Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vide gadiem ir funkcionējusi kā mozaīka bez kopīga rāmja. Katrai institūcijai ir savas sistēmas, pakalpojumu portāli, savi risinājumi un savas problēmas — taču nav vienotas atbildības un koordinācijas.

Šī sadrumstalotība rada milzīgus resursu zudumus un apgrūtina drošības standartu ieviešanu, ik gadu valstij izmaksājot miljonus. Mēs zaudējam naudu un riskējam ar valsts drošību.

Digitālās infrastruktūras fragmentācijas galvenais risks - drošība

Sadrumstalota infrastruktūra būtiski palielina izdevumus, bet vēl svarīgāk — vājina valsts digitālās pārvaldības drošību. Kritiskajām informācijas sistēmām ārkārtas situācijās ir jāstrādā nepārtraukti, taču pašlaik tās tiek pārvaldītas atšķirīgi un nereti bez savstarpējas saskaņotības. Viena vājākā posma kļūme var paralizēt veselu valsts pakalpojumu ķēdi.Lai to novērstu, valstij ir jāievieš vienots datu centru pārvaldības un resursu izmantošanas modelis. Vienam kompetences centram ir jāuzņemas datu centru pakalpojumu brokera funkcija visām valsts un pašvaldību iestādēm, nodrošinot vienotu drošības politiku, kapacitātes plānošanu un incidentu vadību. Tajā pašā laikā ir jāuztur vairāki ģeogrāfiski neatkarīgi tehniskie resursi, nodrošinot slodzes balansēšanu un infrastruktūras rezerves jaudu. Tāpat arī jāvērtē rezerves iespēja izmantot starptautisko datu centru mākoņpakalpojumus.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Pilsētu ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā piedāvā stimulēt ar uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas atskaitījumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp deklarētās darbinieka dzīves un darba vietas pašvaldībām, kā arī pilsētu mēru tiešajām vēlēšanām.

Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi domnīca Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (LaSER), kurš veicis pētījumu Latvijas pilsētas 2040: izaugsme, konkurētspēja, pārvaldība.

Četri virzieni

Pētnieki piedāvā četrus Latvijas pilsētu attīstības scenārijus, ņemot vērā pētījumā analizētos priekšlikumus izmaiņām pašvaldību pārvaldīšanas modelī, kā arī finansēšanas mehānismā. Scenārijs Plaukstoša pilsēta paredz gan uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, gan tieši vēlētu pilsētas mēru. LaSER pētījums šajā scenārijā prognozē strauju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot investīcijas gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju labklājībā. Pēc šī scenārija pilsētas mērs ir ieņēmis proaktīvu lomu investīciju piesaistē, bet uzņēmējdarbības attīstība radījusi vietējās darbavietas.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir ieteicis Lietuvai paaugstināt nodokļus, jo valstij ir nepieciešami papildu nodokļu ieņēmumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspēju, ņemot vērā pieaugošos aizsardzības izdevumus un iedzīvotāju novecošanos, vēsta lietišķais laikraksts "Verslo žinios".

Kā liecina SVF dati, Lietuvas nodokļu ieņēmumu līmenis ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) - 22,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar bloka vidējo rādītāju 26,1%.

Fonds lēš, ka valstij ir neizmantots nodokļu potenciāls līdz 9% no IKP, ko varētu iekasēt, veicot reformas.

Paredzams, ka valdības pašreizējie nodokļu grozījumi, kas stāsies spēkā 2026.gada janvārī, sniegs aptuveni 0,6% no IKP papildu ieņēmumu, norāda SVF.

Jau vasarā Seims apstiprināja izmaiņas ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļos, paaugstināja uzņēmumu ienākuma nodokli un ieviesa jaunus nodokļus cukuram un apdrošināšanai, paredzot papildu ieņēmumus novirzīt aizsardzībai.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš norādīja, ka šāds novērtējums balstās nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Pēc ES aizsardzības un kosmosa komisāra paustā, Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Viņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.