Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas Banka šā gada laikā ir saņēmusi sešus pieteikumus darbības atļaujām kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija sēdē sacīja Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes vadītāja Agnese Alaine.

Tostarp tikai divi pieteikumi ir atzīti par pilnīgiem, bet pārējie ir atgriezti iesniedzējiem dokumentu precizēšanai.

Savukārt vēl 12 pieteikumi atrodas pirmslicencēšanas fāzē, kurā Latvijas Bankas konsultanti strādā ar iesniedzējiem, konsultējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Alaine skaidroja, ka galvenās identificētās problēmas ir ļoti zemā pieteikumu aprakstu kvalitāte, konsultantu nepiesaistīšana gadījumos, kad iesniedzējiem pašiem trūkst kapacitātes, nespēja nodefinēt plānoto pakalpojumu vai klasificēt kriptoaktīvu klasi, neskaidrības ar pieteicēju līdzekļu izcelsmi, kā arī iepriekšējās pieredzes un zināšanu trūkums kriptoaktīvu jomā.

Latvijas Banka no šā gada 1. janvāra sāka izsniegt darbības atļaujas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. To paredz Eiropas Savienības (ES) regula par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja izsniegusi SIA "BlockBen" licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, informē Latvijas Bankā.

"BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju.

Līdz ar licences saņemšanu "BlockBen" visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs.

"BlockBen" izveidojis privāto slēgto blokķēdi, kurā iespējams veikt kriptoaktīvu apmaiņu pret naudu vai pret citiem kriptoaktīviem, kā arī glabāt kriptoaktīvus un veikt kriptoaktīvu pārvedumus. "BlockBen" piedāvā uzņēmumiem kriptoaktīvu (patēriņa žetonu) emisijas pakalpojumu, kā arī piedāvā izvietot šos kriptoaktīvus savā platformā, lai klienti varētu tos iegādāties.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Leģendārais kriptogrāfs un “Blockstream” dibinātājs Ādams Beks: Arī Latvijā var parādīties pasaules mēroga uzņēmumi bitcoin jomā.

Adam Back ir britu kriptogrāfs, cypherpunk kustības veterāns un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem mūsdienu digitālajā finanšu pasaulē. Viņš dzimis 1970. gada jūlijā Londonā, un doktora grādu datorsistēmu zinātnē ieguvis Ekseteras Universitātē, specializējoties izkliedētajās sistēmās.Jau 90. gados Back izcēlās ar inovatīviem kriptogrāfiskiem risinājumiem — viņa radītais Hashcash (1997) kļuva par pamatu darba pierādījuma (proof-of-work) mehānismam, kas vēlāk tika integrēts Bitcoin protokolā. Viņš bija pirmais cilvēks pasaulē, kurš saņēma e-pastu no pašas noslēpumainās Bitcoin figūras — Satoshi Nakamoto.2014.gadā gadā viņš līdzdibināja uzņēmumu Blockstream, kas nodarbojas ar Bitcoin infrastruktūras un satelīta tīklu attīstīšanu, un kopš 2016. gada ir tā izpilddirektors.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Jūlijs kriptovalūtu tirgos bija ilgi gaidītās augšupejas mēnesis — visas vadošās kriptovalūtas uzrādīja ievērojamu izaugsmi. Tostarp spēcīgs kāpums bija otrai lielākajai kriptovalūtai Ethereum, kā arī BNB, kas jūlijā sasniedza vēsturisku cenas maksimumu.

Bitcoin (BTC) cena jūlija sākumā bija 91 312 eiro, bet mēnesi noslēdza pie 102 360 eiro cenu atzīmes, veidojot stabilu 12,1 % pieaugumu mēneša griezumā. Pie tam būtiski, ka BTC cena, neskatoties cenas samazinājumu augusta sākumā, ir nostabilizējusies virs 100 000 eiro sliekšņa — rādītāja, kas vēl pirms dažiem mēnešiem daudziem šķita visai grūti sasniedzams mērķis.

Viens no galvenajiem kriptovalūtu tirgus pozitīvās dinamikas virzītājiem bija Ethereum (ETH) rallijs no 2128 eiro mēneša sākumā līdz 3276 eiro mēneša beigās, uzrādot iespaidīgu 54 % lēcienu. Šo izaugsmi veicināja ASV kriptovalūtu rezervju izveide un lieli Ethereum biržā tirgoto fondu (ETF) pirkumi.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. - 2027.gadam, informē FM.

Galvenais stratēģijā izvirzītais mērķis ir Latvijai kļūt par konkurētspējīgu "FinTech" jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

Lai to sasniegtu, stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Šobrīd Latvijā darbojas 130 "FinTech" uzņēmumi.

Tāpat ir izvirzīts mērķis par 15% palielināt piesaistītos jaunos kapitāla ieguldījumus "FinTech" jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.