Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Ātrums lēmumu pieņemšanā, elastīgi nosacījumi un lai banka nejautā neko lieku – tās ir svarīgākās lietas, ko uzņēmēji sagaida no bankas sadarbības procesā.

Tas secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Industra Bank pasūtījuma veiktajā pētījumā par uzņēmēju attieksmi pret bankām.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis akcentē: “Uzņēmēji gan saistībā ar savu biznesu, gan kā privātpersonas, sagaida no bankas atsaucību un sasniedzamību sadarbības gaitā. Lai sadarbība būtu patiesi veiksmīga, vienmēr svarīgi ir saprast, kas darījumu partnerim ir būtiskākais. Lai arī Industra Bank ir uzņēmēju izveidota banka uzņēmējiem, mēs atceramies rūpīgi klausīties dažādu industriju vajadzībās – kas klientiem ir svarīgi, kas ir lielākie izaicinājumi jeb problēmu punkti sadarbībā ar bankām un kā tos risināt. Mūsu ambīcija ir divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, tāpēc dziļa izpratne par uzņēmēju vajadzībām ļauj mums piedāvāt precīzi atbilstošus risinājumus – bez liekas sarežģīšanas tiem, kuri dara – tiem, kuri attīsta savus biznesus un aug, tiem, kuri grib eksportēt un iekarot jaunus tirgus.”

Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.

Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.

“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

Jaunattīstības tirgi aizvien turpina piesaistīt fintech uzņēmumu interesi. Potenciāls ir acīmredzams: jaunas, digitāli izglītotas sabiedrības, strauji augoša vidusšķira un ierobežoti banku pakalpojumi. Vienlaikus ir uzņēmēji un investori, kas šīm valstīm met līkumu, aizbildinoties ar augstiem riskiem. No pieredzes fintech jomā teiktu, ka ar visu var tikt galā.

Daudzi no jaunattīstības tirgiem ir milzīgas ekonomikas, lielākas par virkni Eiropas valstu. Bet lielums var būt mānīgs. Svarīgāk reizēm ir tas, kā valsts darbojas kā sistēma - vai ir labi funkcionējošas kredītiestādes, kredītbiroji, efektīvas tiesas, pieejami parādu piedziņas mehānismi, pietiekama sabiedrības digitālā pratība, prognozējami likumdevēji un regulatīvā vide. Šie lielumi maina aizdevumu izsniegšanas pamatprincipus un biznesa operacionālo struktūru.

Tirgos ar vājiem kredītbirojiem un sliktu datu kvalitāti aizdevēji nevar paļauties uz universālām klientu vērtēšanas metodēm. Tā vietā, lai balstītos tikai uz formālu kredītvēsturi, jāspēj atrast un interpretēt plašāku faktoru kopumu – cilvēka digitālo nospiedumu, nodarbinātību un tās stabilitāti, dažādu nelielu maksājumu disciplīnu, pat uzvedību klientam aizpildot kredīta pieteikuma formu mājaslapā. Mērķis nav vienkārši ievākt pēc iespējas vairāk datu, bet identificēt signālus, kas varētu liecināt par klienta spēju pildīt savas saistības.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Aktīvi sākušās debates par nākamā gada budžeta prioritātēm un publiski izskanējis, ka valstij un arī pašvaldību sektoram ir jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk un samazināt valsts pārvaldes izdevumus.

Uzskatu, ka valsts un pašvaldību procesu digitalizācija ir efektīvākais veids, kā uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti, atvieglot iedzīvotāju ikdienu un padarīt valsts vai pašvaldību iestādes modernākas un produktīvākas.

Tomēr ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums ir nepieciešama jēgpilna digitalizācija, kas vienlaikus uzlabotu organizācijas procesus, kā arī ietaupītu līdzekļus. Pašlaik Latvijā bieži vien IT projekti tiek veikti tikai tāpēc, ka “tas ir moderni”, vai “tā tagad jādara”, bet netiek domāts par to, kā mainīsies pati iestāde vai organizācija. Ja organizācijā ir viedoklis, ka IT projekts tiek ieviests tikai tādēļ, ka kāds to pieprasa, tad nereti šis projekts ir neveiksmīgs un kļūst par slogu valsts iestādei vai pašvaldībai.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā:

Latvijā arvien mazāk cilvēku ir gatavi strādāt smagu fizisku darbu, tādēļ dzelzsbetona konstrukciju ražotājam SIA "Skonto Prefab" jāpiesaista arvien vairāk viesstrādnieku, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

"Lielas investīcijas tiek ieguldītas arī cilvēkos. Mēs apmācām savus profesionāļus, kas maksā naudu, kā arī mums ir daudz viesstrādnieku. Viņi atbrauc, un divus mēnešus šis cilvēks jāapmāca, kā arī jāmaksā alga. Tā ir sava veida investīcija - investīcija ne iekārtā, bet cilvēkā," teica Roze.

Jautāts, no kurienes ir viesstrādnieki, Roze sacīja, ka pārsvarā no Uzbekistānas. Vienlaikus viņš piebilda, ka ne visiem izdodas, kas nozīmē, ka nauda ir investēta, bet neveiksmīgi.

Roze stāstīja, ka jau vismaz desmit gadus ir vērojama problēma, ka Latvijā arvien mazāk un mazāk cilvēku ir gatavi strādāt šāda veida darbu - strādāt ar betonu, strādāt rūpnīcā un ne tik tīros apstākļos.

Latvijā šogad sešos mēnešos reģistrēti kopumā 5096 jauni uzņēmumi, kas ir par 9% jeb 421 uzņēmumu vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūnijā reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 106 uzņēmumiem mazāk nekā šogad maijā un par 90 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā likvidēti 4448 uzņēmumi, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā šajā periodā audzis par 648 uzņēmumiem, informē "Lursoft".

Pagājušajā mēnesī fiksēts mazākais jaunu uzņēmumu skaits viena mēneša laikā šogad. Visaugstākais rādītājs sasniegts janvārī, kad reģistrēti 926 uzņēmumi.

Jūnijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 31,84 miljonus eiro, un "Lursoft" atzīmē, ka jūnijā reģistrēts jauns kopējā pamatkapitāla rekords 2025.gadā.

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti četri uzņēmumi ar pamatkapitālu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, tostarp līderim SIA "PSV-group" pamatkapitāls pārsniedz pat 17 miljonu eiro robežu. "Lursoft" izpētījis, ka jūnija izskaņā reģistrētais Alvim Ērglim piederošais "PSV-group" jau kļuvis par SIA "Latvijas aptieka" līdzīpašnieku (60%).

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un nodevusi saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģiju 2025. – 2027. gadam.

Tajā galvenais Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu FinTech jeb finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstīs un Skandināvijā, piedāvājot uzņēmumiem un investoriem pievilcīgu vidi inovācijām, izaugsmei un jaunu pakalpojumu radīšanai.

“Stratēģijā paredzēts par 30% palielināt Latvijā reģistrēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu skaitu, nodrošinot tiem labvēlīgus nosacījumus darbībai un paplašināšanai. Tāpat ir izvirzīts mērķis 15% apmērā piesaistīt jaunus kapitāla ieguldījumus FinTech jomā, bet par 18% palielināt ar finanšu tehnoloģijām saistīto darba vietu skaitu, tostarp veicinot jaunu, labi apmaksātu un perspektīvu profesiju attīstību Latvijā. Šo mērķu īstenošana ļaus Latvijai kļūt par stabilu, inovatīvu un konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā, kas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos uzņēmumus un speciālistus,” norāda FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, kas lielā mērā ir “negaidīti” sakrituši ar maija beigās strauji pieaugošiem valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem.

Tiek pievērsta uzmanība arī uz pieaugošo valsts parāda apkalpošanas slogu un Japānas Bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības, kas, pareizi izprotot, ļauj šī brīža situāciju vērtēt daudz mierīgāk un kontekstuāli pamatotāk.

Tiesa, Japānas valsts kopējais parāds (rēķinot pret IKP) joprojām ir visaugstākais starp attīstītajām ekonomikām, bet Japānu atšķir tas, ka gandrīz viss valsts parāds ir denominēts jēnās un to iekšzemē tur Japānas Banka, komercbankas un pensiju fondi. Īpatnība dod Japānai priekšroku monetārās politikas elastībā atšķirībā no valstīm, kuras aizņemas ārvalstu valūtās vai saskaras ar starptautiskiem monetāriem ierobežojumiem (piem. Eirozona). Japānas valdībai, sadarbībā ar Japānas Banku, vienmēr ir iespēja nodrošināt savu parādsaistību izpildi jēnās – t.i. defolta risks ir praktiski neeksistējošs – Grieķijas variants, kur lielākā parāda daļa tika turēta ārzemēs, nav iespējams.