Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.
KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.
Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.
Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.
Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt piegādātājiem vienoties par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja "Maxima Latvija" ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā jāpaliek esošajiem sadarbības līguma noteikumiem, ievērojot, ka "Maxima Latvija" šos noteikumus nevar interpretēt vai piemērot tādā veidā, kas ļautu vienpusēji noteikt sev izdevīgus termiņus.
Tāpat kompānijai līgumos noteiktajā termiņā jāizvērtē un jāsniedz atbildi uz piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumiem, kas pamatoti ar izmaiņām normatīvos konkrētām precēm tieši piemērojamiem nodokļu vai tiem pielīdzināmiem maksājumiem, piemēram, depozīta dalības maksa.
"Maxima Latvija" nevar arī pieprasīt zemākas preču iepirkuma cenas par aktuālajām preču iepirkuma cenām, kad piegādātājs ir izteicis priekšlikumu cenu paaugstināšanai. Proti, gadījumos, kad piegādātājs vēršas ar priekšlikumu paaugstināt cenu tā precei, nav pieļaujami, ka "Maxima Latvija", sniedzot atbildi pēc būtības, pieprasa tām pašām precēm noteikt vēl zemāku iepirkuma cenu par esošo.
Ja par kādu sortimenta vienību nav panākta vienošanās par cenu, kompānija nedrīkst veikt sodoša rakstura darbības attiecībā uz piegādātāja citām precēm - bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta, ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču neapstiprināšanu vai atcelšanu no dalības akcijā.
Visus preču iepirkumu cenu priekšlikumus un vienošanās par tiem, kā arī pieņemtos lēmumus kompānijai uzdots noformēt rakstveidā vai elektroniski izsekojamā formātā, lai nodrošinātu pārskatāmību un izsekojamību, kā arī tos uzglabāt vismaz vienu kalendāro gadu, nodrošinot operatīvu pieejamību informācijai.
KP lēmumā arī minēts, ka KP pārbaudīja, vai tiesiskajās attiecībās ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem "Maxima Latvija" rīcībā ir saskatāmas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā ietvertā aizlieguma veikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus pazīmes laika periodā no likuma spēkā stāšanās 2021. gada 1. novembrī.
KP lietā secināja, ka līdz 2024. gada 7. augustam "Maxima Latvija" sistemātiski un ilgstoši ir izmantojusi savu tirgus varu vienpusēji nosakot preču iepirkuma cenas vairākiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Vienpusējā rīcība īstenota izdarot ilgstošu un sistemātisku spiedienu uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, kas cita starpā ietvēra preču iepirkuma cenu apstiprināšanas novilcināšanu, ilgstošu preču neiepirkšanu.
""Maxima Latvija" rīcība kopumā pastiprināja tiesisko attiecību nelīdzsvarotību un liecināja par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu, kā rezultātā tika ierobežotas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus par savas uzņēmējdarbības attīstību un ilgtermiņa plānošanu, kā arī varēja samazināt to spējas ieguldīt līdzekļus attīstībā un konkurētspējas palielināšanā," teikts KP lēmumā.
Pamatojoties uz lietā iegūto informāciju, KP ir secinājusi, lai gan lietas tvērums un izpētes priekšmets tieši neattiecas uz cenu nodošanu gala patērētājiem, tomēr ir konstatēts, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina. Turklāt konstatētas indikācijas par "Maxima Latvija" iegūto preču iepirkuma samazinājuma nenodošanu gala patērētājiem, bet gan absorbēšanu savā ķēdes posmā.
"Ņemot vērā, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijā piegādātāju vidū pastāv augsts baiļu faktors attiecībā uz sadarbību ar mazumtirgotājiem, KP kā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraugošā iestāde uzskata par īpaši būtisku saglabāt sabiedrības un tirgus dalībnieku uzticību. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad cietusī puse ir aizsargāta ar speciālu regulējumu," teikts KP lēmumā.
Tāpat KP min, ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu, noteikto naudas soda apmēru nepalielina, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,02%, bet, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,04%.
"Lietā iegūtā informācija liecina, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās. Tas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu. Tomēr, tā kā pārkāpuma tiesiskā kvalifikācija iespējama tikai no brīža, kad Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stājies spēkā, par pārkāpuma sākuma brīdi tiek noteikts 2021. gada 1. novembris," skaidrots lēmumā, piebilstot, ka tādējādi secināts, ka pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, un līdz ar to naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,02%.
KP lēmumā teikts, ka par izdarīto pārkāpumu naudas soda apmērs var būt līdz 0,15% no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma. Tādējādi kopējais kompānijai piemērotais naudas sods, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, nosakāms 0,17% apmērā no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma jeb 1 872 805 eiro.
KP priekšsēdētāja Ieva Šmite žurnālistiem ceturtdien norāda, ka negodīga tirdzniecības prakse grauj savstarpēju uzticēšanos un kropļo tirgus līdzsvaru. Mazumtirgotājiem ir pienākums izmantot savu tirgus ietekmi atbildīgi, jo aiz katra piegādātāja stāv Latvijas ražotāji, uzņēmumi un darbavietas. "Nav pieļaujama situācija, kad pircējs izmanto savu tirgus varu, lai celtu savu konkurētspēju, gūtu peļņu uz piegādātāju rēķina," viņa min.
Tāpat Šmite atzīmēja, ka šī lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka pirmo reizi KP ir pieņēmusi lēmumu par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu, tādējādi parādot šī regulējuma efektivitāti. Vienlaikus KP ar šo lēmumu ir parādījusi, ka tā nav iecietīga pret šāda veida negodprātīgu praksi un tādēļ ar visu bardzību ir vērsusies pret šo mazumtirgotāju.
Tāpat KP atgādina piegādātājiem ziņot, ja mazumtirgotāji, kuriem piemīt būtiska tirgus vara, pret tiem piemēro negodprātīgi tirdzniecības noteikumus
Savukārt KP Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktore Sanita Uljane norādīja, ka šobrīd indikācijas par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu ir manītas tikai "Maxima Latvija" darbībās. Pārkāpumi pamanīti, veicot tirgus uzraudzību.
Uljane gan arī minēja, ka KP vērtē situāciju ne tikai "Maxima Latvija", bet arī citu mazumtirdzniecības tīklu darbībā.
LETA jau vēstīja, ka "Maxima Latvija" paredzējusi pārsūdzēt minēto KP lēmumu.
"Latvijas likumdošana neierobežo mazumtirgotāja tiesības vienoties par pieņemamiem komercnosacījumiem vai iespēju atteikties no preču iegādes, ja piedāvātā cena nav pieņemama," pauda kompānijā, norādot, ka uzņēmums vienmēr ir koncentrējies uz zemu cenu nodrošināšanu klientiem, kas ietver arī komercnosacījumu apspriešanu ar uzņēmuma partneriem. Sadarbība ar piegādātājiem notiek cieņpilni, ko apliecina gan vietējie, gan starptautiskie partneri.
"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,102 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 10,2% un bija 50,775 miljoni eiro.
Kompānija reģistrēta 2000. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".
