Jaunākais izdevums

Neuzticēšanās svešiniekiem kļuvusi par Latvijas iedzīvotāju iecienītāko taktiku, lai pasargātu sevi no telefonkrāpnieku centieniem izmānīt naudu vai internetbankas piekļuves paroles. Aptuveni 6 no katriem desmit tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija aptaujātajiem cilvēkiem neielaižas ilgās sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet 35% neatbild uz zvaniem no nepazīstama numura.

Telefonkrāpnieku aktivitāte ieguvusi patiesi vērienīgus apmērus. Aptaujā noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā ar izkrāpšanas mēģinājumiem saskārušies vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju.

Negatīvā personīgā pieredze un masu mediju izplatītā informācija par daudziem izkrāpšanas gadījumiem pamudinājusi cilvēkus izstrādāt aizsargmehānismus. 35% no visiem respondentiem izvēlējušies ļoti radikālu ceļu un vairs neatbild uz zvaniem no sveša numura, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem. Interesanti, ka viskategoriskākie ir tieši jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu. 58% uz zvanu atbild, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.

«Publiskajā telpā regulāri izskanējusī informācija par telefonkrāpnieku upuriem, šķiet, sasniegusi visus valsts iedzīvotājus, un cilvēki acīmredzami kļuvuši piesardzīgāki. Par to liecina aptaujas dati, ka pilnīgi neviens respondents vairs neuzticas svešinieku stāstītajam. Cilvēki apšauba zvanītāja teikto, vēlas pierādījumus, vai vienkārši pārtrauc sarunu. Tas apgrūtina krāpnieku darbu un, cerams, mazinās interesi par mūsu reģionu. Tomēr pagaidām vēl pāragri svinēt uzvaru, jo krāpnieki liek lietā aizvien spējīgākas tehnoloģijas, kas aizvien labāk spēj viltot cilvēku balsis, un turpina meklēt jaunus veidus, kā pārsteigt cilvēkus nesagatavotus, lai izkrāptu naudu. Tieši tāpēc mēs izstrādājām Kiberrisku apdrošināšanu, kas ļaus cilvēkiem atgriezt krāpniecības dēļ zaudētos līdzekļus pat tad, ja paši ir pārskaitījuši līdzekļus vai izmantojuši viltotas tīmekļu vietnes,» nezaudēt modrību aicina apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) Risku parakstīšanas departamenta direktors Oskars Zvejnieks.

Kopumā cilvēki sliecas domāt, ka viņu piekoptās metodes palīdzēs izvairīties no apkrāpšanas mēģinājumiem. 57% respondentu skatījumā ir maz ticams, ka viņus kādreiz varētu apkrāpt, tomēr šos cilvēkus bažīgus dara jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas viltot tuvu cilvēku balsi un tādējādi «nospēlēt uz jūtām». 25% ir pilnīgi pārliecināti, ka nekad netiks apkrāpti, jo ir pārāk piesardzīgi un saņemtās ziņas uztver skeptiski.13% respondentu neizslēdz apkrāpšanas risku, jo jau ir bijuši situācijā, kad gandrīz zaudējuši naudu, savukārt vēl 5% bažījas, ka varētu krist par upuri negodīgiem cilvēkiem, ja tie pietiekami prasmīgi pārliecinātu, ka ir no bankas, tiesībsargājošajām iestādēm vai slimnīcas. 1% no visiem respondentiem ar nožēlu atzīst, ka vismaz reizi dzīvē tikuši apkrāpti un zaudējuši naudu.

Par risinājumu cīņā pret kibernoziedzniekiem varētu kļūt Kiberrisku apdrošināšana, kādu pirmo reizi Latvijā sākusi piedāvāt apdrošināšanas sabiedrība BTA. Privātpersonām paredzētā polise pasargā pret vairāku veidu kiberriskiem. BTA atlīdzinās zaudējumus, ja apdrošinātais būs ievadījis maksājumu kartes datus viltus mājaslapā un tādējādi zaudējis naudu, ja interneta veikals nebūs piegādājis solīto preci, ja krāpnieki telefonsarunā būs izvilinājuši piekļuves paroles internetbankai vai ja būs izmānījuši naudu, piemēram, kāda uzņēmuma vai iestādes vārdā atsūtot SMS ar viltus hipersaiti. Kompensāciju varēs saņemt arī par emocionālu pazemošanu digitālajā vidē. Iegādājoties polisi, klients automātiski apdrošina arī savu kopdzīves partneri un bērnus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Ražošana

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Ekonomika

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Juris Paiders,27.11.2025

Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija ar 29,3 eiro bija neapstrīdama pasaules līdere.

Attēlā: Šprotu konservu ražošana uzņēmumā Karavela.

Foto: https://www.karavela.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Ražošana

Pirmsākumi Latvijā – pirms 40 gadiem Līvānos

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,27.10.2025

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte (18.10.2024.) Līvānu novadā – optiskās šķiedras ražotāja SIA Light Guide Optics

International apmeklējums.

Foto Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Ekonomika

Latvijā ražotie specializētie auto tīra ielas un lidlaukus visā pasaulē

Juris Paiders,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves tradīcijas Latvijā ir atjaunojušās ar potenciālu sekmīgi darboties eksporta tirgos.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvija pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pasaules līderis preču grupā, kurā ietilpst speciālie mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav pasažieru vai kravas auto, ugunsdzēsības automobiļi, autoceltņi, urbjiekārtu auto vai autobetonmaisītāji (Kombinētās nomenklatūras preču kods 870590). Šajā preču grupā ietilpst ielu tīrāmās un ielu skalojamās automašīnas, automašīnas, kas paredzētas smidzināšanas darbiem, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu auto, mobilās darbnīcas, kas izbraukumā sniedz tehniskus vai medicīniskus pakalpojumus, u. c.

Pakalpojumi

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu

LETA,14.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.

Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja "Tez Tour" vadītājs.

Ekonomika

Latvija ir pasaules līderis civilo dronu eksportā

Juris Paiders,23.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā Latvija veiksmīgi iekļāvusies globālajā pļavu stiebrzāļu sēklu eksportā

Latvijas auzeņu sēklu eksports 2024. gadā veidoja 0,9% no globālā tirgus, tas nozīmē, ka pēc auzeņu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija pagājušajā gadā bija trešajā vietā pasaulē. Nozīmīgi panākumi 2024. gadā Latvijai bija arī aireņu sēklu eksportā. Jāatzīmē, ka stiebrzāles ir nozīmīgi dabisko zālāju augi, kas nodrošina dabisko zālāju stabilitāti, sugu daudzveidību un ekosistēmas ilgtspēju. Turklāt pļavas ir svarīgs zemes

izmantošanas veids Latvijas lauksaimniecībā, kas nodrošina ganāmpulku ar lopbarību gan ganību laikā vasaras sezonā, gan veidojot lopbarības krājumus ziemas sezonai. Visizplatītākie zālāju augi ir dažādu sugu tauriņzieži un stiebrzāles. Latvijas pļavās ir sastopamas daudzas stiebrzāļu ģintis un sugas – timotiņš, kamolzāle, lāčauza u. c.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Ekonomika

Katra piektā lapu koku saplākšņa loksne pasaulē ir ievesta no Latvijas

Juris Paiders,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Ražošana

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Juris Paiders,18.09.2025

Pasaulē augstākā koka ēka no 2016. līdz 2019. gadam - Brock Commons Tallwood House Britu Kolumbijas Universitātes studentu pilsētiņā Kanādā, kurā grīdas ir no krusteniski līmētas koksnes.

Foto : www.thinkwood.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas vecpilsētā oficiāli atvērta ekskluzīva jauna viesnīca Burman. Tā ir daļa no augstākās klases viesnīcu, restorānu un izklaides kompleksa, ko izstrādājuši Bombay Group, ieguldot projektā 75 miljonus eiro.

Burman – viesnīca ar 17 numuriņiem, tostarp pieciem "suite" klases numuriem un diviem īpašajiem “signature suite” numuriem – atrodas ēkā, kas celta 15. gadsimtā un kā viesnīca darbojas kopš 1850. gada. Kompleksā ietilpst arī Bombay Club, kur pieejami 11 galdi ar klasiskajām kazino spēlēm, viesiem ir iespēja baudīt trīs augstas klases restorānus: Écrin, Koyo un Shang Shi, kā arī Maison Francois maiznīcu, viskija un vīna bāru ar cigāru atpūtas telpu Fox Den, kokteiļbāru The Peacock Lounge un mūzikas salonu Velvet.

Antons Jolkins (Anton Jolkin), Bombay Group viesmīlības nodaļas vadītājs, uzsver personalizēta pakalpojuma nozīmi. "Mūsdienīgai, starptautiskai augstākās klases viesnīcai vienmēr ir jānodrošina vislabākais serviss. Pat ja mums ir tikai daži desmiti viesu, noslogotākajās stundās kompleksā strādās vairāk nekā simts darbinieku, lai parūpētos par katru detaļu," skaidro A.Jolkins, piebilstot, ka Bombay Group Igaunijā strādā gandrīz četri simti 42 dažādu nacionalitāšu cilvēku. "Mūsu daudzveidīgā komanda palīdz mums izprast mūsu viesu vēlmes un nodrošināt patiešām izcilu pieredzi," uzsver Antons Jolkins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Eksperti

Ko privātie namu apsaimniekotāji var piedāvāt daudzdzīvokļu namiem?

Diāna Frīdenberga, AS “Civinity Mājas” valdes priekšsēdētāja,05.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu.

Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus.

Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi. Turpmāk, vismaz lielakajā daļā pašvaldību, jau no nākamā gada (2026.g.) iedzīvotājiem ir jālemj pašiem, kas apsaimniekos viņu kopīpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Vairs nebūs princips “Ja neesat lēmuši un pārņēmuši, tad automātiski jūs apsaimniekos pašvaldības uzņēmums”.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, arī iedzīvotāju veidotas biedrības, visbiežāk – saņemot vēstuli no sava pašvaldības apsaimniekotāja ar jauna līguma nosacījumiem, visticamāk, pieleca kājās no dīvāna ar ieplestām acīm un sāka interesēties par citām iespējam. Iedzīvotāji aptaujā apsaimniekošanas uzņēmumus, cenšas noskaidrot interesējošos jautājumus, lai izvēlētos sev piemērotāko mājas pārvaldnieku jebšu pārvaldnieku, kas tuvākos un tālākos gadus rūpēsies par viņu īpašumu. Tā vienlaikus ir arī jauna, sen neredzēta biznesa iespēja privātajiem namu apsaimniekotājiem, it sevišķi Rīgā.

Eksperti

Ņemt ārā vai krāt – ko iesākt ar pensiju 3. līmeņa uzkrājumu?

Agnese Zvaigznīte, CBL Life un CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Eksperti

No nākamā gada komercbankas Latvijas reģionos kļūs pieejamākas. Cik ilgi?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām.

Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Vai komercbankas pilda sociālās funkcijas?

Plašāka komercbanku klātbūtne reģionos ir Latvijas Bankas iniciatīva, kuru īstenojām, uzklausot reģionu uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību paustās vajadzības. 2024. gadā tika sagatavoti un iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, kurus Saeima raiti pieņēma. 2024. gada beigās tika apstiprināti Latvijas Bankas noteikumi, kā šī prasība praktiski īstenojama. Komercbankām tika dots gads, lai pilnvērtīgi sagatavotos un sadarbībā ar pašvaldībām rastu labākos risinājumus.No komercbankām izskanējis viedoklis, ka minētā iecere ir sociāla funkcija, ko valsts tām uzlikusi par pienākumu. Šim apgalvojumam negribētos piekrist. Latvijas Banka uz komercbanku pakalpojumiem un lomu acīmredzot raugās plašāk – risinājumi rodas tur, kur ir laba sadarbība. Latvijas cilvēkiem – vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmēji – ir jāiet laikam līdzi un jāizprot dažādas finanšu pakalpojumu iespējas un risinājumi, lai vairotu savu turību, savukārt kā uzņēmēji spētu ieraudzīt izaugsmes iespējas, tās finansēt un attīstīties. Tas varēs notikt tikai tad, ja būs uzticēšanās, cieņpilna komunikācija un rezultatīva sadarbība. Vai tas iespējams pilnībā digitāli? Laiks rādīs.

Eksperti

Nozares stāsts. Kā iekasēt vairāk nodokļu, valsts parādu būtiski nepalielinot

Māris Liopa, zemeunvalsts.lv,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Eksperti

Pensiju 2. līmeņa liberalizācija Baltijā: īstermiņa vilinājums ar ilgtermiņa risku

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja,07.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.