Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdibu vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas.

Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Tomēr vienošanos par 18.sankciju paketi bloķēja Slovākija, jo tās Kremlim draudzīgais premjerministrs Roberts Fico nav apmierināts ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas gāzes importu ES. Slovākija joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa.

Fico ceturtdien bija sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču tajās neizdevās panākt vienošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja ES līderus pieņemt jauno sankciju paketi, kas "vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību, tankkuģu ēnu floti, bankām un piegādes ķēdēm, pa kurām [Krievijā nonāk] iekārtas un detaļas ieroču ražošanai".

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

ASV prezidents Donalds Tramps videokonferencē ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien paudis neapmierinātību ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas joprojām pērk Krievijas naftu, atklāja Zelenskis.

Ukrainas sabiedrotie tikās Parīzē, lai apspriestu potenciālās drošības garantijas Ukrainai, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc samita paziņoja, ka 26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā.

Savienotās Valstis sanāksmē Parīzē pārstāvēja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš arī atsevišķi tikās ar Zelenski. Saruna ar Trampu notika videokonferences formātā.

"Prezidents Tramps ir ļoti neapmierināts ar to, ka Eiropa iepērk Krievijas naftu," žurnālistiem Parīzē sacīja Zelenskis, norādot, ka to dara Ungārija un Slovākija.

Eiropas Savienība 2022.gadā aizliedza importēt lielāko daļu naftas no Krievijas, bet pieļāva izņēmumus attiecībā uz Ungāriju un Slovākiju, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm.

Turpinot stratēģisko attīstību Eiropā, starptautiskais tūrisma zīmols Join UP!™, kas pašlaik darbojas deviņās valstīs, pāriet uz holdinga struktūru.

Jaunizveidotā holdinga kompānija JOIN UP! HOLDING OÜ, kas reģistrēta Igaunijā, ir kļuvusi par tūroperatora Join UP! Baltic īpašnieku. Join UP! Baltic valdē darbu turpinās uzņēmuma vadītājs Aurimas Janušauskas. Neskatoties uz strukturālajām izmaiņām, Join UP!™ īpašumtiesības paliek nemainīgas — uzņēmums joprojām pieder Albu ģimenei. Join UP!™ līdzdibinātāja Alīna Alba ir pievienojusies jaunizveidotā holdinga uzņēmuma vadības padomei.

“Join UP! Baltic turpina strādāt bez izmaiņām — ar to pašu struktūru un vietējo komandu, kurā ir vairāk nekā 65 tūrisma profesionāļi. Mēs koncentrējamies uz izaugsmi un mūsu pozīcijas stiprināšanu Baltijas tirgū. Šogad plānojam palielināt apjomu par 80%, paplašināt mūsu piedāvāto galamērķu klāstu, kā arī atvērt jaunus ceļojumu veikalus Baltijā,” norāda Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Ungārija neatbalstīs sankcijas Krievijai, kamēr Ukraina neatjaunos gāzes piegādes pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu, intervijā portālam "24.hu" paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

"Ukraiņi grib mums iedzelt, pieklājīgi sakot. Sarunvalodā ir spēcīgāki izteicieni," Orbāns teica par gāzes tranzīta apturēšanu Ukrainā. Viņaprāt, to varētu aizsargāt, ja sadarbotos ar serbiem.

Viņš sacīja, ka tas ir arī valsts valdības nopelns, kas izveidoja dienvidu maršrutu, lai apmierinātu valsts enerģētikas vajadzības un arī spētu palīdzēt partneriem Slovākijā. Viņš uzsvēra, ka šis maršruts ir Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto tālredzības piemērs, lai gan degviela viņiem kļūst arvien dārgāka.

"Ja ukraiņi negribētu ar mums spēlēties, mēs redzētu atšķirīgas cenas degvielas uzpildes stacijās. Es ieslēdzu rokas bremzi, es lūdzu Eiropas vadītājus saprast, ka tā vairs nevar turpināties," viņš teica par sankciju pagarināšanu.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Viens no straujāk augošajiem eksportētājiem pēc TOP500 datiem 2023. gadā Rikon AS pērn apgrozījumu palielinājis par trešdaļu, bet šogad to grasās palielināt vēl divas reizes, Dienas Biznesam apstiprināja uzņēmuma ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

2023. gadā Rikon AS apgrozījums sasniedza 10,2 miljonus eiro un peļņa bija 315 tūkstoši eiro, bet 2024. gada provizoriskie apgrozījuma rezultāti ir 15 miljoni eiro un peļņa 600 tūkstoši. Savukārt 2025. gadā vismaz apgrozījuma rezultāti varētu dubultoties, ievērojot plānoto ražošanas apjomu pieaugumu. Dienas Biznesa izdevumā TOP500, kurā apkopoti 2023. gada tautsaimniecības rezultāti, Rikon AS ierindojas straujāk augošo eksportētāju TOP.

Nākošgad dubultos ražošanas apjomu

2024. gadā Rikon veiksmīgi realizēja līgumus Gruzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā. 2025. gadā Rikon plāno pabeigt projektus Turcijā un Slovākijā, kā arī atkārtotu pasūtījumu no Spānijas valsts dzelzceļa operatora ADIF 3 A-RMG (automātiskie portālceltņi), kas Rikon ierindos starp nedaudzajiem uzņēmumiem ar pieredzi pilnībā automātisko celtņu piegādē. Kopumā 2025. gadā RIKON piegādās 12 celtņus, vairāk nekā divkāršojot ražošanas apjomu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Jāatzīmē, ka celtņi atšķiras atkarībā no projekta. "Katrs klients vēlas kaut ko atšķirīgu, un tam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz celtņu specifikācijām. "Katrā projektā celtņi atšķiras pēc izmēra, celtspējas un citiem parametriem. Rikon vienmēr cenšas pielāgoties klienta vēlmēm," saka Alīna Deimonta.

Ja salīdzina laiku pirms un pēc pandēmijas, pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem ir palielinājies, intervijā sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja "FlixBus" vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans.

Vienlaikus viņš piebilda, ka joprojām ir ļoti grūti precīzi novērtēt izmaiņas, jo satiksmi ietekmēja arī karš Ukrainā un bēgļu plūsma, kā arī pirms un pēc pandēmijas ir nedaudz mainījusies klientu bāze.

Lemans norādīja, ka īpašs bija pirmais gads pēc pandēmijas, jo pēc diviem gadiem, kuros īsti nevarēja ceļot, cilvēki pastiprināti gribēja doties braucienos, turklāt bija arī ietaupījusies nauda, kuru parasti tērēja ceļojumiem un izklaidei.

"Šī tendence ir lejupejoša, jo it īpaši šajā Eiropas reģionā visus mūs pēc tam skāra arī augstā inflācija, kas samazina tēriņus. Tāpēc es teiktu, ka pieprasījums tagad ir nedaudz mērenāks nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas, bet lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas," sacīja Lemans.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Pēc Krievijas dabasgāzes tranzīta pārtraukšanas caur Ukrainu gāzes piegādes Eiropas Savienībā (ES) ir stabilas, ceturtdienas vakarā paziņoja Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Polija.

"Situācija ir stabila, jo visas dalībvalstis izmanto regulāros ziemas krājumus un importu no trešajām valstīm, tādējādi nodrošinot stabilas piegādes saviem patērētājiem," norādīja Polijas prezidentūras preses pārstāvis.

"Ir vērojamas būtiskas izmaiņas importa struktūrā, taču ir skaidrs, ka ir pietiekami daudz pārvades jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu. Būtisks gāzes cenu pieaugums nav novērots," piebilda pārstāvis.

Arī Eiropas Komisija (EK) uzsvēra, ka "nav nekādu bažu par [gāzes] piegādes drošumu".

"Gāzes piegāde ir nodrošināta, izmantojot alternatīvus maršrutus (Vācijā, Itālijā) un izņemot gāzi no krātuvēm," piebilda EK.

Jau ziņots, ka Krievijas gāzes piegāde Eiropai pa Ukrainas cauruļvadiem tika pārtraukta trešdien, jo Kijiva atteicās pagarināt līgumu par gāzes tranzītu ar Krievijas valsts dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” turpina intensīvu darbu pie sava produktu portfeļa attīstības un eksporta paplašināšanas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Janvāra beigās uzņēmums iesniedza reģistrācijai Baltijas valstīs, Slovākijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Francijā jaunu patentbrīvo medikamentu 2. tipa diabēta ārstēšanai, savukārt Čehijā un Spānijā šis process tika sākts jau 2023. gada novembrī. Kopumā ES reģistrācijai iesniegti 38 jauni medikamenti dažādās terapeitiskajās grupās.

Tikmēr Baltijas valstu pacientiem jau kopš 2024.gada nogales ir pieejami trīs jauni "Olpha" medikamenti – viens kardioloģijā, viens onkoloģijā un vēl viens uroloģijā. Ar jaunajām zālēm “Olpha” cer sniegt arī savu plašāku ieguldījumu cilvēku mirstības novēršanā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības katru gadu izraisa aptuveni 17,9 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas veido apmēram 32% no visiem nāves gadījumiem, savukārt onkoloģiskās saslimšanas ik gadu izraisa aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu, padarot to par otro biežāko nāves cēloni pasaulē.

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Darbā ar ārvalstu juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē ir pārliecināties, ka juridiskā persona tiešām pastāv un kurš ir pilnvarots to pārstāvēt. Agrāk šādu informāciju UR patstāvīgi iegūt nevarēja, tāpēc ārvalstu investoriem tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, informē UR.

Šobrīd UR informāciju par lielāko daļu ārvalsts juridiskajām personām var pārbaudīt Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā (BRIS) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja informācija ir pieejama bez maksas. Šāda prakse būtiski atvieglo un padara procesu lētāku lielākajai daļai ārvalstu investoru.

Šobrīd UR bez maksas visu nepieciešamo informāciju var iegūt par juridiskajām personām, kas reģistrētas: Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Līdz ar to klientam UR papildus dokumenti, kas apliecina juridiskās personas tiesībspēju un pārstāvēttiesīgo personu nav jāiesniedz.

1. martā Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā, notiks ikgadējā specializētā izstāde "Starptautiskās Izglītības Dienas".

Izstādē piedalīsies vairāk nekā 60 mācību iestādes no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma apmeklētāji varēs personīgi iepazīties ar pasaulē zināmu izglītības iestāžu, tostarp privāto un valsts vidusskolu, profesionālo koledžu, universitāšu, biznesa skolu, valodu nometņu un svešvalodu skolu vadītājiem un vadošajiem ekspertiem.

Izstādes dalībnieku vidū ir augstākās izglītības iestādes no Nīderlandes, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas, Šveices, Somijas, Slovākijas, Spānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, ASV, Čehijas un Dubaijas.

Izstādes dalībnieku vidū būs labākā Apvienotās Karalistes angļu valodas skola Wimbledon School of English, Apvienotās Karalistes vidējās izglītības programmu A-levels rezultātos pirmā vietā esošā Cardiff Sixth Form College, vadošā universitāte no Nīderlandes Eindhoven University of Technology, kā arī Essec Business School, EU Business School, University of Stuttgart, Slovak University of Technology, Accademia del Lusso no Itālijas, University of Twente, University of Tartu, Czech Technical University un daudzas citas universitātes, biznesa skolas, privātās skolas un valodu nometnes no Apvienotās Karalistes, Šveices, Vācijas, Itālijas, Dubaijas un citām valstīm.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstākā pārstāve Kaja Kallasa paudusi cerību, ka pavisam drīz izdosies vienoties par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Mēs esam ļoti, ļoti tuvu," pavēstīja Kallasa, piebilstot, ka sagaida lēmumu šodien vai rīt.

ES dalībvalstu ārlietu ministri šodien tiekas Briselē, lai apspriestu jaunas sankcijas pret Krieviju un situāciju Ukrainā. Lēmumiem par ES ārpolitiku ir nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība.

Mediji vakar ziņoja, ka ES 18.sankciju paketi pret Krieviju bloķē Slovākija un Malta.

Plānots Krievijas naftas cenas griestus pazemināt no 60 ASV dolāriem par barelu līdz 45 ASV dolāriem par barelu, taču pagājušajā mēnesī G7 samitā šis plāns neguva vienbalsīgu atbalstu.

"Pat ja amerikāņi tam nepiekrīt, bet citas G7 valstis piekrīt, tad mēs to īstenosim," paziņoja Kallasa.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Latvijā un Čehijā veiktas kratīšanas saistībā ar Eiropas tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanu par iespējamu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu 14 miljonu eiro vērtībā, izmantojot lietotu mobilo telefonu importu no ASV un vairākām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Prokuratūru (EPPO) paziņoja, ka pēc kratīšanām Čehijā un Latvijā ir aizturētas piecas personas. Trīs no aizdomās turamajiem aizturēti Latvijā, un turpinās trīs Latvijas pilsoņu izdošanas process Čehijai, informēja EPPO, piebilstot, ka viena persona tika aizturēta Čehijā.

Varasiestādes uzskata, ka aizdomās turētie krāpnieciski piemēroja samazinātu PVN likmi mobilajiem telefoniem, kas importēti no ASV un citām valstīm ārpus ES, nepatiesi apgalvojot, ka ierīču izcelsme ir ES, tādējādi nelikumīgi gūstot labumu no ES PVN peļņas daļas shēmas, kas paredz nodokļu atvieglojumus tikai precēm, kuras jau tikušas pārdotas bloka teritorijā.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem mazumtirgotāji var piemērot peļņas daļas nodokļa shēmu, pārdodot lietotas preces, kas iegādātas no privātpersonām ES vai no pārdevējiem, kuri jau ir samaksājuši PVN pilnā apmērā. Šādos gadījumos tālākpārdevējs maksā PVN tikai par peļņas normu - starpību starp pirkuma cenu un tālākpārdošanas cenu -, nevis par pilnu preces pārdošanas cenu.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka bloķēs jebkādas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, ja tās kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm.

Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja rezolūciju, kurā valdība tiek aicināta nebalsot par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Ja būs sankcijas, kas mums kaitēs, es nekad par tām nebalsošu. Es esmu ieinteresēts būt konstruktīvs spēlētājs Eiropas Savienībā, bet ne uz Slovākijas Republikas rēķina," sacīja Fico.

Slovākija ir pārtraukusi oficiālo militāro palīdzību Kijivai.

Tomēr Fico valdība nav bloķējusi nevienu no ES 17 sankciju paketēm pret Krieviju. ES pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Maskavu.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien nevienojās par 18.sankciju paketi Krievijai saistībā ar karu Ukrainā.

"Esmu ļoti sarūgtināta, ka mēs šodien nepanācām šo vienošanos," sacīja ES ārējās un drošības politikas augstākā pārstāve Kaja Kallasa pēc ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē, kurā karš Ukrainā bija viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem.

"Man jāsaka, ka mēs bijām ļoti tuvu tam, lai pārliecinātu Slovākiju," sacīja Kallasa. "Tagad bumba ir Slovākijas pusē, un mums ir jānoslēdz šī vienošanās."

Ierosinātais soda pasākumu kopums ir vērsts pret Krievijas finanšu un enerģētikas nozarēm, reaģējot uz diktatora Vladimira Putina atteikšanos piekrist beznosacījumu pamieram Ukrainā.

Slovākija paziņojusi, ka bloķēs sankcijas pret Krieviju, kamēr nesaņems garantijas no Eiropas Komisijas, ka tai neradīsies zaudējumi pēc tam, kad ES 2028.gadā pilnībā atteiksies no Krievijas gāzes.

Divās trešdaļās Eiropas Savienības (ES) valstu pasliktinājies tiesiskums, secināts jaunākajā "World Justice Project" likuma varas indeksā, kur Latvija ierindojusies 21. vietā.

No 27 ES dalībvalstīm Slovākija un Ungārija piedzīvojušas visstraujāko kritumu, bet viszemākajās pozīcijās no ES valstīm ir Bulgārija un Ungārija.

Tikmēr astoņas citas ES valstis ierindojušās pirmajā desmitniekā, un pašā augšgalā, līdzīgi kā pērn, atrodas Dānijai.

Pirmo desmitnieku veido Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Jaunzēlande, Vācija, Luksemburga, Īrija, Nīderlande un Igaunija.

Lietuva ierindojusies 18. vietā.

Indeksā visstraujāko kāpumu pieredzējušas Īrija un Polija.

2025. gada "World Justice Project" likuma varas indeksā novērtētas 143 valstis un jurisdikcijas visā pasaulē. Jau astoto gadu pēc kārtas lielākajā daļā valstu tiesiskuma rādītāji ir pasliktinājušies.

Eiropa šogad iepērk Krievijas sašķidrināto dabasgāzi vēl nebijušos apjomos, tērējot miljardiem eiro, kurus Kremlis var izmantot kara Ukrainā finansēšanai, vēstī izdevumus "Politico".

Turklāt tas tiek darīts vien dažas nedēļas pēc tam, kad Ukraina pārtrauca Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību (ES) pa valstī esošajiem cauruļvadiem, raisot cerības, ka Eiropa beidzot spēs atbrīvoties no atkarības no Maskavas.

Energoresursu tirgus analītikas kompānijas "Kpler" dati liecina, ka ES šī gada pirmajās 15 dienās importējusi 837,3 tūkstošus tonnu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim periodam. Pagājušā gada attiecīgajā periodā ES no Krievijas importēja 760,1 tūkstoti tonnu sašķidrinātās gāzes.

"Tas pastiprina bažas, ka Rietumvalstis nedara pietiekami daudz, lai atņemtu Krievijai līdzekļus laikā, kad karš Ukrainā jau rit ceturto gadu," raksta "Politico".