Uzņēmēji cer, ka mākslīgais intelekts (MI) spēs atrisināt aizvien pieaugošo talantu trūkuma problēmu. Taču patiesībā esošie risinājumi - digitālie produkti - jau tagad var palīdzēt gan paveikt vienkāršus uzdevumus, gan ievērojami ietaupīt izmaksas.

Digitālais produkts ir mājaslapa, pašapkalpošanās portāls, e-veikals, lietotne vai jebkurš cits digitāls risinājums, kas palīdz biznesam. To ieviešana ļauj ne tikai palielināt ieņēmumus, bet arī samazināt izdevumus.

Piemēram, ja klientam ir pieejams pašapkalpošanās portāls, ir iespēja ievērojami samazinātu klientu apkalpošanas izmaksas. "Gartner" aplēsis, ka viena fiziska saskare ar klientu (telefona zvans, e-pasts, čats) uzņēmumam izmaksā aptuveni 8 dolārus, savukārt pašapkalpošanās portāla izmantošana šo saskari padara ievērojami lētāku. "Gartner" jau 2019. gadā apgalvoja, ka digitāla viena klienta apkalpošana izmaksā tikai 10 eirocentus. Tātad 98,75% izmaksu ietaupījums! Tagad, iespējams, šīs izmaksas būtu vēl mazākas, jo risinājumi ir vēl daudz vairāk attīstījušies un vēl vairāk procesu iespējams automatizēt. Tajā skaitā jēgpilni integrējot mākslīgo intelektu (MI).

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.

Maija sākumā Latvija saņēma trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, sasniedzot jau vairāk nekā 1 miljardu eiro kopējo finansējumu jeb 55% no pieejamā. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas līdzšinējo progresu reformu un investīciju īstenošanā, taču arī aicinājums paātrināt tempu.

Līdz 2026. gada augustam Latvijai jāīsteno vēl vairāk nekā 200 mērķu, tostarp būtiski pasākumi digitalizācijas un uzņēmējdarbības modernizācijas jomā. Tā ir iespēja, ko nedrīkstam palaist garām.

Starp visiem sasniedzamajiem mērķiem, piemēram, ekonomikas transformāciju, klimata pārmaiņām, nevienlīdzības mazināšanu u.c., īpaši būtiska loma ir digitālajai transformācijai - šajā jomā paredzēts ieguldīt 365 miljonus eiro jeb 19 % no visa Atveseļošanas fonda finansējuma. Šie līdzekļi nav domāti tikai tehnoloģiju modernizācijai. To mērķis ir arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprināt sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošināt valsts konkurētspēju ilgtermiņā.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Igaunija ir digitāla valsts, kur dažādi e-pakalpojumi ir ļoti pieejami un augstā kvalitātē, Lietuva īsteno mērķtiecīgāku atbalsta politiku un skaidri definē prioritātes - tieši tā mēs, latvieši, bieži domājam un sakām par kaimiņiem. Bet, cik bieži mēs lepojamies ar Latvijas IT nozares panākumiem un cik daudz par tiem vispār zinām?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts ar spēcīgu IT sektoru, kas spēj radīt mūsdienīgus risinājumus un inovācijas. Uz mums ar respektu raugās Rietumeiropas valstis, piemēram, Vācija, taču, vai paši apzināmies, ka mums ir, ar ko lepoties?

Būtiska izaugsme Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā

Nozarē ir vairāk nekā 7 000 uzņēmumu, kas kopumā rada vairāk nekā 43 000 darbavietas. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas datiem, IT nozare veido 6,7% no IKP, bet kopējais nozares apgrozījums sasniedz 5,6 miljardus eiro. Pērn IT produktu eksports sasniedza 1,6 miljardu eiro atzīmi, bet pakalpojumu eksports 1,36 miljardus eiro. Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā (World Digital Competitiveness Ranking) šogad Latvija ierindojusies 31. vietā. Salīdzinājumam – 2023. gadā bijām 40. vietā, pērn – 38. vietā (no kopumā 69 valstīm). Lai stāsts nebūtu tikai par vietu topā, paanalizēsim tuvāk, kas šajā pētījumā ir teikts par Latviju.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

28. jūnijā spēkā stājusies Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīva 2019/882, kas pazīstama arī kā Eiropas piekļūstamības akts. Tas nosaka vienotus standartus būtiskāko produktu un pakalpojumu pieejamībai visiem lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. Tomēr piekļūstamība nav tikai juridiska prasība vai formalitāte, ko izdarīt un aizmirst.

Tā ir arī attieksmes mēraukla — par sabiedrības briedumu, cieņu un vēlmi nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem. Turklāt piekļūstamības ieviešanai ir arī skaidri pragmatisks ieguvums — tā palīdz veidot vienkāršākus, efektīvākus un lietotājam draudzīgākus risinājumus, kas uzlabo pieredzi plašam cilvēku lokam.

Piekļūstamība nav niša – tā ir sabiedrības vajadzība

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vairāk nekā 1,3 miljardi cilvēku visā pasaulē dzīvo ar kādu invaliditātes formu — tas ir aptuveni katrs sestais pasaules iedzīvotājs. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, cilvēki ar invaliditāti veido aptuveni 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šie skaitļi apliecina, ka piekļūstamība nav tikai nelielai sabiedrības daļai aktuāls jautājums — tā tieši ietekmē simtiem miljonu cilvēku un netieši attiecas uz mums visiem, jo dzīves laikā ikvienam var rasties vajadzība pēc pieejamākiem risinājumiem.

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Auto rezerves daļu iegāde tiešsaistē var šķist riskanta - kā plašajā preču klāstā atrast tieši savam auto nepieciešamo? Tomēr Latvijas e-komercijas uzņēmums Trodo ir pierādījis, ka ar rūpīgi pārdomātiem rīkiem un digitālajiem risinājumiem auto rezerves daļu iegāde var būt gan vienkārša, gan uzticama.

Īpašu uzmanību veltot klientu pieredzei - jomai, ko citi nozares pārstāvji nereti atstāj otrajā plānā, Trodo gūst atzinību visā Eiropā. Uzņēmuma panākumu atslēga ir vienkārša - ērta preču izvēle, klientu atbalsts pēc pirkuma veikšanas, kā arī individuāla pieeja ikvienam klientam.

Precīza atbilstība jau pašos pamatos

„Klientu pieredze ir mūsu prioritāte,” uzsver Trodo pārstāvji. „Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai ceļš no preces izvēles līdz iegādei klientam būtu maksimāli ātrs, ērts un saprotams.’’ Šim nolūkam uzņēmums ir izstrādājis intuitīvu mājaslapas saskarni, kas atvieglo auto rezerves daļu izvēli.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Viedās tējkannas arvien straujāk kļūst par populārām virtuves ierīcem. Tās piesaista lielāku uzmanību, pateicoties savām inovatīvajām funkcijām, kas padara tās ērti lietojamas un daudzos gadījumos uzlabo karsto dzērienu garšu. Tomēr, runājot par viedajām tējkannām, bieži var dzirdēt ne tikai labas atsauksmes, bet arī dažus maldinošus apgalvojumus. Viens no biežāk sastopamajiem maldiem ir uzskats, ka viedās tējkannas var darbināt tikai attālināti. Tātad, vai tiešām tā ir taisnība, ka, lai uzkarsētu ūdeni, ir nepieciešama īpaša lietotne un labas zināšanas par viedajām tehnoloģijām? Vai varbūt viedā dzērienu pagatavošana ir daudz vienkāršāka? Apskatīsim tuvāk funkcijas un vadības iespējas, ko piedāvā viedās tējkannas.

Viedās tējkannas vadības funkcijas

Viedās tējkannas ir elektriskas tējkannas, kas aprīkotas ar inovatīvām funkcijām, padarot jūsu iecienītāko dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, kakao un citu, pagatavošanu vieglāku, vienkāršāku un patīkamāku. Ir svarīgi pieminēt, ka mūsdienās tirgū ir pieejams plašs viedo tējkannu klāsts – dažas no tām iespējams vadīt attālināti, savukārt citas ir aprīkotas ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Kura opcija ir labāka? Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu vajadzībām. Tiem, kuri uzskata savu viedtālruni par neaizstājamu palīgu ikdienā, ērtāka opcija varētu būt attālināti vadāma tējkanna. Jums vienkārši jālejuplādē speciāla lietotne, un jūs varat sākt gatavot kafiju, tēju vai regulēt ūdens temperatūru pa tiešo no sava viedtālruņa. Tiem, kuri nevēlas katru reizi izmantot viedtālruni, lai baudītu tasīti gardas kafijas vai tējas, labākā izvēle būs viedā tējkanna ar skārienjutīgu digitālo ekrānu. Vienkāršajā vadības panelī, kas parasti atrodas uz pamatnes, var ieslēgt vai izslēgt tējkannu, iestatīt vēlamo temperatūru vai pārbaudīt, kurš režīms ir aktīvs – un tas viss ar vienu pieskārienu. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jūsu tālrunis nav tuvumā vai rodas problēmas ar Wi-Fi savienojumu, izcili pagatavota kafija vai tēja joprojām būs gatava pēc dažiem mirkļiem.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Līdz šim vienīgais reālais piekļuves punkts SEPA sistēmai EEZ valstu maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm (EMI-electronic money institution) bija Lietuvas Bankas pārvaldītais CENTROlink.

Kā faktiskie vārti uz SEPA teju visiem EMI un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP-payment service provider), CENTROlink kļuva par monopolstāvoklī esošu maksājumu centru bez reālas tirgus konkurences. Līdz šim brīdim.2025. gada aprīlī xpate kļuva par pirmo nebanku iestādi, kas saņēmusi tiešu, integrētu piekļuvi Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmai (EKS) SEPA maksājumu veikšanai.

xpate sadarbības panākumi ar Latvijas Banku SEPA tiešās piekļuves nodrošināšanā rada jaunu precedentu — ne tikai Latvijai, bet visam Eiropas finanšu tehnoloģiju sektoram. xpate ir pirmais pierādījums, ka EMI var lokalizēt SEPA piekļuvi ārpus Lietuvas, novirzot daļu Eiropas naudas plūsmas caur Latviju un atverot ceļu arī citām iestādēm.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Pārtikas piegādes un mazumtirdzniecības tirgus Latvijā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas — arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties tiešsaistē vai vietējos mazajos veikalos.

Šo tendenci izmanto SIA “LaTS” tīkls, kas apvieno daudzus vietējos mazumtirgotājus, un šobrīd ne tikai attīsta e-veikalu, bet arī paplašina fizisko veikalu tīklu reģionos.

Tīkla interneta veikals sāka darbību jau 2021. gadā ar mērķi nodrošināt ērtu iepirkšanos Rīgā un Pierīgā, vēlāk paplašinot piegādes zonas uz citām teritorijām. “LaTS” investējis vairāk nekā 50 000 eiro e-veikala platformas uzturēšanā un paplašināšanā. 2025. gada vienpadsmit mēnešos e-veikala apgrozījums, salīdzinot ar to pašu iepriekšējā gada periodu, palielinājies par 15%, apliecinot, ka pieprasījums pēc tiešsaistes iepirkšanās turpina pieaugt.

“LaTS” izvēlētā pieeja pierāda, ka mazumtirdzniecība un e-komercija var pastāvēt paralēli un pat papildināt viena otru. Piegādes zonu paplašināšana ir būtiski saistīta ar jaunu veikalu atvēršanu reģionos un arī esošo veikalu attīstību. Pateicoties šai dinamikai, Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju varētu pāriet uz iepirkšanos vietējos veikalos vai interneta platformā — neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo. “Turpinoties šai attīstībai, pat attālākajos pagastos dzīvojošie cilvēki varēs vieglāk nodrošināt sev nepieciešamos ikdienas pirkumus, turklāt bez nepieciešamības doties uz lielajiem reģionālajiem centriem. Tas varētu mainīt arī iepirkšanās paradumus: samazinātos braucieni uz lielveikaliem, bet pieaugtu uzticība vietējai tirdzniecībai un digitālajiem risinājumiem. Mazumtirdzniecības nozarei šī tendence varētu nozīmēt pieprasījuma pieaugumu ārpus lielajām pilsētām, savukārt iedzīvotājiem — ērtāku ikdienu un plašāku izvēles brīvību,” pastāstīja e-komercijas projekta vadītāja Jeļena Bukša.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Rīgā aizvadīta BayWa r.e. Solar Systems organizētā, Baltijā pirmā izstāde, kas veltīta pilnībā saules enerģijas apguves risinājumiem. Tajā nozari pārstāvēja vairāki desmiti pasaulē un Baltijā vadošie ražotāji, prezentējot jaunākās tirgū esošās tehnoloģijas. Pasākums organizēts ar mērķi stiprināt saules enerģijas profesionāļu kopienu, atbildot uz arvien pieaugošo klientu vēlmi pēc videi draudzīgākiem elektroieguves risinājumiem.

Pēdējos gados Latvijā un Baltijā pieaug sabiedrības interese par viediem un videi draudzīgiem enerģijas risinājumiem. Tendences liecina, ka kopējā elektroenerģijas bilancē saules enerģija ieņem arvien būtiskāku lomu - šī gada pirmajos trīs mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas teju 70 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā šai pašā periodā gadu iepriekš.

Šis ir laiks, kad enerģētiskā neatkarība, viedā energopārvaldība un atjaunīgie resursi kļuvuši par reālu nepieciešamību, nevis tikai nākotnes vīziju. Strauji augošās elektroenerģijas cenas, ģeopolitiskie riski un Eiropas Savienības noteiktie klimata mērķi liek gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām meklēt uzticamus, ilgtspējīgus un lokāli piemērotus risinājumus. BayWa r.e. valdes loceklis Ģirts Pēkals uzsver, ka Baltijā līdz šim nav bijis neviena pasākuma, kas vienuviet pulcētu vadošos ražotājus, uzstādītājus, inženierus un gala lietotājus, lai dalītos ar pieredzi, risinājumiem un tehnoloģiskām inovācijām tikai atjaunojamo energoresursu jomā: “Mēs redzam šo kā platformu, kas stiprina saules enerģijas profesionāļu kopienu, ļaujot ražotājiem un tehnoloģiju uzstādītājiem aci pret aci apspriest nestandarta risinājumus, tendences un izaicinājumus.”

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.