Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.
Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.
Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.
“Viļņa strauji attīstās un plaukst kā vēl nekad agrāk. Pirms vairāk nekā 700 gadiem dibināta kā multikulturāla pilsēta, tā joprojām ir dinamiska un jauneklīga. Pateicoties ātrumam, pielāgošanās spējām un inovācijām, mēs nodrošinām mūsu pilsētai ilgtspējīgu izaugsmi. To apliecina arī tas, ka šogad esam pasludināti par Eiropas Zaļo galvaspilsētu," saka Viļņas mērs Valds Benkunsks. “Viļņa ir spilgts pārvērtību piemērs: pēdējo trīs desmitgažu laikā tā no padomju laikos stagnējošas pilsētas pārtapusi par dinamisku un iedvesmojošu inovāciju centru.”
Viļņas ekonomisko spēku apstiprina arī jaunākie Eurostat dati, kas liecina, ka Viļņa ir kļuvusi par bagātāko pilsētu Baltijas valstīs. Tās IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū pirmo reizi pārsniedz ES vidējo rādītāju. Luminor Bank galvenais ekonomists Žīgimants Maurics uzsver, ka saskaņā ar Eurostat 2024. gada datiem Viļņas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir par 9 % lielāks nekā Tallinā, par 36 % lielāks nekā Rīgā un par 5 % lielāks nekā vidēji ES. Vēl pirms desmit gadiem Tallina bija gandrīz par 25 % turīgāka nekā Viļņa, Rīga bija līdzīgā līmenī, bet ES vidējais rādītājs Viļņu apsteidza gandrīz par 50 %. Pašreizējie dati liecina par krasu pavērsienu.
Lietuvas pārtapšana par dinamisku ES un globālā tirgus dalībnieci ir veicinājusi starptautiskas investīcijas un uzņēmējdarbības izaugsmi galvaspilsētā, piedāvājot vairāk darba vietu un lielākas algas. Viļņas tehnoloģiju ekosistēmas galvenie attīstības virzieni ir finanšu tehnoloģijas, dabaszinātnes, aizsardzība, mākslīgais intelekts un tehnoloģiju inovācijas. Ekosistēmu veido vairāk nekā 1100 uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 40 000 cilvēku. Viļņas jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtība pēdējos desmit gados ir palielinājusies 39 reizes, kļūstot par vienu no visstraujāk augošajām Centrālajā un Austrumeiropā. Pēdējo piecu gadu laikā četri Viļņas jaunuzņēmumi ir ieguvuši “vienradža” statusu (to vērtība pārsniedz miljardu dolāru), uzsverot pilsētas augošo nozīmi tehnoloģiju nozarē. Starp globālajiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas Viļņā, ir Moody's, Nasdaq, Thermo Fisher, Vinted, Nord Security.“Dzīves kvalitāte, augsti kvalificētu speciālistu pieejamība, uzņēmējdarbībai draudzīga vide un strauja inovāciju attīstība – šo faktoru kombinācija padara Viļņu pievilcīgu ne tikai ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmumiem, piemēram, Viļņā dibinātajiem “vienradžiem” Vinted un Nord Security. Pieaugot pieprasījumam pēc talantiem tehnoloģiju nozarē, pilsēta aktīvi iegulda izglītībā un ar tādām iniciatīvām kā Viļņas Starptautiskais nams atbalsta ārvalstu speciālistu integrāciju,” norāda Dovile Aleksandravičiene, Viļņas oficiālās attīstības aģentūras Go Vilnius direktore.
Ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem, it īpaši tehnoloģiju nozarē, Viļņa pievērš lielu uzmanību starptautiskās sabiedrības piesaistei un integrācijai. Viļņas Starptautiskais nams, ko pārvalda Go Vilnius, piedāvā visaptverošus integrācijas un izglītības pakalpojumus ārvalstniekiem, palīdzot viņiem iekļauties pilsētas dzīvē. Tā kalpo kā vienas pieturas aģentūra visiem, kas tikko ieradušies Viļņā. Katru gadu pilsētā notiek špasākums “Viļņa ir mana pilsēta”, kas pulcē ap 7000 dalībnieku – gan vietējos iedzīvotājus, gan ārzemniekus. Pašlaik ārvalstnieki veido vairāk nekā 12 % no Viļņas iedzīvotājiem, atspoguļojot pilsētas arvien pieaugošo daudzveidību.
Viļņa ne tikai paplašinās un bagātinās, bet arī kļūst par arvien iekārojamāku vietu dzīvošanai. Saskaņā ar 2023. gada Eiropas pilsētu dzīves kvalitātes apsekojuma datiem Viļņa ierindojas starp visaugstāk novērtētajām pilsētām ES līdzās Stokholmai, Kopenhāgenai, Oslo un Luksemburgai. Pilsēta izceļas ar izcilu gaisa kvalitāti, zemu trokšņa un noziedzības līmeni, sakoptām publiskajām telpām un aktīvu kultūras dzīvi. Gandrīz 61 % no Viļņas teritorijas aizņem zaļās zonas, tostarp parki, upju krastmalas un ezeri. Viļņa ir kompakta un ērti izstaigājama pilsēta ar pieejamu sabiedrisko transportu. Kā Eiropas Zaļā galvaspilsēta tā piedāvā viedas mobilitātes risinājumus, tostarp vairāk nekā 300 zemas emisijas autobusu, 140 km garu veloceliņu tīklu un ielu apgaismojumā integrētas elektroauto uzlādes stacijas. Nesen Viļņa kļuvusi arī par jaunu kulinārijas galamērķi Eiropā – 2024. gadā četri pilsētas restorāni pirmo reizi ieguva “Michelin” zvaigznes, un visas četras saglabāja šo statusu arī 2025. gadā. Papildus tam Viļņā ir septiņi “Bib Gourmand” restorāni, un kopumā 29 pilsētas ēdināšanas iestādes iekļautas “Michelin” ceļvedī. Lietuva ieņem 16. vietu pasaules Laimes indeksā, un tās jaunā paaudze ir atzīta par vislaimīgāko pasaulē.
