Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

Neraugoties uz īstermiņa svārstībām, oktobris finanšu tirgiem atkal bija pozitīvs mēnesis. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja lielus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas savas monetārās politikas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja galveno procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Uzticība zeltam nedaudz samazinājās, un, lai gan tā cena atkāpās no nesenajiem augstākajiem rādītājiem, 2025. gada griezumā zelts joprojām saglabā 37 % vērtības pieaugumu, pārspējot rādītājus daudzās citās aktīvu klasēs.

Monetārā politika un Ķīna

Ņemot vērā nespēju vienoties par budžetu, ASV valdības darbs visu oktobri bija apturēts. Šis ir otrais ilgākais valdības darbības pārtraukums ASV vēsturē, un daudzi analītiķi uzskata, ka tas varētu pārspēt rekordilgo 34 dienu darbības pārtraukumu 2018. gada beigās, kas arī notika Donalda Trampa prezidentūras laikā. Šī apstākļa dēļ septembrī netika publicēti galvenie ASV ekonomikas rādītāji. Neskatoties uz to, kā bija sagaidāms, FED samazināja procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Taču vēlāk FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels norādīja, ka decembrī likmju samazinājums “nav garantēts”, tādējādi mudinot tirgus koriģēt savas cerības - pašlaik decembra likmes samazinājumam ir tikai 60 % varbūtība. Tikmēr ECB saglabāja nemainīgas procentu likmes, saglabājot stabilas nākotnes perspektīvas.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Globālie finanšu tirgi septembri noslēdza uz izteikti pozitīvas nots, kur izaugsmi varēja novērot visās lielākajās aktīvu klasēs. Starp akcijām visspilgtāk izcēlās attīstības valstu indekss, pieaugot par 7.2 %, ko lielā mērā ietekmēja Ķīnas sniegums un pozitīvi signāli par izaugsmi sagaidāmajos uzņēmumu peļņas rādītājos.

ASV akcijas pakāpās par 3.6 %, kamēr Eiropas akciju tirgus indekss uzrādīja vien 1.5 % pieaugumu. ASV pusē pozitīvu atbalstu veidoja FRS lēmums par procentu likmju samazinājumu, bet lielāku izaugsmi ierobežoja vairāki makroekonomikas faktori, starp tiem arī nedaudz augstāks inflācijas temps augustā. Obligāciju pusē ASV investīciju reitinga sektors uzrādīja 1.3 % pieaugumu, kam cieši sekoja arī ASV valdību obligācijas ar 0.7 % un paaugstināta riska obligācijas ar 0.6 %. Eiropas reģionā paaugstināta riska obligācijas uzrādīja 0.5 % pieaugumu, kamēr investīciju reitinga sektors un Vāciju valdības obligācijas mēnesi noslēdza ar attiecīgi 0.4 % un 0.2 % cenu kāpumu. Attīstības valstu obligācijas mēnesi noslēdza pie 0.9 % atzīmes.

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji septembrī būtiski pārsnieguši analītiķu prognozes – eksports pieaudzis par 8,3%, bet imports par 7,4%. Straujākais eksporta kāpums kopš marta galvenokārt saistīts ar pieaugumu Eiropas tirgos (+14,2%), kas palīdzējis kompensēt eksporta kritumu uz ASV. Tikmēr ASV ekonomikas datu publicēšanu kavē valdības slēgšana, radot neskaidrību par ekonomikas reālo stāvokli.

Ķīnas izaugsmes paātrinājums uz Eiropas valstīm un citiem tirgiem ārpus Āzijas palīdzēja atsvērt noturīgu eksporta samazinājumu uz ASV (-27% augustā), savukārt eksporta izaugsme uz Eiropu paātrinājās līdz 14.2% un reģistrēja labāko rezultātu kopš 2022. gada vidusdaļas. Ķīnas imports septembrī palielinājās par 7.4%, acīmredzot, daļēji atspoguļojot sezonālus efektus pirms nedēļu ilgām brīvdienām oktobra sākumā. Kārtējā ASV un Ķīnas salekšanās pēc Ķīnas vēlmes ierobežot retzemju metālu eksportu lika atcerēties par pēdējā laikā pierimušo ASV tirdzniecības kara tēmu. Tiek paredzēts, ka pašreizējā pauze ASV un Ķīnas tarifu karā ilgs vismaz līdz novembra vidusdaļai.

ASV ir ļoti tuvu, lai panāktu vienošanos ar Ķīnu un atrisinātu abu starpā radušās nesaskaņas attiecībā uz videoplatformu "TikTok", pirmdien paziņoja ASV finanšu ministrs Skots Besents.

Besents un Ķīnas vicepremjers He Lifens svētdien Madridē sāka jaunāko sarunu kārtu starp abām valstīm, lai censtos mazināt abu pušu nesaskaņas saistībā ar tirdzniecību un tehnoloģijām.

Paredzams, ka šīs sarunas ilgs līdz trešdienai, kas ir gala termiņš, lai "TikTok" atrastu pircēju, pretējā gadījumā tās darbība ASV tiks slēgta.

"Runājot par "TikTok" darījumu, mēs esam ļoti tuvu, lai atrisinātu šo jautājumu," pirmdien sacīja Besents. "Ja mēs nespēsim vienoties par "TikTok", tas neietekmēs attiecības starp abām valstīm. Tās joprojām ir ļoti labas visaugstākajā līmenī."

"TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Jau ziņots, ka ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Investoru noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties, akciju un obligāciju tirgiem mēnesi noslēdzot ar pozitīvu rezultātu. ASV akcijas indeksu līmenī pieauga par 2.3 %, iezīmējot sesto mēnesi pēc kārtas ar pozitīvu rezultātu, kamēr Eiropas akciju indekss uzrādīja 2.6 % sniegumu.

Attīstības tirgu akcijas turpināja pārspēt gan ASV, gan Eiropu ar 4.2 % kāpumu, par spīti negatīvajam rezultātam Ķīnas akciju tirgū.

Obligāciju pusē pozitīvs cenu pieaugums bija vērojams visās galvenajās aktīvu klasēs. Straujāko cenu kāpumu uzrādīja attīstības valstu obligācijas ar 1.6 %, kamēr ASV un Eiropas investīciju reitinga obligāciju cenas pieauga par attiecīgi 0.2 % un 0.7 %. Sekojot FRS procentu likmju mazinājumam, ASV valdības obligāciju cena pieauga par 0.4 %, kamēr Vācijas valdību obligācijas uzrādīja 0.7 % cenas kāpumu. Paaugstināta riska obligāciju cenas mēneša bez ievērojamām izmaiņām, ASV -0.1 %, Eiropā +0.1 %.

Oktobrī FRS samazināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.75 - 4.00 % atzīmei, kas bija otrais likmes samazinājums šajā gadā, uzsverot ka nākamie lēmumi būs balstīti uz datiem un neizslēdza iespēju samazināt likmi vēlreiz decembrī. ASV valdībai jau kopš septembra beigām paliekot slēgtai, netiek publicēta virkne svarīgu datu. Ar vairāk kā nedēļas aizturi, inflācijas dati par septembri uzrādīja tas paātrināšanos līdz 3.0 % no 2.9 % vasaras nogalē, ko lielākoties noteica straujāks energoresursu cenu kāpums gada griezumā, kamēr pamatinflācija palēninājās līdz 3.0 % no 3.1 % iepriekšējos divos mēnešos. Pieejami dati liecina, ka ASV patērētāju noskaņojums oktobrī nedaudz pasliktinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš aprīļa, taču kopumā rādījumi palika tuvu pēdējo septiņu mēnešu vidējam līmenim.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu, kas turpinājās jau otro dienu.

ASV prezidents Donalds Tramps signalizēja par plāniem masveidā atlaist ASV federālo aģentūru darbiniekus, kamēr kopš trešdienas ir apturēts valdības darbs, demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam.

Piektdien ir gaidāms ASV Senāta balsojums par Pārstāvju palātas pieņemtu rezolūciju saglabāt valdības finansēšanu pašreizējā līmenī līdz 21.novembrim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, ko daļēji noteica cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pazeminās procentlikmes.

"Investori tiešām negaida ASV valdības darba atjaunošanu tuvākajā laikā, un tā rezultātā FRS, domājams, ieņems piesardzīgāku pieeju, kas nozīmē procentlikmju samazināšanu oktobrī," sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma.

Uzlabojumu galvenokārt veicinājis optimisms pakalpojumu sektorā un biznesa aktivitātes pieaugums Vācijā, kamēr Francijā noskaņojumu joprojām bremzē politiskā nenoteiktība. Tikmēr Ķīnas ekonomikas temps trešajā ceturksnī mazinājies, un ASV inflācija atkal pieaug, ko veicina augstākas energoresursu cenas.

Eirozonas ekonomika rāda noturīgu izaugsmi

Eirozonas kopējais PMI indekss jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas izaugsmes zonā, signalizējot par straujāku ekonomikas pieaugumu, nekā paredz pašreizējās prognozes. Uzlabojumus uzrādīja arī ražošanas sektors, kur indekss oktobrī sasniedza neitrālo 50 punktu līmeni, salīdzinot ar 49,8 punktiem septembrī.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.

Grūtībās nonākusī Vācijas ekonomika tuvākajā nākotnē spēs izvairīties no recesijas, pateicoties rūpnieciskās ražošanas pieaugumam, ceturtdien paziņoja valsts centrālā banka "Bundesbank" jeb Federālā banka.

Eiropas lielākā ekonomika pēdējos gados saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, tai skaitā augstām enerģijas cenām, sīvo Ķīnas konkurenci un šogad ASV ieviestajiem tarifiem.

Taču "Bundesbank" norāda uz augšupeju rūpnieciskās ražošanas sektorā jūlijā un uzskata, ka Vācijas ekonomika sarežģītā vidē uzrāda salīdzinošu noturību.

Rūpniecības produkcijas apjoms Vācijā jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 1,3%, tādējādi reģistrēts pirmais kāpums pēdējos četros mēnešos. Tikmēr rūpniecības pasūtījumu apjoms Vācijā jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 2,9%, kas bija straujākais kritums kopš janvāra. Taču, neskaitot liela apjoma pasūtījumus, rūpniecības pasūtījumu apjoms jūlijā bija par 0,7% lielāks nekā jūnijā.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal pieauga, investoriem neuztraucoties par ASV valdības darba apturēšanu cerībās uz jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Investori fokusējās uz vājiem ASV nodarbinātības datiem, kuri palielināja izredzes, ka FRS šomēnes varētu pazemināt procentlikmes.

Demokrātiem un republikāņiem ASV Kongresā nespējot vienoties par federālo budžetu nākamajam fiskālajam gadam, Savienoto Valstu valdība trešdien pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā apturēja darbu.

Neskatoties uz valdības darba apturēšanu, atsevišķu valdības iestāžu funkciju izpilde turpināsies. Darbu, piemēram, turpinās ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) kosmosa misijas, turpināsies nelegālās imigrācijas apkarošana, kā arī Pārtikas un zāļu administrācijas un Lauksaimniecības ministrijas zināmu funkciju izpilde.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka ASV darbavietu skaita pieaugums "krasi palēninājies", stiprināja pārliecību, ka FRS šomēnes pazeminās procentlikmes.

Āzijas finanšu tirgos bija kritumi ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma dēļ.

Tirgi bija satraukti pēc tam, kad Ķīna noteica sankcijas Dienvidkorejas kuģubūvnieka "Hanwha Ocean" piecām ASV meitsabiedrībām, apsūdzot tās par atbalstu ASV valdības izmeklēšanai kuģubūves nozarē.

Eiropā investori fokusējās uz Francijas premjerministru Sebastjēnu Lekornī, kurš iesniedzis izmaksu samazināšanas budžetu sašķeltā parlamentā, kur partijas politiskā spektra abos galos mēģina gāzt viņa valdību.

Francijas riepu ražotāja "Michelin" akcijas cena kritās par 2,6% pēc ienākumu prognozes samazināšanas Ziemeļamerikā, kur tā darbību skar muitas tarifi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības bažām par iespējamo ASV valdības darba daļēju apturēšanu.

Galvenie Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas gaitā svārstījās, bet to noslēdza ar kāpumu. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,2%, sasniedzot jaunu rekordu.

Vairākas ASV federālās valdības operācijas naktī uz trešdienu tiks apturētas, ja netiks panākts lūzums sarunās. Demokrātu un republikāņu Kongresa pārstāvji pirmdien tikās Baltajā namā ar prezidentu Donaldu Trampu, cenšoties izvairīties no valdības darba apturēšanas, taču netika panākts nekāds progress.

"Tirgus, šķiet, ignorē faktu, ka mums ir gaidāma potenciāla valdības darba apturēšana," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Valdības darba apturēšana tomēr var aizkavēt statistikas datu publiskošanu, kurus izmanto ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), lemjot par procentlikmēm.

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Kas organizē konferenci Spotlight Latvia 2025, un kāda ir jūsu dalība?

Konferenci organizē Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kamera (LACC) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kā arī Latvijas vēstniecību ASV. Ievērojot, ka esmu mūsu tirdzniecības palātas valdē, aktīvi piedalos konferences organizācijā, lai gan ar to nodarbojas visi palātas valdes locekļi.

Darba ir ļoti daudz, jo sevišķi pēdējās nedēļās. Vairums no mūsu organizācijas vadītājiem darbojas un atrodas tieši ASV un Latvijā nav sastopami. Latvijā mēs esam divi LACC valdes locekļi, kas vada Rīgas biroju, – Liene Gaspažiņa, kura vada SILMOR uzņēmumu Latvijā, un es.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

ASV Satiksmes ministrija ierosinājusi aizliegt Ķīnas aviokompānijām, kuras lido uz un no ASV lidostām, izmantot Krievijas gaisa telpu, liecina ministrijas izstrādāts dokuments.

Ministrijas izstrādātajā rīkojuma projektā norādīts uz "vēlmi novērst konkurences nelīdzsvarotību starp ASV un Ķīnas aviosabiedrībām, ko rada nevienlīdzīga piekļuve trešās valsts gaisa telpai."

Krievijas šķērsošana ir visefektīvākais maršruts starp atsevišķiem galamērķiem Ķīnā un ASV, taču dokumentā norādīts, ka Krievija slēdza savu gaisa telpu ASV lidsabiedrībām 2022. gada maijā - neilgi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, kura dēļ Savienotās Valstis Krievijai noteica sankcijas.

"Mēs esam sākotnēji secinājuši, ka atsevišķu Ķīnas aviokompāniju prakse, šķērsojot Krievijas gaisa telpu, ir negodīga un radījusi būtisku negatīvu ietekmi uz ASV lidsabiedrību konkurenci," teikts dokumentā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, toties ASV dolāra vērtība pieauga pēc negaidīti spēcīgiem ASV ekonomikas izaugsmes datiem, kas var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) atlikt nākamās procentlikmju pazemināšanas.

ASV ekonomikas apmēra kāpums šogad otrajā ceturksnī bijis straujāks par iepriekš lēsto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie galīgie dati. Iepriekš publiskotie pārskatītie dati liecināja, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājās par 3,3%, tomēr galīgie dati rāda, ka kāpums bijis par 3,8%, jo patērētāju izdevumi bija lielāki par gaidītajiem.

Tā bija straujākā ASV ekonomikas izaugsme viena ceturkšņa laikā pēdējos divos gados.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Galvenie ASV biržu indeksi, kas pirmdien bija sasnieguši rekordus, ceturtdien samazinājās trešo dienu pēc kārtas.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.