Tehnoloģijas

Latvijā radītas modulārās bezpilota sauszemes platformas uzsāk darbību Ukrainā

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas aizsardzības tehnoloģiju nozarē tapis jauns, unikāls risinājums: praktiskos testus karadarbībā Donbasā, Ukrainā, uzsākusi Latvijas jaunuzņēmuma Natrix izstrādātā bezpilota sauszemes platforma – universāla modulāra platforma, kuru var faktiski neierobežoti dažādos veidos adaptēt konkrētam pielietojumam.

Šobrīd Natrix platformas galvenie uzdevumi ir munīcijas un pārtikas piegāde uz frontes līniju un ievainoto un bojāgājušo evakuācija atceļā no tās, būtiski mazinot bojāejas risku glābējiem, kuri līdz šim ievainotos centās izvest no frontes līnijas pašu spēkiem.

Natrix sauszemes platformas dizains un koncepts ir veidots tā, lai aizstātu cilvēkus jebkurā situācijā, kad pastāv liels bojāejas risks. Šobrīd tā sniedz galvenokārt loģistikas atbalstu, taču jau tuvākajā nākotnē platformu paredzēts pielāgot arī atmīnēšanas iekārtu, ieroču sistēmu, pārvietojamo sakaru bāzes staciju un pretdronu sistēmu integrēšanai, lai sniegtu kaujas atbalstu Ukrainas armijas karavīriem.

“Viedo un autonomo tehnoloģiju attīstīšana ir svarīgs noteikums, lai konvencionālas karadarbības gadījumā Latvija un pārējās Baltijas valstis, kam nav milzīgas armijas, spētu gudri aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus. Ukraina ir labs piemērs, kā inovācijas var dinamiski attīstīties ciešā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem, – tur testi un uzlabojumi tiek veikti ļoti ātri, nekavējoties nogādājot pilnveidoto produktu atpakaļ klientam frontē. Arī Latvijai šī ir iespēja izmēģināt savas inovācijas reālā kaujas darbībā, lai tās pēc iespējas efektīvāk pielāgotu dažādām vajadzībām,” saka Natrix izveidotājs Gatis Vectirāns.

Šobrīd notiek aktīvas sarunas ar iesaistītajām pusēm, t. sk. ar Ukrainas Aizsardzības ministriju, par iespējām Ukrainas armijai piegādāt vēl vairāk Natrix sauszemes dronu.

“Latvijas atbalsts visus šos trīs kara gadus ir bijis ļoti svarīgs, un Latvijā radītās tehnoloģijas ir kļuvušas par būtisku atbalstu kaujas laukā. Priecājamies, ka tieši Latvijā top arvien jauni, inovatīvi risinājumi, kas ļauj saglabāt karavīru dzīvības un mazina riskus, ko cilvēkiem rada ikdienas uzdevumu pildīšana frontes līnijā. Natrix risinājums ir īpašs ar tā daudzveidīgajām pielietojuma iespējām, kas ir ļoti svarīgi strauji mainīgajos frontes apstākļos,” saka Latvijas Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks.

Platforma ir pielāgota kaujas apstākļiem gan mežainos un dubļainos apvidos, gan pilsētvidē, kur tā visefektīvāk darbojas duetā ar gaisa dronu, kas pastiprina radio signālu rajonos ar augstu apbūvi un citiem šķēršļiem, kā arī laikus informē par drošāko maršrutu. Kā uzsver platformas veidotāji, dažādi droni – sauszemes, gaisa, jūras – visefektīvākie ir savstarpējā sadarbībā, veidojot pilnvērtīgu sistēmu, tāpēc arī šis risinājums ir radīts tā, lai varētu darboties gan patstāvīgi, gan savienojumā ar citiem droniem.

“Esam pabeiguši trīs dienas ilgas ukraiņu dronu pilotu apmācības, kurās viņi gan teorētiski, gan praktiski apguva Natrix platformu lietošanu un vadību. Esam saņēmuši atzinīgas atsauksmes gan par uzbūves kvalitāti, gan jaudas spējām – mūsu dronu jauda ir 3–4 reizes lielāka par izmēra ziņā līdzvērtīgu standarta dronu, arī nestspēja un caurgājamības spēja ir ievērojami lielāka. Ar pilnu bateriju šis transportlīdzeklis veic ap 20 kilometru, kas ir ļoti nozīmīgi, jo parasti vienas misijas garums ir 8–12 kilometri. Tāpat tiek novērtēti īpaši drošie radiosakari, kurus pretiniekam ir daudz grūtāk pārtvert un uzlauzt,” stāsta Gatis Vectirāns.

Natrix bezpilota sauszemes platformas, kas jau nogādātas Ukrainā, uzbūvētas par sabiedrisko mediju un Ziedot.lv akcijā Ukrainas atbalstam 2024. gada septembrī saziedotajiem līdzekļiem.

Tehnoloģijas

Lietuvā plāno sertificēt Eiropā pirmo dronu satiksmes pārvaldības sistēmu

LETA--BNS,30.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas jaunā bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldības sistēma - mobilā lietotne "U-Space" - būs Eiropā pirmā sertificētā tāda veida sistēma un veicinās bezpilota lidaparātu satiksmes drošību, sistematizēs noteikumus dronu lietošanai un sniegs lielākas iespējas uzņēmumiem, otrdien paziņoja Lietuvas amatpersonas.

"Mēs sagaidām, ka sertificēsim to mūsu Transporta kompetences aģentūrā," "U-Space" prezentācijas pasākumā žurnālistiem teica Lietuvas valsts gaisa satiksmes navigācijas pakalpojumu sniedzēja "Oro navigacija" vadītājs Sauļus Batavičs.

Viņš paskaidroja, ka pēc sertifikācijas saņemšanas Lietuvas risinājums būs Eiropā pirmā tamlīdzīga sistēma bezpilota lidaparātu satiksmes pārvaldībai.

Batavičs norādīja, ka uz Lietuvu gulstas liela atbildība, jo "visi skatīsies uz mums kā uz paraugu".

Satiksmes ministrs Marjus Skuodis teica, ka jaunā sistēma ne tikai uzlabos drošību, bet arī sistematizēs noteikumus un informāciju bezpilota lidaparātu lietotājiem, kā arī paplašinās iespējas uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

Tehnoloģijas

Piešķir 4,5 miljonu eiro finansējumu Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmumam Origin Robotics

Db.lv,25.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums "Origin Robotics" ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai 4,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Aizsardzības fonda, informē Aizsardzības ministrija.

Finansējuma mērķis ir radīt bezpilota tehnoloģijās balstītu spēju veikt mērķu norādi, būtiski paplašinot precīzi vadāmās munīcijas izmantošanas iespējas.

Šādu spēju ieviešana ir Eiropas līmeņa inovācija, kas būtiski stiprinās arī Latvijas bruņoto spēku aizsardzības spējas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no Latvijas šī brīža prioritātēm drošības un aizsardzības kontekstā. Latvijas industrijas dalība Eiropas Aizsardzības fonda industriālās sadarbības pārrobežu projektos ir viens no veidiem, kā varam veicināt Latvijas aizsardzības industrijas veiktspēju, eksporta iespējas un kopējo izaugsmi. Esam gandarīti par projekta sekmīgu sagatavošanu, gūstot pietiekami augstu novērtējumu no Eiropas Komisijas, sniedzot iespēju Latvijas uzņēmumam "Origin Robotics" īstenot līderību jaunu tehnoloģiju ieviešanā dronu jomā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Mārupes novadā atklātajā jaunajā bezpilota lidaparātu ražotāja "Edge Autonomy" ražotnē ražošanas platības divkāršotas salīdzinājumā ar līdz šim kompānijas rīcībā esošajām ražošanas platībām, aģentūrai LETA sacīja "Edge Autonomy" biznesa attīstības direktors Konstantīns Krivovs.

Vienlaikus Krivovs norādīja, ka kompānija neatklāj ražotnē ieguldītās investīcijas.

Krivovs skaidroja, ka pēc 2023.gada februārī kompānijas vecajā ražotnē notikušā ugunsgrēka diezgan ātri izdevies atjaunot ražošanu, bet ražošanas telpas kopumā ap 5000 kvadrātmetru platībā bijušas izvietotas vairākās lokācijās. Tagad visa ražošana koncentrēta jaunajās ap 10 000 kvadrātmetrus plašajās telpās.

Krivovs sacīja, ka telpas ir izvietotas Lietuvas komercplatību attīstītāja "Sirin Development" jaunuzbūvētajā industriālajā parkā Grenču ielā, bet "Edge Autonomy" paredzētās telpas būvētas pēc "built to suit" principa jeb konkrētam nomniekam, pielāgojot tās šī nomnieka prasībām. Līdz ar to ieguldītās investīcijas esot visai lielas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. maijā tika prezentēts Latvijas uzņēmuma “BELSS” jaunais attīstības virziens – militāro dronu izstrāde un ražošana jaunuzņēmumā “ERASER”. Doni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovāciju izstrādi.

Izmantojot militārās industrijas uzņēmuma “BELSS” uzkrāto pieredzi, darbinieku zināšanas kā arī materiāltehnisko bāzi, tika radīts jaunuzņēmums “ERASER”, kura darbības pamatā ir militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu pētniecība un izstrāde. Ražošana noris Latvijā, izmantojot uzņēmumā radītās komponentes un ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem – bruņoto spēku vienībām un ekspertiem, pielāgojot tehniskos risinājumus reāliem darbības scenārijiem un lietotāju vajadzībām. “ERASER” ir piedalījies Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā iepirkumā Dronu koalīcijas ietvaros.

“Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu mūsdienu karalaukā, uzņēmumā “ERASER” esam apvienojuši spēcīgu inženieru komandu, lai kopīgi attīstītu šo militārās industrijas nozari Latvijā, vienlaikus veicinot arī valsts ekonomiku. Lai Latvijas uzņēmums šajā nozarē pasaules tirgū varētu būt konkurētspējīgs un spētu pielāgoties aizsardzības nozares straujajai attīstībai un prasībām, kā galveno “ERASER” prioritāti esam noteikuši izpēti un attīstību, lai spētu nodrošināt efektīvu dronu darbību laukā,” norāda “ERASER” izpilddirektors Edgars Gauručs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma "Belss" meitasuzņēmums "Eraser" sācis jaunu attīstības virzienu - militāro dronu ražošanu, informē uzņēmumā.

"Eraser" koncentrēsies uz bezpilota lidaparātu izstrādi tieši militāram pielietojumam ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem. Droni tiek veidoti atbilstoši reālām kaujas situācijām, nodrošinot tehnoloģiju pielāgošanu konkrētām operacionālām vajadzībām.

Bezpilota lidaparātu ražošana notiks Latvijā, nodrošinot ātru prototipu attīstību, lokālu servisu un konkurētspējīgu piedāvājumu aizsardzības sektoram. "Eraser" droni ir ar modulāru dizainu, augstas kvalitātes komponentēm un pielāgojami dažādām taktiskām situācijām - izlūkošanai, mērķu iezīmēšanai, kravnesībai vai specializētām operācijām, arī bez globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) atbalsta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Mežsaimniecība

Valsts kasi papildina ar teju 140 miljoniem eiro

Māris Ķirsons,23.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošana valsts budžetā ienesīs 111,0 miljoni eiro kā dividendes un 27,8 miljoni eiro – kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu.

To liecina Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži” (LVM) padomes apstiprinātais uzņēmuma 2024. gada darbības pārskats. 2024. gadu uzņēmums noslēdzis ar auditēto neto peļņu 150,1 miljona eiro apmērā, bet ieņēmumi sasnieguši 598,8 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu pārdošanas. 2025. gadā par pērnā gada rezultātiem 92 % no gūtās peļņas LVM iemaksās valsts budžetā, norādīts uzņēmuma informācijā.

«2024. gadā uzņēmums, par spīti sarežģītajiem apstākļiem biznesa vidē un mainīgajiem Latvijas eksporta tirgiem, ir sasniedzis izcilus darbības rādītājus, lielā daļā no tiem pārsniedzot plānotos apjomus un nodrošinot valstij vairāk nekā 111 miljonus eiro dividendēs un gandrīz 28 miljonus eiro uzņēmuma peļņas nodoklī,» uzsver LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa norāda, ka pieņemot pārdomātus saimnieciskos lēmumus, uzņēmums pagājušajā gadā, kurā netrūka izaicinājumu, pat sasniedzis vairākus rekordus, teicami līdzsvarojot sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses: pērn atjaunotas un izkoptas uzņēmuma darbības laikā lielākās meža platības, piegādāts lielākais apaļkoksnes un pārdots līdz šim lielākais šķeldas apjoms, viena gada laikā atjaunotas vairāk bezmaksas atpūtas vietas nekā jebkad iepriekš.

Ražošana

Lietuva plāno klasterus sprāgstvielu, dronu un militārā aprīkojuma ražošanai

LETA/BNS,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Politika

NATO paziņo par jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā

LETA--AP/AFP/BNS,14.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Baltijas jūras piekrastē esošo NATO valstu līderu sanāksmē Helsinkos Rite žurnālistiem teica, ka jaunās misijas nosaukums būs "Baltic Sentry" ("Baltijas sardze").

"Tajā būs iesaistīti dažādi līdzekļi, cita starpā arī fregates un jūras patruļlidmašīnas, un tā pastiprinās mūsu modrību Baltijas jūrā," sacīja Rite, piebilstot, ka tiks dislocēta arī neliela jūras bezpilota peldlīdzekļu flote nolūkā "nodrošināt pastiprinātu novērošanu un atturēšanu".

Paziņojot par jauno NATO misiju, Rite norādīja, ka vairāk nekā 95% interneta datu plūsmas tiek nodrošināti, izmantojot zemūdens kabeļus, un 1,3 miljoni kilometru kabeļu katru dienu nodrošina finanšu darījumus aptuveni desmit triljonu ASV dolāru (9,8 triljoni eiro) vērtībā.

Ražošana

Latvijā plāno ražot īsās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas

Db.lv,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ražotnes veidošanu Latvijā paziņojis uzņēmums “Frankenburg Technologies”, kurš uzsāks tuvas darbības rādiusa zeme - gaiss tipa raķešu ražošanu, aizsardzības spēju stiprināšanai.

Igaunijas uzņēmums jau ir noslēdzis pētniecības un izstrādes līgumu ar Latvijas Aizsardzības ministriju, kas paver sadarbības iespējas ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

“Aizsardzības nozare šobrīd ir viena no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm. Tādēļ ar šīs nozares uzņēmumiem strādājam proaktīvi un šobrīd mums ir vairāki šīs nozares projekti, kuri stiprinās Latvijas aizsardzības nozari. Būtiski, ka aizsardzības nozarei ir ļoti augsts eksporta potenciāls, jo pieprasījums daudzās jomās ir lielāks nekā piedāvājums,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

"Frankenburg Technologies" ir pieņēmis stratēģisku lēmumu Latvijā attīstīt ne tikai ražošanu, bet arī pētniecības un attīstības (R&D) centru. Uzņēmums specializējas inovatīvu un izmaksu ziņā pieejamu pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp raķešu tehnoloģiju, izstrādē. "Frankenburg Technologies" piedāvātie risinājumi īpaši orientēti uz dažāda tipa bezpilota lidaparātu neitralizāciju, tai skaitā pret Krievijas izmantotajiem Shahed droniem. Pirmais uzņēmuma produkts ir maza izmēra un darbības rādiusa zeme – gaiss tipa raķetes, kuras distancē līdz 2 km varēs efektīvi cīnīties pret dažāda tipa bezpilota lidaparātiem. Šobrīd uzņēmumam ir pārstāvniecības Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Lielbritānijā un pirmā produkta testēšana tuvojas noslēgumam, lai varētu uzsākt jau rūpniecisko ražošanu. Raķešu sistēmas "Frankenburg Missile Mark 1" izmēģinājumi tuvākajā laikā plānoti arī Ukrainā, kur šīs sistēmas varēs pārbaudīt kaujas apstākļos.

Citas ziņas

Latvijā nokritis ar sprāgstvielām aprīkots Shahed tipa drons

LETA,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.

Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā neesot vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību par austrumu robežu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam "Saab Dynamics AB" par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "RBS 70 NG" piegādi aptuveni 200 miljonu eiro apmērā (2,1 miljardi Zviedrijas kronu).

"Pretgaisa raķešu sistēmu "RBS 70 NG" iegāde ir būtiska gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanai, jo ar tām vajadzības gadījumā iespējams notriekt ne tikai pretinieka bezpilota lidaparātus, bet arī daudz lielākus zemu lidojošus mērķus, piemēram, helikopterus un kaujas lidmašīnas," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Uzņēmums "Saab Dynamics AB" turpina atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus, palīdzot stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas un ievērojami uzlabot iespējas identificēt un neitralizēt draudus gaisā," norāda "Saab" biznesa sektora "Dynamics" vadītājs Gorgens Johansons (Görgen Johansson)

Pasūtījums ietver "RBS 70 NG" sistēmas un saistīto aprīkojumu. Plānots, ka sistēmas tiks pakāpeniski piegādātas laika posmā no 2026. līdz 2030.gadam.

Ekonomika

Baltic Photonics plāno vērienīgas investīcijas ražotnes un laboratorijas izveidē Berģos

Db.lv,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvāko divu gadu laikā durvis vērs uzņēmuma “Baltic Photonics” militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca.

Uzņēmums aktīvu darbību Latvijā sāka jau pērn un sagatavošanas darbi norit pilnā sparā. Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties “Baltic Photonics” laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu. Tas nozīmē, ka Latvijā trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas ne tikai tiks ražotas, bet arī tiks izstrādātas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

“Uzņēmums “Baltic Photonics” šobrīd ir viens no 16 investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti duālā pielietojuma un militārajā jomā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajos projektos ir tuvu miljardam eiro, kas apliecina šīs nozares potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais bezpilota lidaparātu ražotājs “Edge Autonomy” 5. jūnijā svinīgi atklāja jaunu 10 000 m2 lielu ražotni Rīgā, tādējādi būtiski paplašinot savu darbību Latvijā, informē uzņēmums.

Šobrīd tajā strādā 270 darbinieki un paredzams, ka šis skaits tuvākajā laikā pieaugs. Jaunā ražotne ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plānā, stiprinot tā pozīcijas reģionā un globālajā tirgū.“Edge Autonomy” atrodas aktīvā izaugsmes fāzē, turpinot attīstīt savas inženierijas, projektēšanas un ražošanas kapacitātes Latvijā un citviet pasaulē. Uzņēmuma autonomo sistēmu, augstākās klases optikas un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu pieprasījums ir augsts un turpina pieaugt, padarot jauno ražotni par nozīmīgu dzinējspēku uzņēmuma ilgtspējīgai izaugsmei un inovācijām.

“Mēs jau vairāk nekā 15 gadus esam klātesoši Latvijā, un esam apņēmušies turpināt sadarbību šajā reģionā, kā arī attīstīt attiecības, ko esam izveidojuši Latvijā, Baltijā un Eiropas Savienībā kopumā,” uzsverot Latvijas nozīmi uzņēmuma attīstības kartē sacīja “Edge Autonomy” izpilddirektors Stīvs Edličs (Steve Adlich). “Šī ir stratēģiski nozīmīga vieta mums – ne tikai tāpēc, ka Latvija jau ilgu laiku ir mūsu uzticams partneris, bet arī tāpēc, ka atrodamies tuvu daudziem klientiem un programmām, kuras apkalpojam. Mani vienmēr pārsteidz augsti kvalificētais tehniskais darbaspēks Latvijā un progresīvās tehnoloģijas, kas nāk no šī reģiona. Mēs ar nepacietību gaidām turpmāko izaugsmi.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Start-up

Jaunuzņēmumi var saņemt līdz 300 000 eiro augsti kvalificētu speciālistu piesaistei

Db.lv,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.

Ekonomika

Lietuva un Ukraina apspriež kopuzņēmuma izveidi tāldarbības ieroču ražošanai

LETA--BNS,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Ukraina apspriež iespēju izveidot kopuzņēmumu tālās darbības rādiusa ieroču ražošanai, 5.novembrī paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Mēs runājam un modelējam kopuzņēmuma izveidi, lai šādu ieroču ražošana varētu notikt Lietuvā. Mēs runājam par to pašu [raķešdronu sistēmu] "Paļaņicja" un citiem variantiem," preses konferencē Viļņa sacīja Kasčūns.

"Ideja ir pārcelt ražošanas līnijas arī uz Lietuvu, tāds ir mūsu mērķis," viņš piebilda.

Kasčūns aģentūrai BNS paskaidroja, ka runa nav par atsevišķas rūpnīcas būvniecību, bet gan par ražošanas līnijas uzstādīšanu jau esošā rūpnīcā Lietuvā, taču viņš piebilda, ka visas diskusijas ir sākuma stadijā.

Tas notiek saskaņā ar Lietuvas un Ukrainas nupat parakstīto memorandu par sadarbību aizsardzības rūpniecībā.

Jau ziņots, ka memorands paredz, ka Lietuva un Ukraina sadarbosies bezpilota lidaparātu un radioelektroniskās cīņas sistēmu ražošanā, attīstīs munīcijas, sprāgstvielu un lādiņu ražošanas jaudas abās valstīs, kā arī investēs zinātniskajos pētījumos aizsardzības nozarē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patriotu nedēļā no 11. līdz 18. novembrim RIX Rīgas lidostā būs apskatāma ekspozīcija “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji”, informē Rīgas lidosta.

Tajā lidostas apmeklētāji varēs iepazīt inovatīvus un eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, kuru ieguldījums zinātnē, inovācijās un jaunās tehnoloģijās veido Latvijas un pasaules nākotni.

Izstāde “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji” ir Rīgas lidostas sveiciens Latvijas valsts svētkos, un tās mērķis ir izcelt iedvesmojošus un inovatīvus Latvijas uzņēmumus, ar kuru izdomu un sasniegumiem varam lepoties. Ekspozīcijā ar saviem stendiem piedalās ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs “Azeron”, viens no bezpilota lidaparātu tehnoloģiju nozares līderiem pasaulē – “Edge Autonomy”, godalgotais digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis”, viens no vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem “SAF Tehnika” ar zīmolu “Aranet” un citi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Ekonomika

Jaunuzņēmumi pērn Rīgai piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā

Db.lv,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.