Kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus, kas nodrošinās plašu pakalpojumu spektru, sākot ar komponenšu pasūtījumiem no vietējās industrijas, līdz pat platformas gala komplektēšanai un servisa centra izveidei Latvijā.

Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādātas jau 2026.gadā. Vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē paredz janvārī noslēgtais līgums starp Aizsardzības ministriju un Spānijas uzņēmumu "GDELS", tā radot attīstības iespējas Latvijas aizsardzības uzņēmumiem.

Stratēģiskajā sadarbībā ar "GDELS" piedalīsies tādi vietējie uzņēmumi kā SIA "Defence Partnership Latvia", SIA "Belss", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "East Metal", SIA "Teters", SIA "RK Metāls", SIA "Lanos", SIA "Tilde", SIA "SFM Latvia" un citi.

Aizsardzības industrijas iesaistes līguma vērtība 30% apmērā tiek rēķināta no kopējas līguma summas (bez PVN), sasniedzot 90 miljonus eiro.

ASV ir pēkšņi pārtraukušas vīzu izsniegšanu kravas mašīnu vadītājiem, reaģējot uz ārzemnieka izraisītu avāriju ar cilvēku upuriem, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Mēs apturam jebkādu darba vīzu izsniegšanu komerciālajiem kravas mašīnu vadītājiem," Rubio pavēstīja sociālo mediju platformā "X", atzīmējot, ka šis lēmums "stājies spēkā nekavējoties".

"Pieaugošs ārvalstu šoferu skaits, kuri brauc ar lielām vilcēja un piekabes kravas mašīnām pa ASV ceļiem, apdraud amerikāņu dzīvības un samazina amerikāņu kravas mašīnu vadītāju iztiku," rakstīja Rubio.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad kravas mašīnas vadītājs Hardžinders Singhs tika apsūdzēts trīs cilvēku nogalināšanā uz automaģistrāles Floridas štatā, veicot neatļautu pagriezienu par 180 grādiem.

Singhs, kurš bija no Indijas, nelikumīgi ieradās ASV no Meksikas un pēc šīs avārijas neizturēja angļu valodas pārbaudījumu, paziņoja federālie ierēdņi.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar šā gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%.

Strādnieku darba samaksa 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 5,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,3%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,2%.

Būvniecības izmaksu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves palīgstrādniekiem, apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem u.c.), montētājiem, kā arī elektriķiem.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,1%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,2%.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Gudri pārvaldīts aizņēmums nav risks, bet gan stratēģisks lēmums, kas ilgtermiņā nodrošina biznesa izaugsmi un ļauj uzņēmumam sasniegt uzstādītos mērķus.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi, jo liela daļa aizdevumu uzskata par lieku risku vai vājuma pazīmi. Tikmēr valstīs ar attīstītu ekonomiku uzņēmēji nebaidās piesaistīt kapitālu, lai investētu attīstībā, tehnoloģijās un cilvēkos, jo viņi saprot - nauda ir biznesa asinis. Latvijā daudzi joprojām diemžēl vilcinās, uzskatot, ka uzņēmējdarbība jābalsta tikai ar pašu līdzekļiem, taču realitātē šāda pieeja bieži ierobežo iespējas, aizkavē izrāvienus un pazemina konkurētspēju. Aizņemties ar skaidru mērķi, pārdomātu plānu un finanšu disciplīnu ir atbildīgs solis, nevis risks.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu.

Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.

Latvijas biometāna nozare šobrīd demonstrē acīmredzamas brieduma pazīmes, pārejot no teorētiskā potenciāla apspriešanas pie praktiskas projektu īstenošanas. Šie procesi signalizē par pieaugošu investoru un politikas veidotāju pārliecību par nozares dzīvotspēju un tās centrālo lomu nākotnes energoapgādē.

Enerģija no vietējiem resursiem

Biometāna fundamentālā vērtība sakņojas tā ražošanas pamatprincipā – efektīvā aprites ekonomikā. Biometāns tiek ražots, pārstrādājot vietējas izcelsmes organiskos blakusproduktus un atkritumus. Izejvielas, kas citkārt radītu papildu izmaksas vai vides slodzi, piemēram, kūtsmēsli, lauksaimniecības atliekas un pārtikas rūpniecības pārpalikumi, kļūst par izejvielu augstvērtīgas, atjaunojamas enerģijas ražošanai. Tādējādi tiek ne tikai radīta pievienotā vērtība vietēji pieejamiem resursiem, bet arī risinātas atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Mūsu valstī dzimstība rūk, jo samazinās jaunu sieviešu skaits.

Kā liecina Pasaules Bankas apkopotā demogrāfiskā statistika par visām pasaules valstīm, 2023. gadā Latvijā bija vismazākais jaunu sieviešu (starp 20 un 29 gadu vecumu) īpatsvars pret kopējo sieviešu skaitu starp visām pasaules valstīm. Latvijā ir vislielākais dzemdēt spējīgu jaunu sieviešu iztrūkums no visām pasaules valstīm.

Latvijas katastrofāli zemie dzimstības rādītāji būtiski nevar uzlaboties, jo Latvijā jaunu sieviešu skaits, kuras varētu dzemdēt bērnus, ir izteikti nepietiekams normālai paaudžu nomaiņai. Neatkarīgi no tā, kas tiek vai tiks ierakstīts Latvijas vai citu valstu satversmēs par dzimumu skaitu, bērnu dzemdēšana ir un paliek tikai un vienīgi sieviešu privilēģija, atbilstoši dzimuma definīcijai, kāda ir noteikta bioloģijā. Turklāt sievietes var dzemdēt bērnus tikai vecumā pēc dzimumgatavības sasniegšanas un līdz menopauzei.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Mūsdienu mājsaimniecība nav iedomājama bez uzticamas un funkcionālas sadzīves tehnikas, taču jaunu ierīču iegāde var būt finansiāli apjomīgs ieguldījums, kas vienlaikus atstāj arī pēdas nospiedumu uz apkārtējo vidi. Aprites ekonomikas principi un ilgtspējīgs patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu sabiedrībā, piedāvājot gudras alternatīvas, piemēram, iegādāties tehniku ar nelieliem vizuāliem defektiem vai mazlietotas, atjaunotas ierīces.

Kādas ierīces pieejamas “Zaļa izvēle” preču kategorijā un kāpēc vērts iegādāties sadzīves tehniku ar maznozīmīgiem defektiem, raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kāpēc apsvērt sadzīves tehnikas iegādi ar vizuāliem defektiem?

Ierīces ar vizuāliem defektiem ir jauna, nelietota sadzīves tehnika, kurai ir nelieli kosmētiski bojājumi, piemēram, skrāpējumi vai buktes. Šāda izvēle ir finansiāli ļoti izdevīga, jo defekti nekādā veidā neietekmē ierīces funkcionalitāti, taču to cena var būt pat par vairākiem desmitiem procentu zemāka.

Šie vizuālie trūkumi visbiežāk rodas preču transportēšanas vai pārvietošanas laikā noliktavās, un tie neietekmē ne iekārtas tehnisko stāvokli, ne tās kalpošanas ilgumu. Izvēloties šādu tehniku, pircējs ne tikai ietaupa līdzekļus, bet arī sniedz savu ieguldījumu vides saudzēšanā. Tā vietā, lai šīs ierīces tiktu norakstītas vai utilizētas tikai nelielu skrāpējumu dēļ, tās nonāk pilnvērtīgā apritē, samazinot saražoto atkritumu apjomu un resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams jaunas preces ražošanai.

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Teju katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nav atcēlis vai atlicis nekustamā īpašuma iegādi, raizējoties par kredītsaistību lielumu vai hipotekārā kredīta pieejamību. Tikmēr 45 % aptaujāto savulaik ir nogaidījuši ar savu lēmumu iegādāties mājokli, izvērtējot individuālās iespējas un ekonomisko situāciju kopumā, liecina SIA “YIT LATVIJA” (YIT) īstenotā aptauja.

Eksperti atzīst – šobrīd ārējo faktoru ietekme, kas veicināja piesardzību, samazinās, tāpēc nekustamo īpašumu tirgū atgriežas optimisms.

Lai arī saskaņā ar “Swedbank” datiem pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu skaits audzis par 48 % salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, skaidrs, ka iedzīvotāji rūpīgi analizē savas iespējas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, jo pavisam nesen nekustamo īpašumu tirgū ir aizvadīts trauksmains laiks.

Ne velti, aicinot raksturot, kuri faktori ir likuši kādreiz nogaidīt ar lēmumu iegādāties mājokli, tiek minētas augstās aizņēmumu procentu likmes, Covid izraisītā nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties saistības uz vairāk nekā 20 gadiem, kā arī oficiālie ikmēneša ienākumi, kuri ne vienmēr ļauj uzņemties šāda apmēra saistības.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.