Ekonomika

Lietuvas cerības uz ekonomisku labumu no attiecībām ar Taivānu bija kļūda

LETA--BNS,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Cerības gūt ekonomisku labumu no Lietuvas un Taivānas attiecībām bija liela kļūda, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, uzsverot, ka saistībā ar šīm attiecībām svarīgākas ir vērtības un nacionālā drošība.

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

Savukārt bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirmdien teica, ka gaidām jābūt reālistiskām. Viņa sacīja, ka ciešas attiecības ar Taivānu paver iespējas Lietuvai veidot ciešākas attiecības ar visu Indijas un Klusā okeāna reģionu.

2021.gadā Lietuva sāka veidot ciešākas attiecības ar Taivānu, tādēļ Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.

Kad 1949.gadā Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistu pārvaldītajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika, bet Taivānā turpina pastāvēt Ķīnas Republika.

Palucks otrdien atkārtoti pauda, ka Lietuva ir gatava attiecību normalizēšanai ar Ķīnu, taču tam ir noteikti nosacījumi.

"Esmu vairākkārt teicis, ka Lietuva neupurēs savas nacionālās intereses un negatavojas atvainoties vai veikt kādus reveransus. Bet, ja viņi [Ķīna] nosūtīs savu augstāko diplomātisko pārstāvi - savu vēstnieku -, mēs nosūtīsim savu uz Pekinu," viņš teica.

Premjerministrs piebilda, ka pašlaik nenotiek augsta līmeņa politiskas diskusijas par vēstnieku iecelšanu.

Vaicāta par iespēju atjaunot attiecības ar Ķīnu, Grībauskaite norādīja uz viesiem pagājušajā nedēļā Maskavā notikušajās tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās, kur piedalījās vairāk nekā 20 valstu līderi, arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš sēdēja blakus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

Palucks sacīja, ka Sji vizīte Maskavā nemaina viņa nostāju saistībā ar attiecībām ar Ķīnu.

"Lielvarām ir dažādas intereses, bet, ņemot vērā to ietekmi un svaru starptautiskos formātos un dažādos jautājumos, visas Eiropas Savienības valstis parasti uztur diplomātiskās attiecības," viņš teica.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna noteikusi sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas", trešdien paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Kā norādīja ministrijā, sankcijas noteiktas kā atbilde uz Eiropas Savienības (ES) jūlijā pieņemto 18.sankciju pakotni Krievijai, kurā tika iekļautas divas Ķīnas bankas.

Tādā veidā ES cenšas ierobežot Maskavas kontaktus ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu kara Ukrainā izbeigšanu.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija uzsvēra, ka Pekina stingri iebilst pret ES lēmumu par sankcijām, tādēļ nolēmusi atbildes sankciju sarakstā iekļaut divas ES bakas - "Urbo bankas" un "Mano bankas". Organizācijām un personām Ķīnā aizliegts iesaistīties darījumos, sadarbībā un citās darbībās ar abām Lietuvas finanšu institūcijām.

ES sankcijas pret divām Ķīnas bankām vērsa, jo Rietumvalstu vērtējumā tās ir saistītas ar Krievijas militāro rūpniecību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 20 gadu pastāvēšanas laikā šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs līdz šim lielāko – trīs miljonus eiro – summu, kas ir par 10 % vairāk nekā pērn. Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta veselības apdrošināšanai, iemaksām 3. pensiju līmenī un citām ilgtermiņa labbūtības iniciatīvām.

Kā norāda Endija Kaševska, "Bite Latvija" Klimata kontroles vadītāja, konkurētspējīgs “labumu grozs” ir viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu, tāpēc papildus draudzīgai un atvērtai darba videi, uzņēmumam ir būtiska darbinieku apmierinātība ar piedāvātajiem labumiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Šo pieeju uzņēmums ievēro arī jaunajos birojos Jelgavā un Rēzeknē, kur kopumā strādā ap 280 darbinieku.

“Atverot divus reģionālos birojus īpašu uzmanību pievērsām jaunajiem kolēģiem un viņu vajadzībām reģionos. Piemēram, Rīgas birojā jau vairākus gadus jūlijā tiek organizēta bērnu pieskatīšana jeb Bites bērnudārzs, tāpat birojā kolēģiem ir pieejamas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Līdzīga veida iniciatīvas tiks īstenotas arī Rēzeknē un Jelgavā, lai kolēģiem sniegtu vienādu pieeju labbūtības veicināšanā. Šīs aktivitātes ir tikai daļa no plašāka ieguldījumu plāna, kas vērsts uz reģionu attīstību," stāsta E. Kaševska.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos, norāda, ka uzņēmēju optimisms pieaug, iezīmējot labāko noskaņojumu kopš 2019.gada janvāra.

Tomēr šis rādītājs vairāk demonstrē noskaņojumu un cerības par uzņēmējdarbības vidi un valsts ekonomikas apstākļiem nākotnē, jo esošā situācija tiek vērtēta piesardzīgi - valsts ekonomisko aktivitāti novērtējot vien ar 39.6 punktiem. Svarīgi šo nākotnes optimismu nenobremzēt un nesagraut, bet gan stiprināt, ieklausoties uzņēmēju un tos pārstāvošo organizāciju rekomendācijās.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025.gada 2. ceturkšņa LTRK indeksa pētījumā noskaidrots, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem, šajā laika posmā indeksa vērtība ir palielinājusies par 2 punktiem un tā ir atgriezusies virs 50 punktu atzīmes, liecinot par pieaugošu uzņēmēju optimismu. Pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija vērojams vēl pirms Covid 19 pandēmijas un tai sekojošajiem ekonomikas izaicinājumiem. Šo rādītāju veido lielākoties uzņēmēju pozitīvās cerības par valsts ekonomiskās situācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nākotnē. Šobrīd ir īpaši svarīgi, lai valdības veidotāji nepieviltu uzņēmēju cerības un pieņemtu lēmumus, kas sekmētu ekonomikas un biznesa attīstību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Eksperti

Kā uzņēmumu paplašināšanās reģionos var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Endija Kaševska, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Transports un loģistika

Papildināta - Igaunija un Lietuva airBaltic akciju iegādi izvērtēs pēc oficiāla piedāvājuma

LETA--BNS/ERR,18.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Eksperti

Pensiju 2. līmeņa liberalizācija Baltijā: īstermiņa vilinājums ar ilgtermiņa risku

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja,07.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis darba vizītē apmeklējis Lietuvu, kur tikās ar “Latvijas Finieris” meitas uzņēmumu Lietuvā UAB “Likmere” ražotnes izpilddirektoru, kā arī piedalījās “Nameja balva 2024” laureātu apbalvošanas ceremonijā, kurā tika sveikti veiksmīgākie Latvijas uzņēmumi un sadarbības partneri Lietuvā.

Vizītes sākumā parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis apmeklēja UAB “Likmere” ražotni, kur tikās ar tās izpilddirektoru Mindaugu Kasmauski un pārrunāja uzņēmuma attīstību, atbalstu uzņēmējiem, Latvijas ekonomikas tendences un atbalstu Ukrainai.

“Uzņēmums “Likmere” ir piemērs tam, kā Latvijas uzņēmums veiksmīgi paplašina savu ražošanu citur Eiropā. Šāda sadarbība rada taustāmu vērtību abām pusēm un apliecina, ka abu valstu ekonomiskajām attiecībām ir stabils pamats un augsts potenciāls turpmākai izaugsmei. Lietuva ir mūsu tuvākais un galvenais ārējās tirdzniecības partneris. Mums ir būtiski uzturēt ciešu un atklātu dialogu ar Lietuvu, jo īpaši šobrīd, kad saskaramies ar dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Augstu novērtējam “Likmere” ieguldījumu atbalsta sniegšanā Ukrainai,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.

Ekonomika

ASV un ES tarifu karš Lietuvai varētu izmaksāt līdz 1% no IKP četros gados

LETA--BNS,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas Savienības (ES) tarifu dēļ Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamajos četros gados sliktākajā gadījumā varētu palēnināties par 1%, otrdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus.

"Runājot par iespējamo ietekmi uz Lietuvu, ja ES precēm tiktu ieviests 20-25% tarifs un tiktu veikti noteikti atbildes pasākumi, sliktākajā gadījumā (..) tas varētu samazināt IKP par 1% nākamo četru gadu laikā," Šimkus teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Lietuvas Bankas prezidents paskaidroja, ka ietekme būtu nedaudz ierobežota, jo Lietuvas eksports uz ASV veido tikai aptuveni 5% no kopējā eksporta apjoma, turklāt pastāv arī izņēmumu saraksts, kas nozīmē, ka apmēram trešdaļai no šī eksporta netiktu piemēroti tarifi.

Viņš arī norādīja, ka Lietuva uz ASV eksportē augstākas vērtības produktus, kur peļņa ir nedaudz lielāka, un tarifu slogs tiktu sadalīts starp ražotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Eksperti

Iespējamā Tet un LMT apvienošana sagraus konkurenci un būs slogs valsts budžetam

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī atzīmēti spāru svētki topošajam Tet datu centram DC7, kura pabeigšana plānota līdz 2028. gada beigām. Pirmos klientus jaunais datu centrs uzņems 2026. gadā septembrī.

DC7 būvniecība tika uzsākta 2025. gada maijā. Projekta laikā tiek īstenotas vairākas modernas būvniecības prakses, tostarp saliekamo moduļu elementu izmantošana, kas samazina CO₂ izmešus un saīsina montāžas laiku, kā arī viedās automatizētās inženierkomunikāciju vadības sistēmas.

“DC7 datu centrs ir vairāk nekā tehnoloģiska būve – tas ir stratēģisks solis Latvijas digitālās infrastruktūras, energoefektivitātes un eksporta potenciāla attīstībā. Mēs ticam, ka šis projekts iedvesmos gan uzņēmējus, gan pašvaldības vairāk investēt modernos tehnoloģiju risinājumos,” saka Tet izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

“Gan projektēšanā, gan būvniecībā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, tostarp BIM (būves informācijas modelēšanu) un saliekamo moduļu risinājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju, precizitāti un augstāko kvalitāti,” skaidro Citrus Solutions izpilddirektors Dāvis Eniks. “Ēka projektēta, lai atbilstu visām nākotnes datu centram izvirzāmām prasībām, būvkonstrukcijas pakārtojot ēkas funkcijai – izbūvējot specifiskus risinājumus, kā čaulu jeb “ēku ēkā” serveru izvietošanai, kanālus un dubultās grīdas inženierkomunikācijām.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties” šogad Salaspils novadā ir uzsācis aprites ekonomikas industriālā parka “KORE” izveidi.

Tas būs pirmais industriālais parks Baltijā, kas pilnībā balstīts aprites ekonomikas un ESG principos. Vairāk nekā 50 hektāru plašā teritorija, kur tiks attīstīta “KORE”, atrodas aptuveni 16 kilometru attālumā no Rīgas centra un aptuveni 5 kilometru attālumā no topošā “Rail Baltica” Salaspils Intermodālā loģistikas centra.

Intensīvs darbs pie “KORE” attīstības plānots tuvāko piecu gadu laikā, kopumā industriālā parka izveidē investējot vairāk nekā 150 miljonu eiro.

“KORE” ir industriālai lietošanai paredzēta teritorija, kas veicina ilgtspēju, integrējot sociālos, ekonomiskos un vides kvalitātes (ESG) aspektus gan tā izvietošanā un plānošanā, gan pārvaldībā un darbībā. Par “KORE” nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.

Politika

Valdība atbalsta Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem

LETA,12.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka noteikusi 3,5 miljonu eiro naudas sodu Lielbritānijā bāzētās finanšu pakalpojumu grupas "Revolut" Lietuvā reģistrētajai bankai "Revolut Bank" par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.

"Lietuvas Banka veica "Revolut Bank" kārtējo pārbaudi, kurā konstatēja pārkāpumus un nepilnības darījumu attiecību un darījumu uzraudzībā," paziņojumā norāda centrālā banka.

"To dēļ praksē banka ne vienmēr pienācīgi identificēja aizdomīgas naudas operācijas vai darījumus, ko veica tās klienti," teikts paziņojumā.

Pārbaudē atklātas uzraudzības nepilnības, bet nav konstatēti naudas atmazgāšanas gadījumi. Lietuvas Banka piebilda, ka "Revolut Bank" ir veikusi pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un nepilnības.

"Revolut Bank" darbojas 30 Eiropas Ekonomikas zonas tirgos.

Revolut Bank paziņojumā medijiem uzsver, ka ir apņēmusies ievērot augstākos normatīvo aktu atbilstības standartus un sadarbojās ar Lietuvas Banku, veicot tūlītējas darbības, lai novērstu procesuālās nepilnības. Banka norāda, ka Lietuvas Bankas veiktajā izmeklēšanā netika konstatēti apstiprināti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, un tas saistāms ar kontroles pasākumu uzlabošanu.

Eksperti

Atjaunīgās elektroenerģijas iepirkuma līgumi – neizmantots potenciāls publiskajā sektorā Latvijā

Alnis Bāliņš, European Energy Latvija vadītājs,08.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē Power Purchase Agreement (turpmāk – PPA, latviski – elektroenerģijas iepirkuma līgumi) kļūst arvien pieprasītāki – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības. Tikmēr Latvijā PPA līgumu slēgšanā joprojām atrodamies sākuma posmā.

Lai gan vadošajām ministrijām ir izpratne par nepieciešamajiem uzlabojumiem, pārmaiņas notiek ļoti lēni – pat apstākļos, kad runājam par enerģētiskās neatkarības nozīmīgumu un valsts pārvaldes izdevumu optimizēšanu. Pašlaik Latvijā izpratni par PPA sniegtajiem ieguvumiem un gatavību ilgtermiņa sadarbībai lielākoties izrāda tikai lielās ārvalstu privātā kapitāla korporācijas. Savukārt valsts pārvalde šādiem sadarbības modeļiem vēl nav gatava – pat ja kāda pašvaldība izrāda interesi, pastāv virkne birokrātisku šķēršļu, kas jānovērš normatīvajos aktos, lai PPA līgumu slēgšana ar valsts institūcijām būtu iespējama.

Kas ir PPA, un kāpēc šādi līgumi citviet jau ir kļuvuši par normu uzņēmējdarbībā un valsts sektorā?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas ierosināto nodokļu izmaiņu pakotni, kas tagad tiks iesniegta izskatīšanai parlamentā.

Nodokļu izmaņu pakotne ietver nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa izmaiņas, kā arī jauna "cukura nodokļa" noteikšanu saldinātajiem dzērieniem un nodevas apdrošināšanas līgumiem.

Premjerministrs Gintauts Palucks sacīja, ka izmaiņu finansiālā ietekme 2026.gadā būs 280 miljoni eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) palielinās par gandrīz 0,3%. 2027.gadā ietekme varētu sasniegt 560-580 miljonus eiro un 0,6% no IKP.

"Neskatoties uz dažiem ļoti interesantiem argumentiem, diskusijām un faktiem publiskajā telpā, kas ir pilnībā ar realitāti nesaistīti, vēlos skaidri pateikt, šo izmaiņu rezultātā Aizsardzības fondā tieši tiks novirzīti 345 miljoni eiro 2026.gadā un 513 miljoni eiro 2027.gadā," Palucks teica valdības sēdē.

Eksperti

Kā Rīgas namu un Rīgas digitālās aģentūras mobilo sakaru iepirkums varētu kļūt par iespēju – nevis šķērsli konkurencei

Mindaugas Rakauskas, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Baltic Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.