Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Igaunija ir digitāla valsts, kur dažādi e-pakalpojumi ir ļoti pieejami un augstā kvalitātē, Lietuva īsteno mērķtiecīgāku atbalsta politiku un skaidri definē prioritātes - tieši tā mēs, latvieši, bieži domājam un sakām par kaimiņiem. Bet, cik bieži mēs lepojamies ar Latvijas IT nozares panākumiem un cik daudz par tiem vispār zinām?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts ar spēcīgu IT sektoru, kas spēj radīt mūsdienīgus risinājumus un inovācijas. Uz mums ar respektu raugās Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, taču, vai paši apzināmies, ka mums ir, ar ko lepoties?

Būtiska izaugsme Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā

Nozarē ir vairāk nekā 7 000 uzņēmumu, kas kopumā rada vairāk nekā 43 000 darbavietas. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, IT nozare veido 6,7% no IKP, bet kopējais nozares apgrozījums sasniedz 5,6 miljardus eiro. Pērn IT produktu eksports sasniedza 1,6 miljardu eiro atzīmi, bet pakalpojumu eksports 1,36 miljardus eiro. Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā (World Digital Competitiveness Ranking) šogad Latvija ierindojusies 31. vietā. Salīdzinājumam – 2023. gadā bijām 40. vietā, pērn – 38. vietā (no kopumā 69 valstīm). Lai stāsts nebūtu tikai par vietu topā, paanalizēsim tuvāk, kas šajā pētījumā ir teikts par Latviju.

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Šveicē piecu partiju likumdevēji ierosinājuši ieviest tranzīta nodevu, kas tiktu piemērota visām automašīnām no ārvalstīm, kas šķērso Šveici caurbraucot.

Likumprojekts paredz, ka automašīnu numura zīmes tiktu skenētas, iebraucot Šveicē un izbraucot no tās. Ar dažiem izņēmumiem šoferiem būtu jāmaksā tranzīta nodeva, ka viņi nebūs uzturējušies Šveicē ilgāku laika periodu. Paredzēts, ka svētku dienās nodeva būtu augstāka, bet darba dienās, kad satiksme ir mazāka, arī nodeva būtu mazāka.

Likumprojekta mērķis ir samazināt sastrēgumus un labāk pārvaldīt satiksmi.

Partijas "Die Mitte" politiķis Simons Stadlers norādīja, ka Ūrī kantonā cilvēki, kas dzīvo Gotharda tuneļa ziemeļu galā, regulāri cieš no lielās satiksmes intensitātes. Svētku dienās un skolēnu brīvdienās sastrēgumi tuneļa galā bieži stiepjas vairāku kilometru garumā.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" piešķirtā zvaigzne restorānam "John Chef's Hall" ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja restorāna "John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis.

Viņš pozitīvi vērtēja arī šogad saglabāto "Michelin" zvaigzni, tomēr norādīja, ka no rezultātiem neko negaidīja. "Mans mērķis nav bijis tikt apbalvotam, bet tas bija kā sapnis, kas ir neiespējams," piebilda Sīlis.

Pats sev - lielākais kritiķis

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi –...

Viņš skaidroja, ka restorāna darbība nesaistās ar "Michelin" zvaigznēm, bet komanda katru dienu cenšas būt labāka un dot labāko pieredzi restorānu viesiem, nevis pēc "Michelin" standartiem, bet vairāk pēc viņa noteiktajām ambīcijām un standartiem.

Sīlis arī minēja, ka restorāna apgrozījums gada laikā ir būtiski pieaudzis, jo pagājušajā gadā, kad restorānam tika piešķirta "Michelin" zvaigzne, diennakts laikā rezervācijas bija aizņemtas trīs mēnešus uz priekšu. "Šā gada pirmais pusgads tā arī turpinājās, bet patlaban rudens sezonā redzam, ka pieprasījums ir stabilizējies un izlīdzinājies," viņš piebilda.

Savukārt restorāna "Max Cekot Kitchen" īpašnieks un šefpavārs Maksims Cekots aģentūrai LETA norādīja, ka restorāna komanda vienmēr strādā tā, lai sasniegtu visaugstāko rezultātu, tādēļ, protams, bija liela vēlme saņemt vairāk nekā vienu zvaigzni. "Tomēr tas, ka saglabājām rezultātu ir liels sasniegums, kas nozīmē, ka trīs gadus pēc kārtas restorāns spēj noturēt kvalitāti," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen".

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojies arī jauns restorāns "SMØR Bistro" un ceļvedī jau iepriekš iekļautais "H.E. Vanadziņš".

Tādējādi "Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti trīs jauni restorāni - "SMØR Bistro", kā arī ceļveža galvenajā izlasē pirmo reizi iekļauti restorāni Rīgā "The Catch" un "Māsa".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauti restorāni "Entresol", "Chef's Corner", "COD", "3 pavāri", "B7", "Akustika", "Mo", "Pavāru māja", "Tauro", "Kest", "Lowine", "Stage 22", "Ferma", "Barents Coctails & Seafood", "Neiburgs", "Tails", "Zoltners", "Barents", "Seasons", "John", "Babo", "Whitehouse", "Riviera", "Le Dome" un "36.līnija".

Vienlaikus īpašā "Gada atklāšanas balva" pasniegta Kasparam Barsukovam restorānā "SMØR Bistro", "Jaunā šefpavāra balva" - Timofejam Monahovam restorānā "Seasons", "Servisa balva" - Sergejam Šiporovam un komandai restorānā "The Catch", "Someljē balva" - Ivaram Kalniņam restorānā "Riviera".

Savukārt pērn oktobrī "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne tika piešķirta restorānam "John Chef's Hall", bet zvaigzni saglabāja restorāns "Max Cekot Kitchen". "Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu pērn saglabāja restorāns "Pavāru māja".

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt zvaigznes, norāda LIAA.

Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka viesnīcas "A22 Hotel" un restorāna "John Chef's Hall" pārvaldītājs SIA "A22hotel" reģistrēts 2018. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Maksimam Kušnarenko. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 1,331 miljona eiro apgrozījumu un 75 680 eiro zaudējumiem.

Restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 1,219 miljonu eiro apgrozījumu un 104 780 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. "Max Cekot Group" reģistrēta 2018. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2760 eiro.

Bez uzticamas un saliedētas komandas nav iespējams ne pieņemt labus lēmumus, ne sasniegt uzstādītos mērķus, domā Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā.

Veiksmīgs bizness Latvijā sākas ar cilvēkiem - mums ir daudz talantīgu un ambiciozu profesionāļu, tāpēc ieguldījums viņu izaugsmē un attīstībā ir būtisks, uzskata K.Bezerra-Kjerulfa. Ne mazāk svarīgi ir būt arī informētiem un elastīgiem, kā arī sekot līdzi mainīgajai biznesa videi un iniciatīvām, kas paver iespējas inovācijām. Papildus tam ļoti būtiski ir izprast pašu sabiedrību un spēt reaģēt uz tās vajadzībām. Tas palīdz plānot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa soļus, lai nepārtraukti pilnveidotos un būtu soli priekšā citiem tirgus spēlētājiem, pārliecināta ir Bolt vadītāja Latvijā.

Novērtē izglītību

Bērnībā mans lielākais sapnis bija kļūt par veterinārārstu, jo kopš sevi atceros, mums vienmēr ir bijuši suņi, atminas K.Bezerra-Kjerulfa. “Ģimenē esošie ārsti gan mani atrunāja, sakot, ka, ja mācies par ārstu, tad jābūt cilvēku ārstam. Tas šķita negodīgi, jo man vienmēr gribējās rūpēties tieši par dzīvniekiem. Neraugoties uz to, ka šo sapni tomēr nepiepildīju, joprojām ar prieku rūpējos par dzīvniekiem. Šobrīd mājās man ir divi suņi - angļu kokerspaniels Žizele un kavaliera kinga Čārlza spaniels Fibi. Vidusskolas beigās man ļoti gribējās mācīties ārzemēs, un sākotnēji plānoju studēt diplomātiju. Pat biju gatava stāties Stokholmas Universitātē, bet izrādījās, ka Latvijas izglītības dokumentu izsniegšanas termiņi nesakrīt ar uzņemšanas laikiem, kas nozīmētu, ka man nāktos izlaist gadu. Tā kā negribēju kavēt, pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Koventrijas Universitātē, Lielbritānijā, un šis lēmums izrādījās ļoti vērtīgs. Programma bija plaša un daudzpusīga, sniedzot iespēju man attīstīt gan analītiskās prasmes, gan strukturēti rakstīt un domāt,” stāsta K.Bezerra-Kjerulfa.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Mazā biznesa izaugsmei Latvijā ir jāveido nevis biezas programmas, bet gan reāli atbalsta instrumenti, kuri vērsti aktuālu problēmsituāciju risināšanai, kur pirmais no tiem būtu biznesa mentors, kam sekotu pakāpienveida attīstības instrumentu shēmas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta rotaslietu zīmola KOROLA īpašniece Jekaterina Koroļa. Viņa atzīst, ka mazo zīmolu īpašniekiem ir sarežģīts laiks, jo patērētāji pirktspējas krituma dēļ arvien vairāk izvēlas importēto un neticami lēto masveida produkciju, kas ietekmē arī nodarbinātību Latvijā.

Kāda ir pašreizējā situācija mazā un vidējā uzņēmumu segmentā, jo īpaši, ja Latvijā nomirst daudz vairāk, nekā piedzimst, inflācija ir apcirpusi ļoti daudzu iedzīvotāju pirktspēju?

Nenoliedzami, ka situācija tautsaimniecībā, iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas un arī šeit, Latvijā, dzīvojošo skaita izmaiņas ietekmē visus - valsts ekonomiskos rādītājus, privāto kompāniju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Nebūs populāri, bet tieši mazie privāto zīmolu uzņēmumi Latvijā šobrīd piedzīvo slēgšanu. Kāpēc? Katram no jau slēgtajiem mazo zīmolu saimniekiem ir savs stāsts, bet kopumā šādas situācijas pamatā ir vairāku faktoru kopums. Vispirms jau mazajā uzņēmumā tā īpašnieks būtībā ir cilvēks orķestris, kurš vienlaikus ir gan priekšnieks, gan ražotājs (pakalpojuma sniedzējs), gan jaunu produktu un pakalpojumu izstrādātājs, pārdevējs, finanšu piesaistītājs, grāmatvedis, savu produktu un izejvielu noliktavas apsargs un sētnieks. Faktiski mazais bizness paņem visu laiku, un vēl jo vairāk to izjūt sievietes, kurām ir ģimene un bērni. Tā ir sava veida izdegšana, jo ikdiena aizrit nonstop režīmā, turklāt pēdējos gados sākas ar vienu plānu, bet beidzas ar pavisam ko citu. Par šo esmu pārliecinājusies 12 gadu laikā, kopš vadu savu rotaslietu zīmolu KOROLA un esmu spējusi pārdzīvot pat vairākas krīzes situācijas.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” dzīvojamo namu projektā “Lucavsala” atklāta pirmā ēka.

Projekts “Lucavsala” kopumā sastāvēs no trim A energoefektivitātes klases ēkām ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām. Atklātajā pirmajā projekta deviņstāvu ēkā ir 54 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā puse jau rezervēti.

Uzsākta arī otrās – 15 stāvu ēkas – pirmsrezervācija, kurā būs vairāk nekā 160 dzīvokļi, tostarp arī townhouse tipa dzīvokļi un dzīvokļi ar jumta terasēm.

Līdz ar šī būvniecības posma noslēgumu attīstītājs rosinājis diskusiju par to, vai galvaspilsētas centrs var kļūt par vidi, kur zaļums, infrastruktūra un dzīves kvalitāte veido līdzsvaru? Un vai šī vide var kļūt par pieejamu ikdienu daudziem, nevis par privilēģiju dažiem?

Atklāšanas dienā norisinājās diskusija “Dzīvot zaļāk Rīgas centrā – sapnis vai stratēģija?”, kurā piedalījās četru jomu pārstāvji – no pašvaldības, nekustamo īpašumu attīstības, sabiedriskās domas izpētes un finanšu sektora. Sarunā tika analizēta Rīgas spēja piedāvāt alternatīvu Pierīgai – ilgtspējīgu, mobilu un sabiedrībai pieejamu dzīves vidi.

Kad sapņu māja vairs nav tāla ilūzija, bet ātri sasniedzama realitāte, viss dzīvē iegūst gaišus toņus. Sapnis par savu mājokli tagad ir īstenojams nepilna mēneša laikā par cenu, kādu citur neatradīsiet. Izklausās neticami? Kastaņnama priekšrocības sākas jau ražošanas procesā — rūpnieciska precizitāte un automatizācija samazina kļūdu iespējamību, ietaupa laiku un nodrošina, ka mājas tiek piedāvātas par visizdevīgāko cenu.

Uzņēmums pārliecinoši debitēja valsts tirgū 2025. gada vasarā. Līdz ar šo debiju tika pamatīgi pacelta latiņa visai modulāro māju industrijai. Tas atspoguļojās klientu tiešajos ieguvumos. Krietni “pašūpota” konkurence jeb izteikti konkurētspējīgākas cenas, kā arī tirgum neraksturīgi īsais montāžas laiks.

“Tieši Kastaņnama produkcijas piedāvājums tagad ļauj iegūt pirmo mājokli tiem, kuri jutās ierobežoti ar esošajiem piedāvājumiem, tādējādi aizpildot atvērto nišu esošo piedāvājumu spektrā.”

Uzņēmuma vadība Kastaņnama pieteikšanu tirgū zināmā mērā salīdzina ar Indexo grupas debiju banku nozarē. “Mēs izmainījām noteikumus un pat pieteicām jaunus,” apgalvo uzņēmumu vadītāji.

Labu uzņēmējdarbību raksturo ne tikai ieņēmumi, bet arī spēja radīt pievienoto vērtību - gan klientiem un sabiedrībai, gan arī pašiem sev, spriež Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs.

Man ir svarīgi ne tikai pelnīt naudu, bet arī sajust gandarījumu par paveikto, lai dienas beigās varētu mierīgi iet gulēt ar pārliecību, ka esmu rīkojies pareizi un mans darbs kalpo kādam lielākam mērķim, atzīmē A.Mitenieks. Lai uzņēmums varētu pastāvēt un attīstīties, ir skaidrs, ka ar tehnisku nodibināšanu vien nepietiek - ir svarīgi būt uzticamam, godīgam un ilgtermiņā domājošam. Īstu veiksmi biznesā iespējams sasniegt vien tad, kad finanšu rezultāti ir līdzsvarā ar cilvēcīgajām vērtībām - cieņu, uzticību un jēgpilnu darbu, pārliecināts ir MittHus vadītājs.

Iemācās nopelnīt pats

Pamatskolas laikos gribēju kļūt par jūrnieku, atminas A.Mitenieks. “Mani ļoti vilināja doma par kuģiem un jūru, tāpēc sāku interesēties, kur šo profesiju varu apgūt. Kad pabeidzu devīto klasi, vecākiem šķita, ka esmu vēl par jaunu, lai dotos mācīties uz Liepāju, kas tolaik šķita tālu - Latvijas otrā malā. Arī es pats līdz galam vēl nejutos tam gatavs, tāpēc nolēmu turpināt mācības ģimnāzijā, taču interese par jūrnieka profesiju nezuda. Pēc trim gadiem mēģināju iestāties Jūras akadēmijā, taču, tā kā vasarā strādāju, nebiju laikus izgājis ārstu komisiju, kas konkrētajā mācību iestādē bija obligāta. Tā jūrnieka sapnis palika nepiepildīts, taču tā vietā sāku studēt ekonomiku. Sākotnēji domāju, ka tas ir pagaidu risinājums, bet laika gaitā šī joma man iepatikās un es nolēmu savu profesionālo karjeru veidot šajā virzienā,” stāsta A.Mitenieks, kurš paralēli studijām arī piepelnījās.

Jebkura biznesa pamatā ir spēcīga ideja un prasme sadarboties, domā Rolands Legzdiņš, enerģētikas uzņēmuma PowerFlow Trade līdzdibinātājs un valdes loceklis.

Ideja ir visa pamatu pamats, bet tikpat svarīgi ir tas, kā tu ar to rīkojies, un es uzskatu, ka ar idejām ir jādalās, pārliecināts ir R.Legzdiņš. Tikai tā tās var nobriest un kļūt par dzīvotspējīgu biznesu. Mums latviešiem bieži raksturīga viensētas saimnieka mentalitāte - mēs turamies pie sava lauka, savas teritorijas, un ārpus tās negribam skatīties. Papildus tam mēs vēl septiņas reizes nomēram, bet, kamēr mēs mēram, leiši griež. Ātrums sit perfekcionismu! Ja gribi radīt kaut ko nozīmīgu, ir jāskatās plašāk un jāmeklē sadarbības iespējas ārpus savas komforta zonas, spriež PowerFlow Trade līdzdibinātājs.

Mācās caur kļūdām

Bērnībā sapņoju kļūt par jūrnieku, atminas R.Legzdiņš. “Apceļot pasauli un vēl par to saņemt naudu - kas gan varētu būt labāks? Dzīvojām ļoti pieticīgi, tāpēc ceļošana man likās kaut kas neaizsniedzams un ļoti vilinošs. Pēc devītās klases biju apņēmies stāties jūrasskolā, tomēr eksāmenos citi izrādījās par mani labāki, tāpēc šo sapni tā arī nepiepildīju. Skolā man labi padevās sports - spēlēju basketbola izlasē, kā arī trenējos vieglatlētikā un distanču slēpošanā, kur guvu labus rezultātus. Par spīti tam, nekad neapsvēru iespēju, ka nākotnē varētu nodarboties ar šiem sporta veidiem profesionāli. Reizēm gan sapņoju, ka varētu kļūt par motosportistu. Bērnībā kopā ar krustvecākiem apmeklēju auto un moto sacensības, un bieži iedomājos, kāda būtu sajūta pašam būt pie stūres. Šis sapnis vēlāk piepildījās, jo jau pieaugušā vecumā sāku nodarboties ar motosportu. Atceros, ka, braucot Biķernieku trasē, domāju - tieši šeit bērnībā es stāvēju skatītāju pusē un prātoju par būšanu trasē,” stāsta R.Legzdiņš, kurš pēc neveiksmīgā mēģinājuma iestāties Jūras akadēmijā, atgriezās vidusskolā.

Jebkura binzesa pamatā primāri ir izturība un mērķtiecība, domā Anastasija Zenčika, personāla atlases uzņēmuma Evotym dibinātāja.

Sākumā, veidojot uzņēmumu, daudzas lietas nenotiek tā, kā iecerēts, secina A.Zenčika. Nākas saskarties ar noraidījumiem, neticību un šaubām, un tieši šajos brīžos vissvarīgākais ir nepadoties un saglabāt ticību sev. Lielākās veiksmes bieži nāk pēc neveiksmēm un šajā gadījumā ilgtermiņa panākumus nosaka tieši uzņēmēju izturība, mērķtiecība un spēja neatlaidīgi virzīties uz priekšu. Galu galā uzņēmējdarbība ir nepārtraukts mācīšanās un pielāgošanās process, kurā katra pieredze, arī neveiksme, noved soli tuvāk nākamajam sasniegumam, pārliecināta ir A.Zenčika.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērnībā es sapņoju kļūt par psiholoģi, atminas A.Zenčika. “Domāju, ka interesi par šo profesiju manī veicināja kino, jo manā ģimenes un paziņu lokā neviena psihologa nebija. Neraugoties uz manu interesi par šo jomu, mamma bija pārliecināta, ka šī profesija man nav piemērota, jo esmu pārāk empātiska un citu cilvēku problēmas mēdzu izlaist caur sevi. Visticamāk, viņai bija taisnība, jo arī šobrīd, pat skatoties filmas, man reizēm nākas iziet no istabas, ja uz ekrāna notiek kas īpaši emocionāls vai nepatīkams. Lai vai kā - par psiholoģi es nekļuvu, taču varētu teikt, ka šis sapnis manā gadījumā piepildījās citā formā. Personālatlases un vadības jomā komunikācija ir neatņemama darba sastāvdaļa - ikdienā es uzklausu ļoti daudzus cilvēkus, iedziļinoties viņu stāstos un motivācijā, kā arī palīdzot saprast, kas viņiem ir patiesi svarīgs. Savā ziņā tas ir ļoti līdzīgi tam, ko dara psihologs, jo arī es analizēju cilvēku uzvedību un atbalstu viņu attīstību,” stāsta A.Zenčika, kura pirmo darba pieredzi guva jau pusaudžu vecumā.

Lai nonāktu ārvalstu tirgos, ir vajadzīgs globāls skatījums un drosme iziet ārpus savas komforta zonas, domā Jānis Kisiels, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) SIA NorSAF valdes loceklis.

Latvijā veidot biznesu ir sarežģīti, jo mūsu tirgus ir ļoti mazs, tāpēc patiesi veiksmīgi ir tie uzņēmēji, kuri spēj sevi pierādīt arī ārpus valsts robežām, spriež J.Kisiels, uzsverot, ka uzņēmējdarbība nebalstās tikai uz veiksmi. Tas ir mērķtiecīgs un intensīvs darbs, kam nepieciešami gan labvēlīgi politiskie un ekonomiskie apstākļi, gan pieredze un pietiekami jaudīgi resursi, pārliecināts ir NorSAF valdes loceklis.

Pelna pats

Atceros, ka citi bērni dārziņā stāstīja, ka grib kļūt par policistiem vai ugunsdzēsējiem, bet es vēlējos būt priekšsēdētājs, stāsta J.Kisiels. “Iespējams, tas saistīts ar to, ka mans tēvs tolaik bija sporta kluba priekšsēdētājs un es gribēju viņam līdzināties. Jāsaka, ka zināmā mērā mans bērnības sapnis arī piepildījās, jo lielāko daļu savas dzīves esmu nevis strādājis kāda cita vadībā, bet gan pats vadījis procesus un uzņemies atbildību par to virzību,” norāda J.Kisiels, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau Padomju laikos.