Jaunākais izdevums

Šā gada nelabvēlīgie laika apstākļi — lietavas — ne tikai ir samazinājuši iegūstamās ražas apjomu un tās kvalitāti, bet arī raisa bažas par lauksaimnieku spēju izpildīt visas saistības un vienlaikus liek uzdot jautājums par meliorācijas sistēmām.

Tādi atzinumi skanēja pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar lauksaimnieku organizāciju — Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Zemnieku saeimas — vadītājiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka Valsts prezidents par situāciju lauksaimniecībā informāciju ieguvis ne tikai no masu medijiem, bet pats bija aizbraucis apskatīties un aprunāties ar zemniekiem, un iespējams, ka tieši tāpēc amatpersonām — ministriem, iestāžu vadītājiem — būtu lietderīgi tieši tāpat rīkoties, tādējādi iegūstot informāciju par to, ko vajadzētu vai, tieši otrādi, nevajadzētu darīt.

„Pārrunājām visu, kas saistās ar nākamo ES daudzgadu budžetu un kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī visus jautājums, kas skar lauksaimniecību, tostarp arī topošo 2026. gada valsts budžeta projektu, birokrātijas mazināšanu, dažādu iestāžu atskaišu prasīšanu, kontrolēšanu,” uz pārrunājamo tēmu klāstu norāda G. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka situācija lauksaimniekiem ir sarežģīta un nebūt nevar izslēgt kādu saimniecību darbības izbeigšanu, taču vienlaikus zemniekiem ir iespēja izmantot Altum atbalsta instrumentus. „Tas ir stereotips, ka zemnieki visu laiku prasa no valsts budžeta, jo šķiet, ka pēdējo reizi 2017. gadā no Latvijas valsts maka sniegta palīdzība lauksaimniekiem. Lauksaimnieku skatījumā ir jāvēršas Eiropas Komisijā par iespējām izmantot Krīzes fonda līdzekļus, ko Zemkopības ministrija jau izdarījusi,” norāda G. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka jāņem vērā fakts — ne visi lauksaimnieki izmanto apdrošināšanu (daļa paši veikuši uzkrājumus (izveidojuši drošības spilvenu) nebaltām dienām), turklāt tur, kur saimnieki rūpējušies par meliorācijas sistēmām, tur lietavu kaitējums ir mazāks.

Visu rakstu lasiet 19.augusta žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB,19.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu mazumtirgotājs "Baltika Group" pārtrauc darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, slēdz interneta veikalus un ir iesniedzis bankrota pieteikumu, ceturtdien paziņoja uzņēmums.

Tuvākajās nedēļās bankrota procesa laikā tiks atlaisti visi grupas darbinieki.

Tiks atlaisti kopumā 120 darbinieki, no kuriem 70 strādā Igaunijā, 21 - Latvijā un 29 - Lietuvā.

Šāda lēmuma iemesls ir ilgstošā un sarežģītā finansiālā situācija gan uzņēmumā, gan plašākā ekonomiskajā vidē, norāda "Baltika Group".

Neraugoties uz centieniem stabilizēt uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, nelabvēlīgie apstākļi ir padarījuši neiespējamu iepriekšējās uz mazumtirdzniecību vērstās stratēģijas turpināšanu. Tā kā pirms dažiem gadiem grupā jau tika veikta reorganizācijas procedūra, jauna reorganizācija nav iespējama, sacīts paziņojumā.

Tomēr, kā norāda uzņēmums, "Baltika Group" mātesuzņēmuma "European Lingerie Group" (ELG) darbība Eiropā ļaus turpināt izvērtēt zīmola "Ivo Nikkolo" vairumtirdzniecības un e-komercijas iespējas visā Eiropā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Eksperti

Ilgstošie nokrišņi apdraud kūdras ieguvi – nozare aicina izsludināt ārkārtējo situāciju

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību.

Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ. Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %. Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties zemkopības ministra Armanda Krauzes vairākkārtēju operatīvu vēršanos pie ES amatpersonām un Zemkopības ministrijas sniegto detalizēto informāciju Eiropas Komisijai (EK) par šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītajiem plašajiem postījumiem Latvijas lauksaimniecībai, EK ir nolēmusi piešķirt Latvijas lauksaimniekiem 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalstu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Nelabvēlīgie laikapstākļi šajā gadā - pavasara spēcīgās salnas un ilgstošās lietavas kopš maija - daudzviet Latvijā pilnībā vai daļēji izpostīja šī gada ražu, radot lielus zaudējumus lauksaimniekiem un apdraudot lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju. Ikdienā Zemkopības ministrija veica zaudējumu operatīvu apkopšanu, par to informējot Eiropas Komisiju, es ar aicinājumu pēc ārkārtas atbalsta vērsos gan ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, gan individuāli runājot ar ES amatpersonām. Esmu gandarīts, ka esam sadzirdēti."

Latvijai piešķirtais 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem ir jāizmaksā līdz 2026.gada 30.aprīlim. ZM jau šodien ir sākusi darbu pie atbalsta izmaksas nosacījumu izstrādes un sāks sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un praktisko īstenošanu.

Eksperti

Nozares izaicinājums – eksports vai vietējais tirgus?

Raimonds Jakovickis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs,05.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Ekonomika

VK: Valsts nav sekojusi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu airBaltic atgūšanai

Db.lv,29.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Ekonomika

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,12.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā Latvijas daļa kopējā pasaules portlandcementa eksportā bija 1% (75,5 miljoni eiro), un pēc kopējā eksporta apjoma Latvija bija 28. vietā pasaulē.

Savukārt pēc ienākumiem no portlandcementa eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā bija piektajā vietā pasaulē.

Latvijā ir izcili ģeoloģiskie un ģeogrāfiskie apstākļi portlandcementa ražošanai lielos apjomos. Latvijā ir augstas kvalitātes kaļķakmens un dolomītu atradnes, kurās ir augsts kalcija karbonāta (CaCO3) īpatsvars un ražošanas vajadzībai nepieciešamais magnija karbonāta īpatsvars, kā arī minimāls citu piemaisījumu īpatsvars. Latvijā ir apstākļi, kad derīgo izrakteņu iegulas pārklāj neliels nogulumiežu virskārtas slānis un derīgo izrakteņu rezerves ir pietiekamas ilgtermiņa izstrādei. Latvijas līdzenais vai lēzenais reljefs atvieglo karjeru izstrādi un izejvielu ieguvi. Bez tam Latvijā ir pietiekami ūdens resursi un labi attīstīts dzelzceļa un autoceļu tīkls.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Eksperti

Kriptovalūtu tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā: pieticīga izaugsme svārstīgā makroekonomiskā vidē

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor sadarbībā ar AS LHV Pank gatavo obligāciju programmu un plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn biržas oficiālajā sarakstā.

Mērķis ir diversificēt uzņēmuma finansējuma struktūru un nodrošināt kapitālu projektiem ģeogrāfiski diversificētajā portfelī tā vietējos tirgos.

“Plānotā obligāciju programma nodrošinās mums iespēju ātri reaģētu brīdī, kad tirgus apstākļi radīs pievilcīgas investīciju iespējas vai būs labvēlīgi papildu kapitāla piesaistei. Ņemot vērā nekustamā īpašuma attīstības ciklu, ir pamatoti nodrošināt, lai projektiem varētu dot impulsu īstajā brīdī,” sacīja Hepsor izpilddirektors Marti Krass (Martti Krass).

Tā kā nekustamā īpašuma attīstības cikli ir gari, projektiem dažādos posmos bieži ir nepieciešams finansējums. Obligāciju programmas mērķis ir nodrošināt elastīgu piekļuvi kapitālam tieši tad, kad tirgus apstākļi ir vispiemērotākie. Piesaistītais kapitāls tiks novirzīts jau iesākto un jaunu dzīvojamo un komerciālo attīstības projektu īstenošanai. Hepsor portfelī šobrīd ir 30 projekti dažādās attīstības stadijās – 15 Igaunijā, 10 Latvijā un 5 Kanādā.

Finanses

Lielie infrastruktūras projekti veicina būvtehnikas un spectehnikas līzinga tirgu

Db.lv,18.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un spectehnikas tirgu nosaka ne tikai uzņēmuma iekšējie resursi un kapacitāte, bet arī ārējie apstākļi – ekonomiskā vide, būvniecības sezonalitāte, publiskā iepirkuma dinamika un pieejamais finansējums.

Luminor novērojumi liecina, ka šī gada pirmajos četros mēnešos būvtehnikas un spectehnikas segmentā redzams 13% reģistrāciju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgu lomu šajā kāpumā ieņem tehnikas nomas uzņēmumi, kas aktīvi papildina savus spectehnikas parkus un padara mūsdienīgu tehniku pieejamāku plašākam infrastruktūras un būvniecības projektu lokam.

Mūsdienās daudzi būvniecības uzņēmumi tehniku nomā, nevis iegādājas savā īpašumā. Tas ļauj saglabāt elastību un samazināt finanšu riskus laikā, kad tirgus situāciju ietekmē sezonalitāte, iepirkumu cikli un ekonomiskā nenoteiktība. Tirgus izaugsmi būtiski balsta vairāki liela mēroga infrastruktūras projekti, to vidū īpaši izceļas “Rail Baltica”, valsts autoceļu modernizācija un apjomīgi tiltu izbūves projekti Rīgā, Salacgrīvā un citviet Latvijā, kā arī dažādu stratēģisku objektu būvniecība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārlieku lielā mitruma dēļ vietām Vidzemē sapuvusi puse no cietes kartupeļiem, bet citviet kartupeļi tikai nesen iestādīti, kas ir ļoti vēlu, un negatīvi ietekmēs to ražu, aģentūrai LETA sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsvēra, ka ir arī kultūraugi, kuru situācija ir neglābjama, un saimniekiem būs jāsamierinās ar zaudējumiem. Situācija ir izteikti slikta vasarāju sējumos, jo tie joprojām stāv ūdenī un netiek pie skābekļa. Tāpat mitrākajās vietās novērojamas nesadīgušas pupiņas un "izkrituši" kāposti.

Joprojām arī nav iesēti griķi, akcentēja Lazdiņš, piebilstot, ja tos iesēs, tad, visticamāk, nāksies pārveidot par zaļmēslojuma papuvēm, jo tie nepaspēs izveidot ražu. Tomēr vietās, kuras lietus nav būtiski ietekmējis, varētu būt neierasti laba raža. Tāpat šogad aizkavējusies tuneļos audzētu aveņu ziedēšana.

Savukārt ļoti laba situācija šogad ir dzērvenēm, kuras kā purva augus mitrie un vēsie laikapstākļi ietekmē pozitīvi.

Eksperti

Rīsu spēles jeb ko slēpj selektīva pārtikas cenu salīdzināšana

Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs,25.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada pirmo sešu mēnešu finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 13. augustā.

Atjaunotā informācija sniedz sākotnējo ieskatu par uzņēmuma nesenajiem darbības rezultātiem, būtiskākajiem sasniegumiem otrajā ceturksnī un perspektīvām turpmākajiem vasaras mēnešiem.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis: “2025. gada otrajā ceturksnī mūsu darbība Baltijā saglabājās stabila un ar pārliecinošu darbību mūsu maršrutu tīklā, kas savieno Rīgu, Tallinu, Viļņu un plašāku reģionu. Darbības rādītāji, tostarp lidmašīnu dzinēju pieejamība, atbilda mūsu prognozēm. Ņemot vērā lielo pieprasījumu vasaras periodā, mēs esam labā pozīcijā, lai turpinātu stiprināt airBaltic lomu mūsu galvenajos tirgos.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Eksperti

Mikroapmācības ar mākslīgā intelekta palīdzību - būtisks solis produktivitātes uzlabošanai

Aigars Jaundālders, SIA "WeAreDots" Tehniskais direktors,02.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Eksperti

Mērens temps, skaidrs virziens - kā Latvijas IT nozare var aug ilgtspējīgi?

Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" vadītājs,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.