Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Digitālā eiro ieviešana palīdzēs ierobežot riskus un nodrošinās, ka eirozona saglabā kontroli pār savu finanšu un maksājumu infrastruktūru, šodien Igaunijas centrālās bankas "Eesti Pank" rīkotajā starptautiskajā konferencē par digitālo eiro teica Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.

Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Saruna ar Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu par gatavošanos Eiropas čempionātam EuroBasket 2025 Rīgā, kā notiek gatavošanās, organizācijas aizkulises, 19 miljonu eiro izmaksas, mārketings, finanses, un, protams, basketbols un karjera pēc profesionālā sporta.

Par to, kā tiek rīkots lielākais sporta pasākums Latvijā ar 240 000 biļetēm, 1000+ cilvēku komandu un 500 brīvprātīgajiem.

"Mūsu mārketings ir mūsu labie rezultāti", saka Kaspars par EuroBasket Latvijā.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji – Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Lai gan lielai daļai no mums programmēšana šķiet ļoti sarežģīta joma, patiesībā tā ir komandu došana datoram tam saprotamā veidā. Taču, pateicoties mākslīgajam intelektam, lai kļūtu par programmētāju, nav jāapgūst kāda no programmēšanas valodām, piemēram, Java vai Python.

Komandas datoram var dot arī mums ierastā komunikācijas veidā, kļūstot par programmētāju piecu minūšu laikā, pat nezinot, ko nozīmē “kodēt”. Mākslīgais intelekts šobrīd būtiska maina pieprasījumu pēc programmētājiem un izmaksas, ar ko nākas rēķināties, lai izveidotu mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu interaktīvu rīku. Lietas, kurās savulaik bija jāinvestē 30 000 līdz 50 000 eiro, šobrīd iespējams īstenot arī par dažiem simtiem eiro.

Nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams

Mūsdienās programmēšana ir iespējama arī bez programmēšanas valodu apguves – teju ikviens var radīt mājaslapu, mobilo lietotni vai kādu citu digitālo produktu, vienkārši aprakstot to ar vārdiem. Viens no rīkiem, kas ļauj to īstenot, ir “Lovable”, tas ir kā dizainers un programmētājs vienā, kam var vienkārši izstāstīt, ko nepieciešams izveidot. Plašāk par rīka izmantošanu ir iespējams uzzināt biedrības “Riga TechGirls” bezmaksas mācību programmā “Iepazīsti tehnoloģijas”, un iemēģināt roku tā izmantošanā praksē. Šis ir viens no rīkiem, kas būtiski maina programmēšanas nozari. Ja vēl pirms gada, lai izveidotu, piemēram, interaktīvu platformu klientu datu pārvaldībai, uzņēmumam vajadzēja piesaistīt IT speciālistu vai slēgt līgumu ar kompāniju, kas nodrošina šādus pakalpojumus, šobrīd nepieciešams vien aprakstīt, kas ir nepieciešams, piemēram, “man vajag CRM rīku, kas palīdz pārvaldīt klientu datus”. Pieminētais “Lovable” rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību izveido lietotnes struktūru, sagatavo dizainu un uzraksta vajadzīgo kodu fonā. Ja kaut kas neapmierina, šim rīkam, tieši tāpat kā programmētājam, var pateikt, ko nepieciešams pārtaisīt, un tas pārtaisīs, pieliks vai noņems funkcijas.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Publisko iepirkumu sliekšņa maiņa būvniecības nozarē dos iespēju pasūtītājiem ātrāk sākt projektus, vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība, pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

LBA vērtējumā plānotā publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nozīmīgs process, kas var būtiski ietekmēt būvniecības nozares attīstību nākamajos gados. Lai gan būvniecības nozare tieši netika iesaistīta likuma grozījumu izstrādes procesā, LBA atbalsta piedāvāto radikālo Publisko iepirkumu likuma (PIL) reformu, jo tā paredz ieviest samērīgākus un skaidrākus noteikumus, mazinot birokrātiju un liekas izmaksas.

Kupčs uzsvēra, ka īpaši būtisks ir piedāvātais solis būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, mainot būvdarbu iepirkumu slieksni no pašreizējiem 20 000 eiro uz 5,538 miljoniem eiro. Kupčs skaidroja, ka tas radikāli mainīs pasūtījumu organizēšanas praksi un dos iespēju pasūtītājiem ātrāk uzsākt projektus, taču vienlaikus tas ievērojami palielina riskus, ja netiks nodrošināta pasūtītāju profesionalitāte un caurskatāmība.

Ir piepildījusies prognoze, kuru bankas izteica pirms gadiem desmit, piecpadsmit – skaidra nauda pamazām izzūd no mūsu ikdienas, tās vietā nākot digitāliem norēķiniem. Ja uz 21. gadsimta sliekšņa šāda prognoze varētu šķist gandrīz fantastiska, šodien, pat pērkot diļļu buntīti tirgū vai saldējumu pludmalē, – monētas kabatā vairs nemeklējam.

Milzīgo pārmaiņu, kas gadu no gada ir pietuvinājusi mūs bezskaidras naudas norēķiniem apliecina statistika: Swedbank POS termināļu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza rekordaugstu apjomu – 1,3 miljardus eiro (pērn šajā laikā bija par 100 miljoniem eiro mazāk).

Skaidras naudas apjoms sarūk gadu no gada

Skaidras naudas apjoms, ko viens Latvijas iedzīvotājs izmanto nedēļas laikā, šī gadā sākumā bija tikai 22 % no kopapjoma, liecina Latvijas Bankas Maksājumu radara dati . Pirms pieciem gadiem tie bija 36 %, bet 2017. gada sākumā – pat 42 %. Nepilnas desmitgades laikā skaidrās naudas apjoms iedzīvotāju norēķinos ir samazinājies aptuveni uz pusi. No 14 maksājumiem, ko viens cilvēks vidēji veic nedēļas laikā, 11 maksājumi tiek veikti ar bezskaidru naudu. Saprotot milzīgo pārmaiņu cilvēku ikdienas paradumos, tirgotāji un bankas piedāvā jaunus un ērtākus veidus drošiem norēķiniem – populārajiem karšu maksājumiem, šodien aizvien biežāk blakus stājas arī maksājumi ar digitālajām ierīcēm. Ja līdzi ir telefons vai viedpulkstenis, nav vajadzīgs ne maks, ne karte.Līdzās digitālajiem maksājumiem, arī skaidrai naudai ir un būs sava vieta mūsu ikdienas norēķinos, it īpaši ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus. Tomēr blaknes, ko skaidras naudas izmantošana rada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, liek no tās pamazām atteikties ikdienas norēķinos.

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Kad pārdzīvoti pirmie drebelīgie darbības gadi un sasniegta zināma stabilitāte, katrs uzņēmums agrāk vai vēlāk saskaras vēl ar kādu kritisku brīdi. Tā ir vadītāja maiņa. Vidē, kurā temps tikai palielinās un prasības pret vadītājiem ir arvien augošas, pat izcilākie talanti nespēj kalpot un augt vienas organizācijas ietvaros mūžīgi. Tāpēc uzņēmuma vadītāja maiņa nav jautājums, kura varbūtību vispār apšaubīt. Jautājums tikai – kad tas notiek un kā pēc iespējas labāk sagatavot uzņēmumu šim brīdim.

Plāns ir tāds, ka plāna nav

Kā rāda Harward Business Review dati, 63% privāto uzņēmumu pēctecības plāna nav. Tai pat laikā vidējais S&P 500 uzņēmumu vadītāju vidējais vecums ir 58 gadi. Tiktāl daudzsološi. Vidējais laika posms, ko viena uzņēmuma vadībā pavada augstākā līmeņa profesionāļi šodien ir 3-5 gadi. Kas interesanti, sievietes savu karjeras izaugsmi visbiežāk īsteno viena uzņēmuma ietvaros. Piemēram, sākot darbu kā zemāka līmeņa speciāliste pēc studiju beigšanas, kam seko lēna un pacietīga kāpšana augšup pa karjeras kāpnēm līdz vidējā un visbeidzot augstākā līmeņa vadības amatiem. Savukārt vīrieši karjeras izaugsmi biežāk īsteno, mainot uzņēmumus. Tāda ir mazo valstu un tirgu realitāte. Lielajos tirgos uzņēmumi piedāvā daudzveidīgākas izaugsmes iespējas.

Japāna ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām ar vairāk nekā 120 miljoniem patērētāju. Tas ir tirgus, kur tradicionālās vērtības sastopas ar modernām tehnoloģijām un kur kvalitāte, precizitāte un ilgtermiņa attiecības ir neatņemama biznesa ikdiena. Latvijas uzņēmumiem šeit pavērtās iespējas ir lielas, taču panākumi nenāk uzreiz – ir jāzina, kā pareizi sevi parādīt.

Atpazīstamība un uzticība

Latvija Japānā nav plaši zināma, tāpēc pirmais solis ir atpazīstamības celšana. Dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka”, kā arī papildus tai īpaši izstrādātā biznesa programma, kas paver uzņēmējiem plašas iespējas apmeklēt dažādus nozaru pasākumus un piesaistīt sadarbības partnerus, ļauj parādīt, ka mums ir ko piedāvāt. Atpazīstamība veido uzticību, kas Japānā ir pamats ilgtermiņa sadarbībai.

Japānā svarīga ir hierarhija – jo uzņēmumā augstāk stāvošāka persona ieradīsies uz sarunām, jo lielāka iespējamība izveidot veiksmīgu sadarbību. Japāņiem ir svarīgi, ka saruna notiek klātienē, turklāt augstākā līmeņa vadības pārstāvniecība ir apliecinājums, ka uzņēmumam potenciālā sadarbība ir patiesi nozīmīga. Par godu EXPO šogad LIAA organizēja līdz šim lielāko tirdzniecības misiju uz Japānu, kurā piedalījās gan valsts prezidents un ekonomikas ministrs, gan 37 uzņēmumu pārstāvji. Tieši šāds tirdzniecības misijas sastāvs sekmēja iespēju tikties ar daudzu lielu Japānas uzņēmumu vadītājiem.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien ierosinājuši ieviest stingrākus noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē, tostarp visā blokā noteikt minimālo 16 gadu vecumu, no kura bērni bez vecāku piekrišanas var piekļūt sociālajiem tīkliem un mākslīgā intelekta kompanjoniem.

Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pieņemtajā ziņojumā likumdevēji ierosināja neļaut nevienam bērnam, kas jaunāks par 13 gadiem, piekļūt sociālajiem tīkliem - ar vecāku atļauju vai bez tās.

EP deputāti arī aicināja piemērot naudas sodus un aizliegumus platformām, kas neievēro ES noteikumus nepilngadīgo aizsardzībai saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu. Iniciatīvas autori uzsver, ka ES jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz piekļuvi sociālajiem tīkliem, kā arī vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi nepilngadīgajiem, kas izmanto tiešsaistes pakalpojumus.

Piemēram, lai ierobežotu piekļuvi kaitīgam saturam, likumdevēji vēlas pasargāt nepilngadīgos no algoritmiem, kas balstīti uz iesaistīšanos, un aizliegt azartspēlēm līdzīgu mehānismu iekļaušanu bērniem pieejamās spēlēs. Ziņojumā teikts, ka platformām būtu arī jāaizliedz sekmēt nepilngadīgo darbošanos kā influenceriem.

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Izvēlēties nākotnes profesiju nekad nav bijis vienkārši, bet šodienas jauniešiem tas ir īpaši sarežģīts uzdevums. Iespēju ir vairāk nekā jebkad agrāk - tehnoloģijas attīstās strauji, parādās jaunas profesijas, bet citas izzūd vēl pirms tās esam paspējuši iepazīt.

Tiem, kuri darba gaitas uzsāks tikai turpmākajos gados, noteikti aktuāls ir jautājums: vai mani šajā laikā neaizstās mākslīgais intelekts vai modernās tehnoloģijas. Viena no jomām, kurā cilvēka loma vēl ilgi būs neaizvietojama, ir zāļu izstrāde, pētniecība un ražošana. Farmācija ir mūsdienīga, starptautiski konkurētspējīga un strauji augoša nozare, kurā savijas zinātne, tehnoloģijas un rūpes par cilvēku veselību. Tā ir vide, kur darbs ir ne tikai profesija, bet arī iespēja piedalīties nozīmīgā procesā: uzlabot cilvēku veselību un tādējādi arī dzīves kvalitāti.

No mazām molekulām līdz lielai ietekmei

Vidējais cilvēka dzīves ilgums arvien palielinās. Salīdzinot ar situāciju pirms divām desmitgadēm, pašlaik pasaulē dzīvo par 1,4 miljardiem cilvēku vairāk nekā 2000. gadu sākumā, un tam līdzi seko vēl kāda būtiska tendence – sabiedrības novecošanās. Tādēļ zāļu ražošanas nozarē globāli prognozē izaugsmi par 5–8% gadā tuvāko piecu gadu laikā. Arī Latvijā farmācijas nozare ir daudz nozīmīgāka, nekā to atspoguļo statistikas dati.

Latvijas uzņēmējiem netrūkst ne ideju, ne potenciāla, taču bieži biznesa attīstību kavē bailes un nespēja atzīt savu nezināšanu.

Uzņēmējdarbības vide ir pilna iespēju, taču bieži tās netiek izmantotas, turklāt - nevis resursu vai ideju trūkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka uzņēmēji baidās atzīt, ka viņi kaut ko nezina. Te zināmā mērā parādās pretruna. No vienas puses, vietējiem uzņēmējiem patiešām būtu vairāk jālepojas ar savām zināšanām un prasmēm, jo eksporta tirgos mums ir ko piedāvāt - mēs esam gudri, radoši un konkurētspējīgi. No otras puses - ja nespējam atzīt, ka kaut ko nezinām, nevaram arī augt, jo tikai tie, kas ir gatavi mācīties, var spert nākamo soli un izmantot savu potenciālu pilnībā.

Uzņēmējiem nav jāpārzina pilnīgi visas jomas. Pietiek ar to, ka esi profesionālis savā nozarē - saproti savu produktu, klientus un tirgu. Finanses, eksports, mārketings vai juridiskie jautājumi ir jomas, kurās iespējams un pat nepieciešams paļauties uz speciālistiem. Tieši sadarbība un spēja lūgt padomu ir tā, kas nošķir uzņēmēju, kurš stagnē, no uzņēmēja, kurš aug. Daudzi uzņēmēji izliekas, ka visu zina, bet patiesībā viņi baidās jautāt un baidās izskatīties vāji. Tā vietā, lai ietu tālāk, viņi stāv uz vietas, taču izaugsme sākas ar spēju pateikt - es nezinu, bet gribu saprast

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.