Jaunākais izdevums

Biedru skaita pieaugums un mainītais sadarbības modelis ļāvis kooperatīvai sabiedrībai Piena loģistika 2024. gadā būtiski — par 29,4% — palielināt neto apgrozījumu un arī kāpināt peļņu.

To rāda sagatavotais kooperatīvās sabiedrības 2024. gada pārskats. "Izaugsme pērn ir bijuši ļoti veiksmīga un tās pamatā ir mainītie sadarbības modeļi, īstenotie darbības pilnveides pasākumi un tirgus situācija. Proti 2023. gadā kooperatīvam bija 74 biedri, bet 2024. gada nogalē — 91 biedrs, ir apvienojušies divi kooperatīv, ir pievienojušies nozīmīgi spēlētāji, kas kopumā rezultējas arī ar 29,4% neto apgrozījuma pieauguma," pērnā gada finansiālās darbības rādītāju pieauguma iemeslus skaidro kooperatīvās sabiedrības Piena loģistika valdes loceklis Vilnis Vorobjovs.

Viņš norāda, uz vēl vienu būtisku neto apgrozījuma pieauguma nozīmīgu faktoru — piena tirgus cenu kāpumu. "Šķiet esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuri izmainījuši sadarbības modeli ar piena pārstrādes uzņēmumiem. Proti pērnā gada laikā uzsākām pārslēgt līgumus ar piena pārstrādātājiem par ilgtermiņa piena iepirkuma cenu (līdz tam izmantoja biržas cenas), kas tādējādi piena ražotājiem rada prognozējamu piena cenu ilgtermiņā, kam var pakārtot attīstības un izaugsmes plānus," skaidro V. Vorobjovs.

Viņš norāda, ka pašlaik 100% visi līgumi ar pārstrādātājiem ir noslēgti balstoties uz ilgtermiņa piegādes cenām, un vairs netiek spēlēts uz biržas piena cenu kāpumu vai kritumu.

Atjauno autoparku

V. Vorobjovs norāda, ka kooperatīva fokusā ir piena pārvadāšanas autoparka atjaunošana izmantojot ES struktūrfondu atbalstu. "Šajā dienās saņemsim divas piena pārvadāšanas automašīnas, kuras kā degvielu izmantos CNG un augustā vēl divus pienvedējus, kuri kā degvielu izmantos dīzeļdegvielu," skaidro V. Vorobjovs. Viņš norāda, ka pērn jau ir iegādātās divas jaunas automašīnas. "Kopējās investīciju apjoms, bez atbalsta ir viens miljons eiro," uz lūgumu minēt ieguldījumu apmērus, atbild V. Vorobjovs. Viņš norāda, ka piena piegāde notiek gan uz Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā strādājošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Kaimiņvalstu faktors

"Diemžēl vēsturiski, bet Latvijā lielākie pārstrādes uzņēmumi salīdzinājumā ar Lietuvas vai Igaunijā strādājošajiem pārstrādātājiem ir salīdzinoši nelieli, jo mūsu sadarbības partneri ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī ik dienu pārstrādā trīs līdz četras reizes vairāk piena nekā partneri Latvijā," uz jautājumu par piena realizācijas tirgiem, atbild V. Vorobjovs. Viņš kā piemēru rāda, ka Roķišku (Lietuvā) rūpnīcu, kura var pārstrādāt 1400 t, Igaunijā — pašlaik pārstrādā 700 t, bet maksimālā kapacitāte ir 1200 t dienā — Latvijā tādu diemžēl nav. "Piena Loģistika ik dienu savāc apmēram 280 – 290 t svaiga piena," uz jautājumu par kooperatīva piegādes apjomiem atbild V. Vorobjovs.

Pārstrādei vajadzēs vairāk

"Stabila piena cena ilgtermiņā, jaunas pārstrādes jaudas, kooperatīva biedriem ļauj iegudīt savu saimniecību attīstībā, taču jārēķinās, ka slaucamo govju skaita palielināšana nav ātrs process," tā V. Vorobjovs. Viņš gan prognozē, ka pakāpeniski pieaugs gan govju skaits, gan arī saražotā piena apjoms, kas radīs vēl lielāku neto apgrozījumu gan pašiem piena ražotājiem, gan Piena Loģistikai. "Kaimiņos piena pārstrādes rūpnīcas palielina savu jaudu, arī Latvijā tiks atvērta siera jauna ražotne, kurai būs nepieciešams piens, taču piena ražošana tiks strauji izaugt nevarēs un tas nozīmes tirgus pārdali," prognozē V. Vorobjovs. Viņš gan atzīst, ka būtībā teju vai visur pasaulē būtiskākais jautājums piena ražošanā ir novecošanās, jo jaunā paaudze ļoti netiecās uz šo jomu, kaut arī progresīvajās saimniecībās ir investējušas lielas summas, tostarp IT tehnoloģijās, kas to būtiski mainījušas, jo ir liela automatizācija, kur strādā roboti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Latvijas lielākais piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” sasniedzis lielāko apgrozījumu savas pastāvēšanas vēsturē – 2024. gadā apgrozījums bijis 49,3 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2023.gadā.

Kooperatīvs šogad atzīmēs savu desmito pastāvēšanas gadu un plāno turpināt attīstību.

“Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs, ģimenes saimniecības z/s “Mazdzērvītes” vadītājs Jānis Ločmelis uzsver, ka šāda izaugsme iespējama gan sekmīgi veidotā sadarbības partneru – piena ražotāju – portfeļa visā Baltijā dēļ, gan pateicoties ražotājiem labvēlīgajai situācijai piena tirgū kopumā.

“No nelielas piensaimnieku apvienības, kuri 2014.gadā pēc dažādām piedzīvotām neveiksmēm, apvienojās, lai kopīgi risinātu piena iepirkuma un loģistikas jautājumus, esam izauguši par vadošo piena kooperatīvu Latvijā. Šie desmit darbības gadi uzskatāmi ir parādījuši, ka tikai kopīgi sadarbojoties, mēs varam sasniegt vairāk. Mēs apzināmies savu atbildību piena kooperācijas izaugsmes veicināšanā, tādēļ arī turpināsim stiprināt mūsu kooperatīvu. Šogad koncentrēsimies gan uz sadarbības stiprināšanu ar esošajiem biedriem, gan jaunu biedri piesaisti. Tāpat plānojam turpināt izglītot savus biedrus par piena satura nozīmi, jo piens ar iespējami augstāku olbaltumviela un tauku saturu ir nozīmīgs elements veiksmīgai piena realizācijai tirgū. Esam paredzējuši arī atsevišķas iniciatīvas, kas saimniecības vairāk stimulētu domāt tieši par piena olbaltumvielu un tauku satura rādītāju uzlabošanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Pārtika

Siera ražotnē Bauskā uzstāda vairāk nekā 55 miljonu eiro vērtas iekārtas

Db.lv,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas piena pārstrādes uzņēmums Vilvi grupa īsteno savu lielāko investīciju projektu – siera ražotni Bauskā, Latvijā. Šobrīd rūpnīcā tiek uzstādītas 55 miljonu eiro vērtībā.

Kopš 2008. gada strādājošā Vilvi grupas piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" piena un sūkalu pārstrādes iekārtas jau tiek modernizētas. Strauji norit arī darbs pie jaunas siera ražotnes, kas tiek būvēta tajā pašā vietā. "Siera ražošanas procesam nepieciešamais infrastruktūras aprīkojums jau ir pieejams. Latvijā tiek gatavotas pilnībā automatizētas un mūsdienīgas siera ražošanas tehnoloģijas: piena uzglabāšanas tvertnes, siera formēšanas un presēšanas iekārtas, siera konservēšanas un iepakošanas līnijas, vakuuma iekārtas, nogatavināšanas noliktavas. Uzstādāmās iekārtas ir energoefektīvas un nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģijas apmaiņu un samazinās elektroenerģijas patēriņu," teic rūpnīcas galvenais inženieris Imants Bozovičs. Iekārtas piegādā un uzstāda TetraPak, SealedAir, GEA un citi vietējie partneri.

Pārtika

Smiltenes piens biezpiena līnijas modernizācijā investējis 1,5 miljonus eiro

Db.lv,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Smiltenes piens" biezpiena ražošanas cikla automatizācijā investējis 1,5 miljonus eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Projekts realizēts, izmantojot "Smiltenes piena" līdzekļus un Eiropas Savienības (ES) fonda līdzfinansējumu. Jaunās tehnoloģijas paaugstinās uzņēmuma ražošanas efektivitāti, pilnveidos produkta kvalitāti, kā arī palīdzēs izveidot modernu iepakojumu, kas atbilst ilgtspējas prasībām.

Projekta realizācija sākta 2023.gadā ar biezpiena ražošanas līnijas izveidošanu, bet šogad pievienoti arī biezpiena gatavošanas katli un fasēšanas līnija, nodrošinot pilnu biezpiena ražošanas cikla automatizāciju, sākot no piena pieņemšanas līdz gala produkta fasēšanai.

Uzņēmumā atzīmē, ka biezpiena ražošanu un fasēšanu "Smiltenes piens" veic slēgtā ciklā, kas dod iespēju minimizēt produkta saskarsmi ar gaisu, nodrošinot produktam garāku derīguma termiņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E. coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, uzņēmums ar pilnu atbildību pret patērētāju drošību jau šobrīd no tirdzniecības vietām atsauc visus manuāli fasētos produktus. Jāuzsver, ka pārbaudes joprojām turpinās, šķetinot baktērijas izplatības ceļu, informē PKS Straupe.

"Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informē, ka vakar un aizvakar uz E. coli klātbūtni tika pārbaudīti 42 darbinieki, kuri iesaistīti produkcijas ražošanā un izplatīšanā (loģistikā). Par nēsātājiem atzīti 7 darbinieki, no kuriem 4 bija tieši iesaistīti ražošanas procesos. Visi šie darbinieki nekavējoties pēc analīžu rezultātu saņemšanas uz laiku tika atstādināti no darba pienākumu veikšanas un nosūtīti ģimenes ārstu uzraudzībā.

PVD uz laiku daļēji aptur PKS Straupe darbību

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības...

I.Balodis: "Uzņēmuma šī brīža galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai produkcija, kas nonāk pie klientiem, ir lietošanā droša. Tāpēc ir uzsākta manuāli fasētās produkcijas atsaukšana no tirdzniecības. Vienlaikus produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Šobrīd par notikušo ir daudz jautājumu, turklāt nebūtu pareizi spekulēt ar versijām, kuras nav laboratoriski apstiprinātas. Ceram, ka ar kontrolē iesaistīto iestāžu palīdzību tiks noskaidrots arī tas, kā mūsu darbinieki kļuvuši par E. coli baktērijas nēsātājiem, jo mums šādu izmeklēšanas iespēju nav."

Uzņēmumā uzsver, ka visi automatizēti fasētie produkti ir patērētājiem droši.

Piena ražošanas uzņēmums "Straupe" šobrīd jau ir veicis un turpina veikt nepieciešamos drošības pasākumus, lai visa uzņēmuma saražotā produkcija ir patērētājam lietošanā droša.

Šobrīd ir apturēta ražošanas līnija, kurā produkti tiek fasēti manuāli, savukārt automatizētā produktu fasēšana turpinās, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.

I.Balodis: "Vēlos uzsvērt, ka produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Jau uzsākta uzņēmuma telpu dezinfekcija, lai mēs būtu dubultā droši, ka neviena baktērija nav "izsprukusi" cauri. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd nav pierādīts, ka mūsu uzņēmuma produkcijas lietošana ir saistīta ar inficēšanos bērnudārzos."

Reklāmraksti

“QDOORS” piegādātie ātrgaitas vārti – labākais risinājums loģistikai un ražošanai

Sadarbības materiāls,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Pols" jauna vegāniska saldējuma izstrādē ieguldījis aptuveni 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā "Pols" saldējuma receptes pamatā ir tikai augu un citas vegāniskam uzturam atbilstošas sastāvdaļas, tostarp ir izmantoti kokosriekstu produkti - eļļa saldējuma glazūrā un piens saldējuma masā.

"Food Union" saldējuma zīmolu vadītājs Ģirts Liniņš norāda, ka jaunais produkts izstrādāts, jo pasaulē un Latvijā ar katru sezonu pieaug interese par augu valsts produktiem.

Arī jaunā produkta iepakojums veidots no pilnībā pārstrādājama mono materiāla, tādējādi tas izmetams dzeltenajā atkritumu konteinerā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas ražotāja "Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

"Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis atzīmē, ka pagājušo gadu uzņēmuma attīstībā raksturoja pārmaiņas, mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un izaugsme ar skatu nākotnē. Gada sākumā veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašumstruktūrā un pārvaldībā, kā arī nostiprināta jaunā stratēģija un refinansētas saistības "Deutsche Bank".

Viņš norāda, ka, neskatoties uz pārmaiņu procesiem un izaicinājumiem tirgū ar mainīgajām izejvielu iepirkumu cenām, uzņēmums pērn turpināja radīt jaunus produktus. Tostarp "Food Union" pērn novēroja izaugsmi produktu kategorijās ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzlabojās rādītāji eksportā.

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanu Latvijā un visā Eiropā ietekmēja augstās un pieaugošās izejvielu cenas, īpaši svaigpiena un kakao, kas ir plaši izmantotas izejvielas piena produktu un saldējuma ražošanā. Tāpēc "Food Union" pārskatīja iepirkumu stratēģiju un pielāgoja cenu politiku, lai segtu pieaugošās izmaksas, bet vienlaikus saglabātu produktu pieejamību pircējiem, būtiski nepaaugstinot produktu pārdošanas cenu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7%). Tāpat, noslēdzoties akcijām, cenas pieauga piena produktiem (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5%), sieram un biezpienam (+1,5%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), mājputnu gaļai (+1,3%), pienam (+1,4%), šokolādei (+1,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), kā arī augu eļļai (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (-2,6%), makaronu izstrādājumi (-3,3%) un gaļas izstrādājumi (-1,4%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Ekonomika

Latvijas uzņēmēju delegācija Izraēlā noslēgusi trīs sadarbības līgumus

Db.lv,05.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pieļaujams, ka pārtikas uzņēmumā strādā ar zarnu patogēnu inficēti cilvēki, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Jau vēstīts, ka uz laiku daļēji apturēta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" darbība, jo septiņiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta E.coli infekcija. Pašreizējie pierādījumi par izglītības iestāžu bērnu un darbinieku saslimšanas saistību vēl ir netieši - vēl jāsalīdzina darbinieku un saslimušo bērnu saslimšanas atbilstība.

Perevoščikovs skaidroja, ka uz šo rītu aizvien zināms par septiņiem inficētajiem uzņēmumā. Vakar izmeklēšana turpinājās un šodien varētu būt jaunie dati, par kuriem iedzīvotāji tiks informēti, viņš skaidroja.

Epidemiologs uzsvēra, ka šobrīd nav zināms, kāpēc šie cilvēki inficējās.

Viņš skaidroja, ka tagad galvenais ir saprast, tieši kādi ir izraisītāji jeb serotipi šajā gadījumā, lai tos salīdzinātu ar tiem, kas konstatēti bērniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 11 jaunus saldējumus, informē uzņēmums.

To izstrādē un palaišanā tirgū kopumā uzņēmums investējis ap pusmiljonu eiro.

“Ilgi gaidītā saulainā un siltā laika iestāšanās ir pirmais vēstnesis vasaras sezonai, kura mums un ikvienam aukstā garduma cienītājam nozīmē arī – saldējuma sezona ir klāt! Šogad esam rūpīgi sagatavojuši 11 gardumus – ne tikai no piena un saldā krējuma, bet arī no kefīra. Pirmo reizi vēsturē esam radījuši arī vegānisku – kokospiena – saldējumu. Kā arī šis gads ir par pazīstamām garšām netipiskos formātos,” tā stāsta Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējumu zīmolu vadītājs.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Food Union" zīmola "Kārums" vaniļas, aveņu un persiku bezlaktozes biezpiena sieriņu ar mazāk cukuru izstrādē un palaišanā tirgū investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti izveidoti, sekojot līdzi globālai tendencei samazināt cukura daudzumu pārtikas produktos, kā arī, lai piedāvātu plašākam cilvēku lokam piemērotu uztura alternatīvu.

Sākotnēji jaunie zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami Latvijā, tuvākajā laikā arī Lietuvā un Igaunijā, bet nākotnē "Food Union" tos plāno piedāvāt arī eksporta tirgos.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", kā arī saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos par 2,9 miljoniem eiro piedāvā iegādāties atpūtas kompleksu "Minhauzena unda", liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota viesnīca ar kopējo platību 1617 kvadrātmetri, zeme - 6,28 hektāru platībā, kā arī ēka pasākumiem 1898 kvadrātmetru platībā un sargu māja.

Par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties Hotel SPA Ezeri viesnīcu Siguldā

Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA...

Īpašums tiek pārdots ar visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai, sākot ar svinību un galda piederumiem, mēbelēm un telpu aprīkojumu, kā arī tehniku āra darbiem un izklaidei.

Viesnīcā ir iespējams izmitināt līdz 150 viesiem. Tajā ir sauna un baseins, kā arī viesnīcā ir pilnībā aprīkota virtuve ēdinātāju vajadzībām. Viesnīcā ir pieejamas arī vairākas zāles ar ietilpību līdz 500 cilvēkiem un konferenču zāle ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu līdz 400 cilvēkiem. Pie viesnīcas atrodas sporta laukums, telšu vietas un piknika vieta pagalmā.

"Minhauzena unda" pārstāvji plašākas detaļas par lēmumu pārdot atpūtas kompleksu un turpmākajiem attīstības plāniem nesniedza.

Atpūtas komplekss "Minhauzena unda" pēdējos gadus ir pazīstams kā starptautiskā džeza mūzikas festivāla "Saulkrasti Jazz Festival" norises vieta.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Minhauzena unda" 2023.gadā strādāja ar 5950 eiro apgrozījumu un 31 275 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 145 096 eiro. Kompānijas kapitālā pa 49,9% pieder Jānim Strautiņam, kā arī Atim Sausnītim, savukārt pa 0,1% kapitāldaļu pieder Gunai Preimanei un Kārlim Sausnītim.

Atim Sausnītim un Strautiņam pastarpināti pieder arī SIA "Minhauzena pasaule", kas pārvalda Duntes muižu un Minhauzena muzeju, kā arī viņiem pastarpināti vienādās daļās pieder SIA "Baltijas lāses piens" un SIA "Mini pasāža".

Vienlaikus katram no viņiem pieder 25% veikala tīkla "top!" franšīzes partnera AS "LPB" kapitāldaļu, pa 25% SIA "Liepājas Pētertirgus" kapitāldaļu, kā arī pa 25% SIA "4 Estate" kapitāldaļu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Viņa minēja, ka daļā "Elvi" franšīzes tīkla veikalu ar norādēm viss ir kārtībā, bet daļā veikalu cenu zīmēs valsts nosaukuma izmērā pietrūkst apmēram viens milimetrs.

Vārtukapteine atzina, ka pēc tam, kad tika atklāta šī kļūda ar izmēriem, tika aplēsts, ka pārprogrammēšana izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo tas ir ārpakalpojums.

"Domājām, lai nu paliek, jo kas ir viens milimetrs... Šobrīd PVD staigā pa veikaliem ar lineālu, mēra un draud mums ar sodiem. Protams, šobrīd mēs strādājam, investīcijas ieguldīsim un palielināsim izcelsmes valsts nosaukumu cenu zīmē par 1,2 milimetriem, bet man ir jautājums - kas tās par muļķībām? Vai tiešām nav ko darīt?" sašutusi bija "Elvi" tīkla pārstāve.

Lauksaimniecība

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Māris Ķirsons,23.04.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvu samaksātie darbaspēka nodokļu apjomi pieaug, taču ģeopolitisko notikumu dēļ mainīto loģistikas piegāžu ķēžu rezultātā kopējie nodokļu maksājumi ir sarukuši.

To liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. „Sākotnēji šķiet paradoksāli, ka dažu gadu laikā kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir nevis palielinājies, bet tieši pretēji - samazinājies, taču tam ir iegrāmatošanas rakstura izskaidrojums,” pētījuma datus analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka būtībā visa veida kooperatīvajās sabiedrībās ir palielinājies darbaspēka nodokļu apmērs - gan valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma (VSOA), gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. „Tā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumi graudu audzētāju kooperatīviem pieauga no 2,87 milj. eiro 2022. gadā līdz 3,66 milj. eiro jeb par 27,5%, piena ražotāju kooperatīviem — no 1,08 milj. eiro 2022. gadā līdz 1,35 milj. eiro 2024. gadā jeb par 25%, citiem kooperatīviem pat par 47%,” skaidro R. Feldmanis.