Jaunākais izdevums

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Pašvaldību sekmes nosaka to saimnieciskā politika

Pētījuma datos var redzēt arī apakšnozaru jeb produktu grupu relatīvās sekmes. Saplākšņa un finiera ražotājiem aizvadītie divi gadi bija krasi atšķirīgi no kokapstrādes kopumā, tas palīdzējis labu rezultātu sasniegt Jēkabpilij. Turpretim aizvadītais gads nepavisam nebija sekmīgs aizvadītajā desmitgadē kopumā strauji augušajai lietkoksnes izstrādājumu, jo īpaši būvgaldniecības izstrādājumu un māju moduļu ražošanai. Tas ir nelabvēlīgi ietekmējis Valmieras un Limbažu novadu sniegumu. Ar metālu saistītajām nozarēm pērno gadu diemžēl nevar nosaukt pat par viduvēju.

Taču arī šajās nozarēs specializētajai Liepājai pērn tomēr izdevās nedaudz pārsniegt valsts vidējo rādītāju, vājā ārējā pieprasījuma ietekmi kompensējot jaunajām ražotnēm, pilsētai turpinot “rādīt klasi” investoru piesaistē. Inženierijas nozaru krīzes ietekme turpretim ir nepatīkami acīmredzama Ventspils un Daugavpils rezultātos, kur šo ietekmi turklāt pastiprina tranzīta nozares vājums. Par sekmīgu pērn dēvējams pārtikas nozares sniegums, palīdzot labus rezultātus uzrādīt Bauskas un Ādažu novadiem. Arī tur vietējo ekonomiku nozīmīgi ietekmēja jauno rūpnīcu jaudu palielināšana un jaunu ražotņu būve.

Pērn veiksmīgākā bija Zemgale, otrajā vietā Rīgas reģions

Runājot par reģionu sekmēm, pērn veiksmīgākais gads bija Zemgalei. To veicināja gan sekmīgais Zemgales austrumu puses novadu (Jēkabpils un Aizkraukle) sniegums kokapstrādē, gan jau minētā pārtikas nozaru attīstība. Otrais labākais reģions bija Rīgas reģions. Daļēji par to var pateikties divu darba tirgu (Rīga un pārējā Latvija) robežas efektam, kas veicina ieguldījumus ražošanā. Darba tirgus spieda strauji kāpināt atalgojumu IT nozares uzņēmumiem, par spīti sarežģītai situācijai eksporta tirgos. Galvaspilsētas ekonomikai traucēja tas, ka tā sauktajām augstas pievienotās vērtības rūpniecības nozarēm pērn klājās sliktāk nekā uz dabas resursu pārstrādi balstītajām. Kurzemes un Vidzemes rezultāti bija praktiski vienādi, bet lēnākā eksporta ekonomikas attīstība bija Latgalē, kur lielu lomu ekonomikā spēlē pērn krīzes skārtās dzelzceļa pārvadājumu un inženierijas nozares.

Liktenis un neizdarības “pārlauza” iepriekšējo desmitgadi

Iepriekšējā desmitgade Latvijas ekonomikā dalās divās krasi atšķirīgās piecgadēs. Laikā no 2014. gada līdz 2019. gadam reģionu ekonomika attīstījās strauji, tas redzams gan kopējos skaitļos, gan mikro līmenī – šajā laikā tika dibināti daudzi uzņēmumi, radīti jauni produkti, notika strauja reģionu ekonomikas diversifikācija, gan palielinoties līdz tam mazāk pārstāvētu nozaru daļai, gan notiekot pārmaiņām nozaru ietvaros. Piemēram, dziļākas pārstrādes lietkoksnes produktu ražošana auga straujāk nekā kokzāģētavas. Attīstība turpinājās arī pēc 2019. gada, bet temps bija lēnāks, iemesli tam ir gan “objektīvas” neveiksmes, gan nepietiekami aktīva attīstības politika nacionālā un vietējā līmenī. Ja aplūkojam karti, kas rāda reģionu ekonomikai nozīmīgāko rūpniecības uzņēmumu izvietojumu, var izdarīt secinājumus par to, cik maz un lēni ārpus to rašanās vietām pārvietojas nozares, kas nav vietējo dabas resursu pārstrāde. Nozares joprojām gandrīz pilnībā ir izvietotas dažus kilometrus ap esošajām vai bijušajām dzelzceļa līnijām, kaut arī dzelzceļu šie uzņēmumi mūsdienās pārsvarā vairs neizmanto. Tas arī parāda, cik liels izaicinājums ir reģionu ekonomiku diversifikācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Reklāmraksti

LeverX jaunā nodaļa Rīgā: saruna ar Dr. Viktoru Lozinski par izaugsmi, mērķiem un nākotni

Sadarbības materiāls,03.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: dinozoo.lv

Vai meklē savam mājdzīvniekam barību, kas ne tikai remdē izsalkumu, bet arī veicina tā ilgtermiņa veselību un vitalitāti? Royal Canin ir pasaulē atzīts zīmols, kas vairāk nekā pusgadsimtu velta padziļinātiem pētījumiem, lai radītu augstākās kvalitātes barību suņiem un kaķiem. Par to, kāpēc Royal Canin produkciju iesaka veterinārārsti un kā tās zinātniskā pieeja nodrošina precīzi pielāgotu uzturu katra mīluļa unikālajām vajadzībām atkarībā no šķirnes, vecuma un veselības stāvokļa, stāsta Dino Zoo speciāliste - kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kāpēc augstas kvalitātes barība ir svarīga tava mīluļa veselībai?

Mājdzīvnieka uzturs ir viens no stūrakmeņiem ilgam mūžam, labai veselībai un kopējai labsajūtai. Lai gan tirgū pieejams plašs barību klāsts, ne visas ir vienādi vērtīgas. Profesionāla, augstas kvalitātes barība, kādu piedāvā Super Premium klases zīmoli, tiek izstrādāta, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem par dzīvnieku uztura vajadzībām.

Reklāmraksti

Kāpēc izvēlēties Ekobaze Latvia? Pieeja ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai

Sadarbības materiāls,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Eksperti

Pastāvēs, kas mācēs labāk izmantot mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas

Iveta Brūvele, Wandoo Finance dibinātāja un izpilddirektore,24.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Lauksaimniecība

Linen apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro

Db.lv,10.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

Ekonomika

Latvijai jāpaātrina atlikušo Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanas temps

LETA,09.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Finanses

Faktorings Latvijā un Baltijā: neizmantots finanšu instruments uzņēmumu izaugsmei

Db.lv,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Eksperti

Vai jaunuzņēmumu panākumus var mērīt tikai vienradžos?

Annija Mežgaile, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences “TechChill” vadītāja,17.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Enerģētika

Elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījums motivēs ražotājus investēt uzkrājošajās baterijās

LETA,26.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājas apsaimniekošanas platforma DoBu, kuras pamatā ir mākslīgais intelekts un kas jau zināma kaimiņvalsts Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāju vidū, šī gada pavasarī savu MI programmatūru piedāvās jauniem attīstības projektiem arī Latvijā.

Jaunuzņēmums jau parakstījis pirmo līgumu ar topošā Rīgas dzīvojamā rajona “Parka Kvartāls” attīstītājiem - Reterra un Invego.

DoBu palīdz nekustamo īpašumu attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt garantijas problēmas un incidentus, vienlaikus palīdzot mājokļu īpašniekiem saņemt tūlītējas atbildes par savu jauno mājokli. Turklāt DoBu vienkāršo ziņošanu un garantijas gadījumu izsekošanu un atgādina par nepieciešamību veikt apkopi.

"Līdz šim mājokļu īpašniekiem, kuri pārvācas uz jauno māju, tika izsniegti simtiem dokumentu, kuri netika izlasīti, un tā vietā jautājumi tika uzdoti dažādām atbildīgajām pusēm, kurām bija nepieciešams ilgāks laiks, lai sniegtu atbildes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību DoBu platforma sniedz tūlītējas atbildes uz mājokļu īpašnieku jautājumiem, pamatojoties uz viņu mājokļa specifiku un nepieciešamības gadījumā pievienojot atbilstošus rasējumus un attēlus. Tas būtiski ietaupa attīstītāju laiku un citus resursus klientu jautājumu risināšanā, un, atšķirībā no cilvēkiem, mākslīgais intelekts reaģē uzreiz un ir pieejams jebkurā diennakts laikā,” skaidro Rasmuss Merirands (Rasmus Merirand), DoBu dibinātājs, piebilstot, ka DoBu sniedz mājokļu īpašniekiem atbildes gan par ikdienišķām situācijām, gan sarežģītākiem jautājumiem.

Reklāmraksti

Iekārto īrei paredzētu dzīvokli? Eksperte dalās padomos, kā to padarīt mājīgu un viegli kopjamu

IKEA,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” investē vairāk nekā 300 tūkstošus eiro mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanā, lai uzlabotu klientu apkalpošanas efektivitāti un paātrinātu informācijas apstrādi.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, pēc apvienošanās ar “Baltcom” informācijas apjoms par jaunajiem fiksētajiem pakalpojumiem pieauga par 30 % apmērā, un MI rīki palīdz ātrāk un precīzāk apstrādāt datus, uzlabojot klientu pieredzi un samazinot zvanu apkalpošanas laiku par 15 %.

Ieviestais MI risinājums analizē klientu sarunas zvanu centrā, identificē biežāk uzdotos jautājumus un iespējamās problēmas. Piemēram, ja vairākkārt atkārtojas klientu jautājumi par rēķiniem, vai maksājumiem, sistēma ātri apstrādā informāciju un piedāvā risinājumus, kas uzlabo klientu pieredzi un samazina apkalpošanas laiku.

“Bite Latvija” jau pagājušajā gadā izmēģinājuma režīmā pieviesa MI rīkus, kas palīdz klientu apkalpošanas speciālistiem zvanu centros un klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Galvenais mērķis bija nodrošināt ātrāku un precīzāku atbildi uz klientu jautājumiem jau pirmajā saziņas reizē, būtiski uzlabojot pirmās atbildes precizitāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Finanses

AS Storent Holding emitēs obligācijas ar 10 % likmi un ir gatavs jaunam attīstības posmam

Db.lv,01.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Nekustamais īpašums

Rietumu Banka piešķir vairāk kā 8 miljonus eiro reģionālo tirdzniecības centru iegādei

Db.lv,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot biznesa projektu finansēšanu Latvijā, Rietumu Banka ir piešķīrusi kredītu SIA Mart 11 – Igaunijas fonda, kuru pārvalda Nuve Partners, meitasuzņēmumam Latvijā, kas veic investīcijas pārtikas preču mazumtirdzniecības īpašumos.

Kredīts 8,1 miljonu eiro apmērā paredzēts 11 tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tirdzniecības centru galvenais nomnieks ir RIMI.

SIA Mart 11 pārvaldītie tirdzniecības centri aptver plašu mūsu valsts teritoriju: tie darbojas gan Rīgā un Jūrmalā, gan arī Ādažos, Bauskā, Gulbenē, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Olainē, Valmierā un Ventspilī.

Visi tirdzniecības centri atrodas stratēģiski izdevīgajās vietās ar attīstītu infrastruktūru un ir viegli pieejami gan pilsētu, gan to apkārtnes iedzīvotajiem. Tajos tiek piedāvāts ikdienas preču sortiments, kas ir īpaši piemērots vietējam pieprasījumam.

Kopējā lielveikalu platība pārsniedz 9 tūkstošus kvadrātmetru, un tie ir iznomāti ilgtermiņā. Saņemtais finansējums ļaus turpināt to kvalitatīvu uzturēšanu un pārvaldīšanu, nodrošinot reģionu iedzīvotājiem iespējas iegādāties plašu pārtikas produktu un citu preču klāstu.

Eksperti

Vai valsts, uzņēmumi un tehnoloģijas virzās vienā tempā?

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors,12.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 17. aprīlim investoriem visās Baltijas valstīs ir iespēja piedalīties AS "Storent Holding" obligāciju emisijā līdz 35 miljonu eiro apmērā ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi.

Obligācijas ir pieejamas gan privātajiem, gan profesionālajiem investoriem, kā arī esošajiem divu obligāciju emisiju investoriem tiek piedāvāta iespēja apmainīt obligācijas, saņemot apmaiņas prēmiju. Obligācijām ar dzēšanas termiņu 2025. gada beigās tiek piedāvāta papildu apmaiņas prēmija 1% apmērā, bet obligācijām ar dzēšanas termiņu 2026. gadā — 0,5 % no apmainīto obligāciju nominālvērtības. Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot uzņēmuma saistību refinansēšanai, uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV, kā arī jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Eksperti

Kā agrāk vairs nebūs – mainās tirdzniecības segmenta spēles noteikumi

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere, Tirdzniecības platību aģentūras direktore,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centri pēdējos gados ir būtiski mainījušies – tajos cilvēki ne tikai nopērk sezonas apavus vai modīgu apģērbu, tur viņi sporto, uzlabo savu veselību un izskatu, protams, atpūšas un izklaidējas. Tie pakāpeniski pārtop daudzfunkcionālās ēkās. Turklāt paredzams, ka nākotnē “klasisku” tirdzniecības centru vietā nekustamā īpašuma attīstītāji izvēlēsies īstenot projektus, kam ir dažādas funkcijas un jaukts pielietojums.

Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums.

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu.

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā.

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti.

Eksperti

Mākslīgā intelekta uznāciens: ko darīt, lai nepazustu?

Ļubova Lazdāne, SIA SMD Baltic valdes locekle,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Vai tiešām lodēšana pie jums joprojām ir roku darbs?” Tieši šo jautājumu mēs dzirdam visbiežāk no viesiem, kas apmeklē mūsu rūpnīcu Daugavpilī. Jā, mēs ne tikai daļu darba veicam ar rokām, bet arī produktu kvalitāti pārbaudām pilnīgi visiem produktiem, nevis izlases kārtībā.

Mākslīgais intelekts (MI) mūsu gadījumā palīdz risināt uzdevumus, kas saistīti ar procesu digitalizāciju, piemēram, palīdz piemeklēt labāko programmatūru, kas bez MI rīkiem aizņemtu krietni vairāk laika.

Mūsu uzņēmumā strādā 130 cilvēki, no tiem apmēram 40% veic dažādus darbus ar rokām un šobrīd ir grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai viņus tuvāko desmit gadu laikā spētu aizvietot mākslīgais intelekts. Protams, kā augsto tehnoloģiju kompānijas pārstāve, es ticu tehnoloģiskajam izrāvienam, jo tieši to īpaši straujā tempā mēs jau vērojam kopš brīža, kad parādījās internets deviņdesmito gadu sākumā. Un tomēr ne visas profesijas ir apdraudētas. Tas ir saistīts ar kvalitāti, individuāliem pasūtījumiem un augstas precizitātes zinātnēm.