Būvniecības, dārza un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs "Kesko Senukai" Baltijas valstīs plāno atvērt 30 jaunus veikalus, paziņoja "Kesko Senukai" prezidents Artūrs Rakausks.

Uzņēmums pašlaik aktīvi meklē piemērotus būvlaukumus un mazumtirdzniecības telpas.

"Tīkla paplašināšana ir dabisks un stratēģiski izsvērts solis," teica Rakausks, piebilstot, ka pašlaik tiek izvēlēta jauno veikalu atrašanās vieta. Šajā procesā tiekot izvērtēti dažāda lieluma īpašumi - no 5000 kvadrātmetriem mazpilsētās līdz 25 000 kvadrātmetriem lielākās pilsētās.

Paplašināšanās sāksies Igaunijā, kur Tartu jau tiek būvēt jauns "K-rauta" veikals.

"Kesko Senukai" meklē gan ilgtermiņa nomas, gan iegādes iespējas visās Baltijas valstīs. Papildus mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanai uzņēmums tuvākajā nākotnē plāno piesaistīt jaunas investīcijas un partnerus. "Kesko Senukai" plāno investēt jaunos nekustamā īpašuma projektos, paplašināt darbību, izmantojot franšīzi, un iegādāties citus mazumtirdzniecības uzņēmumus Baltijā.

Būvniecības, remonta preču un sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības ķēde Baltijas valstīs “Kesko Senukai” uzsāk intensīvu paplašināšanās fāzi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums plāno atvērt vairāk nekā 30 jaunu veikalu visā reģionā.

Pašlaik tiek aktīvi meklēti gan zemes gabali, gan telpas jaunām mazumtirdzniecības vietām.

“Ķēdes paplašināšanās ir dabisks un stratēģiski pārdomāts solis. Mums ir daudzu gadu pieredze DIY (do it yourself jeb “dari pats”) sektorā – no augstas kvalitātes iepirkšanās pieredzes radīšanas līdz modernu, mūsdienīgu tirdzniecības centru attīstībai,” saka “Senukai” grupas prezidents Artūrs Rakausks (Artūras Rakauskas).

Pēc viņa teiktā, pašlaik norisinās aktīva vietu izvēles fāze. Tiek izskatīti dažādu izmēru objekti – no pieciem tūkstošiem kvadrātmetru mazākās pilsētās līdz 25 tūkstošiem kvadrātmetru lielajās pilsētās.

Papildus mazumtirdzniecības ķēdes paplašināšanai “Kesko Senukai” tuvākajā nākotnē plāno arī jaunus ieguldījumus un sadarbības virzienus. Uzņēmums ieguldīs nekustamo īpašumu projektos, paplašinās franšīzes darbību un iegādāsies mazumtirdzniecības uzņēmumus Baltijas reģionā.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

“Tele2 AB” atdalīs pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus un izveidos pirmo mobilo sakaru torņu uzņēmumu, aptverot visas Baltijas valstis un veidojot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC” (“GCI”), kuru finansiāli atbalsta “Manulife Investment Management” (“Manulife IM”).

Šis darījums ļaus “Tele2” turpmākai izaugsmei un mobilo sakaru un 5G pakalpojumu attīstībai reģionā likt lietā mobilo sakaru pasīvās infrastruktūras ievērojamo vērtību. Darījumā jaunā torņu kompānijas vērtība ir noteikta 560 miljonu eiro bez parādsaistībām, un “Tele2” gūs ap 440 miljonu eiro ieņēmumus. “GCI” ir uzņēmums, ko “Manulife Investment Management” pārvalda savu klientu vārdā, un tas specializējas ieguldījumos telekomunikāciju torņu infrastruktūrā visā pasaulē.

Jaunizveidotajai Baltijas torņu kompānijai, kas atradīsies Lietuvā ar filiālēm Latvijā un Igaunijā, piederēs mobilo bāzes staciju balstu aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – tās portfeli veidos kopumā ap 2700 torņu un jumtu objektu. Darījums paredz, ka “Tele2” kļūs par galveno nomnieku, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem (Master Service Agreement), nodrošinot drošu ilgtermiņa piekļuvi infrastruktūrai.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, uzsāk augstākās prioritātes nodrošinātu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

No 29. septembra līdz 15. oktobrim esošie Eleving Group 2021/2026 obligāciju turētāji varēs apmainīt savas obligācijas (ISIN: XS2393240887) pret jaunām, savukārt no 6. oktobra līdz 17. oktobrim norisināsies publiskais piedāvājums, kura laikā investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas.

Gan apmaiņas, gan publiskajā piedāvājumā vienas obligācijas nominālvērtība noteikta 1000 eiro, dzēšanas termiņš ir pieci gadi no emisijas datuma, savukārt gada procentu likme šīm obligācijām būs vismaz 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 17. oktobrī.

„Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju – ar plāniem emitēt obligācijas līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt 150 miljonu eiro apmērā esošās obligācijas, kā arī piesaistīt līdz pat 100 miljoniem eiro papildu kapitāla uzņēmuma turpmākajai izaugsmei. Piedāvātā kupona likme ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ es aicinu esošos obligāciju turētājus piedalīties apmaiņā, vienlaikus aicinu arī citus investorus izmantot iespēju iegādāties mūsu obligācijas,” sacīja Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

No šī gada 1. augusta komunikācijas aģentūra MM&A | Hill+Knowlton turpmāk strādās ar jaunu zīmolu – MMA&, kas atspoguļos vietējo Latvijas partneru ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un vērtības radīšanā tā klientiem.

MMA& ir viena no Latvijas komunikācijas aģentūrām ar 29 gadu pieredzi, no kuriem pēdējos 10 gadus pilnībā pieder tikai Latvijas partneriem. Nekādu izmaiņu uzņēmuma darbības modelī, īpašnieku vai pārvaldes struktūrā pēc zīmola maiņas nebūs.

“Latvijas un Baltijas klienti pazīst MMA& tieši mūsu vietējo partneru zināšanu un pieredzes dēļ, un starptautiska tīkla klātbūtne vairs nav stratēģiski nepieciešama. Mēs turpināsim sadarboties ar plašu loku neatkarīgu partneru gan Baltijā, gan citviet Eiropā, nodrošinot labāko konsultāciju kapacitāti mūsu klientiem. Tirgus tendences rāda, ka ne Latvijā, ne Eiropā vairs nav būtiska pieprasījuma pēc viena konsultantu tīkla daudzās valstīs. Tā vietā klienti izvēlas labāko piedāvājumu valstī vai efektīvāko aģentūru apvienību trīs Baltijas valstīs, meklējot partnerus, kas pārzina tirgu, piedāvā labāko kvalitāti un nodrošina atbilstošākos speciālistus,” saka Linda Mežgaile, MMA& Partnere un valdes locekle.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Baltic Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Foto: freepik.com/Freepik

Jauna kucēna ienākšana ģimenē ir viens no priecīgākajiem, bet arī atbildīgākajiem notikumiem. Taču tieši rūpīga sagatavošanās ir galvenais priekšnoteikums, lai jaunais ģimenes loceklis justos gaidīts un aprūpēts jau no pirmās dienas. Lai topošajiem saimniekiem palīdzētu šajā procesā, ar padomiem, ko obligāti iekļaut kucēna starta komplektā, dalās Dino Zoo veikals un eksperte, suņu skolas vadītāja un kinoloģe Tatjana Bodricka.

Drošība un komforts: pirmie soļi mājokļa pielāgošanai

Pirms kucēns sper savu ķepu pāri mājas slieksnim, ir būtiski sagatavot vidi tā, lai tā būtu gan droša, gan arī ērta. Tas nozīmē ne tikai novākt bīstamus priekšmetus, bet arī izveidot kucēnam savu personīgo zonu, kurā tas varēs justies pasargāts un netraucēts.

ASV bāzētais B2B jeb "Bizness-biznesam" digitālā mārketinga jaunuzņēmums "7 Knots Digital" paplašināšanos Eiropā sāk no Latvijas, intervijā sacīja "7 Knots Digital" dibinātājs un īpašnieks Džeimss Kārkliņš.

"7 Knots Digital" ir dibināts Ņujorkā pirms vairāk nekā pieciem gadiem ar mērķi palīdzēt B2B uzņēmumiem, B2B medijiem un tehnoloģiju uzņēmumiem pārvērst saturu izmērāmos rezultātos. Kārkliņš sacīja, ka uzņēmums sadarbojas ar B2B medijiem, tehnoloģiju uzņēmumiem un pasākumu rīkotājiem, tostarp nozīmīgām nozares izstādēm un konferencēm, palīdzot pārvērst saturu un mārketinga kampaņas izmērāmos rezultātos.

"Mēs sākām darboties Ņujorkā, un kopš tā laika esam paplašinājušies uz Kanādu, Toronto, un tagad arī uz Rīgu, Latviju," norādīja Kārkliņš.

Viņš sacīja, ka "7 Knots Digital" mērķis ir veidot klientu bāzi Eiropā. Viņa ieskatā, Latvijā ir bilingvāli talanti, augstas digitālās un tehnoloģiju prasmes, kā arī izcilas angļu valodas zināšanas, kas uzņēmuma klientiem ir ļoti svarīgi.

Pēdējā gada laikā, un, jo īpaši pēdējo mēnešu laikā, Latvijas telekomunikāciju nozarē aizvien vairāk iezīmējas strukturālu pārmaiņu perspektīva, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Viņš norādīja, ka šā gada jūlijā valdības un Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmuma "Telia" paziņotais nodoms par ārvalstu investora daļu pārdošanu uzņēmumos SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" turpmākos divus gadus iezīmē dažādu un šobrīd vēl skaidri nedeklarētu izmaiņu gaismā.

LTA iestājas par to, lai nozarē tiktu saglabāti konkurences priekšnosacījumi, un izmaiņu rezultātā ieguvēji ar plašākām izvēles iespējām būtu pakalpojumu lietotāji.

Lelis uzsvēra, ka 5G tīkla attīstība pēdējā gada laikā iegāja noslēdzošajā fāzē, un mobilo sakaru operatori nākamā gada laikā pilnībā pabeigs valsts teritorijas pārklāšanu ar 5G, tādējādi noslēdzot apjomīgu un intensīvu investīciju periodu vairāku gadu garumā.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.

Uzņēmums Rubrig, kas ražo triecienu absorbējošus gumijas segumus fitnesa centriem, sporta zālēm, bērnu laukumiem, kā arī citām sabiedriskām un komerciālām telpām, saņēmis Luminor finansējumu 1,13 miljonu eiro apmērā, kas ļaus uzņēmumam paplašināt ražošanu, iegādājoties jaunas iekārtas, un stiprināt savas pozīcijas arī galvenajos eksporta tirgos.

Lai pielāgotos pieaugošajam pieprasījumam un veicinātu konkurētspēju, Rubrig plāno iegādāties divas jaunas ražošanas iekārtas – gumijas granulu mikseri un preses līniju, kas tiks izgatavotas pēc īpaša pasūtījuma Itālijā un Austrijā. Ieguldījums ļaus attīstīt jaunu divslāņu segumu sēriju, kas būs īpaši piemērota telpām ar intensīvu noslodzi, jo īpaši fitnesa klubu zālēm, kur svarīga ir gan drošība, gan vizuālā kvalitāte.

Rubrig izstrādā segumus, ko izmanto gan sporta un rotaļu laukumos, gan fitnesa klubos, šautuvēs un pat zirgu staļļos. Daļu produktu pielieto arī skaņas izolācijai sienām un griestiem, piemēram, šautuvēs. Eksports veido vairāk nekā 90% RUBRIG apgrozījuma, un uzņēmuma produkti ir pieprasīti vairāk nekā 20 valstīs visā Eiropā un ārpus tās – galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ir Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Vācijā un Skandināvijā.

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.