Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistra informācija, 2025.gada janvārī un februārī pievienotā procentu likme ir samazināta 2625 hipotekārajiem kredītiem, tajā skaitā 2540 kredītiem likmi samazināja pie esošā kreditētāja un 85 kredītiem - kredītņēmējam veicot pārkreditēšanu pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Šo kredītu kopējā vērtība sasniedz teju 200 miljonus eiro jeb 4% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Tiem kredītņēmējiem, kuri kredīta nosacījumus uzlaboja pie esošā kreditētāja, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija 0.5 procentu punkti. Savukārt tiem, kuri veica pārkreditēšanu pie cita kreditētāja, likmes samazinājums vidēji bija 0.85 procentu punkti. Kopumā šāds pievienoto procentu likmju samazinājums gada laikā ļauj kredītņēmējam procentu maksājumos ietaupīt attiecīgi vidēji 370 un 500 eiro.

Ne visi kredītņēmēji var rēķināties ar 0.5 procentu punktu samazinājumu. Statistika liecina - jo augstāka sākotnējā procentu likme, jo lielāks ir vidējais samazinājums. Iespējas samazināt pievienoto procentu likmi ietekmē ne tikai kredītspēja, pietiekamu oficiālo ienākumu esamība, bet arī sākotnējais procentu likmes apmērs. Hipotekārajiem kredītiem, kuriem sākotnējā pievienotā likme bija robežās no 2% līdz 2,25%, vidējais pievienotās procentu likmes samazinājums bija ap 0.55 procentu punktiem, bet tiem, kuriem sākotnējā pievienotā procentu likme bija augstāka par 3%, tas vidēji pārsniedza pat 1 procentu punktu. Savukārt kredītiem, kam sākotnējā pievienotā procentu likme ir zem 2%, samazinājums ir mērenāks - vidēji aptuveni 0.3 procentu punkti.

Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar pārējo Eiropu, refinansēšana jeb pārkreditēšana kopumā nav gluži ierasta un bieži veikta procedūra, turklāt sabiedrībā un uzņēmēju vidū valda stereotips, ka tas ir ļoti sarežģīts, ilgs un dārgs process, ir svarīgi skaidrot refinansēšanas procesu un ieguvumus.

Vienkāršojot, refinansēšana jeb pārkreditēšana ir partneru maiņa – kredītsaistību pārcelšana pie cita aizdevēja. Viens no biežākajiem iemesliem šādam solim ir kredītņēmēja neapmierinātība ar kredītiestādes diktētajiem noteikumiem sadarbības laikā (piemēram, paaugstināta finansējuma cena, pieprasīts papildu nodrošinājums vai galvojums, saīsināts atmaksas grafiks u. tml.) jeb, citiem vārdiem sakot, spēles laikā mainīti noteikumi. Taču, būtiski pieaugot klienta kredītriskam vai mainoties pašas kredītiestādes stratēģijai, pati kredītiestāde var lūgt klientu refinansēties, proti, atrast aizdevumam “jaunas mājas”, pilnībā dzēšot esošās saistības.

Sākotnēji klientam tā mēdz būt īsta katastrofa – kad esi pieradis pie savas pamatbankas un menedžera, tik pēkšņas un krasas pārmaiņas var šķist biedējošas. Tomēr, mierīgi izprotot procesu vai piesaistot konsultantu ar refinansēšanas pieredzi, tas izdarāms mierīgi un bez lieka pārdzīvojuma.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Globālie uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgi piedzīvo augšupeju, jo daļa ekonomisko nenoteiktību, kas pēdējos gados bremzēja tirgu, sāk mazināties. Jaunākie PwC pētījuma “Global M&A Industry Trends” dati rāda: darījumu skaits pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, 2024. gadā pieauga par 17%, palielinot arī darījumu vidējo vērtību.

Tas ir labs signāls, taču pētījums iezīmē arī dažādus izaicinājumus, un no spējas tos efektīvi mazināt vai sekmīgi pārvarēt būs atkarīga tirgus aktivitāte ilgtermiņā.

M&A aktivitāte un ietekmējošie faktori

Lai gan pētījums rāda pozitīvu tendenci attiecībā uz šī brīža tirgus situāciju, ir jāatzīmē vairāki faktori, kas varētu būt svarīgi, lai atjaunotu darījumu veicēju pārliecību un nostiprinātu M&A aktivitāti ilgtermiņā.

Darījumu veicēji un tirgi joprojām analizē 2024. gada vēlēšanu rezultātus daudzās valstīs un no tiem izrietošās izmaiņas politikas virzienā, īpaši jaunievēlētā ASV prezidenta ietekmi, kura politika un nesenie rīkojumi atbalsojas visā pasaulē. Latvijā un Baltijā ģeopolitiskā nenoteiktība, turpina radīt šaubas investoriem un piegādes ķēžu stabilitātei, tomēr Baltijas reģions ir parādījis izturību, un īpaši vietējie investori aktīvi izmanto iespējas paplašināties.

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.

Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.

Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 12 miljonu eiro apmērā vienam no lielākajiem Latvijas konteineru termināliem Baltic Container Terminal (BCT), kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, Daugavgrīvā.

Piešķirto atbalstu plānots izmantot uzņēmuma attīstības veicināšanai – apgrozāmā kapitāla finansēšanai, jaunu iekārtu iegādei un infrastruktūras attīstībai.

“Baltic Container Terminal ir būtiska loma ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas reģiona loģistikas jomā. Šis finansējums ir kā ieguldījums nozares attīstībā, kas arvien vairāk stiprinās reģiona konkurētspēju un veicinās jaunas izaugsmes iespējas. Uzņēmuma līdzšinējā attīstība un panākumi ir sasniegti, pateicoties ilglaicīgai pieredzei un profesionālai komandai. Uzņēmums ir pelnīti uzskatāms par līderi savā nozarē un visstraujāk augošāko konteineru termināli Baltijas valstīs, darbojoties katru dienu, visa gada garumā, 24 stundas diennaktī,” dalās Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Līdzšinējais Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atstājis slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu, informēja Veselības ministrijā (VM).

Staņēvičs turpina savu pamatdarbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā.

Šodien notika PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika izskatīts pagaidu padomes priekšsēdētāja Staņēviča lēmums atstāt amatu. Staņēvičs pagaidu padomes vadību uzņēmās krīzes situācijā 2023.gada oktobrī pēc VM aicinājuma, lai stabilizētu slimnīcas pārvaldību un nodrošinātu pārmaiņu vadību.

Kā norāda VM, šie mērķi ir sasniegti, tāpēc PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulcē tika apstiprināta darba tiesisko attiecību izbeigšana ar Stradiņa slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētāju.

Atbilstoši ministrijas dotajam mandātam Staņēvičs ir nodrošinājis būtiskāko mērķu izpildi - krīzes pārvarēšanu, pārvaldības stabilizēšanu un svarīgu stratēģisku lēmumu pieņemšanu, tostarp viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir stratēģiska vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa būvniecības procesa nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārziņā, norāda VM.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina iespējas gan privātajam, gan publiskajam sektoram piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un tas bremzē ekonomisko augšupeju.

Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta rīcība.

Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un būtiski darbi ir paveikti, vēl arvien ir daudz darāmā. 2021. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas kopš 2023. gada 1. janvāra ir pievienota Latvijas Bankai, izstrādāja 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Tā iezīmēja galvenos attīstības virzienus un identificēja nepieciešamos pasākumus. Programmas trīs gadu darbības laikā tika sasniegti 90 % no uzstādītajiem mērķiem, taču tirgus vajadzības ir mainījušās un tādēļ vajadzīgi arī jauni, drosmīgi soļi.

Jaunā programma kapitāla tirgus attīstībai paredz nākamos 10 soļus, no kuriem jāsāk ar šo piecu soļu īstenošanu:

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

2024. gada dati liecina, ka Latvijas automobiļu tirgus ir "piebremzējis". Īpaši izteikts kritums ir jaunu automašīnu segmentā. Lietoto automašīnu tirgus ir aktīvāks, taču arī tam ir savi zemūdens akmeņi. Kā šodien izvēlēties automašīnu Latvijā, ņemot vērā tirgus īpatnības? Apskatīsim argumentus.

Pērn Latvijā, pēc CSDD apkopotiem datiem, tika reģistrētas 57 826 automašīnas (gan lietotas, gan jaunas kopā), salīdzinot ar 61 652 automašīnām gadu iepriekš. Aktivitāte šajā tirgū samazinājās, un kopējais kritums bija 6,2%. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto skaits 2024. gadā bija 40 202, kas nozīmē 4,3% lejupslīdi. Savukārt, jauno auto reģistrācijas bija kritušas par 10,2% – līdz 17 624 vienību. Jāatzīmē, ka Auto asociācija ziņo par 7,2% kritumu un 17 128 vienībām, iespējams, atšķirīgo aprēķinu metožu dēļ. Jebkurā gadījumā lejupslīde jauno auto segmentā ir vispamanāmākā.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievērojami mazāk pirka jaunos auto? Šāda rīcība atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju valstī, kuras izaugsmes temps bija mēreni zems. Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm (galīgie rādītāji vēl nav zināmi), 2024. gadā Latvijā bija gaidāms vājš iekšzemes kopprodukta pieaugums (0,1%) un zema inflācija (1,3%). Euribor finansēšanas likmes stabilizējās tikai 2024. gada beigās, kā arī parādījās prognozes par tālāko samazinājumu, kas padarīs līzinga iespējas plašākas. Auto asociācija ziņo, ka darījumos ar jaunām automašīnām tikai 57% gadījumu pērn tika izmantots banku finansējums. Apkopojot šos faktus, varam saprast, kāpēc pircēju aktivitāte samazinājās – cilvēki bija piesardzīgāki. Daļa atlika auto iegādi, gaidot labvēlīgākus apstākļus. Citi deva priekšroku lētākiem variantiem. Tāpēc arī lietoto auto tirdzniecībā kritums nebija tik ievērojams.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Baltijas biznesa vidē būtiski pieaudzis apvienošanās un iegādes darījumu (mergers and acquisitions – M&A) skaits. Lai paplašinātu tirgu vai klientu loku, iegūtu jaunas tehnoloģijas vai kompetences, palielinātu uzņēmuma vērtību un efektivitāti, kā arī samazinātu konkurenci, aizvien vairāk uzņēmumi lēmuši par citu kompāniju apvienošanos un iegādi.

Advokātu biroja “Ellex” apkopotie dati liecina, ka pērn Baltijā kopumā reģistrēts 231 darījums 2,1 miljarda eiro vērtībā, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vairāk nekā pusi no šiem darījumiem īstenoja vietējās kompānijas. Izņēmums nav arī IT nozare, kur pēdējos gados notikušas vairāki apjomīgi apvienošanās un iegādes darījumi.

Lai gan globāli apvienošanās un iegādes darījumu tirgus nesasniedza tādus apjomus, kādus daudzi eksperti bija prognozējuši, rezultāti būtiski uzlabojās un darījumu kopējā vērtība pieauga par 12%, salīdzinot ar 2023. gadu, sasniedzot 3,4 triljonus ASV dolāru, liecina konsultāciju uzņēmuma “McKinsey & Company” šī gada februārī publicētais ziņojums. Lai gan augšupejošo tendenci var apdraudēt ģeopolitiskie riski, tiek prognozēts, ka M&A tirgi nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā varētu turpināt piedzīvot ievērojamas pārmaiņas.Aizvadītājs gads iezīmēja būtisku apvienošanās un iegādes darījumu apjomu pieaugumu arī tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektorā – lielākā daļa no šiem darījumiem (75% pēc skaita un 59% pēc vērtības bija saistīti tieši ar tehnoloģijām, konkrētāk – ar programmatūras izstrādes uzņēmumiem).

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42% un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 13,57% vēlētāju.

Iepriekšējo balsošanu pirmdien un trešdien pavadīja tehniskas problēmas, kas ietekmēja procesam nepieciešamo sistēmu un reģistru darbu. Otrdien un ceturtdien par būtiskām problēmām netika ziņots.

Sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena.