Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Foto: Freepik.com/ Freepik

Mēs visi zinām, ka izlaidums ir mācību noslēgumam veltīts pasākums, taču šajā skopajā vārdā nav ietverts viss procesā piedzīvotais spēks, grūtības, centieni, izmisums, prieks, gandarījums, nogurums, zināšanas, pārbaudījumi un attiecības, kas patiesībā raksturo ikvienu mācību procesu. Tieši tāpēc izlaiduma diena ir iespēja atskatīties, pateikties sev un citiem par paveikto un vienlaikus vērst skatienu nākotnē, kur sagaida ne mazāk pārbaudījumu un, cerams, arī ne mazāk gandarījuma un prieka brīžu. Izlaidums ir pārejas punkts, kurā reflektēt par paveikto, novērtēt ieguldīto darbu un apzināti izvēlēties nākamo virzienu, tāpēc ir svarīgi šo mirkli pienācīgi atzīmēt. Turpinājumā pieci ieteikumi, kā šajā dienā atbalstīt absolventu un nosvinēt izlaidumu ar jēgu un dzirksti.

Digitalizācija vairs nav nākotnes jautājums – tā ir šodiena, un tieši no tā, cik ātri un gudri spējam tai pielāgoties, ir atkarīga mūsu konkurētspēja un izaugsme. Šo atziņu vienbalsīgi apliecināja arī dalībnieki iedvesmas konferencē “Future Ready 2025”, kas šoruden jau otro reizi pulcēja uzņēmumu pārstāvjus - vadītājus un profesionāļus, lai runātu par zināšanu un tehnoloģiju nozīmi cilvēka dzīvē un biznesa attīstībā.

Konferencē valdīja pārliecība – digitālās pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju ieviešana, bet domāšanas un vērtību maiņa. To savā atklāšanas runā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, apstiprinot, ka uzņēmuma izaugsmes pamatā ir cilvēku zināšanas, prasme mācīties un vēlme attīstīties. “Latvija ir viena no brīnišķīgākajām valstīm, ja mums jāsalīdzinās ar to kā darbinieki mācās. Latvijā ir augstākā lielo uzņēmumu darbinieku (30%) iesaiste mācības Eiropā. 65% darbinieku mācās darba laikā, kas nozīmē, ka mācības ir kļuvušas par biznesa sastāvdaļu un integrētu darba procesu, kurā mēs mēģinām atrast tos veidus, kā tas ietekmēs mūsu produktivitāti un mūsu uzņēmumu attīstību.”

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto C hepatīta gadījumu skaits Eiropā. Vienlaikus Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav valsts skrīninga programmas, tāpēc daudzi C hepatīta gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo slimībai visbiežāk ir raksturīga hroniska norise, kas pārsvarā norit bez simptomiem.

Lai veicinātu agrīnu diagnostiku, šī gada 12.novembrī Gremošanas slimību biedrība sadarbībā ar SIA “Centrālā laboratorija” organizē sociālu kampaņu "Atklāj. Rīkojies!", kurā iedzīvotāji bez maksas visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs varēs veikt C hepatīta antivielu testu (anti-HCV) un feritīna analīzi.

"C hepatītu nereti dēvē par snaudošo slimību. Cilvēki bieži pat nenojauš, ka ir inficējušies, un tādējādi turpina inficēt citus. Vienīgais veids, kā pamanīt un laikus diagnosticēt C hepatītu, ir veikt analīzes. Šī infekcijas slimība var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, 2. tipa cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumus. Tādēļ viens tests var pasargāt no vairākām slimībām un pat glābt dzīvību,” norāda Gremošanas slimību biedrības valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs, piebilstot, ka līdz pat 85% inficēšanās gadījumu attīstās hroniska C hepatīta infekcija, kuru neārstējot iespējamas nopietnas komplikācijas: aknu ciroze, mazspēja vai pat vēzis.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) ilgtermiņa sadarbības ietvaros tiek uzsākta aktīva dzīves veida kampaņa, un Daugavas stadiona un Daugavas vieglatlētikas manēžas jaunie nosaukumi būs "BTA Daugavas stadions" un "BTA Daugavas vieglatlētikas manēža".

Vienlaikus tiek uzsākta kampaņa “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kas vērsta uz sabiedrības motivēšanu vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes trūkums Latvijā ir nopietna problēma – tikai 9% regulāri nodarbojas ar sportu, turklāt gandrīz puse iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgo dzīves gadu skaits Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā – 54,3 gadi sievietēm un 52,6 gadi vīriešiem. BTA un LNSC savas sadarbības ietvarā vēlas šo mainīt, iedvesmojot plašāku sabiedrību aktīvam un veselīgam dzīves veidam.

“Ar kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies!” mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem. Sporta centru nosaukuma maiņa ir nākamais solis mūsu sadarbībā. Jaunajā nosaukumā tiek saglabāts vēsturiskais "Daugavas stadiona" nosaukums, kas jau ir labi zināms un iemīļots sabiedrībā. Tādējādi tiek saglabāta stadiona vēsturiskā nozīme un ieguldījums Latvijas sporta attīstībā, vienlaikus piešķirot tam mūsdienīgu un laikmetīgu veidolu. Ceram, ka ar šo iniciatīvu spēsim iedvesmot vairāk cilvēku atrast prieku kustībā un padarīt to par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Igaunija ir digitāla valsts, kur dažādi e-pakalpojumi ir ļoti pieejami un augstā kvalitātē, Lietuva īsteno mērķtiecīgāku atbalsta politiku un skaidri definē prioritātes - tieši tā mēs, latvieši, bieži domājam un sakām par kaimiņiem. Bet, cik bieži mēs lepojamies ar Latvijas IT nozares panākumiem un cik daudz par tiem vispār zinām?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts ar spēcīgu IT sektoru, kas spēj radīt mūsdienīgus risinājumus un inovācijas. Uz mums ar respektu raugās Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, taču, vai paši apzināmies, ka mums ir, ar ko lepoties?

Būtiska izaugsme Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā

Nozarē ir vairāk nekā 7 000 uzņēmumu, kas kopumā rada vairāk nekā 43 000 darbavietas. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, IT nozare veido 6,7% no IKP, bet kopējais nozares apgrozījums sasniedz 5,6 miljardus eiro. Pērn IT produktu eksports sasniedza 1,6 miljardu eiro atzīmi, bet pakalpojumu eksports 1,36 miljardus eiro. Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā (World Digital Competitiveness Ranking) šogad Latvija ierindojusies 31. vietā. Salīdzinājumam – 2023. gadā bijām 40. vietā, pērn – 38. vietā (no kopumā 69 valstīm). Lai stāsts nebūtu tikai par vietu topā, paanalizēsim tuvāk, kas šajā pētījumā ir teikts par Latviju.

SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) un AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA) uzsākušas ilgtermiņa sadarbību, kas nozīmē ne tikai Daugavas stadiona nosaukuma un Daugavas vieglatlētikas manēžas nosaukuma maiņu.

Par to, ko īsti nozīmē šī sadarbība, ar kādu mērķi aizsākts projekts „Kusties, kusties, lai var labāk justies!”, Dienas Bizness izjautāja LNSC valdes locekli Andri Pārupu un BTA valdes locekli Eviju Matveju.

Īsumā pastāstiet par izveidotās sadarbības iemeslu! Kas pamudināja divas ārēji tik ļoti atšķirīgas organizācijas mesties vienā projektā, jo sevišķi apdrošinātāju, kas pamatā tomēr orientējas uz peļņu?

E.M.: BTA Latvijā ir vairāk nekā 30 gadus, Baltijā kopumā nedaudz mazāk. Jau kopš pirmsākumiem apdrošināšanas sabiedrība ir atbalstījusi sportu. Sākām mēs ar nelieliem reģionāliem sporta klubiem, atsevišķu sportistu atbalstu vai sporta veida popularizēšanas atbalstu. Palīdzējām jauniešiem, amatieru sportam. Pagājušajā gadā atbalstījām vairāk nekā 20 sporta pasākumus, tāpēc sadarbība ar Latvijas Nacionālo sporta centru veidojās kā loģisks turpinājums mūsu sporta vides atbalstam. Piemēram, esam atbalstījuši 20 Velozinis trašu izveidi visā Latvijā, kur galvenais uzsvars ir bērnu un jauniešu velobraukšanas prasmes izkopšana. Protams, mēs gribam, lai mūs ierauga un BTA zīmols ir redzams, bet mums ir ideja un doma, kādēļ mēs to darām. Sports ir būtisks sabiedrības veselībai un labsajūtai.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

Bauskā, Zaļā ielā atklāts 37. “Lidl” veikals Latvijā. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz septiņus miljonus eiro un jaunajā veikalā izveidotas aptuveni 30 jaunas darba vietas.

Blakus veikala ēkai izbūvēts plašs stāvlaukums ar 110 autostāvvietām, kā arī uzlabota apkārtējā infrastruktūra - atjaunots Vītolu ielas posms, uzlabota gājēju infrastruktūra un izbūvēts luksofors.

Līdz ar jaunatklāto veikalu, “Lidl” veikali pieejami jau 16 Latvijas pilsētās. “Ir veikti apjomīgi ieguldījumi veikala tapšanā un teritorijas labiekārtošanā, kas apliecina uzņēmējdarbības vides attīstību, rada jaunas darba vietas un iepirkšanās iespējas Bauskas un novada iedzīvotājiem,” teic Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un attīstības jautājumos Guntis Kalniņš.

Jaunajā “Lidl” veikalā apmeklētājiem ir pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 4 regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir ~ 2255 m2 liela ar 1342 m2 plašu tirdzniecības zāli.

SIA "Centrālā laboratorija" Rīgā, Grēdu ielā 4A atklājusi modernāko klīnisko laboratoriju Baltijā, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro.

Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

SIA "Centrālā laboratorija" jaunā automatizētā laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem, par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmums “Codex” veiksmīgi noslēdzis apvienošanās darījumu ar SIA “Visma Consulting”, tādējādi nostiprinot pozīcijas vairākās IT risinājumu jomās, īpaši biznesa inteliģences segmentā.

Apvienošanās rezultātā paplašināts klientu portfelis, tirgus daļa augusi par 2 – 3%, bet darbinieku skaits palielinājies gandrīz par 50%. Tas ļaus īstenot ambiciozus projektus ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

“Skatoties uz uzņēmuma attīstības scenārijiem, bija divas iespējas – organisks, bet lēnāks process vai cita uzņēmuma ar spēcīgām kompetencēm pievienošana. IT nozarē viss mainās ļoti dinamiski, tādēļ mērķtiecīgi virzījāmies uz otro scenāriju. Esmu gandarīts, ka izdevās pievienot “Visma Consulting”, kas specializējas individuālu informācijas sistēmu pilna cikla izstrādē, uzturēšanā un konsultēšanā. Tieši biznesa inteliģences joma bija tā, kur vēlējāmies attīstīt kompetenci,” skaidro “Codex” valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.