Foto: visioncenter.lv

Brilles ir viens no populārākajiem redzes korekcijas līdzekļiem, ko visā pasaulē lieto vairāk nekā 4 miljardi iedzīvotāju. Brillēm mūsdienu cilvēka dzīvē ir nozīmīga loma, jo tās ne tikai nodrošina skaidru redzi, bet aizsargā acis no kaitīgā UV starojuma un ierīču izstarotās zilās gaismas, vienlaikus kalpojot par gaumīgu aksesuāru. Pateicoties mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir iespējama mūsdienīgu un individualizētu briļļu lēcu izgatavošana. Raksta turpinājumā noskaidro, kādas brilles redzes uzlabošanai piedāvā pasaulē atpazīstamais ZEISS zīmols!

Acu lēcas ir lieliska alternatīva brillēm, piedāvājot ērtu un nepamanāmu veidu, kā uzlabot redzi. Tomēr, lai izvēlētos piemērotākās lēcas acīm, ir svarīgi zināt dažus būtiskus faktorus un nianses. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties lēcas, ņemot vērā individuālās vajadzības un acu veselību.

Acu lēcu veidi

Laika gaitā tika izveidotas lēcas acīm dažādu vajadzību apmierināšanai.

• Mīkstās lēcas - populārākais lēcu veids. Tās ir izgatavotas no elastīga materiāla, kas ļauj tām pielāgoties acs formai. Mīkstās acu lēcas ir ērtas un viegli lietojamas, un tās ir piemērotas gan ikdienas, gan ilgstošai lietošanai;

• Cietās lēcas - pazīstamas arī kā gāzes caurlaidīgās lēcas, ir izgatavotas no stingra materiāla, kas ļauj acīm elpot. Šīs lēcas acīm piedāvā asāku redzi un ir izturīgākas, taču tās var būt mazāk ērtas sākotnēji, līdz acis pierod;

• Toriskās lēcas - īpaši izstrādātas astigmātisma korekcijai. Tās nodrošina skaidru redzi, pateicoties to specifiskajai formai un dizainam. Toriskās lēcas ir pieejamas gan mīkstajā, gan cietajā versijā;

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Redzes aprūpes grupa Baltijā OC Vision kas pazīstama ar optikas veikaliem Vision Express, OptiO, VIZIONETTE un e-veikalu Dr. Lensor, — šī pavasara izskaņā plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un iekļaut obligācijas Nasdaq Baltija First North sarakstā.

Obligāciju procentu likme, investoru lojalitātes programma un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar vadošo Latvijas investīciju banku Signet Bank AS, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija izskaņā. Obligāciju publiskajā piedāvājumā tiks aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori visās Baltijas valstīs.

SIA OC Vision, kas darbojas visā Baltijā un kam ir 77 veikalu lokācijas Latvijā un Lietuvā, plāno emisijā piesaistīt finansējumu līdz 10 miljoniem eiro apmērā ar mērķi ieguldīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā un investēt reģionālajā izaugsmē — modernizējot veikalus un attīstot jaunas, specializētas redzes un dzirdes pārbaudes kabinetu koncepcijas. Grupas prioritātes ir miopijas (tuvredzības) kontroles programmu turpmāka attīstība bērniem un redzes kvalitātes uzlabošana klientiem vecuma grupā pēc 40 gadiem, izmantojot jaunākās tehnoloģijas briļļu lēcas un kontaktlēcas. Tāpat OC Vision saglabā ambīcijas turpināt M&A (apvienošanās un iegādes) darījumus reģionā, stiprinot tirgus pozīcijas Baltijā.

Foto: METROPOLE

Redzes pārbaude ir būtisks solis, lai uzturētu labu redzes veselību, un pēdējos gados ir parādījušās jaunas iespējas, kas atvieglo šī svarīgā pakalpojuma pieejamību. Metropole Optika ir ieviesusi attālinātās redzes pārbaudes, kas ļauj klientiem saņemt kvalitatīvu konsultāciju no speciālista, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Par šo jauno pakalpojumu un tā priekšrocībām mēs runājām ar Metropole Optika vadošo optometristi Aiju Makovsku.

Kāpēc attālinātā redzes pārbaude?

Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir būtiski mainījusi veselības aprūpes nozares darbību, un optika nav izņēmums. Aija Makovska stāsta: "Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, arī telemedicīna pasaulē un Latvijā strauji attīstās. Mēs Metropole Optika redzējām iespēju nodrošināt kvalitatīvu redzes pārbaudi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, pat ja speciālistu pieejamība konkrētās pilsētās nav pietiekami ātra.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Runa ir par Lietuvas vadošo metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Kuusamet Group”, kas ar kuru saistītie uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā šī grupa jau šobrīd ir lielākā metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, kas apvieno apmēram 20 dažādus šīs nozares uzņēmumus. Igaunijā un Latvijā “Kuusamet Group” pieder uzņēmums “Refonda”, kas šajos tirgos darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū.

Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas. Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā.

Martā globālos akciju tirgos saglabājās augsta volatilitāte, galvenokārt saasinoties tirdzniecības karam, kā arī recesijas un inflācijas bažu dēļ. Gan ASV, gan Eiropas akcijas piedzīvoja kritumu, lai gan zaudējumi Eiropā bija mazāk izteikti nekā ASV. To veicināja Vācijas paziņojums par jauniem aizsardzības un infrastruktūras izdevumiem, kā arī Eiropas akciju relatīvi zemāks novērtējums un lielāki kapitāla ieplūdumi salīdzinājumā ar ASV akcijām.

Tomēr Eiropas autobūves nozare cieta smagus zaudējumus jaunizsludināto ASV tarifu dēļ – lielāko automobiļu ražotāju akcijas nokritās par 10–15%. Tikmēr Ķīnas akcijas uzrādīja relatīvu noturību salīdzinājumā ar ASV un Eiropas sāncenšiem. Šo spēku galvenokārt veicināja augošs tehnoloģiju sektors un investoru optimisms pēc pozitīvajiem paziņojumiem Nacionālā Tautas kongresa laikā, neskatoties uz notiekošo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Eiropas un Amerikas akcijas piedzīvo zaudējumus

Vācijas STOXX 600 mēneša laikā samazinājās par 5,2%, savukārt DAX par 4,2%. Tomēr 2025. gada 1. ceturksnī STOXX 600 joprojām pārspēja S&P 500 par 17% dolāru izteiksmē. S&P 500 martā zaudēja 4,1%, indeksam noslēdzot sliktāko ceturksni gandrīz trīs gadu laikā. Russell 2000 indekss samazinājās par 4,3%, kamēr Dow Jones nokritās par 2,8%. Tikmēr Nasdaq-100 cieta lielāko kritumu starp ASV indeksiem šajā mēnesī, sarūkot par 5,6%. Ķīnas CSI 300 palika nemainīgs, bet Shanghai Composite pievienoja 0,6%. Trampa paziņojums 2. martā par ASV stratēģisko kriptovalūtu rezervi sākotnēji izraisīja kripto cenu pieaugumu – Bitcoins dienas laikā uzkāpa par vairāk nekā 11%. Tomēr šis kāpums bija īslaicīgs, ņemot vērā konkrētu detaļu trūkumu. Neskatoties uz šo, marts kriptovalūtām bija vēl viens neveiksmīgs mēnesis – Bitcoins noslēdza mēnesi nedaudz virs BTC/USD 82 500 līmeņa, piedzīvojot 4,3% kritumu, savukārt Ethereum virs ETH/USD 1 800 līmeņa, sarūkot par 20%.

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024.gadā noteica vairāki faktori.

Tostarp, tāpat kā 2022.gadā un 2023.gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024.gadā bija būtiski mazāks nekā 2023.gadā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Šogad plānojam pārsniegt 40 miljonu eiro latiņu, turpinot stabilu izaugsmi, neskatoties uz kopējo Baltijas un Latvijas ekonomikas stagnāciju, atzīmē T. Dzenis, piebilstot, ka papildu kapitālu uzņēmumam ļaus piesaistīt arī OC VISION obligāciju iekļaušana Nasdaq Riga biržā. Šis ir kā pirmais solis ceļā uz tuvākajā piecgadē plānoto sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kas sniegs mums iespēju iepazīt publisko tirgu un sākt veidot attiecības un sadarboties ar investoriem, kā arī palielināt korporatīvā zīmola atpazīstamību Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā. Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgas un atvērtas attiecības ar kapitāla tirgu, un šī obligāciju emisija apliecina mūsu gatavību būt caurredzamiem, atbildīgiem un uz attīstību orientētiem, spriež T. Dzenis.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir viens no svarīgākajiem automašīnas apkopes darbiem, kas bieži tiek atstāts novārtā. Tomēr tieši ziemas apstākļos tā kļūst īpaši aktuāla. Precīzi noregulēta riteņu ģeometrija ne tikai palīdz pagarināt riepu mūžu, bet arī būtiski uzlabo saķeri ar ceļu un rūpējas par kopējo braukšanas drošību. Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc riteņu ģeometrija ir tik svarīga un kādas pazīmes liecina par nepieciešamību to pārbaudīt!

Kas ir riteņu ģeometrijas regulēšana?

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir process, kurā tiek pielāgoti trīs svarīgi leņķi:

Laikā neizstrādātu pārbūves noteikumu dēļ operu uz vairākiem mēnešiem nāksies slēgt, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš raidījumam stāsta par plānotajiem remontiem un to, ka birokrātijas dēļ remonta termiņi kavējas.

Voldiņš norāda, ka LNOB jāmaina inženiertehniskie tīkli un vadi. Darbi bijuši ieplānoti jau sen, lai tos varētu paveikt vasarās, kad izrādes nenotiek. Taču ierēdņi, pēc Voldiņa teiktā, vairāk nekā gadu skaņojuši iepirkumu noteikumus, un tagad darbu beigu termiņš jau strauji tuvojoties, kā rezultātā uz vairākiem mēnešiem operas darbs tomēr būs jāaptur.

Kā raidījumam skaidro Voldiņš, LNOB ir jāmaina visas inženiersistēmas, jo tās esot tādā stāvoklī, ka tās brūkot kopā. LNOB plānoja, ka pa divām vasarām nepieciešamos remontdarbus varētu izdarīt, būtiski neietekmējot operas darbību. Taču birokrātijas dēļ process esot aizkavējies, nepārceļot gala termiņu, kas ir nākamā gada 30.maijs. Tāpēc esot izveidojusies situācija, ka, lai visu paspētu, ir jāplāno virsstundas un nakts darbi.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.

Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.