Pagājušais mēnesis bija karstākais jūnijs Rietumeiropā, kas vairākos karstuma viļņos piedzīvoja "ekstrēmas" gaisa temperatūras, trešdien ziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S).

Pasaules mērogā šis jūnijs bija trešais karstākais, kāds līdz šim ticis reģistrēts. Līdz šim karstākais jūnijs pasaulē bija 2024.gadā, bet otrs karstākais - 2023.gadā, informēja C3S.

Ekstrēma tveice bija sevišķi izteikta Eiropā, kas sasilst vairākas reizes straujāk nekā pasaule caurmērā.

Miljoniem cilvēku dažādās Eiropas daļās bija pakļauti augstam karstuma stresam, vidējām dienas temperatūrām Rietumeiropā sasniedzot iepriekš reti redzētus līmeņus, turklāt tas iepriekš nekad nebija noticis jau vasaras sākumā.

Vairākās valstīs tika reģistrētas gaisa temperatūras virs 40 grādiem pēc Celsija. Karstums Spānijā un Portugālē sasniedza 46 grādus.

C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa norādīja, ka karstuma viļņu ietekme Eiropā bijusi "īpaša". To pastiprināja rekordaugstas jūras virsmas temperatūras Vidusjūras rietumos, kas jūnijā sasniedza visu laiku augstāko dienas maksimumu.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Ūdens sports Latvijā ieņem arvien nozīmīgāku vietu sporta un aktīvās atpūtas kartē. Valsts ģeogrāfiskā pozīcija, bagātīgie ūdens resursi un sporta veidu daudzveidība rada lielu potenciālu šīs jomas attīstībai. Tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ūdens sporta attīstību un pieejamību, ir uzņēmēju un sabiedrisko līderu iesaiste.

Ūdens sports Latvijā – potenciāls un iespējas

Latvija ir valsts ar vairāk nekā 12 tūkstošiem upju un vairāk nekā 2000 ezeru. Mūsu piekraste sniedzas gar Baltijas jūru apmēram 500 kilometru garumā. Šie resursi ir ideāli piemēroti dažādiem ūdens sporta veidiem – no burāšanas un smaiļošanas līdz ūdens motocikliem un vindsērfingam.

Pēdējo gadu laikā pieaug interese arī par rekreatīvo airēšanu, SUP dēļiem un triatloniem, kuros iekļauta peldēšana atklātā ūdenī. Attīstās arī profesionālās un amatieru sporta struktūras, taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu izaugsmi, nepieciešams stabils finansiālais un organizatoriskais atbalsts.

Uzņēmēju iesaiste: vairāk nekā tikai sponsorēšana

Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.

Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!

LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.

Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

EM iepriekš norādīja, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs - prasības veikt šo pienākumu atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim regulējums uzlika par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023.gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas publiskotajā paziņojumā.

Kotēšanas procedūra sākta 200 000 "Rīgas ūdens" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 100 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 4.jūnijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

"Rīgas ūdens" publiskais piedāvājums obligāciju emisijai līdz 20 miljonu eiro apmērā, kas ilgs līdz 2025.gada 30.maijam ir sācies. "Rīgas ūdens" Eiropas zaļās obligācijas pieejamas gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Obligāciju gada kupona likme būs 4%.

Pirmajā obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Rīgas ūdens" novirzīs kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" turpmākajai modernizācijai.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai iespējamība vai nākotnes prognoze, bet gan jaunā realitāte. Aizvien biežāk izskan oranžais brīdinājums par spēcīgu pērkona negaisu, jūnijs iezīmējās ar augstu nokrišņu līmeni, bet maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Savukārt iepriekšējos gados piedzīvojām ilgstošus sausumus, kas Eiropā kļūst par pastāvīgu parādību.

Eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka šādi laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu, liekot Latvijas lauksaimniekiem meklēt jaunus risinājumus, kā mazināt riskus. Daļēji var palīdzēt mūsdienīgas mēslošanas metodes, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecības tehnika, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir jaunu augu šķirņu izstrāde, tomēr process ir laikietilpīgs un dārgs.

Jaunas šķirnes selekcija var ilgt līdz pat 25 gadiem

Nepieciešamība pēc jaunām šķirnēm pieaug, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi. Selekcija ir laikietilpīgs process, neraugoties uz to, ka mūsdienās to veic ne tikai ar tradicionālajām metodēm, veicot atlasi laukā, bet arī pielietojot molekulārās bioloģijas metodes. Atkarīgā no šķirnes tas var ilgt pat 10 vai 25 gadus. Tas ir saistīts ar ilgstošiem izmēģinājumiem un novērojumiem par to, kā konkrētā šķirne pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Tekstila nomas uzņēmums "Lindstrom", ieguldot vairākus miljonus eiro, sācis notekūdeņu modernizācijas projektu, informē uzņēmumā.

Projekta mērķis ir būtiski samazināt ūdens patēriņu, atkārtoti izmantojot vidēji 60% patērētā ūdens, kā arī atslogot Babītes pagasta Piņķu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot tīrāku notekūdeņu nodošanu.

Projekta būvniecība norisināsies divās kārtās, uzstādot divas attīrīšanas iekārtas. Pirmajā kārtā plānots uzstādīt tehnisko dvieļu mazgātavas notekūdeņa attīrīšanas iekārtu, darbus noslēdzot šā gada oktobrī.

Savukārt otrajā kārtā paredzēts uzstādīt jaunu notekūdeņu iekārtu maināmo paklāju un darba apģērbu mazgātavā, darbus provizoriski noslēdzot līdz šā gada beigām.

"Lindstrom" vadītājs Latvijā Ivars Šmits informē, ka kompānija uzstādīs "Belmar Technologies" notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, Olainē pie divām aktīvās atpūtas vietām uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni.

Tie ir vietējā zāļu ražotāja AS “Olpha” dāvinājums Olaines pašvaldībai, kuru mērķis ir nodrošināt ikvienam iedzīvotājam un pilsētas viesim iespēju bez maksas uzpildīt ūdens pudeli vai padzerties kvalitatīvu dzeramo ūdeni.

Brīvkrāni, kas jau ir pieejami lietošanā iedzīvotājiem, uzstādīti divās sportistu treniņu vietās - Olaines stadionā un pie Olaines peldbaseina ēkas.

“Veselība, kustība un pieejama infrastruktūra – tās ir vērtības, kas veido mūsu ikdienas rūpes par novada iedzīvotājiem. Šajā ceļā būtiskas ir ne tikai lielās lietas, bet arī šķietami vienkārši risinājumi, kas veicina veselīgus ikdienas paradumus. Šis dāvinājums mums ir liela vērtība, jo vienlaikus tiek atbalstīts ne vien aktīvs dzīvesveids, bet arī pilsētas attīstība dabai draudzīgā un ilgtspējīgā veidā,” uzsver Olaines novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līga Gulbe.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Meklējot līdzekļu ietaupījumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal apsver iespēju bērnus uz 1.klasi sūtīt sešu gadu vecumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības ministre Dace Melbārde (JV).

IZM patlaban mēģina identificēt funkcijas, kas tai nebūtu jādara un būtu samazināmas, lai varētu rast finanšu līdzekļu ietaupījumu. Viena no diskusijām saistīta ar profesionālo izglītību, kur patlaban jāmācās četrus gadus. IZM skatās uz iespēju mācības organizēt "3+1" modelī, samazinot prasības un apjomu vispārējā izglītībā un dodot iespēju vispārējās izglītības apjomu apgūt tiem jauniešiem, kuri izlēmuši pēc profesionālās izglītības tomēr turpināt mācības augstskolā.

Liela diskusija ir arī par mācību gada sākšanu agrāk, no sešu gadu vecuma. Tas, kā skaidroja ministre, nozīmētu sinhronizāciju ar pārējo Eiropas izglītības telpu, kur bērni skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā. Tas nozīmētu iespēju skolu beigt gadu ātrāk - 18 gadus veci jaunieši nevis turpinātu mācības, bet studētu augstskolā vai iesaistītos darba tirgū. Tas nodrošinātu vienu gadu ekonomijas, apgalvoja politiķe.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par saules elektrostacijas būvniecību sev piederošās Ūdens stacijas “Daugava” teritorijā Bauskas ielā. Jaunās saules elektrostacijas plānotā jauda ir 0,962 MW, un saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos savām pašpatēriņa vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,09 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, tos veiks SIA “AJ Power”.

Jaunās saules elektrostacijas plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms plānots 932 665 kWh gadā, kas segs apmēram 12% no Ūdens stacijas “Daugava” 2024. gada elektroenerģijas patēriņa – 7 806 081 kWh.

Papildu tam projekts ļaus arī samazināt CO₂ emisijas par aptuveni 101 660 kilogramiem gadā, tādējādi veicinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem, kas ir daļa no uzņēmuma apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā atbilst uzņēmumam izvirzītajiem “zaļās obligācijas” kritērijiem. Tādējādi jaunā saules elektrostacija stiprina uzņēmuma stratēģisko virzību uz klimatneitralitāti un atbilst uzņēmuma un Rīgas pilsētas kopējai ilgtspējas politikai.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti.

Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Karstums, saule un ūdens rada lielāku slodzi matiem nekā šķiet sākumā. Vasaras laikā mati kļūst sausāki, trauslāki un zaudē savu spīdumu, īpaši, ja tie nav aizsargāti. Tādēļ ir svarīgi jau laicīgi ieviest vienkāršus, bet efektīvus kopšanas paradumus, lai mati arī šajā sezonā izskatītos veselīgi. Viens no populārākajiem veidiem, kā pasargāt matus, ir izmantot dabīgās eļļas – piemēram, labākā lavandas eļļa palīdzēs saglabāt mitrumu un mazināt sausumu pēc sauļošanās vai baseina apmeklējumiem.

Matu Mitrināšana, Īpaši Vasaras Sezonā, Ir Ļoti Svarīga

Sausums ir viens no lielākajiem matu ienaidniekiem vasarā – saules stari, sāļais jūras ūdens un hlorēts baseina ūdens kaitē matiem. Rezultātā – mati kļūst lūstoši, nedzīvi un grūti ieveidojami.

Dabīgie līdzekļi, piemēram, alvejas želeja, kokosriekstu eļļa un lavandas eļļa, palīdz saglabāt mitrumu ne tikai matos, bet arī galvas ādā. Ieteicams reizi nedēļā veikt mitrinošu masku – sajauc kokosriekstu eļļu ar dažiem pilieniem lavandas eļļas, uzklāj uz matiem un atstāj iedarboties vismaz 30 minūtes. Pēc tam rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni un maigu šampūnu.

Aizsardzība Pret Saules Stariem

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.