Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ikviens, kam šobrīd ir aktīvas kredītsaistības, mēdz pievērst uzmanību savam ikmēneša kredīta maksājumam un Euribor likmei, kas pēdējos gados piedzīvojusi gan pamatīgu pieaugumu, gan samazinājumu.

Jau drīzumā, 12.decembrī, plānota nākamā Eiropas Centrālās bankas sēde, kurā tiks spriests par Euribor likmi, tomēr ne visiem aizdevumiem līdz ar kārtējo Euribor likmes samazinājumu jūtams arī kritums ikmēneša maksājumā. Kādēļ tā un ko varam gaidīt no Euribor tuvākajā laikā, skaidro eksperts.

Lai saprastu, kādēļ līdz ar Euribor likmes samazinājumu netiek novērota tūlītēja ietekme uz ikviena aizņēmēja ikmēneša maksājumiem, ir jāatceras, kā īsti veidojas kredīta procentu maksa. To sastāda divas daļas - Euribor likme un bankas papildu likme. Bankas pamatlikme parasti tiek fiksēta uz visu aizdevuma periodu, taču Euribor likme ir mainīga, un aizņēmējam ir iespēja izvēlēties 3, 6 vai 12 mēnešu likmes izmaiņu periodu. Attiecīgi no izvēlētā perioda būs atkarīgs tas, ik pēc cik mēnešiem tiek pārskatīta un piemērota tā aizdevuma procentu likme, kas tobrīd ir spēkā. Kā liecina Latvijas Bankas dati Latvijā kredītņēmēji visbiežāk izvēlas 6 mēnešu Euribor likmi.

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs.

Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.

Banku atbalsta maksājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem

Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.

Pēdējā pusgada laikā mājokļu tirgū Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas būtiski mainījušas spēles noteikumus un padarījušas mājokļu iegādi pieejamāku lielai daļai iedzīvotāju. Euribor likmes samazinājums no 4,1% pīķa pagājušajā rudenī līdz 2,7% šoruden ir radījis būtisku atvieglojumu kredītņēmējiem, mazinot gan finansiālo slogu, gan ļaujot pārkāpt psiholoģisko barjeru, kas iepriekš daudzus ir atturējusi no lēmuma iegādāties mājokli.

Pozitīvās pārmaiņas it īpaši ir skārušas gatavo mājokļu tirgu, kā arī radījušas lielāku interesi par projektiem būvniecības stadijā.

Euribor kritums – zemākas izmaksas un lielāka pārliecība

Euribor procentlikme sešu mēnešu laikā samazinājusies par procentu un ir atbalss izmaiņām, kas skar inflāciju un ekonomiku. Likmes kritums nozīmē, ka mājokļu kredītu maksājumi ir kļuvuši ievērojami zemāki. Vēl pirms pusgada lielāko daļu ikmēneša maksājumu kopsummas veidoja procenti, taču tagad situācija ir uzlabojusies – procentu maksājumi ir kļuvuši mazāki par pamatsummu.

Minētās izmaiņas ievērojami atvieglo izdevumu slogu, piemēram, ikmēneša maksājums mājokļa kredītam 150 000 eiro vērtībā tagad ir par aptuveni 100 eiro mazāks nekā pirms pusgada. Euribor likmju kritums stiprina arī pircēju pārliecību par ieguldījuma ilgtermiņa vērtību, palīdzot vieglāk pieņemt lēmumu par mājokļa iegādi tagad, nevis atlikt to. Ir redzams, ka pārmaiņas labvēlīgi iespaido jauno ģimeņu lēmumu pārcelties uz plašāku vai modernāku mājokli. Esam novērojuši arī pirmspensijas vecuma cilvēku interesi: tiek pārdoti lielie dzīvokļi vai privātmājas pēc bērnu došanās dzīvē un pieņemts lēmums pārcelties uz mazākiem energoefektīviem mājokļiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 30. janvārī, paziņoja par 0,25 procentpunktu samazinājumu savās galvenajās procentu likmēs. Šis solis ir daļa no centieniem stimulēt eirozonas ekonomiku, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un inflācijas samazināšanos.

2023. gada septembrī tika sasniegts augstākais likmju līmenis – 4,00%. Uz šodienu kopējais samazinājums veido jau 1,25 procentpunktus, un jaunā noguldījumu likme uz nakti tagad ir 2,75%.

Euribor dodas lejup – kas sagaidāms tālāk?

Euribor likmes, kas ir būtisks rādītājs daudziem kredītiem, arī ir samazinājušās. Ja 12 mēnešu Euribor 2023. gada beigās bija ap 4,20%, tad šobrīd likme ir ap 2,5%. Līdzīgi arī 6 mēnešu Euribor ir nokritis no 4,14% līdz 2,60%, bet 3 mēnešu Euribor no augstākās vērtības 4,00% – līdz 2,60% šobrīd. Šogad Euribor likmes turpinās mazināties, sekojot ECB lēmumiem un finanšu tirgus noskaņojumam.

Nākamā ECB sanāksme notiks 6. martā, un daži eksperti prognozē, ka procentu likmes varētu tikt samazinātas vēl agresīvāk – par 0,50 procentpunktiem, ja ekonomikas dati būs atbilstoši.

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.

"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 15,5 miljoni eiro, kas ir par 22,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) sniegtā informācija.

Visbiežāk krāpšana tiek īstenota pa telefonu, zvanot vai sūtot īsziņas. FNA norāda, ka krāpnieki izmanto dažādas metodes, sākot no tradicionālajām shēmām līdz jaunākajām kibernoziedzības metodēm. Asociācijā uzsver, lai novērstu krāpšanas gadījumu palielināšanos, kritiska ir visu iesaistīto pušu sadarbība un sabiedrības aktīva līdzdalība.

FNA nākamnedēļ informēs par krāpšanas mērogiem un paņēmieniem Latvijā 2024.gadā. Asociācija informēs par izkrāptās naudas apmēriem un novērsto krāpšanas gadījumu skaitu. Tāpat asociācija stāstīs, kas visbiežāk uzķeras uz krāpnieku lamatām, kādas ir biežākās krāpšanas metodes, un kā turpmāk nekļūt par krāpšanas upuri.

Magnetiq Bank ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Fintech Hub LT, kļūstot par pirmo banku Latvijā, kas sadarbojas ar šo organizāciju.

Pievienošanās Fintech Hub LT ir nozīmīgs solis Magnetiq Bank darbības paplašināšanā, apliecinot tās apņemšanos sadarboties ar Fintech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem visā Baltijā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Šī partnerība ļaus Magnetiq Bank piedāvāt savu visaptverošo bankas pakalpojumu arhitektūru asociācijas biedriem, ļaujot tiem optimizēt savu darbību "zem viena jumta", ietaupot laiku un resursus, kā arī veicinot efektīvāku un inovatīvāku Fintech sektoru.

Fintech Hub LT tika izveidota, lai apvienotu un atbalstītu licencētos Fintech uzņēmumus Lietuvā. Asociācija spēlē būtisku lomu šo uzņēmumu interešu pārstāvēšanā, radot labvēlīgus apstākļus to darbībai, attīstībai un izaugsmei, lai veicinātu augstākus risku vadības un atbilstības standartus, kā arī pārstāvētu Lietuvu kā globālu Fintech centru.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomē par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. SM norāda, ka Martinovs ir pieredzējis finanšu un investīciju vadības profesionālis ar vairāk nekā divdesmit septiņu gadu pieredzi vietējā kapitāla tirgū aktīvu pārvaldībā, pensiju fondu un privātā kapitāla investīcijās.

Patlaban viņš ir valdes priekšsēdētājs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrībā " INVL Asset Management", investīciju komitejas loceklis "Altum" privātā kapitāla fondā un padomes loceklis "INVL Atvērtajā pensiju fondā". Iepriekš viņš ieņēmis vadošus amatus vairākos finanšu nozares uzņēmumos. Martinovam ir maģistra grāds ekonomikā, banku un finanšu jomā no Latvijas Universitātes, norāda SM.