Darbā ar ārvalstu juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē ir pārliecināties, ka juridiskā persona tiešām pastāv un kurš ir pilnvarots to pārstāvēt. Agrāk šādu informāciju UR patstāvīgi iegūt nevarēja, tāpēc ārvalstu investoriem tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, informē UR.

Šobrīd UR informāciju par lielāko daļu ārvalsts juridiskajām personām var pārbaudīt Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā (BRIS) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja informācija ir pieejama bez maksas. Šāda prakse būtiski atvieglo un padara procesu lētāku lielākajai daļai ārvalstu investoru.

Šobrīd UR bez maksas visu nepieciešamo informāciju var iegūt par juridiskajām personām, kas reģistrētas: Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Līdz ar to klientam UR papildus dokumenti, kas apliecina juridiskās personas tiesībspēju un pārstāvēttiesīgo personu nav jāiesniedz.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.

Pusdzīvo problēma

“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, trešdien medijiem pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Viņa norādīja, ka UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti.

Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršos komercķīlas reģistrācijas procesu.

Samazinot birokrātisko slogu gan fiziskām, gan juridiskām personām, paredzēts neprasīt komercķīlas pieteikumam pievienot aizdevuma līgumu, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu.

Izmaiņas paredz, ka Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu, pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas vienkāršos reģistrācijas procesu, kā arī vienlaikus saglabās juridisko precizitāti.

Grozījumi likumā samazinās līgumu tulkošanas izmaksas un ietaupīs laiku, jo nereti tie ir sagatavoti un parakstīti kādā no svešvalodām un mēdz būt ļoti apjomīgi.

Patlaban komercķīlas pieteikumam ir jāpievieno gan komercķīlas līgums, gan aizdevuma līgums.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

“Baltic Waste & Energy Group” grupas uzņēmums - SIA “Granit Power” - ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijas Inovācijas fonda programmā “Inovatīvu neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešana klimata neitralitātei”, lai attīstītu pirmo CO₂ negatīvo koģenerācijas staciju Baltijā.

Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu enerģijas ražošanu Latvijā.

Kopumā šajā programmā ir saņemti 395 pieteikumi un pieprasīti 21.7 miljardi, no kuriem pieejami 2.4 miljardi. Paredzams, ka topošā koģenerācijas stacija būs paredzēta ne tikai enerģijas ražošanai, bet arī pētniecībai un datu ieguvei par dažādu kurināmo veidu efektivitāti un vides ietekmi.

Stacijā paredzēts ražot siltumu un elektroenerģiju no otrās aprites biomasas materiāliem, piemēram, nolietotas koksnes un citiem zemas kvalitātes kurināmajiem. Paredzēts, ka jaunajā stacijā tiks integrētas mūsdienīgas CO₂ savākšanas tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz minimumam, kā arī nodrošina izplūdes gāzu tiešsaistes monitoringu, nodrošinot caurspīdīgu un uz zinātniskiem datiem balstītu darbību.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" padome apstiprinājusi līdzšinējo valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ojāru Valkeru valdes priekšsēdētāja amatā.

Atklāts konkurss uz vakanto "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 2024.gada 23.septembrī. Konkursu organizēja Sabiedrības padome, piesaistot personāla atlases konsultantu SIA "EIRO PERSONĀLS" un izveidojot konkursa nominācijas komisiju. Konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu kopumā piedalījās 28 pretendenti.

"Uzņemoties "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja pienākumus, mana prioritāte ir veicināt augstāku dzīves un darba kvalitāti pilsētā ikvienam "Rīgas nami" pakalpojumu saņēmējam, kļūstot par uzticamu un profesionālu sadarbības partneri nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Mēs vienmēr esam un būsim orientēti uz klientu apmierinātību, ko iespējams uzlabot, ieviešot labas pārvaldības principus un apvienojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar inovatīviem risinājumiem. Lai sasniegtu "Rīgas nami" izvirzītos mērķus, būtiska nozīme arī turpmāk būs mūsu darbinieku profesionalitātei un kompetencei, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību," uzsver O. Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus, kas nodrošinās plašu pakalpojumu spektru, sākot ar komponenšu pasūtījumiem no vietējās industrijas, līdz pat platformas gala komplektēšanai un servisa centra izveidei Latvijā.

Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādātas jau 2026.gadā. Vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē paredz janvārī noslēgtais līgums starp Aizsardzības ministriju un Spānijas uzņēmumu "GDELS", tā radot attīstības iespējas Latvijas aizsardzības uzņēmumiem.

Stratēģiskajā sadarbībā ar "GDELS" piedalīsies tādi vietējie uzņēmumi kā SIA "Defence Partnership Latvia", SIA "Belss", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "East Metal", SIA "Teters", SIA "RK Metāls", SIA "Lanos", SIA "Tilde", SIA "SFM Latvia" un citi.

Aizsardzības industrijas iesaistes līguma vērtība 30% apmērā tiek rēķināta no kopējas līguma summas (bez PVN), sasniedzot 90 miljonus eiro.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ātrus un efektīvus finanšu risinājumus, kas palīdz nodrošināt stabilu naudas plūsmu un samazināt riskus. Viens no straujāk augošajiem finansējuma veidiem Latvijā ir faktorings, tomēr tā pieejamība mūsu valstī joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Lai mainītu šo situāciju, SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit piedāvā uzņēmumiem alternatīvo faktoringa risinājumu, kas nodrošina ātru un elastīgu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Kas ir faktorings un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem?

Faktorings ir finanšu pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem saņemt tūlītēju finansējumu, izmantojot savus vēl neapmaksātos rēķinus. Šis risinājums ir īpaši noderīgs uzņēmumiem, kas saskaras ar garajiem debitoru maksājumu termiņiem, jo tas ļauj saņemt naudu uzreiz, negaidot 30, 60 vai pat 90 dienas līdz rēķinu apmaksai.

Tradicionālie banku faktoringa pakalpojumi bieži ir saistīti ar stingriem nosacījumiem un ilgu apstiprināšanas procesu. Turpretī alternatīvais faktorings, ko piedāvā SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit, ir daudz elastīgāks, pieejamāks un paredzēts plašākam uzņēmumu lokam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Eco Baltia vide" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS" (AS DSATU), informē KP.

Uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" veic dažādu atkritumu savākšanu un izvešanu vairākās vietās Latvijā, kā arī atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu, izvešanu, reģenerāciju, atkritumu tirdzniecību, tostarp īstenojot atkritumu tirdzniecību un starpniecību atkritumu apsaimniekošanā visā Latvijas teritorijā. SIA "Eco Baltia vide" un tās saistītie uzņēmumi veic arī videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. Kā arī papildus SIA "Eco Baltia vide" veic dažādus sezonāla rakstura darbus, piemēram, ceļu un ielu tīrīšanu un uzturēšana visās sezonās. Tāpat SIA "Eco Baltia vide" veic grants ceļu greiderēšanu un atputekļošanu, grants ceļu seguma deformāciju nolīdzināšanu un ceļa segumu atjaunošanas darbus, u.c. pakalpojumus.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

SIA “Rīgas acs”, kuras 100% kapitāla daļu turētājs ir “Rīgas satiksme”, ir uzsākusi tai piederošo 49,99% AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju pārdošanas procesu, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu par līdzdalības izbeigšanu.

Šī gada aprīlī tiks uzsākta potenciālo investoru uzrunāšana un atklāta pieteikšanās akciju iegādei, ko organizē audita un biznesa konsultāciju uzņēmums SIA “KPMG Baltics”.

“Rīgas satiksme” pieder 100% kapitāla daļu SIA “Rīgas acs”, kurai savukārt pieder 49,99% akciju sabiedrības “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju. Pamatojoties uz Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmumu par līdzdalības izbeigšanu SIA “Rīgas acs”, ir uzsākts SIA “Rīgas acs” piederošo AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju atsavināšanas process.

Par investīciju piesaistes un pārdošanas procesa organizatoru veicot tirgus izpēti ir izvēlēts uzņēmums SIA “KPMG Baltics”. Atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem, SIA “KPMG Baltics” 12 līdz 18 mēnešu laikā jānodrošina “Rīgas acs” izdevīgākais saistošais piedāvājums, lai identificētu konkrētajā brīdī atbilstošāko AS “Rīgas starptautiskā autoosta” akciju pircēju.

Janvāra vidū noslēgts līgums par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu pārdošanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim un viņa biznesa partnerim Uldim Arnicānam.

Darījums īstenots ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību. Līdz šim “Latvijas aptieka” ietilpa Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” grupā, bet, izpildot Konkurences padomes (KP) izvirzītos nosacījumus un termiņus, uzņēmuma daļu pārvaldību un to atsavināšanas procesu kopš 2023.gada beigām veica neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

“Mūsu mērķis “Latvijas aptiekas” daļu atsavināšanas procesā bija atrast uzņēmumam pircēju, kas novērtē “Latvijas aptieku” lomu un vietu tirgū, kas izprot Latvijas pacientu vajadzības, kā arī vietējo uzņēmumu nozīmi sabiedrībā un ekonomikā. Taču situācijā, kurā uzņēmēji skaidri redzēja bēdīgo investīciju vidi, haotiskās reformas nozarē un zināja KP noteiktos termiņus, līdz kuriem bija pienākums pārdot “Latvijas Aptieka” daļas, uzdevums nebija vienkāršs. Tāpēc esmu gandarīts, ka “Latvijas aptieka” vadītājs Alvis Ērglis, kurš vislabāk zina uzņēmumu un tā izaugsmes potenciālu, izrādīja interesi par “Latvijas aptieka” iegādi un šī interese ir rezultējusies arī sekmīgā uzņēmuma īpašnieku maiņā. Man ir prieks, ka “Latvijas aptieka” joprojām būs vietējā kapitāla uzņēmums, saglabājot savu zīmolu un vērtības, kas fokusējas uz farmaceitisko pakalpojumu reģionālo pieejamību un augstu kvalitāti. Mūsu sadarbības laikā A. Ērglis ir sevi pierādījis kā profesionālu uzņēmuma vadītāju un ticu, ka, kļūstot arī par uzņēmuma īpašnieku, viņš turpinās iesākto ar vēl lielāku enerģiju un atdevi,” norāda “Latvijas aptieka” neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kura uzdevums bija nodrošināt uzņēmuma daļu atsavināšanas procesu atbilstoši KP izvirzītajiem nosacījumiem. Līdz ar “Latvijas Aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu Belēvičs beigs pildīt savus pienākumus kā uzņēmuma pārvaldnieks.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.