Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.
Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.
Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.
Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.
Būtiski, ka elektrosistēmu un ierīču bojājumus, īssavienojumus un pat aizdegšanos var radīt ne tikai traucējumi elektrības padevē, bet arī pārslogoti pagarinātāji. Kā skaidro Ivo Danče, ar elektrību saistītie riski teju vienmēr ir negaidīts “pārsteigums”, tādēļ iedzīvotāji bieži vien izvēlas tos pievienot kā papildriskus īpašumu apdrošināšanas polisēm.
“Ilgstoša vairāku ierīču savienošana vienā pagarinātājā nav droša – tas var radīt dzirksteļošanu un izraisīt aizdegšanos, īpaši tad, ja vienā pagarinātājā savienotas ierīces ar lielu jaudu, piemēram, virtuvē tās ir mikroviļņu krāsnis, cepeškrāsnis un cita mazā sadzīves tehnika. Jaudīgākās ierīces noteikti būtu jāpieslēdz atsevišķās kontaktligzdās un vienmēr jāpārliecinās, ka pagarinātāji nav pārslogoti. Būtiski arī pārbaudīt, vai pagarinātājos netiek izmantoti alumīnija vadi – diemžēl lētākajos risinājumos vara vadu vietā tiek izmantoti alumīnija vadi, kam ir zemāka elektrības vadītspēja, tādējādi mazinot elektrības padeves stabilitāti un radot papildu riskus,” izceļ I. Danče.
Šogad lielākā BTA izmaksātā atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro. Šajā gadījumā privātmājā nolietotas elektroinstalācijas dēļ izcēlās ugunsgrēks, kurā smagi cieta dzīvoklis.
“Nav šaubu, ka ugunsgrēki rada vislielākos zaudējumus – vienā mirklī īpašnieks var zaudēt teju visu iedzīvi, un, ja īpašums nav apdrošināts, finansiālie zaudējumi, kas jāsedz pašam, ir milzīgi. Nolietota vai bojāta elektroinstalācija ir viens no riskiem, kas var radīt ugunsnelaimes, tādēļ tās stāvoklis ir jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados. Senākos mājokļos, īpaši padomju laikos būvētos, to ieteiktu darīt biežāk – veciem vadiem un savienojumiem ir lielāks pārkaršanas un aizdegšanās risks,” norāda I. Danče.
Savukārt ugunsgrēku dzēšana un mājokļa applūšana daudzdzīvokļu ēkās var radīt bojājumu “ķēdes reakciju”. Proti, ievērojamais ūdens daudzums, kas uguns dzēšanas vai applūšanas rezultātā nonāk zemākajos dzīvokļos, var sabojāt ne tikai mēbeles, griestus, grīdas segumu un sienu apdari, bet arī visu elektroinstalāciju – vadus, kontaktligzdas, slēdžus un visbeidzot – arī tīklā pieslēgtās elektroierīces.
“Dzīvoklim vai mājai applūstot, defekti noteikti nebūs tikai vizuāli. Izteiktā mitruma dēļ var rasties korozija, kas nozīmē, ka elektropadeves kontakti var oksidēties – par to parasti liecina zilgans krāsojums. Nereti bojājumi var būt slēpti un neredzami, tādēļ pēc mājokļa applūšanas vai ugunsgrēka dzēšanas darbiem ir nekavējoties jāsazinās ar elektriķi. Speciālista novērtējums, fiksējot bojājumus, ir kritiski svarīgs pirms elektropiegādes atjaunošanas,” akcentē I. Danče.
Lai izvairītos no negaidītiem pārsteigumiem, ikdienā būtiski pievērst uzmanību elektroierīču, kontaktligzdu, slēdžu un vadu savienojumu vizuālajam stāvoklim. Tāpat jālūko, vai no kontaktligzdām un slēdžiem nenāk siltums, čirkstoša skaņa vai smaka – tas var būt bīstams signāls elektroinstalācijas bojājumam! Īpaši būtiski tas ir virtuves zonā, kur mitrums, tvaiki un tauki, kas rodas ēst gatavošanas procesos, var bojāt gan kontaktligzdas, gan arī elektroierīču savienojuma vadus.
“Elektrodrošības speciālisti rekomendē vismaz reizi gadā atvienot no tīkla iekārtas, kas vienmēr pieslēgtas pie elektrības un par kurām visbiežāk aizmirstam, piemēram, veļasmašīnas un ledusskapjus. Nepieciešams apskatīt un novērtēt gan savienojuma dakšas, gan kontaktligzdas – ja ir redzami apdegumi, jūtams karstums vai deguma smaka, nekavējoties jāsazinās ar elektriķi. Turklāt, ja mājokļa elektrotīklā tiek pievienotas tādas papildu jaudīgas ierīces kā sildītāji vai elektroauto uzlādes kabeļi, jāpārliecinās, vai esošā elektroinstalācija spēj nodrošināt vajadzīgo slodzi – pretējā gadījumā var rasties īssavienojums un pat aizdegšanās risks,” atklāj I. Danče.
BTA speciālisti iesaka vismaz reizi pāris gados veikt plānveida elektrodrošības pārbaudes, novērtējot arī sadales skapjus, savienojumos izmantotos materiālus un potenciālos elektrības zudumus. Īpaši būtiski tas ir vecākos mājokļos vai tad, ja īpašumā nesen veikta pārbūve. Savukārt visas īpašuma elektroinstalācijas pārbaude jāveic vismaz reizi dekādē.
