Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Pareizi izvēlēti gultas piederumi var palīdzēt mazināt diskomfortu, uzlabot atpūtu un pat ietekmēt mūsu veselību. Gultas veļas, segas un piemērota spilvena izvēle ir ļoti svarīga miega kvalitātes uzlabošanai, jo tieši šie priekšmeti visvairāk ietekmē mūsu komfortu nakts laikā. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties atbilstošus gultas veļas komplektu, segu un spilvenu, lai nodrošinātu augstu miega kvalitāti.

1. Gultas veļas izvēle: materiāls un kvalitāte

Gultas veļa ir tieši tas, ar ko mēs saskaramies visu nakti, tāpēc materiāls ir ļoti svarīgs faktors. Pareizs audums var palīdzēt nodrošināt ērtu miegu un saglabāt komfortu visu nakti. Kokvilna ir viens no populārākajiem audumiem, jo tā ir elpojoša, mīksta un labi uzsūc mitrumu.

Lins ir ļoti elpojošs materiāls, kas neļauj pārkarst, un tas ir lieliski piemērots cilvēkiem, kas pastiprināti svīst. Lins ir arī dabisks antibakteriāls audums, kas ir lielisks cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Zīds ir dabisks, luksus klases audums. Zīda auduma gultas veļa ir ļoti maiga un gluda, tādēļ tā sniedz patiesu luksusa sajūtu.

Izvēlēties ideālu dāvanu sievietei nav nemaz tik viegli. Dažādas gaumes, intereses un vēlmes padara šo procesu gan aizraujošu, gan nedaudz izaicinošu. Bet satraukumam nav pamata, lūk, 15 lieliskas dāvanas sievietei no Notino:

1. Smaržas

Smaržas vienmēr ir bijušas un būs klasika. Elegants aromāts var kļūt par sievietes neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Izvēlieties aromātu, kas atspoguļo viņas gaumi – vai tas būtu svaigs ziedu vai spēcīgs koka aromāts. Ja neesat pārliecināts par izvēli, apsveriet iespēju dāvināt smaržu mini komplektu, kas ļauj izmēģināt vairākus aromātus.

2. Elektriskā zobu suka

Kurš gan nevēlas perfektu smaidu? Mūsdienās elektriskā zobu suka ir efektīvs rīks, kas palīdz iegūt žilbinošu smaidu. Ar dažādiem tīrīšanas režīmiem un uzlabotu tehnoloģiju tā kļūs par neaizvietojamu ikdienas sabiedroto.

3. Komplekts matu ieveidošanai

Uzdāviniet savai mīļotajai dāmai iespēju iegūt skaistas lokas, neizmantojot karstumu. Matu ieveidošanas komplekts sastāv no matu ruļļa, gumijām un matu sprādzes. Komplekts matu ieveidošanai ir lieliska alternatīva tradicionālajiem karstajiem instrumentiem. Tas ļauj radīt elegantas lokas pavisam vienkārši.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Lauksaimniecības tehnikas līzinga apjoms 2024.gada trīs ceturkšņu laikā piedzīvojis kritumu par vidēji 50% salīdzinājumā ar līdzvērtīgu periodu 2023.gadā, informēja līzinga kompānijas "Luminor līzings" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Kompānijas vadītājs Raivo Bāle skaidro, ka lauksaimniecība ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, tā ir īpaši neaizsargāta pret dabas katastrofām. Graudkopji pēdējos gados piedzīvo arvien "ekstrēmākus apstākļus", tostarp sausumu, lielgraudu krusu, plūdus, kas atstāj kritiskas sekas uz saražoto apjomu un graudu kvalitāti kopumā.

Tāpat graudu cenu ietekmē arī pasaules mēroga notikumi, arī tādi kā kopējā produkcija gadā, patēriņš un pasaulē kopumā pieejamie graudu krājumi, norāda Bāle, skaidrojot, ka kviešu cena pašlaik ir zemā līmenī, tā ir tāda kā 2020.gadā, kad kviešu vidējā iepirkuma cena par tonnu bija līdz 200 eiro. Bāle piebilst, ka pēdējie divi gadi lauksaimniekiem ir bijuši smagi, kas mazinājis gan vēlmi, bet jo īpaši spējas, iegādāties jaunu tehniku lauku apstrādāšanai.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Vannu ražotājs PAA sadarbībā ar vienu no pasaulē vadošajiem produktu dizaineriem Karimu Rašidu radījis jaunu produktu kolekciju.

Projekts tika uzsākts pirms 16 mēnešiem. PAA investīcijas šajā projektā, ietverot sadarbību ar dizaineri, mārketinga investīcijas, produktu tehnoloģisko izstrādi, formas, testus, līdz šim ir aptuveni 150 000 eiro. Uzņēmums norāda, ka turpmākā projekta attīstībai un komercializēšanai 2 gadu laikā visticamāk vajadzēs investēt vēl tikpat.

PAA vadītājs Pēteris Treicis: "Mūsu sadarbība ar Karimu Rašidu bija apzināta divu dažādu pieredžu, divu atšķirīgu kultūru savietošana. Mūs, kas dizainā bija pieraduši pie ziemeļnieciski atturīgas elegances, Karims, kura moto ir GLOBAL LOVE, ieveda neierasti brīvā un radošā pasaulē. Viss kopdarba process bija viegls un atvērts. Izbaudījām Karima aktīvo, radošo darba stilu un viņš paļāvās arī uz mūsu izjūtu un pieredzi. Tā bija kā "spēcinoša glāze pozitīvas enerģijas"! Esmu gandarīts, ka mūsu PAA komanda parādīja lieliskas tehnoloģiskās un radošās spējas un pilnībā mobilizējās izaicinājumam. Rezultātā tapa divas, nelielām vannasistabām paredzētas produktu ģimenes ar neierasti drosmīgiem un izteiksmīgiem siluetiem. Sadarbība ar Karimu Rašidu mums ir ļoti būtiska gan kā piedāvājuma papildinājums ar jauniem produktiem, gan arī kā PAA zīmola pozicionājuma stiprināšana, kā vēl viens arguments mūsu darbības reģiona paplašināšanai".

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.

Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!

LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.

Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka šobrīd, kad pie mūsu robežām aug spriedze, valdībai ir pienākums rīkoties izlēmīgi. Jau tagad valsts budžeta plānošanas procesā jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļautu ietaupīt 850 miljonus eiro un šo naudu novirzīt galvenajam – Latvijas drošības stiprināšanai, paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nesenā LTRK padomes tikšanās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu izgaismoja konkrētās vajadzības, kas īstenojamas jau tuvākajos gados – no infrastruktūras izbūves, līdz aizsardzības industrijas kapacitātes celšanai. Tādēļ, notiekošajā valsts budžeta plānošanas procesā 2026. gadam, ir nepieciešami lēmumi, kas nodrošina publisko tēriņu samazinājumu 850 miljonu apmērā un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu šī brīža galvenajai prioritātei - valsts drošībai - paredzot aizsardzības budžeta palielināšanu 5% apmērā no IKP.

LTRK jau vairākkārt uzsvērusi – ir iespējams ietaupīt 850 miljonus eiro, vienkārši atgriežoties pie 2022. gada publisko izdevumu līmeņa. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams palielināt nodokļus vai radīt papildu slogu uzņēmējiem un sabiedrībai. Šie līdzekļi ir jānovirza tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.

Šogad, lai rastu papildu finansējumu aizsardzībai, nodokļus celt nav paredzēts, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa uzsvēra, ka pašlaik aizsardzības tēriņu palielināšanai paredzēts izmantot Eiropas Savienības piedāvātos instrumentus, piemēram, budžeta deficīta palielināšanu, aizņēmumus, piesaistīt arī privātās investīcijas.

Premjere sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie plāna, lai jau šogad sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Tas ļautu ātrāk palielināt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu un kopējo militārpersonu skaitu, viņa paskaidroja.

Premjere uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir jānāk ar skaidru redzējumu un arī jāizskaidro sabiedrībai, kā kopējais militārpersonu skaits varētu palielināties, ieskaitot profesionālos karavīrus un valsts aizsardzības dienestā iesaucamos.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Pēc sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro, aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien notikušajā aviokompānijas "Air India" lidmašīnas katastrofā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz ar 265 cilvēkiem.

Londonas reisa lidmašīna "Boeing 787-8" ar 242 pasažieriem un apkalpes locekļiem nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

Lai gan sākotnēji tika ziņots, ka gājuši bojā visi lidmašīnā bijušie cilvēki, apstiprināts, ka slimnīcā atrodas viens izdzīvojušais.

Policijas komisāra vietnieks Kanans Desai sacīja, ka līdz šim ir saskaitīti 265 līķi, kas liecina, ka vismaz 24 cilvēki gājuši bojā uz zemes, taču, tiklīdz tiks atrastas vēl citas ķermeņa daļas, cilvēku skaits var pieaugt.

"Oficiālais bojāgājušo skaits tiks paziņots tikai pēc tam, kad būs pabeigtas DNS pārbaudes," paziņojumā vēlu ceturtdien norādīja iekšlietu ministrs Amits Šahs, piebilstot, ka "ģimenes, kuru radinieki atrodas ārzemēs, jau ir informētas, un tiks ņemti viņu DNS paraugi".

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa:

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” ir vienojies ar savu ilggadējo nomnieku – sporta klubu tīklu “MyFitness” – par jauna, divreiz plašāka un konceptuāli daudzpusīgāka sporta kluba izveidi, kurā būs arī “MyFitness” Latvijas tīklā vienīgā SPA zona.

Kopējās abu partneru plānotās investīcijas šajā attīstības projektā pārsniegs 2 miljonus eiro un iecerēts, klubs apmeklētājiem durvis vērs rudenī.

“Sporta un labsajūtas pakalpojumiem ir arvien būtiskāka nozīme tirdzniecības centru dzīvē. Mēs aktīvi attīstām šo segmentu, lai piedāvātu apmeklētājiem plašāku pakalpojumu klāstu, kas motivē aktīvam dzīvesveidam,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Jaunais sporta klubs “MyFitness Domina” tiks izveidots jaunā lokācijā, tā kopējā platība sasniegs gandrīz 2300 kvadrātmetru, kas ir par 58% vairāk nekā pašreizējam “MyFitness” klubam, un ļaus būtiski palielināt sportot gribētāju kapacitāti, paplašināt gan nodarbību, gan treniņu, gan atpūtas iespēju piedāvājumu.

Ikviens no mums vismaz vienu reizi mūžā ir guvis traumu - tas var būt viegls sastiepums pēc neveikla soļa vai nopietnāks savainojums, kas prasa ilgstošu ārstēšanu. Kad trauma ir gūta, ir svarīgi nevilcināties un uzsākt atbilstošu ārstēšanu, lai novērstu komplikācijas. Vieni no efektīvākajiem palīglīdzekļiem šajā procesā ir ortozes no Pulsaar, kas palīdz stabilizēt locītavas, samazināt slodzi uz bojātajiem audiem un nodrošināt drošu kustību.

Kas ir ortoze?

Ortoze ir medicīnisks palīglīdzeklis, kas paredzēts locītavu, muskuļu un saišu stabilizēšanai, kā arī funkcionālu sāpju mazināšanai. Tā darbojas kā ārējs atbalsts, kas palīdz ierobežot nevēlamas vai pārmērīgas kustības, mazina slodzi uz bojātajiem audiem un veicina atveseļošanās procesu. Ir vairāki ortožu veidi, kas atšķiras pēc fiksācijas līmeņa, materiāla un pielietojuma - mīkstās ortozes, puscietās ortozes, cietās ortozes un pneimatiskās ortozes.

Ortozes ir svarīgs palīglīdzeklis ne tikai rehabilitācijā pēc traumām, bet arī locītavu slimību, piemēram, artrīta vai tendinīta simptomu mazināšanā un kustību atbalstīšanā. Tās palīdz stabilizēt locītavas, samazināt slodzi uz bojātajiem audiem un mazināt sāpes, taču jāsaprot, ka tās neārstē šīs slimības. Ortozes var palēnināt slimības progresēšanu un uzlabot dzīves kvalitāti, bet tās jālieto kopā ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, fizioterapiju, medikamentiem un dzīvesveida korekcijām.

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Pavasaris ir pārmaiņu laiks ne tikai dabā, bet neviļus arī mūsu mājokļos. Mainoties laikapstākļiem, tā vien gribas atjaunot un uzlabot savu guļvietu, lai nodrošinātu veselīgu un komfortablu miegu, lai rīti būtu moži un enerģijas pilni. Pārāk bieza ziemas sega var radīt diskomfortu, savukārt, pārāk plāna sega - var nebūt pietiekami silta vēsākās pavasara naktīs. Kā atrast ideālo līdzsvaru?

Šajā rakstā aplūkosim, kādas segas tiek piedāvātas mūsdienās, un sniegsim padomus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko segu, kas nodrošinās patīkamu un kvalitatīvu atpūtu.

Lai izvēlētos sev piemērotu segu, ieteicams ņemt vērā šādus aspektus:

SEGAS PILDĪJUMS

1. dabīgie materiāli - nodrošina labu termoregulāciju;

2. sintētiskie pildījumi - piemērotāki alerģiskiem cilvēkiem. ​

Dūnu segas: vieglas un gaisīgas, nodrošina izcilu termoregulāciju;

Zīda segas: piemērotas alerģiskiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem, kuriem vienmēr ir karsti neatkarīgi no sezonas;​

Vilnas segas: tās nodrošina labu gaisa caurlaidību, un tām piemīt augsta mitruma absorbētspēja;

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās “Jauno uzņēmēju dienas - GEN-E Latvia 2025” skolēnu mācību uzņēmumu fināls, kur noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā “GEN-E Europe” Grieķijā, Atēnās šogad izcīnījis SMU “BLUM” no Madonas Valsts ģimnāzijas. Skolēni radījuši hidroponiskā dārza iekārtu un tā monitoringa aplikāciju.

Hidroponiskais dārzs ļauj augiem augt ar barības vielām bagātinātā ūdenī, nevis augsnē. To var kontrolēt ar aplikāciju, kas saistīta ar sensoriem – tie mēra mitrumu, temperatūru, gaismu un barības vielu koncentrāciju.

Vidusskolas grupā 2. vietu ieguva skolēnu mācību uzņēmums “RimaBoards” no Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas. Jaunieši piedāvā balansa dēli, kas izaicina līdzsvaru un trenē ķermeņa stabilitāti, ļaujot imitēt snovborda un veikborda kustības. Dēlis uzlabo koordināciju, spēku, lokanību un izturību, un ir piemērots gan sportistiem, gan ikvienam, kas vēlas apgūt jaunas prasmes.