Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Nekustamo īpašumu attīstītāji Invego un Reterra uzsākuši projektu “Latvijai vajag vairāk skolotāju”, piedāvājot atbalstu 15 000 eiro apmērā jauna mājokļa iegādei kādā no attīstītāju projektiem.

Īpašais piedāvājums ir spēkā līdz 30. septembrim un pieejams visiem Latvijas skolās un bērnudārzos strādājošajiem skolotājiem.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) skaidro, ka iniciatīvas mērķis ir godināt un atbalstīt skolotāju ikdienas darbu. “Latvijas nākotne ir izglītība, un šis ir mūsu ieguldījums labākai nākotnei. Jauns mājoklis sniedz prieku un svaigu enerģiju, un tieši to mēs kā attīstītāji varam piedāvāt. Tieši šobrīd, kad tuvojas jaunais mācību gads, skolotāji bieži apdomā nākotnes plānus, un mēs vēlamies palīdzēt tos īstenot,” uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Viņš stāsta, ka šī iniciatīva jau ir izrādījusies veiksmīga Igaunijā: “Mēs jau esam uzsākuši līdzīgu programmu Igaunijā, un atsauksmes par to ir ļoti labas - vairāki skolotāji jau ir pārcēlušies uz savām jaunajām mājām. Šī pozitīvā pieredze iedvesmoja mūs īstenot līdzīgu projektu arī Latvijā."

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Atsākoties mācību gadam, Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās, ka atsāksies arī sastrēgumi Rīgas ielās, informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Lai mazinātu sastrēgumus, viņš aicina izmantot sabiedrisko transportu, kas 1.septembrī būs bez maksas. Savukārt skolēniem arī pārējā laikā sabiedriskais transports ir bez maksas.

Viņš atzina, ka joprojām ir ielu posmi, kuros nav pabeigti remonti, un atsevišķās vietās tie turpināsies vēl septembrī un oktobrī.

Apgrūtināta ir arī iebraukšana Rīgā, jo notiek 7.tramvaja līnijas pagarināšanas darbi, kā arī "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veic darbus Dienvidu tilta rajonā.

Mērs norādīja, ka ir lūdzis pašvaldības izpilddirektoru sazināties ar LVC un risināt šo jautājumu, lai iebraukšana un izbraukšana no Rīgas gar Dienvidu tiltu tiktu organizēta raitāk.

LETA jau ziņoja, ka šogad mācības Rīgā notiks 95 skolās, kurās mācīsies 66 500 skolēni. Rīgā darbosies 148 pašvaldības bērnudārzi un 182 privātie bērnudārzi.

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.

Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.

"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.