Eiropas veselības un zāļu apgādes sistēma ir ES kritiskā infrastruktūra, un par to ir jārūpējas, lai tā strādātu nevainojami, intervijā Dienas Biznesam uzsver Eiropas Veselības apgādes asociācijas ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest).
620 miljoni medicīnas preču iepakojumu dienā no 3500 ražotājiem ceļo pie 190 000 aptieku un ārstniecības iestāžu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. To nodrošina Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association (GIRP)) biedri.
Pastāstiet par asociāciju, ko tā apvieno, pārstāv, un kādi ir galvenie mērķi?
Mēs pārstāvam teju visus Eiropas veselības aprūpes produktu apgādes uzņēmumus, birojs ir Briselē, un mūsu galvenā rūpe ir, lai Eiropas likumdevējs dzirdētu nozares vajadzības. Mūsu biedri ir lieli sistēmiskie spēlētāji, kuri veic medicīnas preču un zāļu apgādi. Mūsu biedru sadarbības partneru lokā ir aptuveni 3500 ražotāji visā pasaulē. Preces tiek piegādātas aptuveni 190 000 aptieku un dažādu ārstniecības iestāžu. Ik dienu visā Eiropā mūsu biedri piegādā 620 miljonus medicīnas preču iepakojumu.
Kopš Covid-19 pandēmijas, šķiet, ir saīsinājušies zāļu piegādes pārrāvumi. Kāpēc, ja tagad vairs pandēmijas ierobežojumu nav? Kādas prognozes ir par šo ziemu? Vai tas var ietekmēt pacientu uzvedību?
Piegāžu problēmas ir senākas par pandēmijas laiku. Patiesībā jau pēdējos 10 gados vērojams problēmas saasinājums, un tas nav gluži piesaistīts pandēmijas ierobežojumiem, lai arī tie radīja papildu izaicinājumus. Pagājušajā gadā mēs Eiropā novērojām šīs problēmas stagnāciju un stabilizāciju. Proti, piegāžu jomā problēmu apjoms vairs nepieaug. Tajā pašā laikā tā joprojām ir Eiropas mēroga problēma, kas ir jārisina. Vairumā gadījumu piegādes problēmas ir saistītas ar ražotājiem un ierobežojumiem ražošanā, nevis ar izplatītājiem, to apliecina arī nacionālo zāļu aģentūru statistika. Problēmas sakne visbiežāk ir izejvielu jeb aktīvo farmaceitisko vielu pieejamībā. Ja pēkšņi veidojas situācija, kad tirgū rodas kādas ķīmiskas vielas deficīts, tas ietekmē visu ķēdi, un tā arī rodas piegādes problēma. Otra problēmas sadaļa slēpjas apstāklī, ka, uzņēmumiem augot, daļa no produkcijas tiek pasūtīta ārpakalpojumā. Proti, tos nodrošina kontrakta ražotāji gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Proti, tas, kurš produktu tirgo, nekontrolē tā ražošanas apjomus. Šādā situācijā ir daudz grūtāk reaģēt uz apjoma izmaiņām, un ražotājiem vēl ir daudz jāmācās. Tas ir process, kas notiek, un mums ir jāpielāgojas.
Kā ES var nodrošināt stabilākas zāļu piegādes, stabilāku apgādi?
Eiropas Savienības līmenī strādājam pie divām nozīmīgām lietām. Pirmā ir galveno farmācijas normatīvo aktu revīzija. Tas tieši attiecas uz daudz striktākām prasībām ražotājiem nodrošinājuma jomā. Mēs arī redzam, ka ražotājiem ir daudz rūpīgāk jāstrādā pie zāļu ražošanas plāniem. Otrā būtiskā lieta ir kritiski nepieciešamo zāļu saraksts, ko Eiropas Komisija jau ir ierosinājusi. Šis plāns ir ļoti vērsts uz to, lai dažādotu piegādātājus kritiskajiem medikamentiem un tādējādi samazinātu zāļu deficīta riskus. Īsāk, kritiski nepieciešamo zāļu gadījumā ir pienākums izmantot vairāku ražotāju piegādes vienam un tam pašam medikamentam. Pat, ja ražošana notiek Eiropā, ir jābūt vairākām ražotnēm, kas spēj nodrošināt apjomu. Protams, ka tas nozīmē mazināt atkarību no importa, galvenokārt stāsts ir par Ķīnas un Indijas medicīnas precēm. Uzdevums ir diversificēt ražošanas un piegāžu tirgus gan ģeogrāfiski, gan jurisdikciju aspektā.
Visu interviju lasiet 23.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.