Būvmateriālu ražotāja SIA Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā atklāta pirmā oglekļa uztveršanas testa bāze Latvijā.

Šogad rūpnīcā Brocēnos tiek testētas vairākas oglekļa uztveršanas tehnoloģijas, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu gan rūpnīcai Latvijā, gan citām Schwenk Building Materials Group rūpnīcām Eiropā. Tas parāda Schwenk apņemšanos dekarbonizēt cementa ražošanu visā Eiropā. Iekārtu un tehnoloģiju testēšana plānota līdz 2025. gada beigām, bet galīgais lēmums par investīcijām tiks pieņemts 2027. gadā. Brocēnu rūpnīca Latvijā ir viena no pirmajām grupā, kur pilna mēroga oglekļa uztveršana iecerēta no 2030. gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā.

"Ņemot vērā, ka cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtību ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā palīdzēs ievērojami mazināt gan mūsu nozares ietekmi uz klimatu, gan stiprināt konkurētspēju Ziemeļeiropas tirgos. Vēl jo vairāk, tas sniedz lieliskas iespējas jaunām nozarēm, inovācijām un investīciju piesaistei Baltijā," saka Reinholds Šneiders, Schwenk Ziemeļeiropa izpilddirektors un Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs.

Latviešu uzņēmums SIA „Grāvējs” Akmenes cementa rūpnīcā Lietuvā sekmīgi pabeidzis īpaši sarežģītu industriālo demontāžas projektu, nojaucot divus masīvus dzelzsbetona skursteņus – viens 100 metru, otrs 150 metru augsts. Rūpnīca, nezaudējot darbības efektivitāti, varēja turpināt darbu arī demontāžas laikā.

„Demontējot tik augstus objektus, pat neliels priekšmets, krītot lejā, var aizlidot vairāku simtu metru attālumā un radīt neparedzamas sekas. Tieši tāpēc drošības prasības šoreiz bija īpaši augstas,” skaidro uzņēmuma pārstāvis Rihards Muižnieks.

Šāda līmeņa darbi veikti, izmantojot unikālu teleskopisku mastu sistēmu ar īpašiem demontāžas robotiem – tehniku, kāda pasaulē ir pieejama tikai trīs eksemplāros, no kuriem viens ir Latvijas uzņēmuma rīcībā. Latvija līdz ar to kļuvusi par vienu no retajām valstīm, kur pieejama šāda līmeņa demontāžas tehnoloģija.

Lai īstenotu šo projektu, uzņēmumam nācās ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro no pašu līdzekļiem, jo neviena finanšu institūcija nebija gatava finansēt tik specifisku iekārtu iegādi.

Brocēnu cementa rūpnīcā atklāta oglekļa uztveršanas testa bāze, kura ik dienu uztvers aptuveni 2 t CO2, bet perspektīvā iecerēts ik gadu uztvert 800 000 t CO2, tās realizācijai nepieciešami apmēram 500 milj. eiro lieli ieguldījumi, kā arī jārisina jautājumi par tās transportēšanu un noglabāšanu.

SIA Schwenk Latvija valdes priekšsēdētājs un Schwenk Northern Europe rīkotājdirektors Reinholds Šneiders uzsvēra, ka uzņēmums ir pirmais rūpnieciskais ražotājs Latvijā, kurš sāk oglekļa uztveršanas tehnoloģiju un iekārtu testēšanu. Lai arī dekarbonizācijas centieni Brocēnu cementa rūpnīcā notiek jau vairākus gadus, tomēr tikai 2025. gadā tiek atvērta pirmā CO2 uztveršana, tā Brocēnu cementa rūpnīcā notiek pēc vairākus gadus ilgas izpētes, kuras laikā pētītas dažādas tehnoloģijas un to piemērotība cementa ražošanai. Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka CO2 uztveršana ir būtisks jautājums, jo cements ir visas būvniecības un būvmateriālu vērtības ķēdes pamats un vienlaikus veido aptuveni 8% no Latvijas CO2 emisijām. Tieši tāpēc Schwenk Latvija līdz 2030. gadam iecerējis izveidot ražošanai atbilstoša mēroga oglekļa uztveršanas rūpnīcu Brocēnos un ik gadu uztvert aptuveni 800 000 tonnu CO2. Tas ir liels apjoms, kuram jārod izmantošanas iespējas, kā risinājums tika minēta moderno degvielu ražošana, vienlaikus būs jautājums par uztvertās CO2 transportēšanu (kāds varētu būt transportēšanas veids – autocisternas, dzelzceļa vai cauruļvadu transports) un uzglabāšanu (kur būs glabātuve — Latvijā vai arī ārzemēs). Jebkurā gadījumā tās ir izmaksas, kuras kādam būs jāsedz.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Gatavojoties gaidāmajai lauksaimniecības darbu sezonai, Swedbank vienojusies ar uzņēmumu AB „Linas Agro“ par 65 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu finansējumu.

„Linas Agro“ ir daļa no vienas no lielākajām lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupām Baltijā – AB „Akola Group“.

“Saņemtais aizdevums mums sniedz stabilu finanšu pamatu, lai nodrošinātu veiksmīgu šīs graudu sezonas darbu – iepirkt ražu un savlaicīgi norēķināties ar mūsu galvenajiem partneriem – zemniekiem. Tas arī ļauj mums turpināt mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu zemniekus ar būtiskiem resursiem nākamā gada sējai, tādējādi veicinot viņu gatavību gaidāmajai ražai,“ saka „Linas Agro“ ģenerāldirektors Jons Bakšis.

“SIA “Elagro Trade” iegāde bija stratēģisks solis, kas stiprināja mūsu aktīvu bāzi un tirgus pozīcijas Latvijā, tuvinot mūs mērogam, kāds mums ir Lietuvā. Tagad, kad graudu uzglabāšanas kapacitāte pārsniedz 161 000 tonnu, mēs esam labāk pozicionēti tirgus apkalpošanai. 65 miljonu eiro kredītlīnija nodrošina stabilu finanšu pamatu vienmērīgai darbības nodrošināšanai un ilgtspējīgas atdeves turpināšanai,” norāda AB „Akola Group“ finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Sūtījumu loģistikas uzņēmums Omniva ir noslēdzis stratēģisku partnerību ar Zalando, vienu no lielākajiem tiešsaistes modes mazumtirgotājiem Eiropā.

Sākot ar šo mēnesi, Omniva kļūs par Zalando ekskluzīvo pēdējās jūdzes piegādes partneri Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apkalpojot visus pasūtījumus reģionā, izmantojot savu pakomātu un kurjeru tīklu.

“Šis nav tikai biznesa darījums – tas ir skaidrs signāls, ka Baltijas uzņēmums spēj konkurēt un uzvarēt augstākajā līmenī Eiropas e-komercijā,” norādīja Kristo Kõivumägi, Omniva ES pārdošanas vadītājs. “Mēs esam lepni, ka inovācijas, noturība un ilgtermiņa redzējums var iemantot vienas no lielākajām Eiropas e-komercijas kompānijām uzticību.”

Saskaņā ar jauno partnerību visi Zalando pasūtījumi Baltijā tiks piegādāti, izmantojot Omniva modernizēto pakomātu un kurjeru tīklu, nodrošinot klientiem ātras, drošas un ērtas piegādes.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Pārtikas ražošanas koncerns “Orkla Latvija” 2024. gadā strādājis ar 112,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem izejvielu tirgū, uzņēmums saglabājis stabilu finanšu sniegumu un turpinājis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā nodokļos tika samaksāti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt koncerna peļņa veidoja teju 3 miljonus eiro. Eksporta apgrozījums saglabājies tuvu 2023. gada līmenim un pārsniedz 28 miljonus eiro. Tāpat uzņēmums turpinājis stiprināt vietējo ekonomisko attīstību un investēt, ieguldot ne tikai darba vides modernizācijā, bet arī tehnoloģiskajā attīstībā un efektivizācijā. Ražotnē “Laima” vien pērn ieguldīti vairāk nekā 430 tūkstoši eiro.

“Šis ir bijis gads, kurā lielu fokusu veltījām iekšējo procesu sakārtošanai un attīstībai. Mūsu galvenā prioritāte nemainīgi ir būt Latvijas patērētāju pirmajai izvēlei zīmolu pārtikas kategorijās, taču, lai to izdarītu, mums ir jāspēj iet līdzi laikam un gudri plānot un izmantot resursus, kas mums ir pieejami. Ja 2023. gads izcēlās ar pasaulē valdošajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, tad 2024. gads mums kā ražotājam iezīmējās kakao krīzes zīmē. Pērn piedzīvojām vēsturiski augstāko kakao pupiņu cenu kāpumu, kas ļoti ietekmēja ikvienu šokolādes produktu ražotāju pasaulē. Tas lika pārstrukturizēt šī brīža resursus, attīstīt pārrunu prasmes jaunā līmenī un vēl skrupulozāk pieiet plānošanai, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem un to ietekmei uz uzņēmuma ikdienas darbu. Šis izaicinājums ļāva paplašināt redzesloku ne tikai ārējos tirgos, bet saskatīt vēl neatklātu potenciālu arī iekšējam resursam. Tas savukārt ļāva spert lielu soli pretī modernākam uzņēmumam un daudz efektīvākiem ikdienas administratīvajiem un ražošanas procesiem. Tika uzsākts darbs pie jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas uzņēmuma resursu vadības sistēmas - SAP S4/HANA - ieviešanas, kas ir lielākais digitalizācijas un pārmaiņu projekts uzņēmuma vēsturē un tiek īstenots vēl joprojām. Arī šogad turpināsim ne tikai investēt ražošanas procesu attīstībā, bet arī stiprināt uzņēmuma mugurkaulu ar efektīvu un pārskatāmu procesu attīstību,” norāda Toms Didrihsons, SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Gadu pēc uzņēmuma zīmola un nosaukuma maiņas Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” pilnībā noslēdzis ar to saistītos zāļu reģistrācijas procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Tas nozīmē, ka līdz tam uzņēmuma ražotie medikamenti, kas aptiekās bija atrodami ar “Olainfarm” zīmolu, tagad atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir pārreģistrēti kā AS “Olpha” . Atsevišķās aptiekās gan vēl var būt pieejami arī medikamenti ar uzņēmuma iepriekšējo zīmolu, jo iepakojumu maiņa tiek organizēta pakāpeniski.

Latvijā reģistrācijas apliecības ir atjaunotas 46 medikamentiem, Lietuvā 12, bet Igaunijā – sešiem. Visas zāles jau iepriekš bija reģistrētas, bet pēc uzņēmuma un zīmola maiņas atbilstoši normatīvo aktu prasībām bija jāveic to reģistrācija ar jauno uzņēmuma juridisko nosaukumu un zīmolu. Tāpat Baltijas un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs turpinās arī jaunu produktu reģistrācija.

AS Balticovo 2024. gadā turpināja stabilu izaugsmi, nodrošinot stabilus finanšu rezultātus un mērķtiecīgi ieguldot ilgtspējīgā attīstībā.

Aizvadītajā gadā īpašs uzsvars likts uz uzņēmuma stratēģisko pāreju uz ārpus sprosta turētu vistu novietnēm, vienlaikus attīstot uzņēmuma eksporta tirgus, aprites ekonomikas risinājumus un paplašinot produktu klāstu. 2024. gadā AS Balticovo turpināja nodrošināt stabilu darbību, Latvijas ražotnēs saražojot kopumā 681 miljonu olu. Uzņēmuma apgrozījums pārskata gadā sasniedza 112,1 miljonu eiro, uzņēmuma peļņa veidoja 11,77 miljonus eiro.

Ieņēmumu struktūrā būtiskāko daļu veidoja ieņēmumi no čaumalu olu pārdošanas, kam seko šķidro olu produktu un vārīto olu segments. Apgriezienus turpina uzņemt uzņēmuma jaunie produkti – olu makaroni un olu saldējums.

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāti pirmie Latvijā ražotie "Patria" 6x6 bruņutransportieri un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.

"Sniedzot šāda veida atbalstu Ukrainai, mums ir iespēja attīstīt savu aizsardzības industriju, pārbaudot Latvijā ražoto bruņumašīnu izturību un spējas reālā kaujas laukā. Latvija turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu un tās centienus aizsargāt savu valsti tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsver Andris Sprūds.

Tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādāta atlikusī daļa no tai paredzētajām Latvijā ražotajām "Patria" bruņumašīnām.

Kā ziņots, atsaucoties Ukrainas lūgumam sniegt atbalstu, Aizsardzības ministrija šī gada februārī pasūtīja "Patria" 6x6 bruņutransportierus, kas paredzēti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kopumā Latvija Ukrainai piegādās 42 "Patria" 6x6 bruņutransportierus un cita veida militāro ekipējumu.