Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Mēbeļu ražošanā sākušies pārmaiņu laiki - atdzīvojušies vairāki tradicionālie ārvalstu tirgi, kas rezultējas lielākos eksporta ienākumos, vienlaikus nākotnes prognozes joprojām neziņas mākonī.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2025. gada pirmajā pusgadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 98,19 milj. eiro, kas ir par 4,5% jeb 4,24 milj. eiro vairāk, nekā tika iespēts analogā laikā 2024. gadā. Vislielākais eksporta pieaugums novērots uz Lielbritāniju par 19%, pieaugums arī uz Dāniju —par 6,5%, bet kritums uz Franciju. Tajā paša laikā sarucis koka mēbeļu imports no 42,35 milj. eiro 2024. gada pirmajā pusgadā līdz 36,78 milj. eiro analogā laikā šogad.

Tirgus spogulis

“Ārējās tirdzniecības dati mēbeļu sektorā rāda iepriecinošu ainu — eksportā kaut neliels, bet tomēr pieaugums, bet importā kritums, kas varētu nozīmēt, ka ārvalstu ražojumi Latvijas tirgū aizstāti ar pašmāju ražojumiem, taču tam ir vēl kāda nianse — sasaiste ar nekustamo īpašumu segmentu, remontiem,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Uzņēmēji cītīgi strādā, un arī ārvalstu tirgos notiek pārmaiņas, piemēram, Skandināvija mostas, jo šo valstu tirgos tāda vājuma, kāds tika novērots pērn, šogad vairs nav,” norāda J. Griķis. Viņš gan atzīst, ka Vācijā joprojām ir sava veida sastingums. “Ir tādi tirgi, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, kuros realizācijas pieaugums ir ap 20% un kopējais mēbeļu importa apjoms ap 500 milj. eiro, kas tikai vedina uzņēmējus meklēt iespējas, kā ar savām precēm iekļūt šajos strauji augošajos tirgos,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka ir tirgi, kuros ir liels pieprasījums pēc luksusa klases mēbelēm.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija atkritumu segmentā?

Pēdējie gadi ir bijuši daudz dažādiem notikumiem un līdz ar to arī pārmaiņām bagāts laiks. Ir notikusi attīstība daudzos segmentos, kuri tieši un netieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanu. Lai varētu novērtēt šo izmaiņu ietekmi, visticamāk, būs vajadzīgs laiks — daži gadi. Proti, atkritumu šķirošanas disciplīnu un pārstrādes attīstību ietekmējusi valsts kopējā vides politika – dabas resursu nodokļa konsekventa palielināšana, atkritumu noglabāšanas maksas ļoti straujš pieaugums, jaunu segmentu pievienošana ražotāju atbildības sistēmā, kā arī par obligāti šķirojamām noteiktas jaunas atkritumu kategorijas – bioloģiski noārdāmie un bīstamie atkritumi. Nenoliedzami šīs izmaiņas ietekmēja gan atkritumu apsaimniekošanas operatorus, gan iedzīvotājus – kopējā motivācija un disciplīna cītīgākā atkritumu šķirošanā ir augusi. Tas rezultējās ar faktu, ka nešķiroto atkritumu apjoms samazinājās, bet pieauga šķiroto atkritumu daudzums, un šī tendence turpinās joprojām. ES Zaļais kurss arī nekur nav izgaisis, tāpēc spiediens uz atkritumu apjoma samazināšanu, to jēgpilnāku pārstrādi, atkārtotu izmantošanu jau kā izejvielām citu produktu ražošanā gan ES, gan arī nacionālā līmenī, pieaug. Vienlaikus Latvijā kopējais atkritumu apjoms ik gadu turpina pieaugt.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Apskatot 2025. gada Forbes bagātāko cilvēku sarakstu, redzams, ka lielākā daļa īpaši turīgo cilvēku pasaulē ir vecāki par 50 gadiem, kas nebūt nav sagadīšanās. Lielākoties finanšu veiksmes stāsti sākas ar ilgtermiņa plānošanu, stratēģiskiem ieguldījumiem un veiksmīgu uzkrājumu veidošanu. Ko varam mācīties no pasaules turīgākajiem cilvēkiem un kā vairot savu finansiālo labbūtību, stāsta Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.

Bagātība parasti nemēdz rasties vienas dienas laikā – tas ir mērķtiecīgu darbību kopums un finanšu līdzekļu ilgtermiņa krāšana, izmantojot investīcijas, biznesa modeļus un uzkrājumu stratēģijas, kas ļauj dzīves laikā vairot savu finansiālo bagātību. Raugoties uz šī brīža Forbes sarakstā iekļautajiem bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, augšgalā ir tādi uzņēmēji kā Džefs Beizoss (Amazon), Lerijs Elisons (Oracle), Bernards Arno (LVMH) un viens no visu laiku veiksmīgākajiem investoriem Vorens Bafets (Berkshire Hathaway).

Kā investē turīgākie cilvēki pasaulē?

Pasaules turīgāko cilvēku pieredze liecina – stratēģiski ilgtermiņa ieguldījumi ir viena no veiksmes atslēgām finansiālās labklājības veicināšanā. Lielākā daļa no Forbes miljardieriem ir cilvēki ar skatu uz nākotni, viņi ir ieguldījuši savus naudas līdzekļus risinājumos, kas uzlabo cilvēku ikdienu – vairo zināšanas un tehnoloģijas, uzlabo veselību vai atvieglo ikdienu. Ieteicams apskatīt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas, piemēram, Vorens Bafets, kas pēc Forbes saraksta ir sestais bagātākais cilvēks pasaulē, investēšanā izmanto value investing jeb pamatoto investīciju stratēģiju. Investori, izmantojot šo stratēģiju, meklē nepietiekami novērtētas akcijas, kas tiek tirgotas par cenu, kas zemāka nekā to patiesā vērtība, tādējādi izvairoties no pūļa efekta.

Redzes un dzirdes aprūpes uzņēmuma OC VISION neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, stāsta Toms Dzenis, SIA OC VISION valdes loceklis un grupas izpilddirektors.

Šogad plānojam pārsniegt 40 miljonu eiro latiņu, turpinot stabilu izaugsmi, neskatoties uz kopējo Baltijas un Latvijas ekonomikas stagnāciju, atzīmē T. Dzenis, piebilstot, ka papildu kapitālu uzņēmumam ļaus piesaistīt arī OC VISION obligāciju iekļaušana Nasdaq Riga biržā. Šis ir kā pirmais solis ceļā uz tuvākajā piecgadē plānoto sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kas sniegs mums iespēju iepazīt publisko tirgu un sākt veidot attiecības un sadarboties ar investoriem, kā arī palielināt korporatīvā zīmola atpazīstamību Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā. Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgas un atvērtas attiecības ar kapitāla tirgu, un šī obligāciju emisija apliecina mūsu gatavību būt caurredzamiem, atbildīgiem un uz attīstību orientētiem, spriež T. Dzenis.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 30.jūnijā lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdi par apģērbu furnitūras jeb dažādu izejmateriālu nodrošināšanu Krievijas armijas formastērpu ražošanai vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā.

VDD divām personām - uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim - inkriminē Krimināllikuma 77.2 pantā un 195. panta trešajā daļā minētos noziedzīgos nodarījumus, t.i., mantas netiešu nodošanu ārpus Latvijas Republikas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret citas valsts teritoriālo neaizskaramību, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.

VDD izmeklēšanas laikā konstatēja, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums piegādājis savu produkciju - apģērbu aizdares, stiprinājuma un citus elementus - diviem Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem: "BTK Group" un "Okrug", kuri šo produkciju izmantoja formastērpu ražošanai agresorvalsts armijai. Kopumā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šiem Krievijas uzņēmumiem piegādātas vairāk nekā tūkstoš tonnas uzņēmuma ražotās produkcijas vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā. VDD veikto kriminālprocesuālo darbību laikā izņemtie dokumenti, tostarp piegādes līgumi, satur informāciju, ka šie Krievijas uzņēmumi no Latvijā reģistrētā uzņēmuma iegādājās produkciju Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma izpildei.

Karostas Industriālajā parkā Liepājā atklāta jau trešā metālapstrādes uzfiēmuma LSEZ “Jensen Metal” SIA ražotne. Projekta arhitektūras koncepcijas autors ir SIA “LVTC”, bet kopējās būvniecības investīcijas sasniedz 6,2 miljonus eiro.

Jaunā ēka, kas atrodas Beverīnas un Lazaretes ielas krustojumā, būvēta SIA “Bukoteks” vadībā un ir nozīmīgs ieguldījums uzfiēmuma ilgtermiņa attīstībā.

Modernā, 6 000 kvadrātmetru lielā ražošanas un biroju ēka ir uzņēmuma līdz šim trešais vērienīgais objekts Liepājā. Būvniecība tika uzsākta 2024. gada 1. jūlijā un paveikta 10 mēnešu laikā.

Jaunā ražotne pievienojas jau esošajām divām Jensen Metal ēkām: melnā metāla un furnitūras ražotnei Virssardzes ielā, kas durvis vēra 2019. gadā, un nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34, kas uzņēma darbiniekus 2022. gada sākumā.

Esošo divu ražotņu kopējā platība – 26 900 kvadrātmetru – vairs nespēja apmierināt uzņēmuma pieaugošās vajadzības, ko veicināja gan augošais pasūtījumu apjoms, gan darbinieku skaita pieaugums. Daļa nerūsējošā tērauda ražotnes darbinieku jau ir pārcēlušies uz darbu jaunajās telpās.

Ekspluatācijā nodota Liepājas SEZ kapitālsabiedrības Jensen Metal jaunā ražošanas ēka Karostas Industriālajā parkā, Liepājā, kuras izveidē tika investēti 6,2 miljoni eiro.

Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām divām Jensen Metal ražotnēm - melnā metāla un furnitūras ražotnei, kas Virssardzes ielā 11 darbību uzsāka 2019. gadā, un, 2022. gadā atklātajai, nerūsējošā tērauda ražotnei Ģenerāļa Baloža ielā 34.

Uzņēmums nodrošina aptuveni 450 darbavietas. Jaunā, 5 968 m2 plašā ražotne, ļaus uzņēmumam palielināt nerūsējošā tērauda produktu ražošanas jaudu, pilnveidot un modernizēt darba vidi un vēl efektīvāk nodrošināt uzņēmuma klientus ar kvalitatīviem produktiem.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis: “Veiktie ieguldījumi Karostas Industriālajā parkā, sakārtojot teritorijas un izbūvējot inženierkomunikācijas, ir attaisnojušies. Mēs redzam, ka Karosta, kur savulaik saimniekoja militāristi, aiz sevis atstājot degradētu teritoriju, ir kļuvusi par vietu, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi ar labi apmaksātām darba vietām un kā tas ir veicinājis šī pilsētas rajona attīstību. Tagad jāsper solis tālāk un līdzīgi jāattīsta arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorija, ja mēs vēlamies piesaistīt pasaules mēroga ražotājus ar inovatīvām tehnoloģijām. Esam uzsākuši attīstības projektu, kas ietver inženierkomunikāciju, apgaismojuma, ielu, gājēju ceļu, veloceliņu izbūvi un zaļās atpūtai zonas izveidi. Tas, kas izdarīts Karostā, jāizdara arī bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā.”

INDEXO finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS INDEXO, AS INDEXO Atklāto Pensiju Fondu un AS INDEXO Banku, ir saņēmusi informāciju no Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital par to, ka Eiropas Centrālā banka un Latvijas Banka ir devušas piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un viņa 100% piederošam ģimenes investīciju uzņēmumam (family office) AS ALPPES Capital iegūt būtisku līdzdalību līdz 29,99% no IPAS INDEXO un INDEXO Bankas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Izvērtējot Aigara Kesenfelda un AS ALPPES Capital saņemto pieteikumu, Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS ALPPES Capital iegūt tiešu būtisku līdzdalību un Aigaram Kesenfeldam iegūt netiešu būtisku līdzdalību IPAS INDEXO, savukārt Eiropas Centrālā banka ir devusi piekrišanu Aigaram Kesenfeldam un AS ALPPES Capital iegūt netiešu būtisku līdzdalību INDEXO Bankā.

AS ALPPES Capital norāda, ka jau kopš 2022. gada ir mazākuma akcionārs INDEXO un piedalījās tā IPO, kā arī nākamajos kapitāla piesaistes darījumos. AS ALPPES Capital arīdzan ir iegādājusies nelielu daļu akciju otrreizējā tirgū.

AS ALPPES Capital pārstāvji norāda, ka Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums plāno piedalīties arī nākamajās INDEXO kapitāla piesaistes kārtās un darījumos, kā rezultātā AS ALPPES Capital akciju īpatsvars varētu pārsniegt 10%, tāpēc laicīgi ir saņemta atļauja no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas būtiskas līdzdalības iegūšanai.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus izrādīt interesi par pārstrādātu, sasmalcinātu un sapresētu banknošu izmantošanu dažādu preču, piemēram, interjera dizaina elementu un mēbeļu, ražošanā.

Piedāvājums varētu būt īpaši aktuāls būvniecības, mēbeļu, interjera un dizaina priekšmetu, kā arī akustisko risinājumu ražotājiem.

Ik gadu Latvijas Banka sasmalcina vairākas tonnas nolietotu un apgrozībai vairs nederīgu banknošu. Pārstrādes procesā tās tiek sasmalcinātas un sapresētas briketēs (attēlā).

Rūpējoties par ilgtspēju, Latvijas Banka jau kopš eiro ieviešanas un liela skaita lata banknošu izņemšanas no apgrozības meklējusi risinājumus to atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Pašreizējās metodes, piemēram, sadedzināšana, ir videi kaitīgas, bet banknošu papīra pārstrāde ir ierobežota, jo banknošu ķīmiskais sastāvs padara tās nepiemērotas parastajiem pārstrādes procesiem.

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Sūtījumu loģistikas uzņēmums Omniva ir noslēdzis stratēģisku partnerību ar Zalando, vienu no lielākajiem tiešsaistes modes mazumtirgotājiem Eiropā.

Sākot ar šo mēnesi, Omniva kļūs par Zalando ekskluzīvo pēdējās jūdzes piegādes partneri Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apkalpojot visus pasūtījumus reģionā, izmantojot savu pakomātu un kurjeru tīklu.

“Šis nav tikai biznesa darījums – tas ir skaidrs signāls, ka Baltijas uzņēmums spēj konkurēt un uzvarēt augstākajā līmenī Eiropas e-komercijā,” norādīja Kristo Kõivumägi, Omniva ES pārdošanas vadītājs. “Mēs esam lepni, ka inovācijas, noturība un ilgtermiņa redzējums var iemantot vienas no lielākajām Eiropas e-komercijas kompānijām uzticību.”

Saskaņā ar jauno partnerību visi Zalando pasūtījumi Baltijā tiks piegādāti, izmantojot Omniva modernizēto pakomātu un kurjeru tīklu, nodrošinot klientiem ātras, drošas un ērtas piegādes.

Īstenojot publisku obligāciju piedāvājumu, Baltijā lielākais redzes aprūpes uzņēmums OC VISION ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu 10 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 6%.

Kopējais pieprasījums pēc nodrošinātām obligācijām bija 13,1 miljons eiro, kas ir vairāk par 130% no emisijas mērķa.

Obligāciju piedāvājums piesaistīja interesi gan no privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Aptuveni 95% no investoru pieprasījuma veidoja tieši Latvijas investori, savukārt pārējie bija ieguldītāji no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas.

“Šogad Baltijas kapitāla tirgi ir īpaši dāsni ar obligāciju emisijām”, gandarījumu pauž Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava. “OC VISION ir ne tikai debitējis biržā, bet arī kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas, izmantojot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalsta programmu potenciāliem biržas uzņēmumiem, ir veiksmīgi piesaistījis finansējumu. Ticu, ka OC VISION piemēram sekos arī citi ambiciozi un attīstīties alkstoši Latvijas uzņēmumi”.

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Tirdzniecības centri pēdējos gados ir būtiski mainījušies – tajos cilvēki ne tikai nopērk sezonas apavus vai modīgu apģērbu, tur viņi sporto, uzlabo savu veselību un izskatu, protams, atpūšas un izklaidējas. Tie pakāpeniski pārtop daudzfunkcionālās ēkās. Turklāt paredzams, ka nākotnē “klasisku” tirdzniecības centru vietā nekustamā īpašuma attīstītāji izvēlēsies īstenot projektus, kam ir dažādas funkcijas un jaukts pielietojums.

Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums.

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu.

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā.

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti.

Jebkura biznesa pamatā primāri ir komanda, jo stabilu izaugsmi un rezultātus var sasniegt tikai kopā ar uzticamiem cilvēkiem, kuriem deg acis par to, ko viņi dara, spriež Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Viens no līdera galvenajiem uzdevumiem ir pulcēt sev apkārt gudrākus un talantīgākus cilvēkus, nekā viņš pats. Tad vadītājs var mācīties no savas komandas, iedvesmot to un kopā augt, domā Z.Driņķe. Tāpat būtisks veiksmīga biznesa priekšnosacījums ir arī pieprasījums. Ja tāda nav, tad tas jāveido pašam, un tas bieži vien nozīmē ilgstošu darbu sabiedrības izglītošanā. Tas nebūt nav viegli, jo tam nepieciešami resursi un pacietība, taču viss ir iespējams, pārliecināta ir Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja.

Pierāda sevi citā ampluā

Bērnībā es sapņoju kļūt par dziedātāju, atminas Z.Driņķe. “Vairāk nekā desmit gadus dziedāju bērnu ansamblī Dzeguzīte un jau kopš divu gadu vecuma biju uz skatuves - tur es faktiski izaugu, tāpēc man nebija ne mazāko šaubu, ka arī mana tālākā profesionālā karjera būs saistīta tieši ar mūziku. Pēc Jāzepa Mediņa mūzikas skolas absolvēšanas mans sākotnējais mērķis bija turpināt mācības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tomēr viena profesora izteiktais vērtējums, ka manas spējas mūzikā nav perspektīvas un labākajā gadījumā varēšu sasniegt tikai viduvējību, būtiski mainīja manu redzējumu par nākotnes izvēlēm. Šī pieredze lika man pieņemt stratēģisku lēmumu – ja šajā jomā netiek saskatīts potenciāls, es ieguldīšu enerģiju citā virzienā, kur manas prasmes un centieni var tikt augstāk novērtēti. Tā es izlēmu iestāties Latvijas Universitātē, kur studēju politoloģiju. Ieguvu stipendiju un mācījos ar izcilību, un, lai gan šajā nozarē neesmu strādājusi nevienu dienu, man bija svarīgi sevi pierādīt citā ampluā,” atceras Z.Driņķe, kura jau 19 gadu vecumā nonāca starptautiska uzņēmuma vadītājas amatā.

Otrdien, 17. jūnijā, noslēdzas parakstīšanās redzes aprūpes grupas Baltijā OC VISION obligācijām par kopējo summu līdz 10 miljoniem eiro ar fiksētu gada procentu likmi 6 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Minimālais parakstīšanās slieksnis obligācijām ir 100 eiro, un piedāvājumā aicināti piedalīties gan privātie, gan profesionālie investori Baltijā. Obligācijas tiks nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlām un ķīlām uz OC VISION un meitas uzņēmumu aktīviem Latvijā un Lietuvā.

Pasaules redzes aprūpes tirgus šobrīd piedzīvo dinamisku izaugsmi, ko veicina būtiskas pārmaiņas sabiedrībā — digitalizācija, novecojoša populācija un straujās dzīvesveida izmaiņas. Tiek prognozēts, ka Baltijā līdz 2029. gadam redzes korekcija būs nepieciešama teju 60 % iedzīvotāju.

OC VISION jau šobrīd ieņem līderpozīciju redzes aprūpē reģionā, jo desmitiem gadu īstenojis apjomīgas un mērķtiecīgas investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un profesionālo kompetenču attīstībā, kā arī audzējis veikalu skaitu līdz 77. Augstas kvalitātes optikas pakalpojumu pieejamība un reģionālā klātbūtne ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, un uzņēmuma veiktais darbs ļāvis izveidot vienu no spēcīgākajiem daudzkanālu (omnichannel) pārdošanas tīkliem Baltijā.