā ar savām precēm iekļūt šajos strauji augošajos tirgos,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka ir tirgi, kuros ir liels pieprasījums pēc luksusa klases mēbelēm.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada augustu, ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,1%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, palielinājās par 0,3%, eksportētajai produkcijai - par 2,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,4%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas - par 2,3%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā; vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Latvijas gatavo māju ražotājs MyCabin tirgū laiž trīs jaunus gatavo māju risinājumus — Living 80, Living 100, kā arī pirti apvienojumā ar dzīvojamo zonu un loftu — Sauna 30. Uzņēmums prognozē, ka jaunais piedāvājums kļūs par galveno virzītājspēku uzņēmuma izaugsmei un eksporta paplašināšanai Eiropā 2026. gadā.

“Šis solis ļauj mums paplašināt piedāvājumu ne tikai dzīvojamo māju segmentā, bet arī tūrisma un atpūtas pakalpojumu segmentā. Vienlaikus jaunie māju risinājumi sniegs iespēju stiprināt mūsu eksportspēju, paplašināt MyCabin reģionālo pārstāvniecību tīklu Eiropā, radot būtisku pamatu izaugsmei nākamajos gados,” uzsver Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Ar jaunajiem māju modeļiem MyCabin stiprina pozīcijas ne tikai esošajos eksporta tirgos — Baltijā, Vācijā un Polijā, bet arī iezīmē ambīcijas paplašināt eksportu Ziemeļvalstīs, īpaši, Somijā. Šajā tirgū uzņēmums saskata potenciālu ne vien dziļi iesakņotās saunu kultūras dēļ, bet arī pateicoties atvieglotajam būvniecības procesam ēkām līdz 30 m², tostarp saunām. Sauna 30 precīzi iekļaujas šajā kategorijā, kas padara to viegli mērogojamu Somijas tirgū.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Latvijas mājsaimniecības pēdējo četru gadu laikā kļuvušas ievērojami bagātākas uz papīra – noguldījumu apjoms 2025. gada septembrī ir par 26 % lielāks nekā 2021. gada sākumā, un kopējā summa jau sasniedz 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Taču šim pieaugumam ir ironiska piegarša – patēriņa cenas šajā pašā periodā pieaugušas par 39,3 %, kas nozīmē, ka nauda “aug”, bet tās vērtība kūst.

Tikmēr mājokļu tirgus apjoms kopš 2021. gada palielinājies vien par 1-2 %, pērn sasniedzot ap 1,5 miljardiem eiro. Šis kontrasts izgaismo kādu paradoksu: iedzīvotāji nomināli ir uzkrājuši vairāk nekā jebkad, bet pārvērst to mājokļos nesteidzas. Tas ir skaidrojams ar daudziem iemesliem, tai skaitā ar vēlmi nodrošināties ar salīdzinoši likvīdiem aktīviem.

Tomēr ne viss ir tik drūmi. Jau 2025. gadā mājokļu tirgus ir aktivizējis – ir pieaudzis gan darījumu skaits, gan arī mājokļu kredītu skaits. Var pieņemt, ka turpmāk ir gaidāma aizvien lielāka aktivitāte mājokļu tirgū, jo ir izveidojies t.s. “uzkrātais pieprasījums”. Proti, iedzīvotājiem ir finanšu kapacitāte mājokļa iegādei, taču daļa potenciālo pircēju vēl aizvien nogaida. Īstermiņā šāda piesardzība bremzē tirgus aktivitāti, toties ilgtermiņā var veidoties lielāks pieprasījuma vilnis, tiklīdz finansiālie un ģeopolitiskie apstākļi kļūs labvēlīgāki.

Finanšu tirgi šonedēļ pēc salīdzinoši pozitīvajiem ASV inflācijas datiem (CPI) sākotnēji piedzīvoja vispārēju kāpumu, kam jau ceturtdien atkal sekoja kritums un riskanto aktīvu izpārdošana, jo ražotāju cenu indekss (PPI) ASV pieauga par 0,9 %, ievērojami pārsniedzot prognozētos 0,2 %, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

ASV kopējais patēriņa cenu indekss (CPI) bija 2,7 % (pretēji prognozētajiem 2,8 %), bet bāzes patēriņa cenu indekss bija 3,1 % (prognozēti tika - 3 %). ASV inflācijas dati mudināja tirgus dalībniekus sākotnēji cerēt, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu sākt procentu likmju samazināšanu jau septembrī, un lielākā daļa investoru prognozēja 25 bāzes punktu samazinājumu.

Digitālie aktīvi šonedēļ pārspēja tradicionālos finanšu instrumentus, tostarp Bitcoin sasniedza jaunu rekordu – pārsniedzot 124 tūktošus ASV dolāru. Beidzot ir “atdzīvojusies” arī otra lielākā kriptovalūta Ethereum (ETH), kas šonedēļ izaugsmē pārspēja Bitcoin, cenai palielinoties par aptuveni 29 % nedēļas laikā un pietuvojoties savam vēsturiskajam rekordam. Lielā mērā tas notika pateicoties institucionālajiem investoriem, kuri ievērojami palielināja ETH apjomus savos ilgtermiņa aktīvu portfeļos.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 838,17 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.septembrī bija 340,879 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,894 miljonus eiro, kas arī ir par 1,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 187,397 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 521,883 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 1,423 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.