Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Lauvas tiesa uzņēmumu nodokļos pērn maksāja līdz 50 000 eiro, vienlaikus pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri samaksāja 100 000 eiro un vairāk.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas - tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Vairums maksā līdz 5000 eiro

Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk (44033 uzņēmumu) pērn ir bijis to, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39899 ar 100% vietējo kapitālu un 3195 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 30922 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2344 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro. Jau krietni mazāks ir to kompāniju skaits, kuras nodokļus samaksājušas 50 000 eiro un vairāk. Šādu ainu vairāki aptaujātie uzskata par loģisku, jo lielais vairums uzņēmumu ir relatīvi nelieli ar ļoti mazu darbiniekus skaitu, un līdz ar to arī kopējās ikgadējās nodokļu samaksas apmēri tiem nav ļoti lieli.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 2011 eiro mēnesī, kas ir par 6,1% vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.

No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa gada pirmajos trīs mēnešos Igaunijā bija galvaspilsētā Tallinā (2384 eiro), Harju apriņķī (2263 eiro) un Tartu apriņķī (2023 eiro).

Vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi līdz 2337,7 eiro mēnesī

Vidējā mēneša bruto darba samaksa Lietuvas ekonomikā, neskaitot individuālos uzņēmējus, šā...

Gada salīdzinājumā visstraujāk vidējā bruto darba alga pieauga Tartu apriņķī, kur tā palielinājās par 7,2%, un Austrumviru apriņķī, kur pieaugums sasniedza 6,9%. Vislēnākais vidējās darba samaksas pieaugums bija Harju apriņķī, neieskaitot Tallinu, kur tas sasniedza 4,8%.

Visaugstākā bruto samaksa pirmajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3605 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā vidēji bija 3344 eiro mēnesī, kā arī elektrības, gāzes, siltumenerģijas un gaisa kondicionēšanas jomā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2714 eiro.

Savukārt viszemākā samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1285 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-martu vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieauga elektroapgādē, kur tā palielinājās par 8,7%, un ūdensapgādē, kur pieaugums bija 8%.

Mediānā bruto alga Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1649 eiro, kas ir par apmēram 100 eiro vairāk nekā pirms gada.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Igaunijas e-rezidenti pērn nodibinājuši 4818 jaunas kompānijas, kas ir vairāk nekā jebkad iepriekš.

Gada laikā e-rezidenti un viņu kompānijas Igaunijas valsts budžetā iemaksāja 66,8 miljonus eiro darbaspēka nodokļos, dividenžu ienākuma nodoklī, kā arī valsts nodevās par pieteikšanos Igaunijas digitālajai identifikācijas kartei un kompānijas dibināšanu.

Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo sacīja, ka tuvāko gadu laikā nepieciešams būtiski attīstīt elektroniskās rezidentūras sistēmu, lai tā varētu īstenot savu potenciālu Igaunijas ekonomikas veicināšanai.

"No katra eiro, kas ieguldīts veiksmīgā e-rezidentūras ieviešanā, jau tagad Igaunija atgūst vismaz astoņus eiro. Desmit gadu laikā e-rezidentūra ir padarījusi Igauniju pazīstamu kā digitālu valsti. Turpmāk mums ir jāstiprina mūsu kā Eiropas labākās uzņēmējdarbības vides konkurētspēja, lai piesaistītu Igaunijai jaunus nodokļus maksājošus e-rezidentus," paziņoja Keldo.

Augsto procentu likmju perioda nobiedētie nekustamo īpašumu pircēji pērn bija mazaktīvi un veica maz darījumu. 2025. gada pirmajos mēnešos nekustamā īpašuma darījumu skaits pamazām aug, taču ne tik strauji kā būtu nepieciešams, ja pircēji un pārdevēji ņemtu vērā “lielo bildi”.

Un galvenā “lielās bildes” sastāvdaļa ir sajūta, ka savam noslēgumam Eiropā un Tuvajos Austrumos tuvojas divi lieli kari – Krievijas – Ukrainas un Izraēlas – Hamas karš. Var diskutēt par to, kad tas notiks, tomēr subjektīvā sajūta saka, ka runa ir par mēnešiem, kurus prasīs karadarbības pārtraukšana, nevis gadiem. Šie kari ir izrādījušies ārkārtīgi postoši ne tikai no zaudēto cilvēku dzīvību viedokļa, bet arī milzīgā sagrauto dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku skaita dēļ. Abi šie kari beigsies ar lielām nekustamo īpašumu atjaunošanas programmām, kuru parametri un summas tiek aktīvi apspriestas gan Eiropā, gan ASV, gana arī arābu valstīs - būs jāatjauno veselas pilsētas - ceļi, tilti, lidostas, dzīvojamās, biroju, ražošanas un sabiedriskās ēkas. Kas notiks tajā mirklī, kad apklusīs lielgabali?

Latvijai ir jāmobilizē papildu ieņēmumi un jāpaātrina strukturālās fiskālās reformas, lai risinātu izdevumu pieaugumu, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija.

Misijas sākotnējos secinājumos, uz kuru pamata tiks sagatavots ziņojums SVF valdei, pausts, ka Latvijas ekonomiku ietekmē sarežģītā ekonomikas vide pasaulē un strukturālas pārmaiņas valstī.

"Ģeoekonomiskā fragmentācija, ģeopolitiskais saspīlējums, augstāki tirdzniecības šķēršļi un tirdzniecības politikas neskaidrība, un darbaspēka un prasmju trūkums saasina produktivitātes pieauguma problēmas," secinājusi SVF misija.

Misija atzīst, ka Latvijai draud nopietns izdevumu spiediens vidējā termiņā un ilgtermiņā, ko veicina sabiedrības novecošanās, aizsardzības vajadzības un ieguldījumi energodrošībā.

Lai risinātu šos izaicinājumus, misija Latvijai "iesaka mobilizēt papildu ieņēmumus un paātrināt strukturālās fiskālās reformas. Lai uzlabotu pensiju atbilstību, ir jāstiprina pensiju sistēmas otrais un trešais līmenis. Varasiestādēm vajadzētu turpināt uzraudzīt finanšu sektora riskus, arī banku ekspozīciju pret komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, un pārvērtēt banku solidaritātes maksājumus", lasāms misijas pirmdien publicētajā sākotnējā ziņojumā.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, parāda, ka Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, ja 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru sagaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko 3 gadu laikā pasliktināsies, tad šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.

Savukārt, 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.

“Gan pozitīvi investīciju piesaistes dati, gan uzlabojies sentiments parāda, ka Latvija var būt svarīgs un veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju galamērķis, it sevišķi pakalpojumu, izpētes un tehnoloģiju uzņēmumiem. Mums nekad nebūs lielākais iekšējais tirgus, kas pats par sevi vilina investorus, bet redzam, ka Latvijas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar citiem faktoriem. Pētījumā, piemēram, 40% investoru norāda, ka tiem ir svarīgs tirgus lielums un arī vietējās ekonomikas izaugsmes temps, taču 34% kā nākamo investīciju valsts izvēles faktoru norāda enerģijas izmaksas, kam ar 30% seko dzīves kvalitāte, drošība, kultūra un dažādība. Nākamie būtiskie faktori ir zinoša darbaspēka pieejamība, nodokļu sistēmas pievilcība un infrastruktūras kvalitāte. Latvija var būt ļoti konkurētspējīga ar visiem šiem faktoriem un mums pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tos pastāvīgi uzlabotu,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Katru gadu vasarā, neatkarīgi no nozares – vai tā būtu viesmīlība, ēdināšana, ražošana, loģistika vai klientu apkalpošana –, palielinās pieprasījums pēc pagaidu darbiniekiem. Tas liek uzņēmumiem pārskatīt savu darbaspēka kapacitāti un uzdot sev vienu svarīgu jautājumu – kā mēs varam sasniegt vēl labākus rezultātus, nezaudējot kvalitāti un efektivitāti?

Lai arī sezonālā darbaspēka pieprasījuma pieaugums zināmā mērā ir iepriekš prognozējams, daudzi uzņēmumi joprojām sastopas ar izaicinājumiem. Nereti sagatavošanās process tiek uzsākts pārāk vēlu, kā rezultātā tiek palaistas garām iespējas darbaspēka optimizācijai. Kad uzņēmumiem būtu jāsāk gatavoties? Īsā atbilde – ātrāk nekā šķiet, ka tas būtu vajadzīgs.

Kāpēc? Tāpēc, ka, lai nonāktu līdz apmācību posmam, ir nepieciešams laiks – gan lai atrastu atbilstošus kandidātus pirms procesa sākuma, gan lai veiktu darbinieku apmācību. Piemēram, lai nodrošinātu, ka jaunie darbinieki jau jūnijā varētu patstāvīgāk veikt savus pienākumus, uzņēmums var sākt viņu apmācību uz nepilnu slodzi maija sākumā. Es ieteiktu par sezonālo darbinieku piesaisti domāt vismaz mēnesi pirms pieprasījuma sākuma, taču pat ja uzņēmums par to atceras vēlāk, labāk ir situāciju risināt uzreiz, nekā ļaut tai nonākt pašplūsmā. Ar mūsu pastāvīgajiem klientiem mēs parasti jau zinām, kad ir īstais brīdis pievērsties šim jautājumam, lai viss noritētu raiti, taču mēs vienmēr esam gatavi iesaistīties arī tad, kad nepieciešama ātra un operatīva palīdzība.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju šobrīd ir kredītsaistībās, kuru reālās izmaksas būtu iespējams samazināt, pārskatot līgumu vai mainot finansētāju, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Daudzi uzņēmēji joprojām nezina, ka viņiem ir iespēja pārskatīt kredītlīguma nosacījumus, samazinot gan procentu likmes, gan arī aizdevumu izmaksas kopumā, stāsta A.Geisari. “Komersantiem nereti ir sarežģīti izsekot un detalizēti izprast, kāds ir EURIBOR un kā tas ietekmē viņu kredītus, un bankas šo situāciju mēdz izmantot. Kad palielinās EURIBOR bāzes likmes, bankas reizēm paaugstina arī savas procentu likmes, taču, kad situācija ir pretēja - bieži vien pārskatīšana netiek veikta. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka nezvanīs saviem klientiem un neteiks, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc uzņēmējiem jābūt proaktīviem,” aicina A.Geisari, uzsverot, ka šādos gadījumos var palīdzēt arī kredītu brokeri.

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu “Nākotnes darbs 2025”, nākamo piecu gadu laikā automatizācija ienesīs izmaiņas 58 % uzņēmumu visā pasaulē. Latvijā šo procesu paātrinās vairāki faktori – sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums.

Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā par nākotnes darbu norādīts, ka tuvāko piecu gadu laikā darba devēji Latvijā prognozē būtiskas pārmaiņas darba tirgū. Galvenokārt to veicinās tādi faktori kā sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzīves līmeņa pieaugums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs kvalificētu darbinieku trūkums – 71 % darba devēju Latvijā atzīst, ka nākotnē varētu saskarties ar grūtībām atrast piemērotus darbiniekus. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmumi Latvijā plāno paātrināt automatizācijas ieviešanu un aktīvāk strādāt pie darbinieku prasmju pilnveides un kvalifikācijas paaugstināšanas.

Šis ir laiks, kad jaunās tehnoloģijas nav drauds, bet gan izšķirošs faktors, kas Latvijas uzņēmumiem var sniegt iespēju attīstīties.

Pie esošajām demogrāfijas tendencēm 2050.gadā Latvijas studentu skaits samazināsies par 25%, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Latvijas augstskolās šogad studē 63 500 Latvijas studējošo, no kuriem 62% ir jaunāki par 26 gadiem, aplēsusi IZM. Līdztekus pieaug 30 līdz 50 gadus vecu studentu īpatsvars, pārsvarā maģistra un doktora studiju līmenī.

"Tiem cilvēkiem, kuri pabeidz vidusskolu, augstākā izglītība ir galvenā izvēle, ko viņi tālāk dzīvē dara," augsta līmeņa ekspertu forumā "Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai" sacīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

60% no vidusskolu beidzējiem Latvijas augstskolās iestājās nākamajā rudenī pēc absolvēšanas, tikmēr ģimnāzijas absolventu vidū šis īpatsvars sasniedz 80%. Vienlaikus, kā norādīja Paiders, "diezgan lielam skaitam" vidusskolēnu tālākās saites ar augstāko izglītību ir ļoti nelielas - augstskolās iestājas trešdaļa vai pat mazāk absolventu.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.