Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.
Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.
Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma
Jaunais modelis paredz, ka finansējums tiek aprēķināts katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās īstenoto izglītības programmu apmēru - klašu komplektu un izglītojamo skaitu, atbalsta un administrācijas personālu. Neizpildot kritērijus, valsts finansējums tiks samazināt vai netiks piešķirts vispār, taču kritēriji par noteiktu skolēnu skaitu klasē ir pilnīgā pretrunā ar skolu – sociālo uzņēmumu pieeju, kur tiek veidotas mazas klases, kas ikviens bērns saņemtu personīgu pieeju. Nosakot minimālo skolēnu skaitu finansējuma saņemšanai, pazūd sociālo uzņēmumu misijas jēga. Vadot Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programmu “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība”, ar studentiem daudz un plaši esam diskutējuši par sociālo uzņēmumu lomu, secinot, ka izglītības jomā tie nereti paveic to, ko sistēma līdz šim vienkārši nav spējusi.
Bērni ar fizisku vai intelektuālu invaliditāti
Izglītības jomā sociālie uzņēmumi ir īpaši svarīga bērniem, kuriem nav piemērotas lielas skolas un lielas klases. Kā jau minēts, tie bieži ir bērni ar fizisku vai intelektuālu invaliditāti, bērni ar individuālām vajadzībām, un bērni, kuri aizgājuši no vispārizglītojošām skolām, jo tur infrastruktūra nav bijusi pielāgota viņu vajadzībām vai viņi cietuši no bulinga vai vardarbības, un klases bijušas pārāk lielas, lai skolotāji spētu viņiem veltīt pietiekamu uzmanību. Tie ir arī bērni ar mācību grūtībām, autismu, uzvedības traucējumiem, sociālajiem riskiem vai citām īpašām vajadzībām.
Līdz iekļaujošai izglītībai vēl tāls ceļš ejams
Lai gan ministrija norāda, ka šobrīd jau aktīvi tiek strādāts, lai nodrošinātu iekļaujošo izglītību ikvienā skolā, jāņem vērā, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams, turklāt, 2% papildus finansējums atbalsta pasākumiem, kas nozīmētu iespēju algot skolotāju palīgu, nerisinās daudzu šo bērnu problēmas. Ja atrašanās lielā klasē, milzīgā skolas ēkā, kurā ik dienu mācās daudzi simti bērnu rada trauksmi, stresu un grūtības koncentrēties, papildus personāls nepalīdzēs.
Latvijā augstākais bulinga rādītājs ES
Tas nebūs risinājums arī bērniem, kuri cietuši no bulinga (mācību vidē īstenotas apzinātas psiholoģiskas terorizēšanas). OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (OECD PISA) pētījumā minēts, ka Latvijā 35,5% bērnu dažas reizes mēnesī un biežāk piedzīvojuši savu skolas biedru ņirgāšanos par viņiem. Tas bija augstākais rādītājs ne tikai Baltijas valstīs (Lietuvā attiecīgais rādītājs sasniedza 22,6%, Igaunijā – 25,4%), bet arī visā Eiropas Savienībā, un tas ir rezultāts nesakārtotai skolu videi. Kad bulinga dēļ ģimene lemj par skolas maiņu, tas jau ir skaidrs signāls, ka situācija ir eskalējusies pārāk tālu un vienīgais, kas var palīdzēt, ir vides maiņa. Nebūtu taisnīgi vai pat cilvēcīgi liegt šiem bērniem iespēju mācīties drošā vidē, mazās klasēs, liekot atgriezties tradicionālā skolā. Tas kardināli samazinātu viņu motivāciju mācīties un negatīvi ietekmētu ne tikai sekmes, bet attīstību kopumā.
Jaunais finansējuma modelis var radīt milzīgus sarežģījumus sociālajiem uzņēmumiem
Apelējot pie vienlīdzības principa ministrija finansējumā pretnostata valsts un privāto sektoru, tostarp sociālos uzņēmumus. Taču svarīgi atcerēties, ka šiem bērniem ir vajadzīga nevis vienlīdzība, bet padziļināta izpratne par izaicinājumiem, ar ko viņi saskaras, individuāla pieeja, atbalsts un droša, mierpilna vide. Jaunais finansējuma modelis var radīt milzīgus sarežģījumus tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši ESF+ finansējuma ieguldījumus, tajā skaitā ALTUM grantus skolām par vairāk nekā 1,1 miljoniem eiro vai aizdevumus tieši ar mērķi attīstīt izglītības pakalpojumus mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādējādi tiktu apdraudēts tiesiskās paļāvības princips, jo saņēmēji labticīgi uzņēmuši saistības, balstoties uz esošo tiesisko regulējumu izglītības jomā.
Sociālajiem uzņēmumiem jāļauj turpināt savu misiju
Lai saglabātu bērniem ir iespēju mācīties un skolām – sociālajiem uzņēmumiem turpināt īstenot savu misiju, ir būtiski jaunajā modelī noteikti izņēmumu saistībā ar izglītojamo skaitu klasē tām izglītības iestādēm, kuras ir reģistrētas Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā, ņemot vērā, ka, piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, īpaši tiek vērtēts izglītības iestādes pienesums sabiedrībai un kopienai, pieeja, kādā veidā tiek nodrošināts izglītības pakalpojums. Būtiski saprast, ka sociālie uzņēmumi izglītības jomā nav “alternatīva” vai “ērts risinājums”, bet gan valsts partneris, kas sniedz atbalstu tiem bērniem un ģimenēm, kuru vajadzības tradicionālā sistēma nespēj nodrošināt. Ja patiesi vēlamies iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību visiem bērniem, finansēšanas sistēmai ir jāatspoguļo šī realitāte, saglabājot iespēju šīm skolām darboties mazās klasēs un nodrošināt personalizētu pieeju. Izņēmuma nosacījumi šīm izglītības iestādēm nav privilēģija, bet nepieciešamība un ieguldījums taisnīgā, atbildīgā un bērna interesēm atbilstošā izglītības politikā.
