Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Reģistrēt jaunu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai mazkapitāla SIA tagad iespējams daudz ērtāk un ātrāk, izmantojot Uzņēmumu reģistra (UR) uzlaboto SIA reģistrēšanas pakalpojumu, kurā dokumentus ģenerē sistēma.

Jaunieviesto funkciju, kas pieejama UR pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv, Uzņēmumu reģistrs prezentēs trešdien, 18. jūnijā.

“Mazāk laika dokumentiem, vairāk laika idejām – jaunais reģistrācijas pakalpojums atvieglo ceļu uz biznesu, ļaujot koncentrēties uz svarīgāko. Ņemot vērā, ka 2024. gadā 79% jauno uzņēmumu bija tieši mazkapitāla vai viena dibinātāja SIA, šis risinājums noderēs lielākajai daļai topošajiem uzņēmējiem,” norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Domājot par birokrātijas mazināšanu, viens no UR mērķiem 2025. gadā bija pilnveidot pakalpojumu portālu, nodrošinot diviem pieprasītākajiem un vienkāršākajiem pakalpojumiem, automātisku reģistrācijas dokumentu sagatavošanu. Klientam, kurš nolēmis reģistrēt mazkapitāla SIA vai SIA, UR pakalpojumu portālā jāizvēlas pakalpojums, piemēram, “Jaunas mazkapitāla SIA reģistrācija ar sistēmas sagatavotiem dokumentiem”, tālāk datu laukos jāievada informācija un sistēma saģenerēs reģistrācijai nepieciešamos dokumentus.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Darbā ar ārvalstu juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē ir pārliecināties, ka juridiskā persona tiešām pastāv un kurš ir pilnvarots to pārstāvēt. Agrāk šādu informāciju UR patstāvīgi iegūt nevarēja, tāpēc ārvalstu investoriem tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, informē UR.

Šobrīd UR informāciju par lielāko daļu ārvalsts juridiskajām personām var pārbaudīt Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā (BRIS) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja informācija ir pieejama bez maksas. Šāda prakse būtiski atvieglo un padara procesu lētāku lielākajai daļai ārvalstu investoru.

Šobrīd UR bez maksas visu nepieciešamo informāciju var iegūt par juridiskajām personām, kas reģistrētas: Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Līdz ar to klientam UR papildus dokumenti, kas apliecina juridiskās personas tiesībspēju un pārstāvēttiesīgo personu nav jāiesniedz.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kam nav nevienas amatpersonas vai arī tās ir mirušas.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums. Pašlaik bez aktuālām amatpersonām ir 8284 uzņēmumi, 6855 ir tādas kompānijas, kuru vienīgā amatpersona ir mirusi, turklāt 6599 uzņēmumi ir bez amatpersonām, un to vienīgais īpašnieks ir miris.

Pusdzīvo problēma

“Tas, ka Latvijā eksistē 8284 nelikvidēti uzņēmumi, kuriem nav neviena aktuāla valdes locekļa, kas veido 4,6% no Latvijā uz šo dienu nelikvidēto uzņēmumu (181 540 šī gada 20. martā) kopskaita, ir fakts, un iemesli šai parādībai var būt dažādi,” situāciju komentē SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka Uzņēmumu reģistrs korekti pilda savu funkciju, šos datus publiskojot gan valsts iestādēm, gan citiem uzņēmējiem. “Savukārt risinājumi, kā šo pusdzīvo uzņēmumu tēmu sakārtot, ir politiķu, ne Uzņēmumu reģistra kompetence, jo valdes neesamība vēl neliecina par citu Uzņēmumu reģistram nezināmu saistību neesamību, tāpēc šķietami vienkāršākais risinājums – izslēgt šādus uzņēmumus no Uzņēmumu reģistra – nebūtu vienmēr korekts,” skaidro A. Brūvelis. Viņaprāt, šo jautājumu var dalīt pēc diviem pamatkritērijiem: uzņēmumi un komercsabiedrības.

“Baltic Waste & Energy Group” grupas uzņēmums - SIA “Granit Power” - ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Komisijas Inovācijas fonda programmā “Inovatīvu neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešana klimata neitralitātei”, lai attīstītu pirmo CO₂ negatīvo koģenerācijas staciju Baltijā.

Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu enerģijas ražošanu Latvijā.

Kopumā šajā programmā ir saņemti 395 pieteikumi un pieprasīti 21.7 miljardi, no kuriem pieejami 2.4 miljardi. Paredzams, ka topošā koģenerācijas stacija būs paredzēta ne tikai enerģijas ražošanai, bet arī pētniecībai un datu ieguvei par dažādu kurināmo veidu efektivitāti un vides ietekmi.

Stacijā paredzēts ražot siltumu un elektroenerģiju no otrās aprites biomasas materiāliem, piemēram, nolietotas koksnes un citiem zemas kvalitātes kurināmajiem. Paredzēts, ka jaunajā stacijā tiks integrētas mūsdienīgas CO₂ savākšanas tehnoloģijas, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz minimumam, kā arī nodrošina izplūdes gāzu tiešsaistes monitoringu, nodrošinot caurspīdīgu un uz zinātniskiem datiem balstītu darbību.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, trešdien medijiem pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Viņa norādīja, ka UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti.

Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments.

Rīgas pilsētas tiesa šā gada 5. februārī pilnībā attaisnoja Andreju Makļecovu, kurš Olimpic Voodoo Casino 2017. gada 18. decembrī laimēja pusmiljonu eiro, un kazino darbinieku, kurš tonakt strādāja kazino, krimināllietā, kurā viņi tika apsūdzēti par svešas mantas iegūšanu laimesta veidā.

Tas pēc būtības nozīmē, ka laimests tiek atzīts par īstu un ir jāizmaksā. Patiesībā tas bija jāizmaksā jau pirms septiņiem gadiem.

Diena jau par šo lielo laimestu ir rakstījusi 2019. gadā, kad Latvijā prāvākā laimesta ieguvējs bija par to cīnījies turpat divus gadus. Tobrīd ne Makļecovs, ne viņa advokāti Mareks Halturins un Armands Rasa pat nenojauta, ka līdz skaidrībai lietā būs jāgaida vēl pieci gadi, bet līdz rezultātam – laimesta izmaksai - vēl gads vai pusotrs. Par to arī advokāta M. Halturina stāsts Dienai – no sākuma līdz pirmajam tiesas spriedumam, ka laimētājs patiešām ir laimētājs, nevis krāpnieks.

Lielais laimests

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" padome apstiprinājusi līdzšinējo valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ojāru Valkeru valdes priekšsēdētāja amatā.

Atklāts konkurss uz vakanto "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 2024.gada 23.septembrī. Konkursu organizēja Sabiedrības padome, piesaistot personāla atlases konsultantu SIA "EIRO PERSONĀLS" un izveidojot konkursa nominācijas komisiju. Konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu kopumā piedalījās 28 pretendenti.

"Uzņemoties "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja pienākumus, mana prioritāte ir veicināt augstāku dzīves un darba kvalitāti pilsētā ikvienam "Rīgas nami" pakalpojumu saņēmējam, kļūstot par uzticamu un profesionālu sadarbības partneri nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Mēs vienmēr esam un būsim orientēti uz klientu apmierinātību, ko iespējams uzlabot, ieviešot labas pārvaldības principus un apvienojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar inovatīviem risinājumiem. Lai sasniegtu "Rīgas nami" izvirzītos mērķus, būtiska nozīme arī turpmāk būs mūsu darbinieku profesionalitātei un kompetencei, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību," uzsver O. Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus, kas nodrošinās plašu pakalpojumu spektru, sākot ar komponenšu pasūtījumiem no vietējās industrijas, līdz pat platformas gala komplektēšanai un servisa centra izveidei Latvijā.

Plānots, ka pirmās kaujas mašīnas ASCOD Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādātas jau 2026.gadā. Vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē paredz janvārī noslēgtais līgums starp Aizsardzības ministriju un Spānijas uzņēmumu "GDELS", tā radot attīstības iespējas Latvijas aizsardzības uzņēmumiem.

Stratēģiskajā sadarbībā ar "GDELS" piedalīsies tādi vietējie uzņēmumi kā SIA "Defence Partnership Latvia", SIA "Belss", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "East Metal", SIA "Teters", SIA "RK Metāls", SIA "Lanos", SIA "Tilde", SIA "SFM Latvia" un citi.

Aizsardzības industrijas iesaistes līguma vērtība 30% apmērā tiek rēķināta no kopējas līguma summas (bez PVN), sasniedzot 90 miljonus eiro.

Pakalpojumu diversificēšanai un vides apsaimniekošanas piedāvājuma paplašināšanai reģionos atkritumu apsaimniekotājs SIA “CleanR” iegādājies 41,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļu, informēja “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

Darījums tika īstenots divos posmos – vispirms “CleanR” šā gada februārī iegādājās 10% SIA “Ķilupe” kapitāldaļas, bet maijā “CleanR” palielināja savu līdzdalību SIA “Ķilupe” pamatkapitālā par vēl 31,25% SIA “Ķilupe” kapitāldaļām.

Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Ķilupe” darbojas kopš 1988. gada un specializējas dažādās vides apsaimniekošanas jomās, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvgružu pārvaldībā un šķirošanā. Darbības reģions – Ogres novads, Aizkraukles novads, kā arī Rīgas un Pierīgas rajons.

“Šis darījums veicina mūsu stratēģisko mērķi stiprināt klātbūtni un paplašināt vides apsaimniekošanas piedāvājumu reģionos, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un ilgtspējīgu pakalpojumu pieejamību”, norādīja Valerijs Stankevičs

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ātrus un efektīvus finanšu risinājumus, kas palīdz nodrošināt stabilu naudas plūsmu un samazināt riskus. Viens no straujāk augošajiem finansējuma veidiem Latvijā ir faktorings, tomēr tā pieejamība mūsu valstī joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Lai mainītu šo situāciju, SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit piedāvā uzņēmumiem alternatīvo faktoringa risinājumu, kas nodrošina ātru un elastīgu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Kas ir faktorings un kā tas var palīdzēt uzņēmējiem?

Faktorings ir finanšu pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem saņemt tūlītēju finansējumu, izmantojot savus vēl neapmaksātos rēķinus. Šis risinājums ir īpaši noderīgs uzņēmumiem, kas saskaras ar garajiem debitoru maksājumu termiņiem, jo tas ļauj saņemt naudu uzreiz, negaidot 30, 60 vai pat 90 dienas līdz rēķinu apmaksai.

Tradicionālie banku faktoringa pakalpojumi bieži ir saistīti ar stingriem nosacījumiem un ilgu apstiprināšanas procesu. Turpretī alternatīvais faktorings, ko piedāvā SIA ConnectFactor sadarbībā ar AS West Kredit, ir daudz elastīgāks, pieejamāks un paredzēts plašākam uzņēmumu lokam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Eco Baltia vide" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS" (AS DSATU), informē KP.

Uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" veic dažādu atkritumu savākšanu un izvešanu vairākās vietās Latvijā, kā arī atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu, izvešanu, reģenerāciju, atkritumu tirdzniecību, tostarp īstenojot atkritumu tirdzniecību un starpniecību atkritumu apsaimniekošanā visā Latvijas teritorijā. SIA "Eco Baltia vide" un tās saistītie uzņēmumi veic arī videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu. Kā arī papildus SIA "Eco Baltia vide" veic dažādus sezonāla rakstura darbus, piemēram, ceļu un ielu tīrīšanu un uzturēšana visās sezonās. Tāpat SIA "Eco Baltia vide" veic grants ceļu greiderēšanu un atputekļošanu, grants ceļu seguma deformāciju nolīdzināšanu un ceļa segumu atjaunošanas darbus, u.c. pakalpojumus.

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Atzīmējot projekta būvniecības procesa nulles ciklu, 26. novembrī “Soudal Group” Latvijas meitas uzņēmuma SIA “Tenachem” jaunās noliktavas ēkas pamatos Dobelē tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā piedalījās pārstāvji no “Soudal Group”, SIA “Tenachem”, Dobeles novada pašvaldības, kā arī projekta sadarbības partneri no tādiem būvniecības un projektēšanas nozares uzņēmumiem kā SIA “Mapri Būve”, SIA “Cizeim”, SIA “Forma 2” un SIA “NAMS”.

“Šis projekts sākās tā, ka daži kolēģi pastaigāja pa Spodrības ielas 3 pagalmu un redzēja, ka gatavā produkcija un izejmateriāli stāv uz ielas. Pirmā doma bija, ka mums jāliek telts, nākamā ideja, ka jāpaplašina esošā noliktava vai varbūt varētu nopirkt zemi blakus rūpnīcai, bet šī ideja īsti neizdevās. Tad mēs kā latvieši, Dobeles patrioti un vietējie uzņēmēji, sākām domāt, ka šī varētu būt laba vieta, kur investēt ārzemju kapitālu un attīstīt biznesu Dobeles novadam un Latvijai, kā arī celt ķīmijas zinātni un ķīmijas zināšanas. Tas ir stāsts, ka no tā, ka kaut kur vajadzētu nolikt IBC konteineri, esam nonākuši līdz šādai investīcijai, kura sāk attīstīties un materializēties,” komentē SIA “Tenachem” valdes loceklis Marians Ļahovskis.

Kā iepriekš vēstīts, Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista Helmuta Baldera Sildedža prasību pret SIA “Ezerkauliņi Agro” valdes priekšsēdētāju Kasparu Brunovski par izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Tiesa nosprieda piedzīt no Brunovska visu neatmaksāto aizdevumu par kopējo summu 4 041 323.90 eiro un arī likumiskos nokavējuma procentus 176 979.98 eiro apmērā. Papildus tika piedzīti arī tiesas izdevumi.

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un...

Kā noskaidrojies, uzreiz pēc sprieduma pieņemšanas Brunovskis uzsācis veikt aktīvas darbības, lai atbrīvotos no savas mantas. Tika konstatēts, ka Brunovskis ir noslēdzis dāvinājuma līgumu par vienīgā sev piederošā nekustamā īpašuma dāvināšanu, kas ir tipiska negodprātīgu parādnieku darbība, lai izvairītos no sprieduma izpildes.

No Brunovska piedzen 4,2 miljonu eiro parādu par labu Helmutam Balderim – Sildedzim

Zemgales rajona tiesa ar 2024. gada 8. oktobra spriedumu apmierinājusi pazīstamā Latvijas hokejista...

Par mantas nobēdzināšanu nolūkā izvairīties no saistību pildīšanas Krimināllikuma 220. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. Brunovskis, kurš ir arī partijas “Vienotība” deputāts Salaspils domē, jau iepriekš notiesāts par negadījumu, kura rezultātā gāja bojā divi cilvēki. Uzzinot par Brunovska veikto mantas nobēdzināšanu, Balderis nekavējoties vērsās tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lūdzot apķīlāt Brunovska kontus un mantu – kapitāla daļas viņam piederošajos uzņēmumos un nekustamo īpašumu.

Ar Zemgales rajona tiesas lēmumu pieteikums tika apmierināts. Tiesa lēma apķīlāt Brunovska kontus kredītiestādēs. Tomēr tika konstatēts, ka Brunovskis jau bija paspējis kontus iztukšot, un tajos kopā atrodas naudas līdzekļi vien 8 eiro apmērā. Tāpat tiesa lēma apķīlāt Brunovskim piederošās kapitāldaļas uzņēmumos SIA “Ezerkauliņi”, SIA “Lēdmanes lauki”, SIA “Ķeizarsils”, SIA “Mežodiņi”, SIA “Ezerkauliņi Agro”.

Kapitāldaļas Brunovskis vēl nebija paspējis nobēdzināt, un tās ir izdevies apķīlāt, norāda H.Balderis - Sildedzis.

Jāmin, ka Balderis vēl pirms vērsās ar prasības pieteikumu tiesā par aizdevuma atmaksu, lūdza tiesai piemērot prasības nodrošinājumu pret Brunovski pirms prasības celšanas, paredzot, ka Brunovskis veiks darbības, lai nobēdzinātu mantu. Tomēr šis pieteikums tika noraidīts, kas deva Brunovskim iespēju mantu nobēdzināt.

H.Balderis - Sildedzis aicina ziņot par Kaspara un Kristīnes Brunovsku aizdomīgām darbībām, kas varētu būt vērstas uz SIA “Ezerkauliņi Agro” vai SIA “Ķeizarsils” aktīvu slēpšanu vai atsavināšanu par pazeminātu cenu.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršos komercķīlas reģistrācijas procesu.

Samazinot birokrātisko slogu gan fiziskām, gan juridiskām personām, paredzēts neprasīt komercķīlas pieteikumam pievienot aizdevuma līgumu, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu.

Izmaiņas paredz, ka Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu, pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas vienkāršos reģistrācijas procesu, kā arī vienlaikus saglabās juridisko precizitāti.

Grozījumi likumā samazinās līgumu tulkošanas izmaksas un ietaupīs laiku, jo nereti tie ir sagatavoti un parakstīti kādā no svešvalodām un mēdz būt ļoti apjomīgi.

Patlaban komercķīlas pieteikumam ir jāpievieno gan komercķīlas līgums, gan aizdevuma līgums.