Reklāmraksti

Lotos Pharma vadītājs: “Jāaug tur, kur esi piedzimis!“

Sadarbības materiāls,30.07.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas farmācijas uzņēmums “Lotos Pharma”, dibināts 2013. gadā, izceļas ar straujo izaugsmi, augstākajiem standartiem atbilstošu ražošanu un produktiem. Var teikt – veiksmes stāsts. Taču īpaši patīkami pārsteidz uzņēmuma dibinātāja KASPARA IVANOVA dziļā pietāte pret mūsu vietējo patērētāju.

– Kaspar, droši vien, ir bijušas iespējas pārcelties uz ārzemēm?

– Jā, ir bijušas iespējas. Strādāju psihiatriskajā slimnīcā Amerikā, un man piedāvāja palikt Amerikā – tas gan bija vēl padomju laikos. Man bija iespēja arī Zviedrijā dzīvot – kad strādāju slimnīcā un saņēmu piedāvājumu mācīties Upsalas universitātē. Droši vien, tad es arī būtu tur palicis. Bet tā vide, kas ir apkārt, man ir ļoti svarīga. Tas, ka dzirdu to valodu, kuru saprotu kopš dzimšanas. Ka mēs varam aiziet mežā – tas mūsu priežu mežs ir vienkārši pasaka! Tas paklājs, un tajā paklājā ir saaugušas mellenes – viss mežs ir pārņemts ar mellenēm bieži vien. Latvijā ir ļoti bagātīga un ļoti veselīga daba – tā kā saule mums ir limitēta, tad augi, un īpaši ārstniecības augi, ir ļoti spēcīgi. Esmu sapratis, ka jādzīvo tur, kur tev ir ērti, un man ērti un patīkami ir tikai Latvijā. Tas ir, kā ar augiem – viņi aug vislabāk tur, kur tiem nācies piedzimt, un es arī tāds audziņš esmu.

– Kurā pusē tad ir Tavas saknes?

– Esmu vidzemnieks. Cēsis ir mana pilsēta, ko pirmo esmu iepazinis. Daudz laika pavadīju pie vecmāmiņas Limbažu rajona Pociemā, lauku mājās. Tagad dzīvoju pie jūras, Engures pagastā. Mana vecmāmiņa Marta Kaimiņa apprecējās ar vectētiņu, kuram uzvārds bija Treimanis. Mana mamma ir pētījusi Treimaņu dzimtu, un mēs esam aizgājuši līdz 17. gadsimta pēdējiem gadiem, kad bijis tāds Pēteris Treimanis – Matīšu pagastā baznīcas draudzē kā mācītāja aizstājējs un arī kā dziedāšanas skolotājs. Tajā laikā Limbažu rajonā, tuvāk Alojai, un Valmieras rajonā, Dikļos, ir ļoti daudz Treimaņu, un tur bija ļoti lielas ģimenes. Mans vectētiņš bija dzimis trīspadsmit bērnu ģimenē. No tēva puses – viņa dzimta ir sākusies Balvu rajonā pie robežas, un ir nostāsts, ka visam ciemam iedeva vienādu uzvārdu. Tā es esmu ticis pie uzvārda Ivanovs. Tā kā – pagātni esam pētījuši, un tur ir gan ārsti, gan skolotāji, gan zemnieki ļoti daudz.

– Nu, brālis toties ir mākslinieks – Ritums Ivanovs! Par ko vairāk runājiet – par mākslu vai veselību?

– Kad mums ir ilgākas diskusijas, tad brālis var stāstīt un stāstīt par dažādiem novirzieniem, jo viņš ir ļoti zinošs. Brālis ir mans mākslas līderis vai elks, viņš ir mani arī daudz zīmējis jau kopš bērnības, kad trenējās zīmēšanā un gleznošanā. Man ļoti nepatika, ka nācās būt par modeli. Vienmēr apbrīnoju: nu, kā viņš var tā ieraudzīt? Mazliet mēģinu arī provocēt: varbūt vajag kādā citā stilā pastrādāt? Varbūt tas arī ir viņa veiksmes faktors – ka paliek uzticīgs portretam un savam izvēlētajam mākslas stilam. Savukārt, ja viņš izdzirdējis par kādu diētu vai kādu aktīvu vielu – tad viņš man pajautā, ko es par to domāju. Ne vienmēr mēs varam viens otru pārliecināt, ka tas ir labākais risinājums mākslā vai farmācijā, bet padomus varam uzklausīt un dot.

– Tu kļuvi par transplantoloģijas ķirurgu, tomēr izvēlējies par labu farmācijai?

– Vienkārši, man piedzima dēls, un tajā laikā finansiālais faktors slimnīcās nebija tas augstākais. Nāca piedāvājums no starptautiskas farmācijas kompānijas, un tad es mēģināju kādu laiku pabūt gan medicīnā, gan farmācijā. Man ļoti paveicās ar šo uzņēmumu, jo tā brīvība, ko ļāva tā laika priekšniecība, bija man ļoti interesanta – varēju daudz ko izmēģināt. Līdz pienāca brīdis, kad mans profesors teica: “Nu, Kaspar, tev jāizlemj – vai tu paliec medicīnā vai farmācijā”. Tie svari nosliecās vairāk uz farmāciju. Sākumā es neko daudz nezināju par farmāciju, bet ar laiku man ļoti iepatikās.

– Kā sadzīvo mūsu farmācijas uzņēmumi?

– Es neuzskatu, ka mēs esam konkurenti, jo katrai firmai un katram produktam ir savs stāsts. Es cenšos izveidot šo stāstu ar domu, ka tas palīdzēs klientam labāk nekā varbūt tie produkti, kas ir vecāki. Un nākas uzlabot jau arī paša radītos produktus! Mēs necenšamies kopēt citas kompānijas, citus produktus, mēs mēģinām veidot oriģinālproduktus.

Cita lieta, ka mūsu klients ar lielu jaudu vēl neiet pēc Latvijas produkta. Ja mēs maizi izvēlamies pašu – “Lāču” vai “Liepkalnu”, tad farmācijā mēs bieži vien par to aizmirstam vai nezinām, kas ir Latvijā radīts produkts. Varbūt arī mēs – no farmācijas puses – neesam panākuši tādu līmeni kā maizes cepēji. Ja es pērku aptiekā sev vajadzīgu produktu, vienmēr paprasīšu, vai šāds produkts ir no mūsu lielajiem ražotājiem. Es neskatos, ka varbūt ārzemniekam ir mazliet lētāks – paņemšu no “Grindeks” vai no “Olainfarm”. Bet patērētājs droši vien tā nepadomā, jo Latvijas ražotāju daļa ir ļoti maza – zem desmit procentiem. Vidēji Eiropā vietējie ražotāji nodrošina vismaz 40% no patēriņa zālēm.

– Kādi ieguvumi būtu no vietējo produktu pirkšanas?

– Pirmkārt, tā naudiņa paliek Latvijā. No katra samaksātā eiro par produktu Latvijā paliek četras reizes vairāk, bet ja tas ir ārzemēs ražots – visa naudiņa aizplūst uz to valsti, no kuras šis produkts ir. Kāpēc? Ir ļoti liels cilvēku skaits, kas strādā farmācijā Latvijā, arī paralēlās sadarbības partneri – gan iepakojuma ražotāji, gan dažādi servisi, piemēram, reģistrācijas pakalpojumi. Jo vairāk izvēlēsimies šo Latvijas preci, jo vēl vairāk cilvēku varēs dabūt darbu šādā nozarē, kur ir diezgan labs atalgojums.

Otra lieta, daudzi ārzemju ražotāji taisa ļoti vienkāršus produktus un uzliek, piemēram, Šveices karogu, tur pat neatrodoties un domājot, ka tagad visi būs apmuļķoti. Nerunāju par visiem, bet ārzemnieki nereti grib arī pamānīties un ielikt ļoti mazas devas. Varbūt tā nav lielākā daļa, varbūt 10-15% no mūsu saražotā apjoma, bet Latvijas tirgus mums ir ļoti svarīga lieta. Ja tu nebūsi pazīstams savā valstī – kāpēc lai būtu pazīstams kaut kur ārpus savas valsts robežām? No šāda viedokļa mēs ļoti rūpīgi strādājam, lai būtu Latvijas patērētājam interesanti – un efektivitāte ir tā, kas veidojas no produktā ieliktā.

– Skepticisms par uztura bagātinātājiem – vai arī tas nav izaicinājums?

– Protams, ir cilvēki, kas uzskata, ka dabas vielas nav efektīvas. Tad man ir melnā humora jautājums: vai viņš zina, kas ir vairāk – ķīmiskās vai dabiskās indes? Parasti atbild, ka dabiskās. Jā. Kad mācījāmies farmāciju, mums teica: ir terapeitiskā deva, pusmirstamā un mirstamā deva katrai aktīvajai vielai. Tāpat ir ar dabas vielām. Daudzus samulsina tas, ka dabas vielas ir trīs četras reizes dārgākas nekā tā pati aktīvā viela, ja to sintētiski uzražojam. Tādēļ ir firmas, kas vienkārši pamānās un negrib tik daudz ielikt, vēloties iegūt šo ātro peļņu. Un tad, ja cilvēks redz, ka viņam nepalīdz, viņš to sliecas attiecināt uz visu kategoriju. Ja dabas vielas ir terapeitiskās devās, tās strādā tieši tāpat kā jebkura cita ķīmiskā viela un sasniedz terapeitisko efektu.

– Kādi vēl ir nosacījumi, lai rastos labs produkts?

– Ir diezgan daudz komponentes: jābūt idejai, jāsaprot tirgus, jāsaprot, kas ir tās izejvielas, ko vislabāk salikt kopā, lai patērētājs būtu apmierināts. Vienā no pēdējiem pētījumiem mēs Eiropā vaicājām profesionāļiem, kāpēc tieši viņi izvēlas vienu vai otru produktu. 80% atbildēja, ka viņiem vajag efektīvu produktu. Tas nozīmē, ka viņi sagaida efektivitāti – ja tev ir bezmiegs, tad uzskatīsi produktu par efektīvu tikai tādā gadījumā, ka iemigsi un tev būs labs miegs. Vai holesterīna samazināšana, vai aknu fermentu izmaiņas uz labo pusi. Skaidrs, ir tādas aktīvās vielas, kuru iedarbība panāk vislabāko rezultātu, ja tās tiek lietotas ilglaicīgi, kursa veidā. Piemēram, locītavām ir jālieto vismaz trīs līdz seši mēneši, lai redzētu šo efektivitāti.

– Kuri “Lotos Pharma” uztura bagātinātāji ir populārākie?

– Mēs ražojam vairāk kā simts dažādas formulas un vedam uz 25 valstīm visā pasaulē – mums ir reģistrēti produkti pat Filipīnās un Vjetnamā. Latvijā pirmajā vietā ir ļoti daudz produktu, kas saistīti ar klepu, iesnām un citiem saaukstēšanās simptomiem. Tie iecienīti pat tādās valstīs kā Grieķija un Kipra, kaut gan viņiem ziema ir tikai divus mēnešus. Otrs – Latvijā ļoti iemīļots ir D vitamīns, jo mums tās saulītes ir mazāk. Tālāk ir stress, nogurums – šīs grupas produktu vidū ir arī magnijs un miega produkti. Un locītavu veselība – šeit ir ļoti liels pieaugums pēdējo piecu gadu laikā, jo pieaug senioru skaits un vidējais dzīves ilgums palielinās, līdz ar to kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanas kļūst procentuāli vairāk. Partneriem patīk mūsu holesterīnu samazinošie produkti, kā arī aknu veselībai. Mūsu jaunie produkti imunitātei, locītavu veselībai prasa vēl laiku, lai ar tiem iepazīstinātu. Janvārī bijām veselības izstādē Dubaijā un saņēmām ļoti labas atsauksmes par produktiem – šeit būs daudz darba jāiegulda. Viņiem ir cita – neeiropeiskā – reģistrācijas sistēma, jāiegūst daudzi sertifikāti. Tādējādi mums gadā notiek piecas sešas kvalitātes sertifikācijas, kas ir neatņemama sastāvdaļa, lai varētu iegūt jaunus partnerus.

– Vai ir kāds sapņu produkts?

– Jau astoņpadsmit gadus man ir tāda mapīte ar lietām, kas vēl nav realizētas. Un tā mapīte papildinās visu laiku, nepaliek tukša. Viens no pirmajiem produktiem, ko mēs ar savu draugu, profesoru dermatoloģijā, pirms deviņpadsmit gadiem iecerējām, bija šampūns problemātiskai ādai. Un es vēl neesmu uztaisījis tādu produktu – bet tas tuvojas! Bija runa par C vitamīnu sastāvā, bet šis vitamīns iet bojā un tajā laikā nebija tehnoloģiju, kā tagad, kas ļautu C vitamīnu pasargāt. Tā kā kādreiz sapņi piepildās tāpēc, ka tehnoloģijas attīstās. Sapņi ir, būs, un liela daļa no tiem arī piepildās. Mums katru gadu parādās trīs četri jauni produkti tirgū.

– Zēna gados vāci ārstniecības augus un par nopelnīto naudu nopirki velosipēdu. Kā tagad sevi “apbalvo”?

– Tikšanās ar mīļiem, labiem, draudzīgiem cilvēkiem – tā ir dāvana. Un citas patīkamas lietas, ko daru, kad nenodarbojos pamathobijā – jo darbs man ir hobijs. Man patīk ielikt kaut ko zemē un redzēt, kā tas izaug. Kā man patīk intensificēt ražošanu, tā arī audzēšanu – man, piemēram, gribas trīs ražas no viena kvadrātmetra iegūt. Man arī patīk no ingredientiem, kas nav paredzēti uztura bagātinātājiem, izveidot kaut ko garšīgu sev un citiem. Desmit gadus strādāju pie marinētu gurķu receptes – vēl turpinu strādāt.

Lotos Pharma produktus meklē -> SKATĪT

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbojoties ar sportu, tu ne tikai uzturi veselīgu savu ķermeni, bet arī spēj pieņemt labākus lēmumus biznesā, pārliecināts Artjoms Soloduha, Latvijas rekordists triatlona vidējā distancē, Rīgas triatlona direktors un civilās akrobātikas komandas Baltic Bees Jet Team līderis-pilots.

Latvijā aptuveni 60% pieaugušo ir liekais svars, vai arī viņi ir aptaukojušies. Tas lielākoties radies nepietiekamu fizisko aktivitāšu dēļ, bet, ja tu kusties, tātad tu dzīvo. Kā jums izveidojās rutīna, ka sports ir daļa no personiskās disciplīnas? Katram vīrietim jābūt gan mentālajai veselībai, gan arī ķermeņa veselībai, bet sports ir viens no galvenajiem veidiem, kā uzturēt sevi veselīgu. Ja esi uzņēmuma vadītājs, ir ļoti svarīgi, lai tev būtu iekšējā disciplīna, un arī to sports sniedz. Tā tev palīdzēs gan darbā, gan ģimenē.

Triatlonam pievērsāties vien pēc 30 gadu vecuma. Vai bija kāds konkrēts brīdis, kas lika saprast, ka bez fiziskām aktivitātēm neiztikt?

Ražošana

Ar stratēģisku valsts atbalstu vietējie ražotāji var augt strauji

Jānis Goldbergs,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kompensējamo medikamentu sistēmai ir jābūt racionālai un jāsniedz maksimāls labums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to par veselības nozari atbildīgo politiķu un amatpersonu uzdevums ir neiet tikai inovatīvo medikamentu lielražotāju lobija pavadā, jo tās ātri vien izsmeļ kompensējamo medikamentu budžetu.

Tikpat svarīgi ir stiprināt Eiropas zāļu ražotāju konkurētspēju un palielināt vietējo ražošanu, atrodot arī kritērijus, kā sabalansēt piegāžu drošību jeb zāļu pieejamību un zemākās cenas prasību, bet ārstēšanu var nodrošināt tikai nedaudziem, intervijā Dienas Biznesam atklāja Adrians Van Den Hovens, Asociācijas Medicines for Europe ģenerāldirektors.

Asociācija Medicines for Europe ir izveidota pirms vairāk nekā 20 gadiem kā Eiropas ģenērisko zāļu asociācija, kuras mērķis bija pārstāvēt jauno ģenērisko zāļu nozari, un vēlāk tā tika paplašināta, iekļaujot savā portfelī bioloģiski līdzīgas zāles. Attīstoties farmācijas nozarei un veselības aprūpes videi, kurā tā darbojas, ir attīstījusies arī asociācija. Kādā veidā? Ko šobrīd pārstāv asociācija?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa un inovāciju veiksmes stāsts bieži sākas ar spēju atrast savu nišu - problēmu, kuru citi vēl nav pamanījuši vai spējuši atrisināt, uzskata Gatis Vectirāns, militāro tehnoloģiju ražošanas uzņēmuma NATRIX līdzdibinātājs.

Biznesa veiksmes pamatā, īpaši inovāciju attīstībā aizsardzības nozarē, ir nevis vienkārša pieprasījuma apmierināšana, bet gan spēja izprast problēmātikas būtību. Ja izdodas ieraudzīt šo mazo caurumiņu sienā un paredzēt tā neizbēgamu paplašināšanos, risinājuma izstrāde kļūst ievērojami vienkāršāka - atliek izveidot komandu, piesaistīt investorus un sākt īstenot ideju. Konkurences priekšrocība rodas tad, ja esi gatavs piedāvāt risinājumu ātrāk par citiem, jo esi laicīgi pamanījis un sapratis tirgus vajadzību, atzīmē NATRIX platformas radītājs.

Darbā vajadzīga brīvība

Bērnībā vēlējos kļūt par šefpavāru vai mākslinieku, atminas G.Vectirāns. “Man ļoti patika darboties virtuvē un gatavot, bet skolā labākās atzīmēs parasti saņēmu tieši zīmēšanā, tāpēc profesijas izvēle man bija liela dilemma. Pēc ilgām pārdomām, tomēr lēmu par labu mākslai un radošajai industrijai. Mākslas pamatus un spēju domāt ārpus kastes apguvu Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, pēc tam iestājos Kultūras koledžā, kur studēju kultūras menedžmentu, bet bakalaura un maģistra grādu ieguvu Latvijas mākslas akadēmijā (LMA). Vienlaikus manā dzīvē vienmēr klātesoša bija arī militārā sfēra. Jau kopš vienpadsmit gadu vecuma biju iesaistīts tēva vadītajā jaunsargu kustībā, kā ietekmē militārā fona klātbūtne vienmēr caurstrāvoja arī manu radošo dzīvi. Tur arī meklējami pirmie impulsi NATRIX bezpilotu kaujas platformas idejas izstrādei,” atzīst G.Vectirāns, kurš pirmo darba pieredzi ieguva jau vidusskolas laikos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Tehnoloģijas

Kā pārvērst mākslīgo intelektu (MI) no drauda par izaugsmes dzinējspēku: intervija ar Andreju Zeņkeviču no “Get A Copywriter”

Sandijs Bērziņš,31.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.

Eksperti

Kāpēc meitenes joprojām šaubās par karjeru IT jomā?

Aiva Staņēviča, “Riga TechGirls” CTO un valdes locekle,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir dzīvotspējīga biznesa ideja un spēcīga komanda, domā Jānis Kuļikovskis, tirdzniecības uzņēmuma Linen (SIA L.J. LINEN) valdes priekšsēdētājs.

Ja tu patiesi tici, tam ko tu dari, tas vienmēr izdosies, spriež J.Kuļikovskis, piebilstot, ka ticību saviem spēkiem var arī vienkārši pārbaudīt. Ja idejas vārdā esi gatavs uz spēles likt visu, kas tev pieder, tad esi izvēlējies pareizo ceļu. Ja savukārt rodas kaut mazākās šaubas, tad, iespējams, intuīcija jau tev saka priekšā, ka pastāv zināmi riski, skaidro LINEN valdes priekšsēdētājs, nenoliedzot, ka būtisku lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī komanda.

Novērtē izglītību

Bērnībā sapņoju kļūt par iekārtu mehāniķi, atminas J.Kuļikovskis. “Tajā laikā man tēvs bija rupnīcas Kurzemes atslēgas direktors, tāpēc diezgan bieži viesojos viņa darbavietā. Vēl šodien atmiņā spilgti palikusi darbnīcu eļļas smaka un mūsu kopīgi pavadītais laiks, labojot Padomju savienības automašīnas. Lai gan līdz pat šim brīdim savu bērnības sapni nekad pat neesmu mēģinājis piepildīt, šis periods man daudz ko iemācīja. Jau agrā bērnībā tiecos pēc izcilības, tāpēc, arī izvēloties izglītības iestādes, priekšroku vienmēr devu labākajām skolām. Savu ceļu sāku Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pēc tam nonācu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, bet bakalaura un maģistra grādus ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), kam sekoja arī studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Izglītībai manā dzīvē vienmēr ir bijusi ļoti liela nozīme, tāpēc novērtēju, ka man ir bijusi tā iespēja mācīties prestižākajās Latvijas skolās un zināmā mērā nemitīgi sevi izaicināt,” atzīst J.Kuļikovskis, kurš savu profesionālo karjeru sāka jau vidusskolas laikos, kad darbojās mammas Līvijas tirdzniecības uzņēmumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katram auto īpašniekam reizēm nākas saskarties ar riepu maiņu, taču ne mazāk svarīgi spēkratam ir diski. Uz tiem ir dažādi cipari un burti, kas pirmajā brīdī var šķist kā sarežģīta formula. Taču, saprotot šos apzīmējumus, tu varēsi daudz labāk orientēties plašajā disku piedāvājumā. Šajā ceļvedī mēs palīdzēsim saprast svarīgākos disku parametrus, lai tu justos pārliecinātāks, izvēloties savam auto jaunus diskus!

Disku diametrs – pats svarīgākais parametrs

Galvenais parametrs, kas tev jāzina par sava auto diskiem, ir to diametrs. Diametru apzīmē ar burtu R un skaitli, kas norāda diametru collās (piemēram, R16, R17, R18). Šis izmērs ir ārkārtīgi svarīgs, iegādājoties jaunas riepas. Riepu konsultants, protams, varēs piemeklēt tavam auto atbilstošās riepas pēc markas, modeļa un izlaiduma gada, taču tev pašam jāzina, kāda diametra diski ir uzstādīti, lai varētu izvēlēties pareizā izmēra riepas. Piemēram, populārajam VW Golf 7 atkarībā no komplektācijas un vēlmēm var būt R16 diski, kuriem nepieciešamas 205/55R16 riepas, R17 diski ar 225/45R17 riepām vai R18 diski, kuriem derēs 225/40R18 riepas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Eksperti

Investēt vai nē? Digitālajos produktos - jo ātrāk, jo labāk

Renārs Jansons, "CUBE Systems" līdzdibinātājs,05.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spirulina Nord ir vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu un veido no tās unikālus produktus – sasaldētu spirulīnu, sīrupus un sulas ar spirulīnu. Tomēr nākotnē uzņēmums cer vairāk pievērsties spirulīnas – aļģu audzēšanai un mazāk produktu ražošanai, intervijā Dienas Biznesam atklāj viena no uzņēmuma dibinātājām un vadītājām Agnese Stunda-Zujeva.

2019. gadā nodibinājāt uzņēmumu un pirmie produkti nonāca tirdzniecībā. Pastāstiet, kāds ir bijis šis laiks un kas ir paveikts?

Esmu pētniece – 15 gadus darbojos Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī radās kā pētnieciskā ideja. Vēlējos pieslīpēt lietišķo pusi, kas ir sadarbība ar industriju, tāpēc aizgāju uz RTU IdeaLab, lai saprastu, kā domā uzņēmēji un ko viņiem piedāvāt. Viens no mājasdarbiem bija izstrādāt biznesa plānu, papētīt tirgu. Ja sākumā man bija doma, ka es kā pētniece varētu uzlabot kādu no esošajām tehnoloģijām un kāds pēc tam to īstenos, tad rezultātā es konstatēju, ka visi spirulīnu audzē dīķī. Citas aļģes audzē slēgtajos bioreaktoros, kontrolēti, bet tieši spirulīnai nekā tāda nebija. Izpētīju, ka visā pasaulē tajā laikā svaiga spirulīna maksāja 100 eiro kilogramā, un sapratu, ka tas izklausās ļoti interesanti. Domāju, cik lielai būtu jābūt iekārtai, lai izaudzētu kilogramu spirulīnas. Iestājāmies EIT Climate Kic akseleratorā, kur mums piešķīra 50 000 eiro kā lump sum, kas, manuprāt, Latvijā ir absolūti neizmantots grantu veids. Lump sum nozīmē – iedod naudu un prasa pretī rezultātu. Viņiem neinteresē neviens čeks, kur to naudu esi iztērējis. Tas ir tik patīkami, ka netērē laiku uz iepirkumiem un visādām citām lietām, bet tiešām strādā uz rezultātu. Lai iegūtu 50 000 eiro, bija nepieciešams nodibināt SIA, jo atbalsts netiek piešķirts privātpersonām. Pavasarī nodibinājām SIA un decembrī jau bijām reģistrējušies PVD, atraduši telpas un sākuši tirdzniecību. Visi zina, ka pirmais ir draft modelis, saucamais MVP (minimum viable product). Sapratām, ka tas strādā diezgan labi, ka spirulīnu, salīdzinot ar visām citām kultūrām, audzēt ir salīdzinoši vienkārši. Pirmkārt, ražu varam vākt katru dienu. Mums nav tā, kā jebkurā citā lauksaimniecībā, ka pavasarī iestādi un tad ceri, ka vasarā vai rudenī būs raža, ko novākt, ja neuznāks krusa, sausums, lietusgāzes, kukaiņu invāzijas, sēnīšu slimības utt. Tajā brīdī zaļajām idejām bija pieejams ļoti labs atbalsts, kā arī palīdzēja mentorings, lai no pētnieka pārslēgtos uz to, kā vispār ir jādomā uzņēmējam. Tas bija ļoti labs karjeras maiņas veids. Braucu uz aļģu konferencēm, skatījos, kā citi dara lietas, lai saprastu, vai mēs esam virs vidējā, kur ir mūsu vieta šajā industrijā, kā vispār domā aļģu industrija. Sapratu, ka viņi neiespringst kaut ko inovēt. Patiesībā izrādījās, ja vēlos izstrādāt tehnoloģiju, tad es to izstrādāju sev, jo neviens cits pasaulē neraujas domāt šajā virzienā. Ja spirulīna aug dīķī, visi zina, ka tā garšo pēc dīķa, tad kāpēc kaut ko izdomāt? Saule taču ir par velti! Portugāļiem un ķīniešiem vislielākais attaisnojums ir tas, ka saule ir par velti. Mans lielākais iedrošinājums bija – ja latvieši var audzēt tomātus, kaut arī tos izaudzē Spānijā, ved uz Latviju un tirgo tajā pašā plauktā divas reizes lētāk, tātad ir kaut kas tāds, kāpēc cilvēki vēlas vietējo produktu. Spirulīnai tuvākā audzētava, kura eksportē uz Eiropu, ir Ķīna. Es labāk ēstu spirulīnu no Spānijas nekā no Ķīnas, zinot šīs valsts reputāciju. Sapratām, ka “Eiropā audzēts” mums varētu strādāt arī eksportā, jo arī Vācijā īsti nav, kas audzē labu spirulīnu. Mēs esam Spirulina Nord, jo esam vistālāk ziemeļos gan Eiropā, gan citur pasaulē. Konkurences nav, drošas iekštelpu ražošanas nav. Visiem, kuri audzē spirulīnu dīķos, ir mainīgas kvalitātes problēmas, tad viņiem ir kukaiņu, putnu invāzijas.

Citas ziņas

Olympic Voodoo Casino atzīmēs 19 gadu jubileju

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. jūnijā plkst. 21:00 Rīgā norisināsies spilgts notikums. Olympic Voodoo Casino svinēs savu 19 gadu jubileju ar krāšņu ballīti, kas sola pārsteigt, iepriecināt un iedvesmot.

“Spilgtas krāsas. Vēl spilgtākas emocijas.” Šī būs krāsu eksplozija, kurā stilīga atmosfēra, mūzika un pozitīva enerģija saplūdīs vienā dinamiskā vakarā. Apmeklētāji aicināti ierasties spilgtos tērpos un ļauties notikumam, kurā katrs kļūst par daļu no lielās svētku mozaīkas.

No pirmā soļa viesus sagaidīs īpašs pārsteigums, rūpīgi izstrādāts kokteilis, kas kļūs par vakara sākuma simbolu. Tālāk vakaru ieskandinās aktieris, mūziķis un šova “Pārdziedi mani” uzvarētājs Maksims Busels kopā ar MC Orķestri. Turpinājumā, konkurss, pārsteigumi, jubilejas kūka un harizmātiskais vakara vadītājs Pāvels Griškovs, kurš ar savu šarmu, humora izjūtu un spontanitāti uzturēs svētku garu visu vakaru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, informē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien nobalsot kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā būs iespējams no plkst.8 līdz plkst.20. Vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42%, Zemgale ar 13,57% vēlētāju un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo.

Vidzemē visaktīvāk iepriekšējā balsošanā piedalījušies Valkas novada iedzīvotāji. Tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 20,45% no balsstiesīgajiem, nedaudz mazāk aktīvs bijis Saulkrastu novads un Alūksnes novads, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies ap 19% no vēlētājiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Eksperti

Skolotāji – valsts attīstības inženieri

Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvia (JA Latvia) valdes priekšsēdētājs,15.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com / Christian Wiediger

Auto ražotāji vienmēr ir centušies piesaistīt klientus ar pievilcīgiem transportlīdzekļiem, un viens no trendiem šobrīd ir arvien lielāka izmēra diski. Nenoliedzami, ka tie lieliski izskatās vasarā, taču Latvijas mainīgās un skarbās ziemas liek autovadītājiem domāt praktiskāk. Tieši tādēļ daudzi auto īpašnieki ziemas sezonai izvēlas mazāka diametra un vienkāršāka dizaina diskus. Kāpēc tas ir ne tikai izdevīgāk, bet arī nodrošina lielāku drošību un komfortu?

Mazāki diski – papildu komfortam un drošībai

Lieli diski komplektā ar zema profila riepām ir sinonīms vasaras auto modei. Un ne velti – tie patiešām izskatās pievilcīgi, liekot citiem satiksmes dalībniekiem atskatīties. Taču ziemā situācija mainās. Sniegs, ledus, sāls un ķīmiskās vielas, kuras kaisa uz ceļiem, kā arī bedres rada nevēlamos apstākļus, kuros mazāka diametra auto diski un augstāka profila riepas izceļas ar virkni priekšrocību.

Eksperti

Siltuma tarifu mīti un manipulācijas: kāpēc rīdzinieki pārmaksā?

Jānis Timma SIA “Eco Energy Riga” valdes priekšsēdētājs un “Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācijas” iniciatīvas autors,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Eksperti

Latvija kļūst par zinātnes un inovāciju līderu satikšanās vietu Eiropā

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

  • 3. septembrī notiks EIC Scaling Club Ambīciju forums – Eiropas Komisijas izveidota platforma potenciālo “vienradžu” atbalstam. No aptuveni 120 atlasītajiem uzņēmumiem divi – Naco Technologies un Aerones – ir no Latvijas. Forumā Rīgā pulcēsies ap 300 uzņēmēju, investoru un mentoru, lai veidotu sadarbības stratēģijas jaunu tehnoloģiju mērogošanai pasaules tirgos.
  • 4. un 5. septembrī tiks aizvadīts Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums – pulcēs zaļās enerģijas nozares uzņēmumus un investorus, kas tic ūdeņraža tehnoloģijām. Latvija šajā jomā jau sper soļus, piemēram, NorSAF zaļās aviācijas degvielas ražotne Liepājā, kur plānotas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vannu ražotāja PAA ambīcija ir kļūt par nelielu, bet globālu zīmolu, intervijā atklāj PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, kas ir lielākās lietas, kuras ir paveiktas?

Ja iepriekšējā reizē runājām par to, kā esam izkārpījušies no krīzes, tad tagad mēs neesam krīzē. Manuprāt, mēs esam stabils uzņēmums, vēlētos gan straujāku izaugsmi, nekā tā ir mums kā jau diezgan nobriedušam uzņēmumam. Izaugsme ir, bet ne ļoti strauja. Mēs drīzāk visu laiku gatavojam laukumu lielākām lietām, ekspansijai. Bet jautājums - kas ir lielāks, un ko gribas? Sapratām, ka diezin vai esam uzņēmums, kuram ir ambīcija izaugt desmit reizes. Tad tehnoloģijas, darba attiecības un viss, kā mēs dzīvojam, nav vienkāršā veidā ar desmit reizināms. Trīs reizes – jā! Mēs drīzāk sakām, ka mēs izaugam nevis kaut kādos skaitļos, bet meistarībā - tehnoloģiski, pārdošanā, mārketingā. Mēs vēlamies palielināt kvalitāti, nevis vienkārši apjomu. Pēdējos divus, trīs gadus nopietni domājam par zīmola pozicionējuma celšanu. Lielu laiku pavadām it kā neproduktīvā pašizpētē, bet tā ir nepieciešama, lai varētu iet uz priekšu. Ja agrāk runājām, ka viss ir eksports, eksports, tad tagad saprotam, ka mums faktiski eksports jau arī dalās divās daļās. Viens ir mūsu reģions – Baltijas valstis un Ukraina. Un tad ir pārējā pasaule. Mēs strādājam ar abām, bet reģionā, protams, ir pilnīgi cita lieta, jo esam līderi un atpazīstami. Tad ir pārējā pasaule, kur mēs neesam ne gaidīti, ne tur ir viegli. Vēlamies paplašināt savu reģionu. Pēdējā laikā daudz pūļu esam ieguldījuši un ceram nostiprināties, piemēram, Somijā un Polijā. Reģions ģeogrāfiski izaug par tādu, kas pārsniedz Baltijas valstis un Ukrainu. Ar jaunajām aktivitātēm sadarbībā ar dizaineru Karimu Rašidu ambīcijas nav reģionālas, bet globālas. Gribam kļūt par globālu nišas zīmolu. Reģionā mēs vēlamies būt līderi, stipri un lai visi mūs pazīst un rēķinās ar mums. Šādu stāvokli iegūt, piemēram, Apvienotajos Arābu Emirātos, Ņujorkā vai citur – nereāli. Iegūt pozīciju, ka ar noteiktiem produktiem kaut kur esam, profesionāļi mūs zina - tā laikam ir mūsu ambīcija. Es gribu, lai mēs, strādājot Ķekavā, latvieši, esam izveidojuši lietu, kura iziet ārpus mūsu reģiona. Tā sen vairs nav finansiāla ambīcija. Tā ir vienkārši griba. Tā ir citāda, nav pamatota, ka mums tur būs peļņa. Visticamāk, tā ievērojami samazināsies. Tas laikam ir tas kapakmens tests, ko vēlies dzīvē izdarīt. Es gribu, ceru, ka arī mūsu vadības grupa vēlas izdarīt kaut ko tādu paliekošu. Lai mēs varam atskatīties, ka esam izdarījuši kaut ko lielāku, ne tikai eksistējuši un pelnījuši naudu. Es esmu ļoti patriotiski noskaņots, un es gribu, lai mēs no savas mazās valsts varam darīt lielākas lietas. Tas man ir svarīgi.