Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo. Mājas apsekošanai un nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, kas, veselības līdzībās runājot, būtu kā ārstēšanas plāns mājas problēmām, ir noteiktas izmaksas.

Atkarībā no mājas lieluma šīs izmaksas var būt pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Piemēram, piecu stāvu mājai ar 30 dzīvokļiem – vidēji ap 20 tūkstošiem eiro. Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka valsts radusi iespēju dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt energograntu, kas ir laba un godīga iespēja teju bez maksas veikt mājas stāvokļa novērtējumu un sakārtot nepieciešamos dokumentus.

Mana pieredze rāda, ka īpaši lielākās mājās grūtāk sokas ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu. Šādā situācijā Attīstības finanšu institūcijas ALTUM energogrants, kas segs 90% no mājas energoaudita un dokumentu sagatavošanas izmaksām, ir ļoti nozīmīgs atbalsta instruments. Tas ir ne tikai finansiāls ieguvums iedzīvotājiem, bet arī rīks, kas stimulē iedzīvotāju aktivitāti un interesi. Rezultātā māja iegūs profesionālu pakalpojumu sniedzēju sagatavotus dokumentus, kas ir gatavi iesniegšanai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai, mājas iedzīvotājiem sedzot vien 10% no šo darbu izmaksām. Tehnisko apsekošanu veiks un dokumentus sagatavos energoaudita uzņēmumi, kas jau atlasīti publiskā iepirkuma kārtībā, tātad jau izgājuši cauri iepirkuma procedūras filtriem, un dzīvokļu īpašniekiem pašiem šāds iepirkums nebūs jāorganizē.

Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Karstums, saule un ūdens rada lielāku slodzi matiem nekā šķiet sākumā. Vasaras laikā mati kļūst sausāki, trauslāki un zaudē savu spīdumu, īpaši, ja tie nav aizsargāti. Tādēļ ir svarīgi jau laicīgi ieviest vienkāršus, bet efektīvus kopšanas paradumus, lai mati arī šajā sezonā izskatītos veselīgi. Viens no populārākajiem veidiem, kā pasargāt matus, ir izmantot dabīgās eļļas – piemēram, labākā lavandas eļļa palīdzēs saglabāt mitrumu un mazināt sausumu pēc sauļošanās vai baseina apmeklējumiem.

Matu Mitrināšana, Īpaši Vasaras Sezonā, Ir Ļoti Svarīga

Sausums ir viens no lielākajiem matu ienaidniekiem vasarā – saules stari, sāļais jūras ūdens un hlorēts baseina ūdens kaitē matiem. Rezultātā – mati kļūst lūstoši, nedzīvi un grūti ieveidojami.

Dabīgie līdzekļi, piemēram, alvejas želeja, kokosriekstu eļļa un lavandas eļļa, palīdz saglabāt mitrumu ne tikai matos, bet arī galvas ādā. Ieteicams reizi nedēļā veikt mitrinošu masku – sajauc kokosriekstu eļļu ar dažiem pilieniem lavandas eļļas, uzklāj uz matiem un atstāj iedarboties vismaz 30 minūtes. Pēc tam rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni un maigu šampūnu.

Aizsardzība Pret Saules Stariem

Ziepniekkalnā, Rīgā, atjaunota Ēbelmuiža – 18. gs. baroka stilā celta Rīgas piepilsētas muiža, kas, gluži tāpat kā pirms 100 gadiem, arī šodien būs vieta svinībām.

Muižu teju 10 gadu garumā atjaunojusi Mamaju ģimene – AS Būvuzņēmums Restaurators īpašnieks Mareks Mamajs ar sievu Agnesi. “Ar šo īpašumu satikāmies jocīgi. Mūsu uzņēmumam Rīgas dome piedāvāja piedalīties iepirkumā un ziemā pārkrāsot šo māju. Atbraucām skatīties, ko šeit vajadzētu darīt, lai sniegtu cenu piedāvājumu, un sapratām, ka te jau nav, ko krāsot, te viss birst, viss ir slikti, sienas brūk, un nesapratām, kāpēc to vajag pārkrāsot. Atklājās, ka Rīgas dome nevarēja šo ēku pārdot izsolē, to neviens nepērk. Mājās sievai pastāstīju, ka ir tāda veca muiža, kas tiek pārdota. Toreiz likās, ka tā cena ir zemes cena un ēka te varētu būt vai nebūt. Tas bija impulsīvs lēmums. Tas nebija plānots, un mēs apzināti nemeklējām kaut ko nopirkt,” atceras M.Mamajs. Viņi piedalījās atkārtotajā izsolē, bija vienīgie dalībnieki un ar vienu soli par 135 000 eiro 2015. gadā muižu nopirka. “Sākumā teicu, ka te nekas baigi nav jādara, tikai jumts jānomaina. Mājai ir slikts šīfera jumts, jānomaina jumts, un tad māja būs gatava. Tā mēs šeit gandrīz desmit gadus mainām jumtu,” joko muižas saimnieks.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) konstatēts Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar 23 307 cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienestā skaidro, ka informācija par novietnes cūku skaitu mainījusies, jo sākotnēji informācija iegūta PVD datubāzē, bet pēc tam novietnē uz vietas veikts aktuālais cūku skaita aprēķins. Tāpat PVD akcentē, ka uzliesmojuma likvidācijas procesā informācija par novietnes cūku skaitu varētu atkārtoti mainīties.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

PVD vīrusa skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.

Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.

Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.

Aiz daudzajām ziņām par pārmaiņām ASV un to ietekmi globāli ēnā palikušas pārmaiņas, kas tieši skar mūs pašus. Praktiski. Vismaz tos, kuri dzīvo privatizētos dzīvokļos daudzdzīvokļu mājās. Drīzumā Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts likumprojekts “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”, kam vajadzētu nākt ar būtiskām izmaiņām vispirms jau šādu ēku apsaimniekošanā. Jautājums vien: vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai tās tiešām veicinātu privatizācijas pabeigšanu? Un vai atkal nebūs paredzēti pārejas periodi, ko vajadzības gadījumā varēs pagarināt?

Likuma pieņemšana jau krietni aizkavējusies – to Saeimā skata kopš 2023. gada novembra. Likumprojektā minētie termiņi jau mainīti un vēl tiks mainīti. Bet, ja tā padomā, arī pats privatizācijas noslēgums nepiedodami aizkavējies – kopš valsts neatkarības atjaunošanas pagājušas jau trīs ar pusi desmitgades. Mājokļu privatizācijai jau sen bija jānoslēdzas. Vai ar šo likumu tas beidzot notiks? Daļēji.

Dzīvokļu īpašniekiem ļoti būtisks ir 11. pants par privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Kā zināms, pārvaldīšanas tiesību nodošana pašvaldību privatizētajās dzīvojamās mājās sākotnēji nebija prioritāte, līdz ar to nostiprinājās šobrīd vērojamais aplamais priekšstats, ka dzīvokļa īpašniekam pieder tikai konkrētā dzīvojamā platība, bet par pārējo – kāpnēm, jumtu, inženiertīkliem, komunikācijām un pagalmu utt – jārūpējas kādam citam – “namu pārvaldei”, pašvaldībai vai valstij. Tā rezultātā tūkstošiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašniekiem joprojām nav nodotas. Un galvenais iemesls – dzīvokļu īpašnieku nezināšana, neizpratne par saviem pienākumiem vai nevēlēšanās tos ievērot. Vai beidzot tas tiks atrisināts? Drīzāk ir bažas, ka būs vien skaists likums ar skaistām frāzēm, kā jābūt, bet bez striktām prasībām.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” paziņo par uzņēmuma nosaukuma maiņu un turpmāk būs pazīstams kā “Merko mājas”.

Nosaukuma maiņa apliecina vienotu attīstības vīziju ar grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs, nodrošinot atpazīstamību un stiprinot zīmola vērtības visā reģionā.

“Merko Ehitus” grupa, kurā ietilpst arī “Merko mājas”, ir viens no vadošajiem būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumiem Baltijā. Grupas uzņēmumi veic ēku un infrastruktūras būvniecību, kā arī attīsta nekustamos īpašumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Nosaukuma maiņa simbolizē uzņēmuma apņemšanos turpināt ieviest augstus standartus, orientēties uz ilgtspējīgu attīstību un radīt vidi, kas ir draudzīga gan tās iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.

“Nosaukuma maiņa uz “Merko mājas” ir stratēģiski pamatots nākamais solis, kas atspoguļo mūsu ciešo saikni ar “Merko Ehitus” grupas vērtībām, ambiciozo attīstības vīziju un zīmola solījumu visā Baltijas reģionā. Mēs turpināsim būt uzticams partneris mūsu klientiem un radīt mājokļus, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes un ilgtspējības standartiem,” norāda Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jūnija izskaņā nosvinējis spāru svētkus projektā “Pīlādžu mājas”, kur noslēdzošās kārtas ietvaros vienlaikus top divas daudzdzīvokļu mājas ar 118 dzīvokļiem.

Iecerēts, ka ēkas tiks nodotas ekspluatācijā 2026. gada sākumā.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību Tumes ielā. Turpinot projekta attīstību, otrās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas dzīvojamās mājas – četrstāvu un sešstāvu ēkas. Tajās plānoti kopumā 118 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem. Kopējās projekta investīcijas sasniedz 17 miljonus eiro, savukārt otrajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro.

“Novērojam stabilu pieprasījumu pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem Ziepniekkalnā. Projektā “Pīlādžu mājas” jau pārdoti vairāk nekā 90 % dzīvokļu pirmajā ēkā, savukārt otrajā un trešajā ēkā, kas pašlaik atrodas būvniecības procesā, pārdoti un rezervēti gandrīz 30 % dzīvokļu,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Ķīnas mākslīgā intelekta rīks “DeepSeek” ir radījis ievērojamu rezonansi tehnoloģiju nozarē, uzskatāmi parādot Ķīnas spēju konkurēt ar Rietumu mākslīgā intelekta uzņēmumiem, piedāvājot tehnoloģiski modernus un izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

Tomēr šo popularitāti ir aizēnojis nesens drošības incidents – kiberdrošības pētnieki atklāja, ka “DeepSeek” datubāzes internetā bija pieejamas bez atbilstošas aizsardzības. Šādi incidenti ļauj nesankcionētām personām piekļūt lietotāju mijiedarbībai ar “DeepSeek”, potenciāli radot riskus gan personu privātumam, gan uzņēmumu drošībai.

Drošības incidenti, piemēram, “DeepSeek” gadījums uzskatāmi parāda, ka ir svarīgi izglītot lietotājus un nodrošināt skaidras vadlīnijas par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu. Organizācijām ir nepieciešams izstrādātas vadlīnijas par to, kādu informāciju drīkst un nedrīkst augšupielādēt mākslīgā intelekta rīkos, un šāda veida ieteikumi un skaidrojumi ir kritiski svarīgi ne tikai privātā sektora uzņēmumos, bet arī valsts pārvaldes iestādēs. Piemēram, nav pieļaujams, ka kāds darbinieks augšupielādē mākslīgā intelekta rīkā komercinformāciju, klientu personas datus vai citus ierobežotas pieejamības datus. Pieredze liecina, ka drošības incidenti bieži vien rodas cilvēcisko kļūdu dēļ, ne tikai sistēmu ievainojamību dēļ. Tādēļ ir svarīgi veidot izpratni par mākslīgā intelekta risinājumu ietekmi uz drošību un izstrādāt apmācību programmas un vadlīnijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Patiesībā, lai veidotu ilgtspējīgu digitālo kultūru, šī izglītošana būtu jāuzsāk jau skolu un augstskolu līmenī, lai ikvienas nozares jaunie speciālisti būtu sagatavoti strādāt drošā digitālajā vidē.