Jaunākais izdevums

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Sabiedrības veselības mērķi ne tikai netiek sasniegti, bet virzība ir pretēja. Valsts ne tikai ir zaudējusi ienākumus, bet arī kontroli pār šo tirgus segmentu, secina asociācija

Vēl pirms likuma grozījumu pieņemšanas gan nozare un pētnieki, gan Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija norādīja uz problēmām par nelegālā tirgus apjomu un tā ierobežošanu. Nav jābūt zinātniekam vai ekonomistam, lai saprastu – ja pieprasījums saglabājas, bet legālā piedāvājuma vairs nav – attīstās nelegālais. Lai arī aizlieguma mērķis - sabiedrības veselības aizsardzība ir atzīstams, statistikas dati parāda, ka līdzsvars šajā gadījumā diemžēl ir zudis. Aromatizētāju aizliegums ir radījis tiešu, izmērāmu un finansiāli negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Tas ir piemērs tam, kā labs nodoms, bet slikti izstrādāts mehānisms var maksāt valstij miljonus. Ja mērķis bija uzlabot sabiedrības veselību, to varēja darīt citādi — caur stingrāku regulējumu, pārdomātām pieejamības ierobežošanas politikām, bet ne pilnīgu legālā tirgus iznīcināšanu, uzskata asociācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos četros mēnešos ieveda 350,294 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,5% (2024.gada pirmajos četros mēnešos - 52,8%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 205,064 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem četriem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 21,5%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos četros mēnešos importēti 48,84 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 57,7% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 43,695 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 20,5% vairāk, finieris - 17,469 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% mazāk, bet kurināmā koksne - 13,351 miljona eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 4448 uzņēmumi, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Visvairāk uzņēmumu šogad likvidēts janvārī - 1049, turpmākajos mēnešos to skaitam pakāpeniski sarūkot. Jūnijā likvidēti 575 uzņēmumi.

"Lursoft" norāda, ka pirmais pusgads Latvijā uzņēmumu kopējā skaita ziņā bijis ar plusa zīmi - jauno uzņēmumu šajā periodā bijis par 14,6% vairāk nekā likvidēto.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidētie uzņēmumi pārstāv plašu nozaru spektru - sākot ar ražošanu, beidzot ar dažādu pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību. Apkopotie dati rāda, ka gandrīz 13% no visiem 2025.gada pirmajos sešos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem ir mazumtirgotāji, vēl 7% - vairumtirgotāji. Gandrīz 8% no visiem pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem ir sauszemes transporta pakalpojumu sniedzēji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā saražotās elektroenerģijas daudzums šogad pirmajos četros mēnešos sarucis par 19,4% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 2689 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 1076 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, 2025.gada gada pirmajos četros mēnešos bija 828 766 megavatstundas (MWh), kas ir par 10,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vēja elektrostacijās šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 89 416 MWh elektroenerģijas, kas ir par 16,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt saules elektrostacijās saražoti 95 510 MWh elektroenerģijas, kas ir par 75,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Tajā pašā laikā ar biomasu šogad pirmajos četros mēnešos saražotas 115 936 MWh elektroenerģijas, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 45 771 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 19,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Finanses

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā

LETA,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā meža nozares produkciju šogad pirmajos trijos mēnešos ieveda 260,578 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 14% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža nozares produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 58,3% (2024.gada pirmajos trijos mēnešos - 51,9%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 151,791 miljona eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2024.gada pirmajiem trim mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība ir pieaugusi par 28%.

Tostarp apaļie kokmateriāli 2025.gada pirmajos trijos mēnešos importēti 37,223 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, zāģmateriāli ievesti 29,888 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 17,9% vairāk, finieris - 13,024 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 3,2% mazāk, bet kurināmā koksne - 9,765 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,5% vairāk.

Finanses

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs Latvijā pirmajā ceturksnī pieaudzis 8,8%

LETA,06.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3732 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 600 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos četros mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 1940 bija zēni, kas ir par 8,1% jeb 170 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 1792 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 430.

Aprīlī Latvijā reģistrēti 976 jaundzimušie, kas ir par 10,9% jeb 120 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 517 zēni un 459 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā sesto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, bet martā - 985.

Šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 8945 mirušie, kas ir par 6,1% jeb 586 mazāk nekā 2024.gada pirmajos četros mēnešos, kad tika reģistrēts 9531 mirušais.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4678 jaundzimušie, kas ir par 14,2% jeb 774 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos piecos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 2422 bija zēni, kas ir par 8,8% jeb 230 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 2256 bija meitenes, kas ir samazinājums par 19,4% jeb 544.

Maijā Latvijā reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 15,5% jeb 174 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 482 zēni un 464 meitenes.

Tādējādi atbilstoši 2025.gadā ieviestajai novērtēšanas metodei Latvijā septīto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada novembrī tika reģistrēti 959 jaundzimušie, decembrī - 933, šogad janvārī - 881, februārī - 890, martā - 985, bet aprīlī - 976.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēts 1771 jaundzimušais, kas ir par 14,8% jeb 308 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.

Tostarp 2025.gada pirmajos divos mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 920 bija zēni, kas ir par 14,1% jeb 151 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 851 bija meitene, kas ir samazinājums par 15,6% jeb 157.

Februārī Latvijā reģistrēti 890 jaundzimušie, kas ir par 13,5% jeb 139 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp reģistrēti 458 zēni un 432 meitenes.

Tādējādi Latvijā piekto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī - 940, decembrī - 921, bet šogad janvārī - 881.

Šogad pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrēti 4533 mirušie, kas ir par 10,3% jeb 519 mazāk nekā 2024.gada pirmajos divos mēnešos, kad tika reģistrēti 5052 mirušie.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālā statistikas pārvalde (CSP) datiem, 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu - tas ir par 12,9 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Pieaug ne vien tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Latvija arvien vairāk piesaista gan kaimiņvalstu ceļotājus, gan viesus no tālākiem tirgiem. Kopumā ārvalstu viesi pēc Latvijas bankas datiem gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

„Redzam ļoti pārliecinošu pieaugumu gan tūrisma ieņēmumos, gan ārvalstu ceļotāju aktivitātē. Īpaši izceļas mūsu kaimiņvalstis kā arī, Lielbritānija, Vācija un Īrija. Tas apliecina, ka LIAA īstenotās mārketinga kampaņas nes taustāmu rezultātu valsts ekonomikai,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, tūrisma eksporta apjoms 2025. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 493,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Pieaugums mērāms +82,9 miljonu eiro apmērā.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas norēķini 5,193 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,8% jeb 328,966 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,426 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% jeb 70,65 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Dati liecina, ka veikalos ar maksājumu kartēm šogad pirmajā pusgadā veikti norēķini 3,464 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 254,007 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš, mazumtirdzniecības veikalos - 2,052 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 7,8%, bet pārējos veikalos - 1,158 miljardu eiro apmērā, kas ir kāpums par 8,2%.

Norēķini ar maksājumu kartēm par vieglajām automašīnām un citiem transporta līdzekļiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 404,276 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo pusgadu ir kritums par 1,9%, bet norēķini par transporta pakalpojumiem veikti 241,883 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 7,1%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,505 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 878 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 1 504 616 eiro.

Tostarp konstatēti 348 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 781 928 eiro. Tāpat konstatēti 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 634 390 eiro, un 117 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 88 298 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 2529 krāpšanas gadījumi par kopumā 1 347 219 eiro.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos ir izdevies novērst 625 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 424 313 eiro, 1760 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 809 711 eiro un 144 citus krāpšanas gadījumus par 113 195 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Fragments no intervijas

Wandoo Finance pēdējo pāris gadu laikā Dienas Biznesa uzmanību piesaistījis vairākkārt. Galvenais iemesls – strauja uzņēmuma izaugsme, labi 2024. gada finanšu rādītāji. Kā noslēdzāt šo pusgadu? Peļņas un izaugsmes mērķi ir sasniegti?

Pirmajos sešos mēnešos esam teju sasnieguši pagājušā gada 12 mēnešu rezultātus peļņas ziņā, turpinot organisku un kontrolētu izaugsmi. Sešu mēnešu apgrozījums ir sasniedzis 28,3 milj. eiro, tikmēr peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir 6,4 milj. eiro, savukārt tīrā peļņa - 2,4 milj. eiro, bet neto kredītportfelis ir sasniedzis jau gandrīz 30 milj. eiro. Es teiktu, ka mēs šobrīd attīstāmies prognozētajā tempā un uz gada beigām sasniegsim noteiktos mērķus 2025. gadam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī apdrošinātāji un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 21,70 miljonu eiro apmērā, kas ir nedaudz vairāk par 8% nekā gadu iepriekš.

Vidējā izmaksātā atlīdzība šī gada pirmajā ceturksnī bija 1320 eiro, kas ir par nepilniem 4% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos.

2025.gada pirmajos trīs mēnešos apdrošināšanas sabiedrības kopā noslēgušas 660 000 OCTA līgumu. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem, tas ir par gandrīz 7% vairāk. Tāpat pieaug apdrošināšanas dienu skaits, kas šī gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 94,16 miljonus dienu, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Pirmajā ceturksnī apdrošinātāji visvairāk atlīdzinājuši nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim – 70,1 %, cietušajām personām – 15,1 % un valsts, pašvaldību iestādēm par CSNg cietušo ārstēšanu, uzturēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī izmaksātajiem pabalstiem - 7 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Ekonomika

EY: Latvijai piektais aktīvākais M&A tirgus Centrāleiropā

Db.lv,28.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī īstenoti 14 M&A darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu (jeb M&A, mergers & acquisitions) apskats.

Tas Latviju pēc darījumu vērtības ierindo piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas (darījumu vērtība pirmajā kvartālā 5,77 miljardi ASV dolāru), Grieķijas (3.02 miljardi), Turcijas (1,8 miljardi) un Polijas (1,76 miljardi). Tikmēr Igaunijā šī gada pirmajos trīs mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā – 14 darījumi ar 52 miljonu ASV dolāru vērtību.

Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ Salling Holding A/S darījums par RIMI Baltic SIA iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas gada pirmajā kvartālā ir ceturtais lielākais darījums visā Centrāleiropas reģionā.

“Visās mūsu reģiona ekonomikās šobrīd valda pastiprināta nenoteiktība ģeopolitikas iespaidā, ko pastiprina neziņa par ASV tarifu politiku, kas, savukārt būtiski ietekmē visas Eiropas ekonomiku un kapitāla tirgus. Šajos apstākļos redzam, ka investori fokusējas uz uzņēmumiem ar spēcīgām tirgus pozīcijām nozarēs, kas balstās uz vietējo patēriņu – mazumtirdzniecību, plaša patēriņa precēm, veselības nozari. Tomēr Baltijā un Latvijā jau tuvākajos gados ir paredzama augoša investoru interese par atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī tehnoloģiju kompānijām, kas aktīvi attīstās tieši mūsu reģionā. Tāpat investorus šobrīd interesē ražošanas jaudas dažādās nozarēs, kas ir daļa no globālu uzņēmumu centieniem pārcelt ražošanu tuvāk saviem mērķa patērētāju tirgiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.