Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu "Vivi" 2024.gadā pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023.gadā. No visiem pērn pārvadātājiem pasažieriem aptuveni 12,1 miljoni pasažieru pārvadāti ar jaunajiem elektrovilcieniem, informē uzņēmums.

Pagājušā gada decembrī vilcienu satiksmi iekšzemes pārvadājumiem Latvijā izmantojuši 1 449 194 pasažieri, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2023.gada decembrī, bet vilcienu reisi atbilstoši kustības grafikam gada pēdējā mēnesī izpildīti ar 99,01% precizitāti, ko var uzskatīt par gandrīz perfektu punktualitātes rādītāju. Neskaitot pagājušā gada pašu sākumu, kad tika piedzīvoti zināmi izaicinājumi reisu izpildes laikā nodrošināšanā, kopumā 2024.gadā "Vivi" veicis pasažieru pārvadājumus ar vidēji 98% precizitāti, kas ierindo uzņēmumu Eiropā punktuālāko pārvadātāju galvgalī. Savukārt 2024.gadā kopā "Vivi" pārvadājis 19 444 755 pasažierus, kas ir pēdējo gadu laikā lielākais pārvadāto pasažieru skaits pa dzelzceļu, par 5,3% pārsniedzot arī 2019. jeb pirmspandēmijas gadā iespēto (pārvadāti 18 451 931 pasažieri).

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Autotransporta direkcija (ATD) ir noslēgusi līgumu ar "Pasažieru vilcienu", kas pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā veic ar zīmolu "Vivi", par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos līdz 2032.gada 31.decembrim, līgumā paredzot iespēju pagarināt tā izpildi līdz 2034.gada 31.decembrim.

Jaunais līgums nosaka jaunas kvalitātes prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pa dzelzceļu un informācijas sniegšanu klientiem gan ikdienā, gan arī ārkārtas situācijās. Tā, piemēram, ir noteikti skaidri rīcības scenāriji gadījumos, ja vilciena kustība ir traucēta, un kā šādos gadījumos tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Tāpat ir noteiktas prasības, kā un pa kādiem kanāliem "Vivi" ir jānodrošina klientiem informācija gadījumā, ja rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Vienlaikus ir paredzēti arī plašāki līgumsodi par kavējumiem un atceltiem reisiem, ja tas ir noticis pārvadātāja vainas dēļ, vai par citu pakalpojuma kvalitātes prasību neievērošanu. Jauno prasību ieviešana notiks pakāpeniski 2025.gada laikā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Ieviesta "Rīgas vienotā biļete" - jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan "Rīgas satiksmes" transportu.

Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos - autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā. Biļeti var iegādāties no 15.jūlija, un tā būs derīga no 24.jūlija.

"Ar "Rīgas vienoto biļeti" mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā," uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", šogad plāno sasniegt 20 miljonus pārvadāto pasažieru, intervijā sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš uzsvēra, ka, pārvadājot 20 miljonus pasažieru ar vilcieniem, tas būtu augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nešpors skaidroja, ka galvenais iemesls pasažieru skaita kāpumam ir jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Pēc viņa teiktā, šie vilcieni satiksmē pilnvērtīgi tika ieviesti pērn augustā, bet pilnībā cilvēki tos ir sākuši novērtēt šogad.

Viņš papildināja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana satiksmē ir veicinājusi jaunu klientu piesaisti, kuri iepriekš izmantoja citus pārvietošanās veidus. "Tas nozīmē, ka parādās jauni klienti ar citām prasībām un gaidām, tādēļ jādara viss, lai neliktu viņiem vilties," piebilda PV vadītājs.

Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Eiropas Savienības (ES) Dzelzceļa aģentūra (EDA) izsniegusi ar zīmolu "Elron" strādājošajam Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid" atjauninātu vienoto ES drošības sertifikātu, kas dod tiesības veikt pasažieru pārvadājumus pa Latvijas dzelzceļu, paziņojis "Elron".

Lai sāktu pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Tartu, "Elron" vilcieniem "Stadler Flirt" vēl nepieciešams sertifikāts ekspluatācijai uz Latvijas dzelzceļa.

"Pasažieru vilcienu ekspluatācijai Latvijā un starptautiskās pasažieru vilcienu līnijas starp Tartu un Rīgu sākšanai ir nepieciešams EDA izsniegts vienotais drošības sertifikāts un vilcienu sertifikācija ekspluatācijai Latvijas infrastruktūrā," sacīja "Elron" atbilstības nodaļas vadītāja Natālija Aosāra. "Elron" saņemtais ES vienotais drošības sertifikāts apliecina, ka uzņēmuma drošības procesi atbilst gan ES, gan valsts prasībām, viņa paskaidroja.

Pieteikumu EDA, lai saņemtu drošības sertifikātu dzelzceļa pārvadājumu veikšanai Latvijā, "Elron" iesniedza 2024.gada jūnijā. EDA sertifikātu piešķīrusi šā gada 28.februārī.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, informē RB Rail AS.

Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.

Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.

Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.

Uzņēmuma lielākā vērtība ir cilvēki, kuri nebaidās pastāvēt par savu viedokli un ir gatavi cīnīties, lai sasniegtu nospraustos mērķus, domā Iveta Brūvele, SIA Wandoo Finance vadītāja.

Lai arī cik spēcīgs būtu uzņēmuma vadītājs, viens cilvēks nevar paveikt visu, tāpēc līdera galvenais uzdevums ir pulcēt sev apkārt pašpārliecinātus nozares profesionāļus un motivēt tos sasniegt maksimāli labākos rezultātus, spriež I.Brūvele. Tāpat lielu lomu uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē arī spēja pielāgoties tirgus izmaiņām un drosme, neslēpj Wandoo Finance vadītāja. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāuzņemas riski un jātiek galā ar bailēm kļūdīties - biznesā ir vienkārši jāņem un jādara, tad arī izdosies, domā I.Brūvele.

Maina nozari

Bērnībā man patika dziedāt, dejot un spēlēties ar draugiem, un par nopietnu profesionālo mērķu uzstādīšanu es nemaz nedomāju, atzīst I.Brūvele. “Arī pusaudžu gados man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, tāpēc karjeras veidošana manā gadījumā notika ļoti intiutīvi. Skolas laikos man padevās valodas, literatūra un vēsture, taču, pēc pamatskolas pabeigšanas, iestājos Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas koledžā, lai kļūtu par vides tehnologu. Nācās apgūt ļoti daudzas tēmas, kas bija saistītas ar fiziku, ķīmiju, matemātiku un citiem eksaktajiem priekšmetiem, kas iepriekš noteikti nebija mani mīļākie. Neraugoties uz to, mācīties man patika, tāpēc, pēc koledžas absolvēšanas, šajā jomā ieguvu arī augstāko izglītību, bet vēlāk kā vides aizsardzības speciāliste sāku strādāt uzņēmumā Latvijas Dzelzceļš,” stāsta I.Brūvele, neslēpjot, ka šī arī bija tā vieta, kur jaunā profesionāle sapratusi - vides tehnologa profesija nav domāta viņai.

Satiksmes ministrija (SM) Tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP) ir iesniegusi Ministru kabineta noteikumus, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 24,5 milj. eiro ieguldītu iekšzemes intermodālo termināļu jeb "sauso ostu" izveidē, nodrošinot pārvadājamo kravu pārvirzīšanu no autotransporta uz dzelzceļa infrastruktūru, informē SM.

"Sauso ostu" izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

"Sausās ostas ir veids, kā mēs reizē varam atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus", atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

SM izstrādātie noteikumi paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. Paredzēts izvērtēt un izveidot 2-3 multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei (Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā), kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei (piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē), dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai (piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos, Inčukalnā u.c.).

Kopš Covid-19 pandēmijas medicīnas sistēmas sagatavošanā citām krīzēm nekas daudz nav izdarīts, turklāt tiek pieļautas stratēģiskas kļūdas, nespējot pabeigt tik elementāras lietas kā universitāšu slimnīcu infrastruktūras izbūve, kas ir ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja pandēmijas laika valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.

Vaicāts, cik medicīnas sistēma šobrīd ir gatava krīzēm no visdažādākajiem aspektiem, piemēram, cita vīrusa pandēmijai vai karam, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, profesors Dumpis secināja, ka neko daudz neesam izdarījuši.

Viņš uzsvēra, ka ir notikusi apstāšanās kritiskajā būvniecībā, proti, universitātes slimnīcas par Eiropas naudu nav spējušas uzcelt absolūti nepieciešamu infrastruktūru, piemēram, uzņemšanas nodaļu Stradiņa slimnīcā, reanimācijas nodaļas.

"Mēs stāvam uz vietas. Vismaz - nokavējuši visus termiņus," viņš teica, atgādinot, ka viens no lielajiem Covid-19 pandēmijas atzinumiem bija, cik ārkārtīgi svarīga krīžu pārvarēšanai ir infrastruktūra.

Ķīnas kravu tranzītā ir milzīgas iespējas, kuras Latvijā kā valsts līdz galam pašlaik neizmanto, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš minēja, ka vairāku gadu garumā bijušas cerības, ka Latvija varētu iekļauties Ķīnas kravu piegāžu ķēžu sistēmā uz Eiropas tirgu. Tas esot bijis uzstādījums, kā Latvijai vajadzētu izmantot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

"Bija arī sadarbības formāts "16+1", kur Ķīna veidoja sadarbību ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai kaut kādā ziņā veidotu jaunā formāta Zīda ceļu. Baltijas valstis no šī formāta ir izstājušās, un realitāte šodien ir nedaudz cita," skaidroja LDz vadītājs.

Viņš minēja, ka LDz ir ieinteresēts sadarbībā gan ar Kazahstānu, kas varētu kaut kādā mērā nodrošināt tranzīta kravu plūsmu nepārtrauktību, gan ar Ķīnu.

Tomēr, ņemot vērā ģeogrāfiju, viņš sacīja, ka šīs kravas nevar Latvija nokļūt nekā citādi kā caur Krievijas teritoriju. Savukārt Krievija patlaban lieto visdažādākos līdzekļus, lai tranzīta kravu plūsmas Latvijas virzienā maksimāli ierobežotu, piebilda Grinbergs.

Latvijas ostās kravu apgrozījums tuvākajos gados, visticamāk, neatgriezīsies agrākajā līmenī, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) valdes locekle Elīna Štrodaha.

Viņa uzsvēra, ka ostām ir jāmeklē jauni biznesa modeļi, tostarp jāattīsta ražošana, atjaunojamās enerģijas projekti un tehnoloģijas. "Ostu pārvaldes un uzņēmumi ir identificējuši virkni attīstības projektu, un nākotnes izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tos izdosies īstenot," viņa piebilda.

Štrodaha skaidroja, ka Latvijas ostu ārējo izaicinājumu pamatā ir ģeopolitiskā situācija un sankcijas, kuru dēļ tranzīta kravu apgrozījums desmit gadu laikā sarucis par apmēram 50%. Tas būtiski samazinājis ostu ienākumus un apgrūtina infrastruktūras uzturēšanu, kas nepieciešama arī eksportam, importam un aizsardzībai.

Savukārt iekšējo izaicinājumu pamatā, pēc viņas teiktā, ir ostu attīstības stratēģijas trūkums, politiskā sašķeltība dažu jautājumu, piemēram, ostu reformas, virzībā, kā arī nepietiekama starpnozaru sadarbība, kas radījusi nekoordinētu, ostām nelabvēlīgu nodokļu politiku.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.